Mēs aplūkosim trīs finanšu aizsardzības rīkus un paskaidrosim, kā katru no tiem pareizi aprēķināt.
-
Jūs savā līgumā iekļāvāt “0,1 % dienas sodu”. Vai jūs zināt, cik tas ir gadā un kāpēc tiesa varētu samazināt šo summu?
-
Vai jūs zināt atšķirību starp likumā noteiktajiem procentiem, līgumiskajiem procentiem un līgumsodiem, kā arī to, kad katrs no šiem rīkiem ir piemērojams?
-
Kas ir izdevīgāk iekļaut līgumā, sadarbojoties ar komerciāliem partneriem, un kāpēc viens nosacījums neaizstāj citu?
Uzņēmējs noslēdza līgumu un iekļāva tajā klauzulu “kavējuma maksājums tiks aplikts ar 0,5% sodu par katru nokavēto dienu”. Parādnieks nebija maksājis četrus mēnešus. Veicot aprēķinus, pamatparāds bija 10 000 eiro, bet soda naudas kopā — 6000 eiro.
Parādnieks iesniedza tiesā apelāciju, lūdzot samazināt soda naudu. Tiesa to samazināja līdz 1500 eiro, atzīstot to par nesamērīgu. Kreditors saņēma ievērojami mazāk nekā gaidīts.
Pareizā sankciju veida izvēle nav detaļu jautājums. Tā ir atšķirība starp reālu aizsardzību un aizsardzības ilūziju.
Pirmais rīks: juridiskās intereses
Latvijas Civillikuma 1765. pants: Ja naudas saistību izpilde tiek nokavēta, parādniekam ir jāmaksā likumiskie procenti par katru nokavēto dienu. Summa tiek noteikta kā ECB refinansēšanas likme, kam pievienoti 8 procentpunkti komercdarījumiem.
Sākot ar 2026. gada maiju: ECB bāzes likme aptuveni 2,4 % + 8 % = aptuveni 10,4 % gadā. Tas automātiski attiecas uz visiem komercparādiem, pat ja līgumā nav paredzētas sankcijas.
Kad tas ir pietiekami: nelielām summām un īstermiņa nokavētiem maksājumiem. Tam nav nepieciešama īpaša klauzula līgumā — tas darbojas pēc noklusējuma.
Otrais instruments: līgumiskie procenti
Pusēm ir tiesības līgumā noteikt atšķirīgu procentu likmi par līdzekļu izmantošanu. Tā var būt fiksēta likme (piemēram, 12% vai 15% gadā) vai mainīga likme, kas piesaistīta tirgus rādītājiem.
Svarīgi: līgumā noteiktās procentu likmes automātiski neaizstāj likumā noteiktās procentu likmes. Tās vai nu aizstāj likumā noteiktās procentu likmes, ja tas ir skaidri norādīts līgumā, vai arī tiek piemērotas paralēli, ja tā paredzēts. Līgumā precīzi norādiet, kas ir piemērojams.
Trešais instruments: līgumsods
Šis ir viselastīgākais un vienlaikus arī riskantākais instruments. Sods ir iepriekš saskaņota summa, ko parādnieks maksā par līguma pārkāpumu. Zaudējumu apmērs nav jāpierāda — summa ir iepriekš noteikta.
Sodu veidi: naudas sods ir fiksēta summa par konkrētu pārkāpumu, nokavējuma sods ir summa, kas tiek uzkrāta par katru nokavēto dienu.
Tipiska formulējuma piemērs: “Par nokavētu samaksu Pircējs maksā soda naudu 0,1% apmērā no parāda summas par katru nokavēto dienu” vai “Par konfidencialitātes nosacījumu pārkāpumu Puse maksā soda naudu 5000 eiro apmērā.”
Svarīgs brīdinājums: tiesa patur tiesības samazināt sodu, ja tas ir acīmredzami nesamērīgs ar pārkāpuma sekām. 0,5% dienā ir vienāds ar 182,5% gadā. Ilgstošas kavēšanās gadījumā soda apmērs var vairākkārt pārsniegt pamatparādu. Tiesas regulāri samazina šādas summas.
Drošs diapazons: 0,05–0,1 % dienā (18–36 % gadā). Tas ir pietiekami stimulējoši, taču ne tik nepamatoti, lai tiesa to pazeminātu.
Kā pareizi izstrādāt sankciju klauzulu
Sankciju klauzulas optimālā struktūra ietver trīs aizsardzības līmeņus:
Pirmais līmenis – vismaz likumiskie procenti: “Par naudas saistību nokavētu izpildi likumiskie procenti tiek aprēķināti saskaņā ar Latvijas Civillikuma 1765. pantu.”
Otrais līmenis ir līgumsods: “Papildus likumiskajiem procentiem par katru nokavēto dienu tiek iekasēts līgumsods 0,1 % apmērā no parāda summas.”
Trešais līmenis — tiesības atgūt zaudējumus: “Kreditoram ir tiesības pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem, kas pārsniedz uzkrāto sodu.” Šī klauzula ir svarīga, ja faktiskie zaudējumi ievērojami pārsniedz sodu.
Aprēķins: Kā aprēķināt sankciju apmēru
Sods 0,1% dienā no 10 000 eiro summas: 10 000 x 0,001 = 10 eiro dienā. Par 90 dienām = 900 eiro. Par 180 dienām = 1800 eiro. Kopā ar pamatsummu: 11 800 eiro.
Likumīgā procentu likme ir 10,4 % gadā no 10 000 eiro: 10 000 eiro x 0,104 / 365 = aptuveni 2,85 eiro dienā. 90 dienu laikā = 256 eiro. Ievērojami mazāk, taču tiesa to noteikti nesamazinās.
Praktiskais secinājums ir tāds, ka komerclīgumu gadījumā vislabākā aizsardzība ir likumā noteikto procentu, mērena soda un tiesību uz zaudējumu atlīdzību kombinācija.
Sods nebiedē parādnieku, kurš zina, ka tas tiks samazināts. To gan dara pareizi aprēķināta un pamatota sankcija.
Šis raksts ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju.