Ar ko jārēķinās parādniekam, jeb kādus piedziņas izdevumus papildus var aprēķināt kreditors

Ikdienā ikkatrs sastopas ar neparedzamām situācijām, un mūsdienu mainīgajos ekonomiskajos apstākļos var gadīties situācijas, kad neizpildītu saistību gadījumā, kāda no līguma slēdzēja pusēm kļūst par parādnieku. Parasti godprātīgi līguma slēdzēji cenšas šādu situāciju atrisināt sarunu ceļā, vienojoties ar kreditoru, taču ir situācijas, kad parādnieks izvēlas klusēt un gaidīt, cerot, ka situācija atrisināsies pati no sevis. Ikkatrai līguma pusei der zināt, ka neizpildītu saistību jautājumus ieteicams risināt savlaicīgi - jo ilgāk tie tiek risināti, jo izmaksas par  parāda piedziņu pieaug. Tas nozīmē, ka visas izmaksas , kas saistītas ar parāda atgūšanu var un tiek piedzītas no parādnieka, proti, parādniekam jārēķinās, ka sākotnējā parāda summa var pieaugt, pieaugot izdevumiem, kas radušies parādniekam neizpildot noslēgtā līguma nosacījumus.

Slēdzot līgumus, ir ierasts, ka parasti piedzenamā summa sastāv tikai no parāda un sankcijām, taču der zināt, ka pastāv vēl citi papildus izdevumi, kas saistīti ar parāda piedziņu un kurus kreditors var lūgt piedzīt no parādnieka.

Pamatparāds ir naudas summa, preces vērtība, kas izteikta naudas summā vai darījuma summa, par kuru puses ir vienojušās noslēdzot darījumu. 

Sankcijas līguma pārkāpuma gadījumā ir līgumā vai jebkurā darījuma dokumentā noslēgtā vienošanās par atlīdzību, kāda piemērojama gadījumos, kad kāda no līguma pusēm nepilda ar līgumu uzņemtās saistības. Sankciju veidi ir trīs:
Līgumsods - tiek atrunāts līgumā. Ja līgumā nav atrunāts punkts par līgumsodu, tad to nevarēs lūgt piedzīt no parādnieka. Līgumsods var tikt noteikts kā konkrēta summa vai izteikts procentu veidā. Lūdzot piedzīt līgumsodu, kas izteikts procentu veidā, tas tiek ierobežots ar 10% no kopīgā pamatparāda summas. Sniedzot prasību tiesā, papildus līgumsodam, kreditors drīkst aprēķināt un lūgt papildus  piedzīt likumiskos nokavējuma procentus.
Nokavējuma procenti - tiek atrunāti līgumā. Ja līgumā nav iekļauts punkts par nokavējuma procentu piemērošanu, tad tos nevar lūgt piedzīt. Lūdzot piedzīt nokavējuma procentus, to apjoms nedrīkst pārsniegt pamatparāda summu. Prasības pieteikumā kreditors var lūgt piedzīt arī likumiskos procentus par periodu no tiesas nolēmuma pieņemšanas datuma līdz tā galīgai izpildei.

Papildus jānorāda, ka, slēdzot aizdevumu līgumus var tikt atrunāti aizdevumu lietošanas procenti vai kapitāla lietošanas procenti! Aizdevuma lietošanas procenti un kapitāla lietošanas procenti aprēķināmi līdzvērtīgi kā nokavējuma procenti - tiek noteikti % veidā un to apjoms, saskaņā ar likumu, nevar pārsniegt pamatparāda summu.
Likumiskie nokavējuma procenti var tikt piemēroti, ja puses līgumā nav atrunajušas sankcijas. Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, strīdos ar patērētājiem procentu likme ir 6% gadā, savukārt  tādos darījumos kā pārdošana, piegāde, noma utt. procentu likme ir 8%.

Izdevumi par protokolistu -  ja kāda no pusēm ir pieprasījusi un iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem, tad šķīrējtiesa nodrošina personu, kas veiks šķīrējtiesas sēdes protokolēšanu. Protokolista izmaksas šķīrējtiesa aprēķina un  norāda individuāli.

Izdevumi par ekspertīzi - ja kāda no pusēm lūdz veikt kāda dokumenta vai rokraksta ekspertīzi, tiesa un šķīrējtiesa, apmierinot puses lūgumu, nodod konkrēto dokumentu sertificētiem ekspertiem. Ja ir nepieciešama specifiska dokumentu ekspertīze (sevišķi būvniecības vai specifisku pakalpojumu jomā) var tikt pieaicināti sertificēti eksperti, kas ir kompetenti konkretajā jomā. Visas izmaksas sedz puse, kas pieprasījusi ekspertīzi un dotie izdevumi tiek piedzīti no puses, kura ir saņēmusi nelabvēlīgu spriedumu. Tāpat tiesā un šķīrējtiesā var tikt iesniegti ekspertu rakstveida viedokļi un dokumenti, kas apliecina izmaksas par dotā eksperta pakalpojuma saņemšanu.

Tulkošanas izdevumi ir izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē, kā arī izdevumi, kas saistīti ar dokumentu tulkojumiem, kas strīdā kalpo kā pierādījums, proti, ja kādam no tiesā vai šķīrējtiesā iesniedzamajiem dokumentiem ir nepieciešams veikt tulkojumu. Dotie izdevumi atlīdzināmi tiesā/šķīrējtiesā iesniedzot dokumentus, kas apliecina tulka sniegto pakalpojumu apmaksu. Tulka izdevumus par pārstāvniecību tiesā/šķīrējtiesā varēs piedzīt no lietā zaudējušās puses to faktiskajā apmērā. Dokumentu tulkošanas izdevumus atlīdzina to faktiskajā apmērā un nosaka saskaņā ar tulkošanas pakalpojuma sniedzēja iesniegto rēķinu.

Prasības nodrošināšanas izdevumi -  ir apmaksāta valsts nodeva par prasības nodrošināšanu, kuras apmērs ir EUR 70.00. 

Ar lietas materiālu savākšanu saistītie izdevumi - ir izdevumi, kas radušies kreditoram pieprasot nepieciešamos dokumentus no dažādām iestādēm, piemēram, par izziņas, reģistru izdruku, iestāžu, tiesas vai šķīrējtiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, izsniegšanu un prasības nodrošināšanu, dokumentu piegādes parādniekam. 

Parāda piedziņas izdevumi ir izdevumi, kas radušies veicot pirmstiesas parāda piedziņu. Civilprocesa likums nosaka, ka maksimālais parādu piedziņas izdevumu apmērs, kuru parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs prasīt no fiziskas personas ir 17,00 EUR. Parāda atgūšanas izmaksu apmērs parāda piedziņas lietai no juridiskas personas ir noteikts 40,00 EUR apmērā, saskaņā ar Civillikuma 1668.9  pantu. 

Tiesvedības izdevumi - valsts nodevas, šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs. Valsts nodeva, šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs ir atkarīgi no prasības summas, strīda sarežģītības un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu. Valsts nodeva tiek aprēķināta saskaņā ar likumu, savukārt šķīrējtiesas izdevumi tiek noteikti katras šķīrējtiesas reglamenta pielikumā. Papildus dotajiem izdevumiem var tikt piemēroti izdevumi, kas saistīti ar videokonferences izmantošanu un tos aprēķina atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izcenojumiem.

Izdevumi, kas saistīti ar juridiskajiem pakalpojumiem ir jurista/advokāta izdevumi dokumentu sagatavošana un pārstāvniecība tiesā vai šķīrējtiesā. Valsts tiesā par zvērināta advokāta pakalpojumiem, saskaņā ar Civilprocesa likumu, ir iespējams atgūt noteiktu summu jeb procentus no prasības summas. Proti:
- ja prasības summa nepārsniedz 8500.00 EUR, tad to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 % no prasījumu apmierinātās daļas,
- ja prasības summa ir no 8501.00 EUR līdz 57 000.00 EUR, tad to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850.00 EUR,
- ja prasības summa pārsniedz 57 001.00 EUR, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 % no prasījumu apmierinātās daļas,
- prasībās, kurām nav mantiska rakstura, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 .00 EUR,
- prasībās, kurām nav mantiska rakstura, un lietās, kuras tiesa atzinusi par sarežģītām, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 4275.00 EUR.

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas likumdošana neierobežo šķīrējtiesu jautājumos par juristu un zvērinātu advokātu kompensējamo izdevumu apjomu, katra šķīrējtiesa individuāli var noteikt apjomu, kādā piedzenami izdevumi par juridiskajiem pakalpojumiem. Izdevumi juridiskās palīdzības samaksai var tikt piedzīti no parādnieka to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par prasījumu apmierināto daļu prasītāja juristam, un ne vairāk par prasījumu noraidīto daļu atbildētāja juristam. Prasībās, kam nav mantiska rakstura - to faktiskajā apmērā. Citiem vārdiem sākot, summa par jurista/advokata pakalpojumiem, kuru šķīrējtiesa var piedzīt no zaudētājas puses, nevar pārsniegt apmierinātā prasījuma summu.

Zaudējumi ir izdevumi, kas radušies kreditoram situācijā, kad puse nav izpildījusi līgumā noteiktās saistības. Zaudējumi ir kreditora dokumentāli pierādījumi, kas apliecina faktiskos zaudējumus,,piemēram, negūt0 peļņu, bojātas preces vai lietas vērtību, procentus no dienas, kad zaudējumi radušies, līdz dienai, kad samaksāta zaudējumu atlīdzība. Ar faktiskajiem zaudējumiem ir saprotama jebkuru personai piederošo aktīvu samazināšanās - jebkuri izdevumi, izmaksas, maksājumi un citi tieši vai netieši mantiski pametumi, kuri radušies saistību neizpildes dēļ un kuri citādi nebūtu cēlušies. 

Šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumu apmēru nosaka, vadoties pēc šķīrējtiesneša iesniegtā aprēķina, par ceļa un uzturēšanās izdevumiem, un to pamatojošiem dokumentiem.

Tiesu izpildītāja izdevumi ir izdevumi, kuri tiek piemēroti uzsākot piespiedu izpildes darbības pret parādnieku. Civilprocesa likuma 568. panta pirmā daļa nosaka, ka sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas. Tiesu izpildītāja izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”. Saskaņā ar minēto noteikumu 3. punktu, katrā  izpildu lietā ir jāmaksā fiksētā amata atlīdzības takse atkarībā no piedzenamās summas lieluma, savukārt 5. punkts nosaka parādnieka pienākumu maksāt procentuālu atlīdzību no piedzenamās summas. Papildus parādniekam ir jāsedz tiešie izdevumi, kas parasti ir pasta izdevumi, un visa summa vēl tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Parāda piedziņa kā tāda nav patīkams process, tādēļ gan kreditoram, gan parādniekam ir ieteicams risināt radušās situācijas savlaicīgi, kas ietaupa ne tikai laiku, bet arī, kā redzams arī augstāk minētajā, finanses. 

Jautājumu gadījumā zvaniet: +371 67365100, +371 25156055 vai rakstiet: .