Tiesu praksē ir pierasts, ka strīdus gadījumā, ja puses nespēj savā starpā vienoties, tad strīds tiek nodots izšķiršanai tiesā vai šķīrējtiesā, sagatavojot prasību (prasības pieteikumu), kurā prasības iesniedzējs (Prasītājs) norāda visus argumentus un faktus, kas apliecina, ka strīds izšķirams tam par labu. Parasti, šādos gadījumos strīda otra puse (Atbildētājs) sniedz atsauksmi vai paskaidrojumus uz iesniegto prasību, izklāstot vai piekrīt/nepiekrīt tai, pamatojot atsauksmi ar argumentiem, kas pamato atbildētāja viedokli.
Tomēr jāatzīst, ka savstarpējās darījuma attiecībās ne vienmēr visi strīdi ir tik paredzami un caurskatāmi. Pastāv situācijas, kad strīds, kas radies starp pusēm, nav viennozīmīgs un arī otrai pusei var ne tikai būt argumenti, kas atspēko sākotnējo prasību, bet arī savi prasījumi pret iesniedzēju. Proti, tiesu praksē pastāv gadījumi, kad tā puse, kura ir Atbildētājs pārtop par Prasītāju, vēršoties tiesā vai šķīrējtiesā ar prasību pret pirmās prasības iesniedzēju. Prasību, kuru tiesā izvirza Atbildētājs tajā pašā lietā, kurā izvirzīta pirmprasība, sauc par pretprasību.
Pretprasības nosacījumi iesniegšanai valsts tiesā un šķīrējtiesā ir līdzīgi. Vienīgā atšķirība ir nosacījums par termiņiem, kādos pretprasība ir iesniedzama.
Valsts tiesā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.pantu, Atbildētājs ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta. Ja Atbildētājs iesniedz pretprasību pēc noteiktā termiņa tā netiek pieņemta.
Šķīrējtiesā, saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 36.pantu, Atbildētājs pretprasību var iesniegt termiņā, kāds noteikts atsauksmes uz prasību iesniegšanai. Tas nozīmē, ka, ja Atbildētājs neiesniedz pretprasību norādītajā termiņā, tā var netikt pieņemta un lietā tiek izskatīta tikai pamatprasība, ar atsauksmi uz to, neņemot vērā pretprasību.
Taču jāatceras, ka pat savlaicīgi iesniegta pretprasība var netikt pieņemta, ja tā neatbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem, vai tā nav pienācīgi motivēta. Pretprasības pieteikums tiek gatavots līdzīgi kā prasības pieteikums.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.pantu, pretprasību ceļ atbilstoši prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem. Proti, tiesa vai tiesnesis pieņems pretprasību, ja:
- starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits. Saskaņā ar Civillikuma 1846. pantu ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu. Saskaņā ar Civillikuma 1854. pantu ar pienācīgā kārtā priekšā liktu un atzītu ieskaitu prasījums tiek dzēsts (pilnīgi vai daļēji), tāpat kā ar samaksu, ar visiem blakus prasījumiem (Civillikuma 1842. pants), proti, no tā laika, no kura tam stāvējis pretim pretprasījums kā ieskaitāms. Tas nozīmē, ka viena puse var veikt savstarpējo norēķinu ieskaitu ar otru pusi, pienācīgā kārtā to informējot par ieskaitu. Par attiecīgo ieskaita izdarīšanu ir sastādāms savstarpējo norēķinu akts, norādot, kādi prasījumi (un summas) tiek savstarpēji dzēstas;
- pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;
- pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu, proti, pretprasībai ir jābūt saistītai ar strīdus priekšmetu un tai jāspēj sniegt caurskatāmu situācijas attēlošanu, kas palīdzētu skaidri saredzēt situācijas atrisinājumu.
Ja pretprasība atbilst visiem nosacījumiem un satur motivāciju, pamatotus argumentus, situācijas izklāstu, to pieņem, pievieno pamatprasības lietas materiāliem un izskata kopā ar sākotnējo prasību.
Lēmumu par pretprasības pieņemšanu izlemj valsts tiesa vai tiesnesis, bet, ja pretprasība iesniegta šķīrējtiesā - šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai, ja lietā ir iecelts šķirējtiesas sastāvs, tad lēmumu pieņem ieceltais šķīrējtiesas sastāvs.
Ja pretprasība pieņemta, tad līdzīgi, kā pieņemot prasības pieteikumu, otrai pusei tiek dots laiks atsauksmes sniegšanai uz pretprasību, kurā tā var izklāstīt argumentus, kādēļ prasība pieņemama vai noraidāma.
Tiesu praksē ir gadījumi, kad tiesnesim izskatot strīdu un izvērtējot kā prasību, tā pretprasību, motivāciju un iesniegtos pierādījumus - pretprasība var kā tikt noraidīta, tā tikt apmierināta.
Ja pret Jums ir iesniegta tiesā vai šķīrējtiesā prasība, taču Jūs esat pārliecināts, ka tasinība ir Jūsu pusē, ko pamato fakti un rakstiski pierādījumi, Jūs varat gan sniegt atsauksmi uz iesniegto prasību, argumentējot savu viedokli un pamatot to ar pierādījumiem, vai sniegt pretprasību.
Atcerieties! Pretprasība parasti tiek sniegta gadījumos, kad Jūs lūdzat tiesu vai šķīrējtiesu veikt kādas darbības, kas ietekmētu otru pusi, piemēram, atzīt līgumu par spēkā neesošu, piedzīt zaudējumus, piedzīt transporta izdevumus u.tml. Iesniedzot pretprasību Jums būs jāapmaksā arī tiesvedības izdevumi, kuri tiks aprēķināti, pamatojoties uz Jūsu pretprasības prasījumu summu.
Ja Jūs vienkārši nepiekrītat prasības pieteikumā norādītajam un varat pierādīt, ka līguma saistības ir izpildītas un Jums ir tikai viens lūgums valsts tiesai vai šķīrējtiesai - izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz Jūsu iesniegtajiem pierādījumiem, nelūdzot neko piedzīt no otras puses - šādos gadījumos Jums pilnīgi pietiks ar atsauksmes vai paskaidrojumu iesniegšanu!
Pirms jebkura nopietna lēmuma pieņemšanas - izvērtējiet, kāds solis Jums ietaupīs laiku, nervus un finanses! Dažkārt pietiek ar komunikāciju jebkurā darījumu un līguma saistību izpildes posmā - arī strīdus gadījumos!
Jautājumu gadījumā zvaniet: +371 67365100, +371 25156055 vai rakstiet: .
Lasiet vairāk: