Spriedumu izpilde

1.1. Galvenie tiesību akti

Starptautisko šķīrējtiesu Austrālijā reglamentē 1974. gada Starptautiskās šķīrējtiesas likums (International Arbitration Act 1974 (Cth), IAA). Likums ievieš spēkā Ņujorkas konvenciju (pievienota kā pielikums; īstenota ar 8. pantu), UNCITRAL parauglikumu (16. pants to padara spēkā esošu) un ICSID Vašingtonas konvenciju. Sākotnēji federālais likums tika pieņemts kā 1974. gada Šķīrējtiesu (ārvalstu nolēmumu un līgumu) likums (Arbitration (Foreign Awards and Agreements) Act 1974) un no 1989. gada 12. jūnija pārdēvēts par IAA.[1]

1.2. Ņujorkas konvencija un tās piemērošanas joma

Austrālija pievienojās Ņujorkas konvencijai 1975. gada 26. martā bez jebkādām atrunām. Neraugoties uz to, ka nav izteikts savstarpējības atruna, IAA 8. pants paredz, ka tiek izpildīti tikai tie nolēmumi, kas pieņemti konvencijas dalībvalstī (kas nav Austrālija). Austrālijā pieņemtie lēmumi tiek atzīti un izpildīti saskaņā ar Parauglikuma 35. un 36. pantu (vai saskaņā ar štatu komercšķīrējtiesu likumiem — attiecībā uz iekšzemes lietām).[2]

2.1. Tiesa

Saskaņā ar IAA 8. panta 2.–3. punktu ārvalsts spriedumu var izpildīt Austrālijas Federālajā tiesā vai štata/teritorijas tiesā tāpat, it kā tas būtu šīs tiesas spriedums. Tiesas izvēle ir atkarīga no lietas apstākļiem. Austrālijas Augstākā tiesa ir apstiprinājusi Federālās tiesas jurisdikciju starptautisko spriedumu izpildē un tribunāla pilnvaru konstitucionālo atbilstību (TCL Air Conditioner (Zhongshan) Co Ltd pret Austrālijas Federālās tiesas tiesnešiem [2013] HCA 5).[3]

2.2. Pārmērīgas rīcības brīvības trūkums

IAA 8. panta 3.A punktā ir precizēts, ka tiesai nav papildu rīcības brīvības atteikt ārvalsts sprieduma izpildi uz jebkādiem pamatiem, izņemot tos, kas paredzēti 8. panta 5. punktā un 8.(7) (kas būtībā atkārto Ņujorkas konvencijas V pantu).[4]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu (un IAA 9. pantu) tiek pievienots:[5]

Apstiprināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Apstiprināts tulkojums, ja lēmums vai vienošanās nav sastādīta angļu valodā.

3.2. Daļējie un nodrošinājuma nolēmumi

Austrālijas tiesas atzīst un izpilda daļēju vai starpposma lēmumu tikai tad, ja tas galīgi izlemj par materiālo tiesību jautājumu, prasību vai iebildumu šķīrējtiesā.[6]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Valsts nodeva ir atkarīga no lēmuma veida un tiesas. Ārvalstu lēmumu izpilda, iesniedzot „originating application“ Austrālijas Federālajā tiesā (IAA 8. pants): tiesas maksa par pieteikuma iesniegšanu ir atkarīga no pieteikuma iesniedzēja veida — fiziskām personām aptuveni AUD ~1 500, juridiskām personām — AUD ~5 000 un vairāk (Federālās tiesas likmes 2025.–2026. gadam, jāpārbauda). Iekšzemes (Austrālijā pieņemts) spriedums tiek izpildīts saskaņā ar štatu komercšķīrējtiesu likumiem, izmantojot štata Augstāko tiesu (Tipiskā likuma 35. pants); tiesas nodevas atkarīgas no štata. Papildus: izmaksas par apliecinātu tulkojumu un juridisko atbalstu. Summas ir spēkā 2026. gada vidū un ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[3]

Ārvalstu spriedumu atzīšanas pamats ir noteikts IAA 8. panta 5.–7.A punktā un atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam; attiecībā uz Austrālijā pieņemtajiem spriedumiem tiek piemērots Parauglikuma 36. pants.[7]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (8. panta 5. punkts / V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (8. panta 7. punkts / V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība;

Pretruna ar sabiedrisko kārtību. 8. panta 7.A punktā ir precizēts, ka izpilde ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību, ja lēmums ir panākts, izmantojot krāpšanu vai korupciju, vai pārkāpjot dabiskās taisnīguma normas. Tiek interpretēts šauri (TCL Air Conditioner pret Federālās tiesas tiesnešiem [2013] HCA 5).

Ja lēmuma pieņemšanas valstī ir iesniegts pieteikums par lēmuma apturēšanu vai atcelšanu, Austrālijas tiesa pēc saviem ieskatiem ir tiesīga atlikt izpildes procesu (Parauglikuma 36. panta 2. punkts, IAA 8. panta 8. punkts; ESCO Corporation pret Bradken Resources Pty Ltd). Lietās, kurās iesaistītas valstis, tiek piemērots 1985. gada Likums par ārvalstu valstu imunitāti: Augstākā tiesa noraidīja atsauci uz suverēno imunitāti saistībā ar ICSID lēmumu atzīšanu un izpildi (Kingdom of Spain v Infrastructure Services Luxembourg Sàrl).[8]

Pēc tiesas lēmuma pieņemšanas, ar ko lēmums tiek nodots izpildei, piedziņa tiek veikta ar parastajiem līdzekļiem (izpildraksts): mantas arests un realizācija, kā arī piedziņas vēršana pret parādnieka kontiem un aktīviem.[9]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

ASIC uzņēmumu reģistrs: asic.gov.au;

Privātais nodrošinājuma tiesību reģistrs (PPSR): www.ppsr.gov.au;

Štatu zemes reģistri (piem., NSW LRS, Landgate WA).

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Nav papildu rīcības brīvības: atteikums ir iespējams tikai saskaņā ar 8. panta 5., 7. un 7.A punktu;[4]

Tikai konvencijas dalībvalstis: saskaņā ar IAA 8. pantu tiek izpildīti lēmumi, kas pieņemti konvencijas dalībvalstīs;[2]

Valstu imunitāte: ņemiet vērā 1985. gada Ārvalstu imunitātes likumu (Foreign State Immunities Act 1985) un tā izņēmumus.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Federālais likumdošanas reģistrs — IAA 1974: www.legislation.gov.au

Ņujorkas konvencija (Austrālija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

ASIC uzņēmumu reģistrs: asic.gov.au

PPSR: www.ppsr.gov.au

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Austrālijas Starptautiskās komercšķīrējtiesas centrs (ACICA): acica.org.au

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Austrālijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] 1974. gada Starptautiskās šķīrējtiesas likums (Cth) (IAA), 8., 9. un 16. pants; iepriekš — 1974. gada Šķīrējtiesu (ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi un līgumi) likums (pārdēvēts 1989. gada 12. jūnijā). legislation.gov.au

[2] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Austrālija — pievienojās 1975. gada 26. martā, bez atrunām); IAA 8. pants (lēmumi no konvencijas dalībvalstīm); Parauglikums, 35./36. pants.

[4] IAA, 8. panta 3.A punkts — atlikušās rīcības brīvības trūkums (ACICA — 1974. gada Starptautiskās šķīrējtiesas likums).

[5] Ņujorkas konvencijas IV pants; IAA, 9. pants (dokumenti; tulkojums).

[7] IAA, 8. panta 5.–7.A punkts (= Konvencijas V pants); Parauglikuma 36. pants.

Tiesu prakse

[3] TCL Air Conditioner (Zhongshan) Co Ltd pret Austrālijas Federālās tiesas tiesnešiem [2013] HCA 5 (Federālās tiesas jurisdikcija; konstitucionalitāte).

[8] ESCO Corporation pret Bradken Resources Pty Ltd (2011) 282 ALR 282 (lieta atlikta); Spānijas Karaliste pret Infrastructure Services Luxembourg Sàrl (imunitāte; ICSID); 1985. gada Ārvalstu imunitātes likums (Cth).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[6] Global Arbitration Review — Austrālija (daļējie/starpposma nolēmumi; galīgais tiesas spriedums).

[9] CMS Expert Guides — Austrālija; Align Law — Šķīrējtiesas nolēmumu izpilde Austrālijā (8. panta 7.A punkts; izpildraksts; publiskās kārtības šaurā interpretācija).

1.1. Galvenie tiesību akti

Austrijas šķīrējtiesību tiesības ir noteiktas Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung, ZPO) 577.–618. pantā. Likums neizdala nacionālo un starptautisko šķīrējtiesu. Pēdējās nozīmīgās izmaiņas notika 2013. gadā, kad Augstākā tiesa (Oberster Gerichtshof, OGH) kļuva par vienīgo instanci lietās par lēmumu atcelšanu (§ 615 ZPO).[1]

Izpildes procedūra tiek regulēta ar Izpildes likumu (Exekutionsordnung, EO), § 403 un turpmākajiem pantiem. Par ārvalstu lēmumiem tiek uzskatīti lēmumi, kuru šķīrējtiesas vieta atrodas ārpus Austrijas. Starptautiskajiem līgumiem un ES tiesībām ir priekšroka salīdzinājumā ar EO normām (§ 614 ZPO).[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Austrija ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas dalībvalsts kopš 1961. gada 31. jūlija. Sākotnējais iebildums par savstarpējību tika atcelts 1988. gadā — tādējādi Austrija izpilda spriedumus arī no valstīm, kas nav konvencijas dalībvalstis.[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1923. gada Ženēvas protokols un 1927. gada Ženēvas konvencija;

1961. gada Eiropas konvencija par ārējās tirdzniecības šķīrējtiesām (IX pants — ierobežo atteikuma pamatus attiecībā uz atceltiem nolēmumiem);

1966. gada Vašingtonas ICSID konvencija un divpusējie investīciju nolīgumi.[4]

2.1. Automātiska atzīšana

Austrijas īpatnība: nav paredzēta īpaša atzīšanas procedūra — ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi tiek atzīti automātiski, bez atsevišķa pieteikuma. Pamati atteikumam saskaņā ar Konvencijas V pantu tiek pārbaudīti tikai tad, ja pretējā puse izsaka iebildumus.[5] Tomēr, lai nodrošinātu piespiedu izpildi, ir nepieciešams saņemt izpildāmības deklarāciju (Vollstreckbarerklärung).

2.2. Tiesa

Pieteikums iesniedzams rajona tiesā (Bezirksgericht) pēc parādnieka atrašanās vietas (juridiskās adreses), domicila vai parastās uzturēšanās vietas, vai arī pēc vietas, kurā jāpiemēro izpildes pasākums (§ 409 EO).[6]

2.3. Procedūras veids: ex parte

Izpildāmības deklarācijas process noris ex parte: tas ir vienpusējs dokumentārs process bez mutiskas izskatīšanas un bez parādnieka uzklausīšanas (§§ 54 un 410 EO). Praksē kreditori apvieno pieteikumu par izpildāmības deklarāciju ar pieteikumu par pašu izpildes pasākumu (§ 412 (1) EO).[7]

2.4. Pārsūdzība

Parādniekam ir tiesības pārsūdzēt lēmumu pēc tā pieņemšanas:[8]

Apelācijas sūdzība — iesniedzama kompetentajā Zemes tiesā (Landesgericht) kā otrās instances tiesā, saskaņā ar kontradiktorisko procesu, 4 nedēļu laikā (pusei, kuras atrašanās vieta ir ārzemēs, ja tā ir pirmā iespēja piedalīties, termiņš tiek pagarināts divkārši līdz 8 nedēļām);

Revīzijas pārsūdzība — Augstākajā tiesā (OGH) tikai par būtiskiem juridiskiem jautājumiem.

Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par sūdzību nav atļauts veikt darbības parādnieka aktīvu realizācijai, tomēr ir iespējami nodrošinājuma pasākumi (piemēram, arests) (§ 412 (2) EO). Lēmumi par sūdzībām parasti tiek pieņemti 6–12 mēnešu laikā.[8]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Pieteikumam pievieno „atbilstoši apliecinātu lēmuma oriģinālu” vai „atbilstoši apliecinātu kopiju” (§ 406 EO). Atkāpjoties no Konvencijas IV panta 1. punkta b) apakšpunkta, Austrijas tiesību akti skaidri nosaka, ka pietiek ar lēmuma iesniegšanu — šķīrējtiesas līgumu pievienot nav obligāti.[9]

Saskaņā ar Augstākās tiesas praksi prasība par „apliecinātu kopiju” tiek uzskatīta par izpildītu, ja tās autentiskumu ir apstiprinājusi Austrijas iestāde vai pilnvarots pārstāvis no šķīrējtiesas institūcijas, kas administrē lietu (OGH 3 Ob 65/11x, 3 Ob 208/15g; piemēram, Vīnes noteikumu 36. panta 4. punkts). Ja nav noslēgts divpusējs līgums, ārzemēs izsniegtajam apliecinājumam ir nepieciešams apostils vai superlegalizācija.[10]

Tulkojums: ja tiesa to prasa, ir jāiesniedz pilns šķīrējtiesas vienošanās tulkojums; nav nepieciešams tulkot visu līgumu, kurā ir iekļauta šķīrējtiesas klauzula.[11]

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Pieteikumam par ārvalsts sprieduma atzīšanu un izpildāmības pasludināšanu (Vollstreckbarerklärung) netiek piemērota atsevišķa tiesas nodeva. Tiesas nodeva tiek iekasēta par pašu pieteikumu par izpildi (Exekutionsantrag) — saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par tiesas spriedumu izpildi (Likums par tiesas nodevām, GGG/GEG): likme ir atkarīga no piedzenamās summas (jāpārbauda). Attiecībā uz iekšzemes (Austrijā pieņemtu) spriedumu atsevišķa atzīšana nav nepieciešama — tas tiek izpildīts saskaņā ar tiem pašiem EO noteikumiem; atšķirība no ārvalstu sprieduma ir tikai izpildāmības deklarācijas nepieciešamībā, nevis nodevas apmērā. Papildus — izmaksas par tulkojumu un apostilu/legalizāciju, advokāta honorārs. Summas jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[12]

3.3. Termiņi

Ja tiek iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, pirmās instances lēmums tiek pieņemts diezgan ātri — parasti 2–4 nedēļu laikā.[6]

3.4. Noilguma termiņš

Austrijas tiesību aktos nav noteikts īpašs termiņš pieteikuma iesniegšanai par ārvalsts sprieduma atzīšanu un izpildi. Piesardzīgā pieeja ir pēc analoģijas piemērot 30 gadu noilguma termiņu, kas ir spēkā tiesas spriedumu izpildei un ko skaita no sprieduma pieņemšanas dienas. Noilguma termiņš attiecībā uz pašu saistību tiek noteikts saskaņā ar tiesībām, kas piemērojamas šai saistībai (OGH nostāja).[13]

Praktiski visnozīmīgākie ir Ņujorkas konvencijas V panta pamati. Turklāt EO 408. pants min: (i) parādnieka nespēju piedalīties šķīrējtiesas procesā; (ii) tādas darbības izpildi, kas ir nelikumīga vai neizpildāma saskaņā ar Austrijas tiesībām; (iii) Austrijas sabiedriskās kārtības pārkāpumu.[14]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus tiesa pārbauda pēc savas iniciatīvas (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Austrijas tiesībām;

Sabiedriskās kārtības (ordre public) pārkāpums.

Augstākā tiesa sabiedrisko kārtību interpretē ierobežojoši, ņemot vērā vienīgi Austrijas tiesību pamatprincipus.[15]

4.3. Īpašs gadījums: ārzemēs atcelts lēmums

Saskaņā ar vispārējo noteikumu Austrijas tiesas neizpilda spriedumu, ko atcēlusi izdevējas valsts tiesa. Tomēr, ja lēmums ir atcelts, pamatojoties uz pretrunu ar šķīrējtiesas vietas sabiedrisko kārtību, Austrijas tiesa izvērtē, vai lēmums pārkāpj Austrijas sabiedrisko kārtību: ja nē — izpilde, visticamāk, tiks atļauta.[16] Attiecībā uz 1961. gada Eiropas konvencijas dalībvalstīm IX panta 2. punkts ierobežo atteikuma pamatus attiecībā uz atceltiem nolēmumiem tikai saskaņā ar V panta 1. punkta a)–(d) (t. i., atcelšana, pamatojoties uz šķīrējtiesas vietas sabiedrisko kārtību, netraucē izpildi).[16]

Pēc izpildāmības deklarācijas saņemšanas lēmums tiek izpildīts tāpat kā iekšzemes tiesas lēmums — ar tiesas starpniecību parādnieka vai viņa aktīvu atrašanās vietā. Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par parādnieka sūdzību ir iespējami nodrošinājuma (aizsardzības) pasākumi — mantas arests, savukārt aktīvu realizācija tiek apturēta (§ 412 (2) EO).[8]

Austrijas tiesām ir tiesības izpildīt šķīrējtiesnešu noteiktos nodrošinājuma pasākumus, tostarp tos, kas nav pazīstami Austrijas tiesību aktos: tiesa var pārformulēt pasākumu, lai saglabātu tā mērķi (§ 593(3) ZPO).[17]

6.1. Dokumentu apliecināšana un tulkošana

Galvenais praktiskais aspekts — lēmuma pienācīga apliecināšana (apostils/legalizācija, ja nav noslēgts divpusējs līgums) un tā autentiskuma apstiprināšana; trūkumi šajā posmā rada kavēšanos.

6.2. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (Firmenbuch): justizonline.gv.at;

Zemesgrāmata (Grundbuch) — izmantojot to pašu portālu;

Ediktsdatei reģistrs (paziņojumi, maksātnespēja): edikte.justiz.gv.at.

6.3. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Ātrums un deklarācijas nodevas neesamība — būtiski plusi; lēmumu var pieņemt 2–4 nedēļu laikā;

Apliecība/apostils: prasība par ārvalsts apliecības superlegalizāciju — bieži sastopams atteikuma iemesls;[10]

Pārsūdzības termiņa pagarināšana divkāršā apmērā ārvalstu parādniekam — tas jāņem vērā plānošanas procesā.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

RIS — ZPO (Civilprocesa kodekss) un EO (Izpildes likums): ris.bka.gv.at

Ņujorkas konvencija (Austrija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs „Firmenbuch“: justizonline.gv.at

Ediktu datu bāze: edikte.justiz.gv.at

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Vīnes Starptautiskais šķīrējtiesu centrs (VIAC): www.viac.eu

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Austrijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Austrijas Civilprocesa kodekss (Zivilprozessordnung, ZPO), §§ 577–618 (jo īpaši § 593(3), § 614, § 615). RIS: ris.bka.gv.at

[2] Izpildes likums (Exekutionsordnung, EO), 403., 406., 408., 409., 410., 411. un 412. pants.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Austrija — kopš 1961. gada 31. jūlija; atruna par savstarpējību atcelta 1988. gadā), IV un V pants.

[4] 1923. gada Ženēvas protokols; 1927. gada Ženēvas konvencija; 1961. gada Eiropas konvencija (IX pants); 1966. gada ICSID Vašingtonas konvencija.

Tiesu prakse

[10] OGH 3 Ob 65/11x; OGH 3 Ob 208/15g — prasības attiecībā uz lēmuma kopijas apliecināšanu.

[16] Lexology / ICC Country Answers: Austrija — pieeja ārzemēs atceltiem spriedumiem; 1961. gada Eiropas konvencijas IX pants.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] Pitkowitz & Partners — Ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu atzīšana un izpilde Austrijā (automātiska atzīšana; § 408 EO).

[6] Chambers — Spriedumu izpilde 2025, Austrija (§ 406, 409 EO; termiņš 2–4 nedēļas).

[7] Global Arbitration Review — Šķīrējtiesas nolēmumu apstrīdēšana un izpilde: Austrija (KNOETZL) — ex parte, § 412 EO.

[8] Pitkowitz / Legal500 — Austrija (apelācijas sūdzība/revīzijas apelācijas sūdzība; EO 412. panta 2. punkts; termiņa pagarināšana divkāršā apmērā; termiņi 6–12 mēneši).

[9] Chambers — Austrija (§ 406 EO; atkāpe no Konvencijas IV panta 1. punkta b) apakšpunkta — vienošanās nav obligāta).

[11] Jus Mundi — Austrijas izdevums (šķīrējtiesas līguma tulkojums pēc tiesas pieprasījuma).

[12] Chambers — Austrija (nav jāmaksā nodeva par atzīšanas un izpildāmības deklarāciju).

[13] Jus Mundi — Austrija (30 gadu noilguma termiņš pēc analoģijas; OGH nostāja par saistību tiesībām).

[14] Pitkowitz — EO 408. pants (atteikuma pamati); NYC V pants.

[15] Global Arbitration Review — Austrija (OGH ierobežojošā sabiedriskās kārtības interpretācija).

[17] „The Arbitrators“ — Komercšķīrējtiesa: Austrija (§ 593(3) ZPO, šķīrējtiesnešu nodrošinājuma pasākumi).

1.1. Galvenie tiesību akti

Beļģijas šķīrējtiesību tiesības ir ietvertas Tiesu kodeksa (Code judiciaire / Gerechtelijk Wetboek, angļu valodas avotos — Belgian Judicial Code, BJC) VI daļā, 1676.–1722. pantā. Pašreizējā redakcija tika ieviesta ar 2013. gada 24. jūnija Arbitrāžas likumu (spēkā no 2013. gada 1. septembra) un pārskatīta ar 2016. gada 25. decembra un 2024. gada 28. marta likumiem.[1] Likums lielā mērā balstās uz UNCITRAL parauglikumu un attiecas gan uz iekšzemes, gan starptautisko šķīrējtiesu. Atzīšana un izpilde tiek regulētas VIII nodaļā (BJC 1719.–1721. pants).[2]

1.2. Ņujorkas konvencija un līgumu prioritāte

Beļģija parakstīja 1958. gada Ņujorkas konvenciju un ratificēja to 1975. gadā, paziņojot, ka to piemēros saskaņā ar savstarpējības principu.[3] Saskaņā ar BJC 1721. panta 3. punktu starptautisks līgums starp Beļģiju un lēmuma pieņemšanas valsti ir pārāks par iekšzemes normām; šis noteikums ir jāinterpretē kopā ar Konvencijas noteikumu par labvēlīgāko tiesību piemērošanu (VII pants).[1]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1961. gada Eiropas konvencija par ārējās tirdzniecības šķīrējtiesām;

1965. gada Vašingtonas konvencija par starptautisko investīciju strīdu izšķiršanu (ICSID);

Divpusējie līgumi (ar Austriju, Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Šveici).[4]

2.1. Tiesa

Pieteikums par atzīšanu un izpildi tiek iesniegts pirmās instances tiesā (tribunal de première instance / rechtbank van eerste aanleg). Pieteikuma iesniedzējam ir pienākums izvēlēties dzīvesvietu kompetentās tiesas apgabalā (BJC 1720. panta 1. punkta 1. apakšpunkts); ārvalstu pieteikuma iesniedzēji parasti izvēlas sava advokāta biroja adresi.[5]

Ja parādniekam nav domicila, dzīvesvietas, juridiskās adreses, darbības vietas vai filiāles Beļģijā, pieteikums iesniedzams pirmās instances tiesā tajā apelācijas tiesu apgabalā, kurā tiek pieprasīta izpilde (piemēram, pēc aktīvu atrašanās vietas).[6]

2.2. Procedūras veids: ex parte

Izpildes pavēste tiek pieprasīta ar vienpusēju pieteikumu (ex parte): puse, pret kuru tiek pieprasīta izpilde, šajā posmā netiek uzaicināta izteikt iebildumus.[7] Tajā pašā laikā pirmās instances tiesa izskata pieteikumu un ir tiesīga uzaicināt uz apspriedes telpu gan pieteikuma iesniedzēju, gan parādnieku. Parādnieks var iesniegt iebildumu (trešo iebildumu) pret lēmumu par izpildes pavēsti viena mēneša laikā no brīža, kad viņš ir par to informēts.[8]

2.3. Beļģijas tiesu nostāja

Beļģijas tiesas ir labvēlīgi noskaņotas pret šķīrējtiesu. Tajā pašā laikā nesenā prakse saistībā ar plaši apspriestām investīciju lietām liecina par stingru pieeju: lietā Stati pret Kazahstānu (Briseles Apelācijas tiesa, 2021. gada 16. novembris) izpildes atļauja tika atteikta krāpšanas dēļ; lietā „Diag Human pret Čehijas Republiku“ (Kasācijas tiesa, 2022. gada februāris) nolēmums tika atcelts, jo spriedums nebija kļuvis saistošs V(1)(e) panta nozīmē. Izpildes tiesa nav saistīta ar ārvalsts lēmumu par atteikumu atcelt spriedumu, bet to ņem vērā kā juridisku faktu.[9]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar BJC 1720. panta 4. punktu tiek pievienots:[10]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā pienācīgi apliecināta kopija;

Notariāli apliecināts (zvērināta) lēmuma tulkojums tiesvedības valodā (franču, nīderlandiešu vai vācu valodā — atkarībā no apgabala), ja lēmums ir sastādīts citā valodā;[11]

Pieteikums jāiesniedz trīs eksemplāros, un to paraksta advokāts, kam ir tiesības pārstāvēt klientus Beļģijas tiesās.

Svarīga iezīme: kopš 2017. gada janvāra vairs NAV nepieciešams iesniegt šķīrējtiesas līguma oriģinālu vai kopiju (saskaņā ar UNCITRAL parauglikuma 35. pantu un BJC 1681. pantu). Tiesa aptur lēmuma izpildi, kamēr netiek iesniegts šķīrējtiesnešu parakstīts rakstisks lēmums (BJC 1721. panta 2. punkts).[12]

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Izmaksas par eksekvātūras saņemšanu ietver fiksētas nodevas:[13]

3.3. Pārsūdzības termiņi un termiņu sakritība

Termiņš lēmuma apstrīdēšanai (atcelšanai) ir trīs mēneši no tā paziņošanas brīža, bet termiņš izpildes rīkojuma apstrīdēšanai — viens mēnesis no tā izsniegšanas brīža. Attiecībā uz šo termiņu piemērošanu BJC 1717. panta 7. punkts paredz to pagarināšanu.[14]

Saskaņā ar BJC 1721. panta 1. punktu pirmās instances tiesa atteicās atzīt un pasludināt izpildāmību tikai izsmeļoši uzskaitītajos gadījumos, kas būtībā atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam.[15]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts lēmuma pieņēmējvalsts tiesā (1721. panta 1. punkta a) apakšpunkta vi) daļa).

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa

Strīda neizskatāmība šķīrējtiesā saskaņā ar Beļģijas tiesībām;

Pārkāpums pret sabiedrisko kārtību.

4.3. Īpašs gadījums: ārzemēs atcelts lēmums

Lēmuma atcelšana šķīrējtiesas vietā ir pamats atteikumam (BJC 1721. panta 1. punkta a) apakšpunkta vi) daļa; Konvencijas V panta 1. punkta e) apakšpunkts). Vairāki autoritatīvi autori uzskata, ka izpildes tiesa saglabā rīcības brīvību saskaņā ar Konvencijas V pantu.[16] Ar 2024. gada 28. marta likuma stāšanos spēkā Beļģijas tiesību aktos ir tieši noteikts: iepriekš izdots lēmums par izpildes apstiprināšanu zaudē spēku, ja (vai tādā daļā, kādā) spriedums vēlāk tiek atcelts (BJC 1720. panta 7. punkts). Tajā pašā laikā joprojām ir strīdīgs jautājums, vai pats ārvalsts lēmums par atcelšanu atbilst tā atzīšanas nosacījumiem Beļģijā.[16]

Lieta par lēmuma atcelšanu automātiski neaptur lēmuma izpildi. Tiesa, kas izskata izpildes rīkojumu, lemjot par izpildes atlikšanu, ņem vērā atcelšanas procedūras izdošanās iespējamību, kā arī lēmuma izpildes vieglumu vai sarežģītību. Arestu tiesnesis (juge des saisies) ir tiesīgs apturēt izpildi.[17]

Pēc izpildraksta saņemšanas ir pieejami piespiedu izpildes pasākumi, ko veic tiesu izpildītājs (huissier de justice / gerechtsdeurwaarder):

Kustamā īpašuma un banku kontu arests;

Nekustamā īpašuma apgrūtināšana;

Debitoru parādu arests. Izpilde attiecībā uz valstu (tostarp ārvalstu) aktīviem ir ierobežota.[6]

6.1. Pārstāvniecība un valoda

Pieteikumu paraksta Beļģijas advokāts. Tiesvedības valoda (franču, nīderlandiešu vai vācu) ir atkarīga no apgabala; sprieduma tulkojumam jābūt izvēlētās tiesas valodā.

6.2. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu „Carrefour” banka (BCE/KBO): kbopub.economie.fgov.be;

Juridisko personu reģistrs un izdevums „Belgijas Vēstnesis“: www.ejustice.just.fgov.be;

Centrālais arestu reģistrs — ar tiesu izpildītāja starpniecību.

6.3. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Zemas fiksētās nodevas (165 eiro + 24 eiro) un tas, ka nav nepieciešams pievienot šķīrējtiesas līgumu, atvieglo pieteikuma iesniegšanu;

Tulkojums: visa lēmuma zvērināta tulkojuma izmaksas — galvenais izdevumu postenis;

Atceltie/krāpnieciskie nolēmumi: Beļģijas tiesas ir gatavas veikt de novo pārbaudi (Stati) un ņem vērā atcelšanas faktu.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Justel — Tiesu kodekss (Code judiciaire): ejustice.just.fgov.be

Ņujorkas konvencija (Beļģija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu „Carrefour” banka (BCE/KBO): kbopub.economie.fgov.be

Beļģijas oficiālais izdevums (Moniteur belge): www.ejustice.just.fgov.be

7.3. Šķīrējtiesu institūti

CEPANI (Beļģijas šķīrējtiesu un mediācijas centrs): www.cepani.be

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Beļģijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Beļģijas Tiesu kodekss (Code judiciaire / Gerechtelijk Wetboek), VI daļa, 1676.–1722. pants, jo īpaši 1719.–1721. pants (§3). Justel: ejustice.just.fgov.be

[2] 2013. gada 24. jūnija Likums par šķīrējtiesām (spēkā no 2013. gada 1. septembra); 2016. gada 25. decembra likums; 2024. gada 28. marta likums.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Beļģija — ratificēta 1975. gadā, ar atrunu par savstarpējību), V un VII pants.

[4] 1961. gada Eiropas konvencija; 1965. gada ICSID Vašingtonas konvencija; divpusējie līgumi (Austrija, Francija, Vācija, Nīderlande, Šveice).

Tiesu prakse

[9] Briseles Apelācijas tiesa, 2021. gada 16. novembris (Stati pret Kazahstānu) — noraidījums krāpšanas dēļ; Kasācijas tiesa, 2022. gada februāris (Diag Human pret Čehijas Republiku) — V panta 1. punkta e) apakšpunkts.

[16] Kassācijas tiesa, 2024. gada 8. novembris, lieta Nr. C.20.0415.N (atteikums izskatīt pārsūdzību); BJC 1720. panta 7. punkta interpretācija pēc 2024. gada 28. marta likuma stāšanās spēkā.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] Global Arbitration Review — The Guide to Challenging and Enforcing Arbitration Awards, 4. izdevums, Beļģija (Loyens & Loeff).

[6] Delos — Guide to Arbitration Places (GAP), Beļģija (Fieldfisher) — jurisdikcija atkarībā no aktīvu atrašanās vietas; ierobežojumi attiecībā uz valsts aktīviem.

[7] Jus Mundi — Beļģijas valsts publikācija (ex parte procedūra, BJC 1720. pants).

[8] Jus Mundi / Keutgen & Dal — parādnieka iebildums viena mēneša laikā (BJC 1028. pants).

[10] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas formalitātes Beļģijā (2023) — dokumenti (1720. panta 4. punkts).

[11] Arthur Marin — „Exequatur in Belgium“ (2025) — zvērināts tulkojums uz FR/NL/DE.

[12] Global Arbitration Review — Beļģija (no 2017. gada atcelta prasība par šķīrējtiesas līgumu; 1721. panta 2. punkts).

[13] Global Arbitration Review — Beļģija (maksas 165 eiro + 24 eiro; tulkošana kā galvenais izdevumu postenis).

[14] Delos GAP, Beļģija — termiņu sakritība (BJC 1717. panta 7. punkts).

[15] Kluwer Arbitration Blog — Beļģija pieņem jaunu likumu par šķīrējtiesām (1721. panta 1. punkta teksts).

[17] Lexology — Vispārīgs ievads starptautiskajā šķīrējtiesā Beļģijā (2023); izpildes apturēšana.

1.1. Galvenie tiesību akti

Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi Brazīlijā reglamentē 1996. gada 23. septembra Šķīrējtiesu likums Nr. 9.307 (34.–40. pants), Ņujorkas konvencija, Civilprocesa kodekss (963.–964. pants) un Augstākās tiesas iekšējie noteikumi (216-A.–216-N. pants). Lēmums, kas pieņemts ārpus Brazīlijas, tiek uzskatīts par ārvalstu lēmumu.[1]

Likuma 34. pants paredz ārvalsts sprieduma atzīšanu un izpildi saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem (Ņujorkas konvencija), savukārt 37. pants nosaka pirmos soļus: pieteikuma iesniegšanu STJ.[2]

1.2. „Vienkārša atzīšana” vietā dubultās ekskvātūras

Līdz 1996. gada likuma pieņemšanai bija nepieciešama „divkārša atzīšana“ (vispirms sprieduma pieņemšanas valstī, pēc tam Brazīlijā). Pēc 1996. gada likuma pieņemšanas un Ņujorkas konvencijas ratifikācijas 2002. gadā pietiek ar „vienkāršu atzīšanu” (simple recognition) Brazīlijā.[3]

2.1. Augstākā tiesa (STJ)

Pēc 2004. gada konstitucionālā grozījuma Nr. 45 ekskluzīvās kompetences ārvalstu spriedumu (tostarp šķīrējtiesu spriedumu) atzīšanā pieder Augstākajai tiesai (Superior Tribunal de Justiça, STJ) — Brazīlijas augstākā tiesa konstitucionālo jautājumu izskatīšanā. Atzīšana notiek saskaņā ar homologação procedūru.[4]

2.2. Pārbaude bez būtiskas pārskatīšanas

STJ ierobežojas ar formālo prasību ievērošanas pārbaudi un neanalizē strīda būtību. Pēc homologācijas ārvalstu šķīrējtiesas lēmuma izpilde notiek vienīgi federālajās tiesās. Praksē STJ apmierina pārliecinošo vairākumu pieteikumu.[5]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

STJ tiek iesniegts pieteikums ar pielikumu (likuma 37. pants un Konvencijas IV pants):[6]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Katras dokumenta oficiāls (zvērināts) tulkojums portugāļu valodā. Ja lēmums ir pieņemts valstī, kas ir Hāgas konvencijas par apostilu dalībvalsts, apliecināšana tiek veikta ar apostilu (pretējā gadījumā — legalizācija Brazīlijas konsulātā).

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Valsts nodeva ir atkarīga no lēmuma veida. Ārvalstu lēmums tiek atzīts (homologação) Augstākajā tiesā (STJ): tiek samaksātas STJ tiesas izmaksas (custas), pēc kā izpilde notiek federālajās tiesās ar tām raksturīgajām izmaksām (likmes ir jāpārbauda). Iekšzemes (Brazīlijā pieņemts) šķīrējtiesas lēmums atzīšanu neprasa — tas ir tiesas izpildraksts (título executivo judicial) un tiek izpildīts tieši štatu tiesās. Papildus: izmaksas par zvērināta tulkojuma sagatavošanu portugāļu valodā, apostila/legalizāciju un juridisko atbalstu. Summas ir spēkā 2026. gada vidū un ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[5]

Šie pamati ir noteikti Arbitrāžas likuma 38.–39. pantā un atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam.[7]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (38. pants / V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas vienošanās spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (39. pants / V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Brazīlijas tiesībām;

Pretruna ar valsts sabiedrisko kārtību.

Paziņojuma nosūtīšana Brazīlijas pusei par šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kāds paredzēts līgumā vai šķīrējtiesas vietas procesuālajos tiesību aktos (tostarp pa pastu ar piegādes apstiprinājumu), netiek uzskatīta par sabiedriskās kārtības pārkāpumu, ja pusei ir piešķirts pietiekami daudz laika savas pozīcijas aizstāvībai.[8]

Pēc sprieduma apstiprināšanas Augstākajā Tiesā (STJ) izpilde notiek federālajās tiesās saskaņā ar Civilprocesa kodeksa noteikumiem: mantas arests un realizācija, piedziņas vēršana pret parādnieka kontiem un aktīviem. Jāņem vērā, ka līdz sprieduma atzīšanas pabeigšanai izpildes nodrošināšanas pasākumi tiek piešķirti ierobežoti.[9]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Tirdzniecības reģistri (Juntas Comerciais) un REDESIM: www.gov.br/empresas-e-negocios;

Nekustamā īpašuma reģistrs (Cartórios de Registro de Imóveis);

Tiesu izpildes sistēmas (SisbaJud, RenaJud) — ar tiesas starpniecību.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Divpakāpju process: vispirms homologācija STJ, pēc tam izpilde federālajā tiesā;[5]

Zvērināts tulkojums un apostille: sagatavojieties laikus — ieplānojiet laiku un izdevumus;[6]

Augsts apmierinājuma rādītājs: STJ apmierina lielāko daļu pieteikumu.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Planalto — Likums Nr. 9.307/1996: www.planalto.gov.br

Ņujorkas konvencija (Brazīlija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs (REDESIM): www.gov.br/empresas-e-negocios

Augstākā tiesa (STJ): www.stj.jus.br

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Brazīlijas un Kanādas Tirdzniecības palātas (CAM-CCBC) šķīrējtiesas centrs: www.ccbc.org.br

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Brazīlijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Brazīlijas Arbitrāžas likums Nr. 9.307, 1996. gada 23. septembrī, 34.–40. pants; Civilprocesa kodekss, 963.–964. pants; STJ iekšējie noteikumi, 216-A–216-N. pants. planalto.gov.br

[2] Likums Nr. 9.307/1996, 34. pants (atzīšana saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem), 37. pants (iesniegšana STJ).

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Brazīlija — ratificēta 2002. gadā); „vienkārša atzīšana” divkāršās ekskvātūras vietā.

[4] Konstitucionālais grozījums Nr. 45/2004 — STJ pilnvaru piešķiršana ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanai; Federālās konstitūcijas 105. pants.

[7] Likums Nr. 9.307/1996, 38.–39. pants (= Konvencijas V pants).

[8] Likums Nr. 9.307/1996, 39. pants, vienīgais punkts (paziņošana un sabiedriskā kārtība).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] Lexology — Sākotnējā analīze: Brazīlija; Chambers — Starptautiskā šķīrējtiesa 2025, Brazīlija; Global Arbitration Review — Ceļvedis par šķīrējtiesu Latīņamerikā: Brazīlija (homologācija; federālās tiesas; augsts atzīšanas procents).

[6] Kluwer Arbitration Blog — Juridiskais pamats saistībā ar šķīrējtiesu un ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu izpildi Brazīlijā (37. pants; dokumenti; apostils).

[9] Nadia de Araujo — Starptautiskā tiesu sadarbība Brazīlijā (Comverse Inc pret American Telecommunications — pagaidu pasākumu ierobežojumi līdz sprieduma atzīšanai).

1.1. Galvenie tiesību akti

Iekšzemes un starptautisko šķīrējtiesu darbību regulē Likums par starptautisko komercšķīrējtiesu (ZMKA), kas balstās uz 1985. gada UNCITRAL parauglikumu. No 2025. gada 1. augusta stājās spēkā vērienīga reforma (LASICAA); likums tika nosaukts par „Arbitrāžas likumu”. Ārvalstu nolēmumu atzīšanu un izpildi regulē Starptautisko privāttiesību kodekss (PILC, 117.–122. pants) un Ņujorkas konvencija; arbitrāžas piemērojamības jautājumus un tiesvedības procedūras — Civilprocesa kodekss (GPK).[1]

1.2. Ņujorkas konvencija

1958. gada Ņujorkas konvencija Bulgārijā ir spēkā kopš 1965. gada. Ir izteikts iebildums par savstarpējību: konvencija attiecas uz spriedumiem, kas pieņemti citā līgumslēdzējā valstī, bet uz spriedumiem no valstīm, kas nav konvencijas dalībvalstis, — tikai savstarpējības apjomā.[2]

1.3. 2025. gada reforma: Arbitrāžu reģistrs

Ar 2025. gada 1. augusta reformu tika izveidots Arbitrāžu reģistrs Tieslietu ministrijas pakļautībā. Arbitrāžu iestādes, kuru atrašanās vieta ir Bulgārijā, un arbitrāžas lietas, kuru izskatīšanas vieta ir Bulgārijā, ir jāreģistrē; nereģistrētas šķīrējtiesas lēmums tiek uzskatīts par spēkā neesošu. Šīs prasības attiecas galvenokārt uz šķīrējtiesām, kuru atrašanās vieta ir Bulgārijā, un tās ir svarīgas, izvēloties Bulgāriju par šķīrējtiesas vietu.[3]

1.4. Citi starptautiskie līgumi

1961. gada Eiropas konvencija (attiecas uz atceltiem nolēmumiem);

Vašingtonas konvencija, ICSID un divpusējie līgumi.[4]

2.1. Tiesa

Ja starptautiskajā līgumā nav paredzēts citādi, pieteikums par ārvalsts sprieduma atzīšanu un izpildi tiek iesniegts Sofijas pilsētas tiesā (SGT) — vienīgajā tiesā, kas ir kompetenta izskatīt lietas par ārvalstu spriedumiem. Šajā gadījumā tiek piemēroti Starptautisko privāttiesību kodeksa 118.–122. panti.[5]

2.2. Procedūras raksturs

Atšķirībā no iekšzemes spriedumu izpildes (ex parte), procesi saistībā ar ārvalstu spriedumiem ir kontradiktoriski: tiesa pārbauda, vai pieteikums ir izsniegts parādniekam un vai viņš ir informēts par procesu, vai nav spēkā stājusies Bulgārijas tiesas lēmums par to pašu strīdu starp tām pašām pusēm un vai nav paralēla tiesvedība par to pašu strīdu (PILC 117. pants). Pārbaude ir formāla un neattiecas uz strīda būtību.[6]

2.3. Pārsūdzība

Sofijas pilsētas tiesas lēmumu par atzīšanu var pārsūdzēt Sofijas apelācijas tiesā, un pēc tam — Augstākajā kasācijas tiesā (AKT).[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[8]

Apstiprināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apstiprināta kopija (pilnā apjomā);

Šķīrējtiesas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija (ja atruna ir iekļauta līgumā — jāiesniedz viss līgums);

Vajadzības gadījumā tulkojums bulgāru valodā.

Ar 2025. gada reformu (likuma 51.(4) likuma) tika atcelti liekie formālie nosacījumi, kas iepriekš tika uzspiesti praksē (arbitru parakstu notariāla apliecināšana, šāda apliecinājuma apostilēšana/legalizēšana): valsts tiesību akti nedrīkst noteikt stingrākas prasības nekā Konvencija.[9]

3.2. Tiesāšanās izdevumi un termiņi

Valsts nodeva par ārvalsts sprieduma atzīšanu ir 0,4 % no piespriestās summas (strīdīgā procesa kārtība Sofijas pilsētas tiesā). Iekšzemes (Bulgārijā pieņemts) spriedums tiek izpildīts ex parte kārtībā — rajona tiesa izsniedz izpildrakstu, par ko tiek iekasēta atsevišķa (parasti mazāka) tiesas nodeva (jāpārbauda). Atzīšanas procedūra parasti ilgst ne vairāk kā 2–3 nedēļas; ja nav iesniegta apelācijas sūdzība, izpildraksts tiek izsniegts vēl 3–4 nedēļu laikā.[10]

Tiek piemēroti Ņujorkas konvencijas V panta noteikumi; Bulgārijas tiesas tos interpretē stingri un ārkārtīgi reti atsakās izpildīt.[11]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Bulgārijas tiesībām;

Pretruna ar Bulgārijas sabiedrisko kārtību.

4.3. Ārzemēs atcelts lēmums

Lēmums, ko atcēlis izdevējas valsts tiesa, Bulgārijā netiek izpildīts (V panta 1. punkta e) apakšpunkts); Hilmarton/Chromalloy scenāriji Bulgārijā netiek piemēroti. Izņēmums ir iespējams gadījumos, kad tiek piemērota 1961. gada Eiropas konvencija.[12]

Pieteikuma par atcelšanu iesniegšana (attiecībā uz lēmumiem, kuru šķīrējtiesas vieta ir Bulgārijā) automātiski neaptur izpildi. Augstākā tiesa var apturēt izpildi pēc pieteikuma iesniegšanas un ar nosacījumu, ka tiek sniegts nodrošinājums (parasti – lēmumā noteiktās summas pārskaitīšana uz tiesas speciālo kontu). Pēc lēmuma par atzīšanu stāšanās spēkā Augstākā tiesa pēc izpildītāja pieteikuma izsniedz izpildrakstu.[13]

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa īpašo normu nav atļauts izpildīt naudas prasības pret valsts iestādēm — šādas prasības tiek apmaksātas no budžeta līdzekļiem.[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Tirdzniecības reģistrs (Търговски регистър): portal.registryagency.bg;

Īpašuma reģistrs (Imoten register) — caur Reģistrācijas aģentūru;

Privāto tiesu izpildītāju palāta (KČSI): www.bcpea.org.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Ātra procedūra (2–3 nedēļas) un zems nodoklis (0,4 %);

Konkurence: parādnieks piedalās atzīšanas procesā;

Valsts aktīvi: piespiedu izpilde pret valsts iestādēm nav pieļaujama.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

lex.bg — Likums par šķīrējtiesām (ZMKA): lex.bg

Ņujorkas konvencija (Bulgārija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs: portal.registryagency.bg

KČSI Izpildītāju palāta: www.bcpea.org

7.3. Šķīrējtiesu institūti

Bulgārijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas (BCCI) šķīrējtiesa: www.bcci.bg

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Bulgārijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Bulgārijas Starptautiskās komercšķīrējtiesas likums (ZMKA); LASICAA reforma (spēkā no 2025. gada 1. augusta; jauns nosaukums — „Šķīrējtiesas likums”); Starptautisko privāttiesību kodekss (PILC), 117.–122. pants; Civilprocesa kodekss. lex.bg

[2] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Bulgārija — kopš 1965. gada, atruna par savstarpējību), IV un V pants.

[3] Kinstellar — Bulgārijas šķīrējtiesu reforma (2025); DGKV — LASICAA pārskats (Šķīrējtiesu reģistrs; nereģistrētas šķīrējtiesas lēmumu spēkā neesamība).

[4] 1961. gada Eiropas konvencija; ICSID Vašingtonas konvencija; divpusējie līgumi.

Tiesu prakse

[12] Bulgārijas prakse saistībā ar V panta 1. punkta e) apakšpunktu (atteikšanās izpildīt atceltus nolēmumus; Hilmarton/Chromalloy lietas nepiemērojamība).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] IBA — Bulgārija pieņem būtiskus grozījumus ICAA (2025/2026): AA 51. panta 4. punkts; Sofijas pilsētas tiesa.

[6] „Jus Mundi“ — publikācija par Bulgāriju (PILC 117. pants; kontradiktoriska pārbaude).

[7]

[8] ICC valstu atbildes / Jus Mundi — Bulgārija (Konvencijas IV pants; dokumenti pilnā apjomā).

[9] IBA — Bulgārija (lieko formālo prasību atcelšana; AA 51. panta 4. punkts).

[10] WAGNER Arbitration — Bulgārija (maksa 0,4 %; termiņš 2–3 nedēļas + 3–4 nedēļas).

[11] „Global Arbitration Review“ — Komercšķīrējtiesas: Bulgārija (Kinstellar); „CMS Expert Guides“ — Bulgārija; valsts aktīvi.

[13] CMS ekspertu rokasgrāmatas — Bulgārija; IBA šķīrējtiesu rokasgrāmata: Bulgārija (izpildes apturēšana; nodrošinājums).

Kanāda ir federācija ar kopīgu jurisdikciju; kārtība atšķiras atkarībā no provinces vai teritorijas, kurā tiek izpildīts spriedums. Turpmāk ir sniegti vispārīgi noteikumi un piemēri (Ontārio, Kvebeka).

1.1. Galvenie tiesību akti

Tā kā jurisdikcija starptautiskās komercšķīrējtiesas jomā ir sadalīta starp federāciju un provincēm, Ņujorkas konvencijas īstenošanai bija nepieciešami tiesību akti katrā līmenī. Federālais līmenis: Likums par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi (United Nations Foreign Arbitral Awards Convention Act). Parlaments (ieskaitot Jukonas, Ziemeļrietumu teritorijas un Nunavutu) un visas 10 provinces pieņēma tiesību aktus, ar kuriem tiek īstenota konvencija.[1]

Provincijas īsteno UNCITRAL parauglikumu, izmantojot Starptautiskās komercšķīrējtiesas likumus (ICAA). Ontārio 2017. gada martā kā pirmā pieņēma jauno ICAA (pēc ULCC parauglikuma, paredzot 10 gadu termiņu atzīšanas/izpildes ierosināšanai); Britu Kolumbija veica grozījumus 2018. gada maijā; Princis Edvardsas sala — 2023. gadā.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Konvencija stājās spēkā Kanādā 1986. gada 10. augustā. Konvencijā paredzētais atrunājums par komerciālo raksturu ir pieņemts Parlamentā un visās provincēs, izņemot Kvebeku. Saskaņā ar federālo likumu Konvencija attiecas tikai uz strīdiem, kas izriet no komerciālām tiesiskām attiecībām (4. panta 1. punkts).[3]

2.1. Tiesa

Saskaņā ar federālo likumu pieteikumu par atzīšanu un izpildi var iesniegt jebkurā augstākajā, apgabala vai apgabala (county) tiesā (6. pants). Provinču līmenī parasti kompetenta ir provinces Augstākā tiesa (superior court). Ontārio provincē tā ir Superior Court of Justice (Commercial List) — specializēta komerctiesa.[4]

2.2. Kvebekas īpatnības

Kvebekā izņēmuma jurisdikcija ārvalstu sprieduma atzīšanā un izpildē pieder Kvebekas tiesai (Court of Quebec), ja strīda summa, kas nodota šķīrējtiesai, ir mazāka par 75 000 Kanādas dolāriem; pārējos gadījumos — Augstākajai tiesai (Superior Court). Atzīšana notiek homologācijas veidā (homologation); pamati atzīšanas atcelšanai un atteikumam veikt homologāciju ir vienādi (Kvebekas Civilprocesa kodeksa 648. pants).[5]

2.3. Pārsūdzēšana un apturēšana

Starptautiskos nolēmumus parasti nevar pārsūdzēt pēc būtības. Saskaņā ar parauglikumu (36. pants) atteikuma pamati ir atļaujoša (permissive) rakstura: Ontārio lēmumu var atzīt neatkarīgi no tā, vai tiek veikta atcelšanas procedūra, tādēļ atcelšana ne vienmēr rada apturēšanu. Kvebekā atcelšanas procedūrai nav apturējoša efekta, tomēr tiesa pēc lūguma var apturēt atzīšanu līdz tās pabeigšanai.[6]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar parauglikumu un Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[7]

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Apstiprināta šķīrējtiesas lēmuma kopija; lēmumā jābūt norādītiem pamatojumiem, ja puses nav vienojušās citādi;

Apstiprināts tulkojums, ja dokumenti nav sastādīti angļu vai franču valodā.

3.2. Noilguma termiņš

Ontārio provincē termiņš ir 10 gadi no sprieduma saņemšanas dienas (vai no atcelšanas procedūras pabeigšanas brīža). Kvebekā pieteikums par sprieduma atzīšanu un izpildi jāiesniedz 10 gadu laikā no galīgā sprieduma pieņemšanas dienas (Civilprocesa kodeksa pants; lieta „Itani pret Société générale“). Tiesāšanās izdevumi ir atkarīgi no izpildes provinces: ārvalstu spriedumu izpilda, iesniedzot pieteikumu provinces Augstākajā tiesā (Kvebekā — Kvebekas tiesā (Court of Quebec), ja strīda summa ir mazāka par 75 000 CAD, citos gadījumos — Augstākajā tiesā (Superior Court); homologācija), tiesas nodevas nosaka saskaņā ar attiecīgās provinces tarifiem (tās ir jāpārbauda). Iekšzemes (Kanādā pieņemts) šķīrējtiesas nolēmums tiek izpildīts saskaņā ar provinces likumu par iekšzemes šķīrējtiesu caur to pašu Superior Court; atšķirība no ārvalstu nolēmuma ir piemērojamajā likumā, nevis tiesas nodevas apmērā. Papildus: izmaksas par apliecinātu tulkojumu un juridisko atbalstu. Summas ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[8]

Pamati atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam un Parauglikuma 36. pantam; tie tiek interpretēti šauri. Atsevišķās provincēs iekšzemes tiesību aktos atteikuma pamati nav uzskaitīti izsmeļoši, tādējādi atstājot plašāku rīcības brīvību.[9]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīds nav izskatāms saskaņā ar provinces tiesībām;

Pārkāpums pret sabiedrisko kārtību.

Pēc atzīšanas lēmums parasti tiek izpildīts tāpat kā tiesas spriedums (izņemot gadījumus, kad strīda priekšmets nav pakļauts šķīrējtiesas jurisdikcijai, ja tiek piemērots „neparasts” aizsardzības līdzeklis vai ja runa ir par ģimenes šķīrējtiesu). Iekasēšana notiek saskaņā ar provinces noteikumiem: mantas arests un realizācija, parādnieka kontu un aktīvu arests.[10]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Federālais uzņēmumu reģistrs (Corporations Canada): ised-isde.canada.ca;

Provinciālie reģistri (piem., Ontario Business Registry, Registraire des entreprises Québec);

PPSA / RDPRM reģistri — nodrošinājuma tiesības (provinciālās).

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Provincijas izvēle: režīms ir atkarīgs no izpildes vietas (Ontārio, Kvebeka, Britu Kolumbija u. c.);[2]

Kvebeka — bez atrunas par komerciālo raksturu: plašāka atzīto lēmumu joma;[3]

10 gadu termiņš: viens no ilgākajiem starp galvenajām jurisdikcijām.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Tieslietu ministrijas likumi — Likums par ANO Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem: laws-lois.justice.gc.ca

Ņujorkas konvencija (Kanāda): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Corporations Canada: ised-isde.canada.ca

Ontārio uzņēmumu reģistrs: www.ontario.ca/businessregistry

7.3. Šķīrējtiesu institūti

Kanādas šķīrējtiesu centrs (ADRIC): adric.ca

Vankūveras Starptautiskais šķīrējtiesu centrs (VanIAC): vaniac.org

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Kanādā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Likums par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem (R.S.C., 1985, c. 16 (2. papildinājums)), 4. un 6. pants; īstenots federālajā līmenī un visās 10 provincēs un teritorijās. laws-lois.justice.gc.ca

[2] Provinču likumi par starptautisko komercšķīrējtiesu (ICAA), kas balstīti uz UNCITRAL parauglikumu; Ontārio ICAA (2017. gada marts), Britu Kolumbija (2018. gada maijs), Princis Edvardsa sala (2023); ULCC parauglikums.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Kanādā spēkā kopš 1986. gada 10. augusta); atruna par komerciālajiem līgumiem ir pieņemta visās provincēs, izņemot Kvebeku; federālais likums, 4. panta 1. punkts.

[5] Kvebekas Civilprocesa kodekss (CCP), 648. pants (homologācija; atcelšanas/noraidīšanas pamati).

Tiesu prakse

[8] Itani pret Société générale de Banque au Liban SAL (Kvebeka — 10 gadu termiņš); Ontārio — 10 gadi no lēmuma saņemšanas dienas.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[4] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas nolēmumu izpilde un apstrīdēšana Kanādā (Augstākā tiesa; Komerclieta Ontārio provincē).

[6] Global Arbitration Review — Šķīrējtiesas nolēmumu apstrīdēšana un izpilde: Kanāda (Tipiskā likuma 36. pants — atļaujošs raksturs; Kvebeka — apturēšana pēc pieteikuma).

[7] Ņujorkas konvencijas IV pants; Lexology — „A Guide to the Enforcement of Arbitral Awards in Canada“ (dokumenti; lēmums ar pamatojumu).

[9] Lexology — Šķīrējtiesas nolēmumi Kanādā (ierobežoti pamati; atsevišķās provincēs rīcības brīvība ir plašāka).

[10] Global Arbitration Review — Kanāda (izpilde kā tiesas spriedums; izņēmumi).

Šīs instrukcijas attiecas uz kontinentālo Ķīnu; Honkongai un Makao ir atsevišķi režīmi.

1.1. Galvenie tiesību akti

Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpilde kontinentālajā Ķīnā tiek regulēta ar Ķīnas Tautas Republikas Civilprocesa likumu (CPL) — jo īpaši ar 290. pantu (iepriekš 283. pants) — saistībā ar Ņujorkas konvenciju. CPK 290. pants nosaka starptautiskā līguma prioritāti konflikta gadījumā ar iekšzemes tiesībām, tādēļ Ņujorkas konvencija tiek piemērota tieši.[1]

Konvencijas piemērošanu sīkāk reglamentē Augstākās Tautas tiesas (ATT) akti: 1987. gada paziņojums (Fafa [1987] Nr. 5), 2015. gada Civilprocesa kodeksa interpretācija un 2017.–2018. gada Noteikumi par tiesas kontroli lietās, kas saistītas ar šķīrējtiesu.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Ķīna 1987. gada 22. janvārī pievienojās 1958. gada Ņujorkas konvencijai (stājusies spēkā 1987. gada 22. aprīlī), izsakot divus iebildumus: par savstarpējību (tikai lēmumi no līgumslēdzējām valstīm) un par komerciālo raksturu (tikai komerciāli strīdi, izņemot nekomerciālos, piemēram, ģimenes strīdus).[3]

2.1. Tiesa

Pieteikums tiek iesniegts tieši vidējās instances Tautas tiesā (Intermediate People's Court) pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas, vai arī pēc viņa īpašuma atrašanās vietas (Civilprocesa kodeksa 290. pants). Praksē lietu izskata tiesas civillietu kolēģija, bet pēc sprieduma atzīšanas par izpildāmu izpildi nodrošina tās pašas tiesas izpildkolēģija.[4]

2.2. VNS iepriekšējās paziņošanas sistēma

Ķīnas galvenā īpatnība ir iepriekšējas paziņošanas sistēma (prior-reporting / report-and-verification). Ja vidējās instances Tautas tiesa plāno atteikties atzīt vai izpildīt ārvalsts tiesas lēmumu, tai ir pienākums nodot lietu pārbaudei augstākstāvošajai Augstākajai Tautas tiesai un, galu galā, Augstākajai Tautas tiesai. Atsacīšanās var notikt tikai ar Augstākās Tautas tiesas apstiprinājumu. Šis mehānisms nodrošina vienotību un ierobežo vietējo protekcionismu.[5]

2.3. Procedūras raksturs un pārsūdzība

Pirmais lēmums tiek pieņemts kontradiktoriskā procesā (inter partes; 2015. gada Civilprocesa kodeksa interpretācijas 548. pants). Lēmums par izpildi parasti nav pārsūdzams pēc būtības; savukārt atteikums ir obligāti jāpārbauda saskaņā ar iepriekšējas paziņošanas kārtību.[6]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[7]

Apstiprināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Tulkojums ķīniešu valodā, ko apliecinājis oficiālais/zvērinātais tulkotājs vai diplomātiskais/konsulārais darbinieks. Dokumenti ar apostilu (Ķīna ir Apostila konvencijas dalībvalsts kopš 2023. gada) tiek pieņemti bez papildu legalizācijas.

3.2. Termiņi

Ja lēmums ir pozitīvs, civillietu kolēģija to apstiprina aptuveni 2 mēnešu laikā (atteikuma gadījumā nepieciešama VNS pārbaude), savukārt izpildkolēģijai tas jāizpilda aptuveni 6 mēnešu laikā. Termiņš pieteikuma par piespiedu izpildi iesniegšanai ir 2 gadi (vispārējais termiņš saskaņā ar Civilprocesa kodeksu). Tiesas izdevumi: iesniedzot pieteikumu, vidējās instances Tautas tiesai jāmaksā tiesas nodeva (application fee), kuras apmērs tiek aprēķināts saskaņā ar Noteikumiem par tiesas izdevumiem atkarībā no piedzenamās summas (lielām summām — pēc regresīvās skalas; jāpārbauda). Iekšzemes (Ķīnā pieņemts) šķīrējtiesas nolēmums nav atsevišķi jāatzīst — to izpilda tieši tā pati vidējās instances tiesa; atšķirība no ārvalstu lēmuma ir atzīšanas posma un iepriekšējas paziņošanas sistēmas esamība, nevis maksas apmērs. Papildus: izmaksas par apliecinātu tulkojumu ķīniešu valodā un juridisko atbalstu. Summas ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[8]

Pamati ir ierobežoti ar Ņujorkas konvencijas V pantu; tautas tiesas tos interpretē šauri, un atteikums ir pakļauts Augstākās tiesas pārbaudei.[9]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīds nav izskatāms saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas tiesību aktiem;

Pretruna ar Ķīnas Tautas Republikas sabiedrisko kārtību (tiek interpretēta šauri).

Pēc sprieduma stāšanās spēkā izpildi veic vidējās instances tiesas izpildkolēģija: īpašuma arests un realizācija, piedziņas piemērošana parādnieka banku kontiem un citiem aktīviem. Izskatīšanas posmā ir iespējams piemērot īpašuma saglabāšanas pasākumus (property preservation).[10]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Valsts uzņēmumu kredītinformācijas sistēma (GSXT): www.gsxt.gov.cn;

VNS negodīgo parādnieku reģistrs (neizpildīto saistību saraksts): zxgk.court.gov.cn;

Tiesu datu bāze „China Judgements Online“: wenshu.court.gov.cn.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Iepriekšējs paziņojums VNS: atteikums nav iespējams bez augstākās instances apstiprinājuma — spēcīga aizsardzība prasītājam;[5]

Apostils: no 2023. gada ir vienkāršota dokumentu apliecināšana;[7]

Tulkojums uz ķīniešu valodu: obligāts — ieplānojiet tam laiku un izdevumus.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Ķīnas Tautas Republikas Augstākā Tautas tiesa: www.court.gov.cn

Ņujorkas konvencija (Ķīna): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

GSXT uzņēmumu reģistrs: www.gsxt.gov.cn

VNS parādnieku reģistrs: zxgk.court.gov.cn

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Ķīnas Starptautiskā ekonomikas un tirdzniecības šķīrējtiesas komisija (CIETAC): www.cietac.org

Pekinas šķīrējtiesas centrs (BAC): www.bjac.org.cn

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Ķīnā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/atbalsts/speciālisti

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Ķīnas Tautas Republikas Civilprocesa likums (CPL), 290. pants (starptautiskā līguma prioritāte). court.gov.cn

[2] Ķīnas Tautas Republikas Augstākā Tiesa: 1987. gada paziņojums (Fafa [1987] Nr. 5); 2015. gada Civilprocesa kodeksa interpretācija (548. pants); Noteikumi par tiesas kontroli lietās, kas saistītas ar šķīrējtiesu (2017–2018).

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Ķīna — pievienojās 1987. gada 22. janvārī, stājās spēkā 1987. gada 22. aprīlī; atrunas par savstarpējību un komerciālo raksturu).

[7] Ņujorkas konvencijas IV pants (dokumenti; tulkojums ķīniešu valodā); Konvencija par apostilu (Ķīna — kopš 2023. gada).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[4] China Law Vision — Pārskats: Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpilde Ķīnā (Civillietu procesa kodeksa 290. pants; vidējās instances tiesa; civillietu/izpildes kolēģija).

[5] Kluwer Arbitration Blog — Pārdomas par Ķīnas iepriekšējās paziņošanas mehānisma 30. gadadienu; Jus Mundi — Ķīna (iepriekšējās paziņošanas sistēma; VNS).

[6] Jus Mundi — Ķīna (2015. gada Civilprocesa kodeksa interpretācijas 548. pants — inter partes; atteikuma pārsūdzēšana/pārbaude).

[8] GBA IP Lawyer — Rokasgrāmata par ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi Ķīnā (termiņi ~2 mēneši/~6 mēneši; apostille).

[9] Lexology — Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpilde Ķīnas kontinentālajā daļā (V panta šaurā interpretācija; iepriekšējs paziņojums).

[10] Global Arbitration Review — Šķīrējtiesas nolēmumu apstrīdēšana un izpilde: Ķīna (izpildkomiteja; pasākumi īpašuma saglabāšanai).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesu darbību Horvātijā regulē Šķīrējtiesu likums (Zakon o arbitraži), kas stājās spēkā 2001. gadā un ir veidots atbilstoši 1985. gada UNCITRAL parauglikuma struktūrai un principiem. Likums regulē iekšzemes šķīrējtiesu (jebkuru šķīrējtiesu, kuras norises vieta ir Horvātijā, tostarp ar ārvalstu elementu), kā arī iekšzemes un ārvalstu nolēmumu atzīšanu un izpildi un tiesu pilnvaras.[1]

Pats piespiedu izpildes process notiek saskaņā ar Izpildes likumu (Ovršni zakon).[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Horvātija ir Ņujorkas konvencijas dalībvalsts jau vairāk nekā 30 gadus (pēc tiesību pārmantošanas). Ir izteikti divi iebildumi: par savstarpējību (tiek atzīti citu līgumslēdzēju valstu nolēmumi) un par komerciālo raksturu (tiek atzīti nolēmumi strīdos, kas saskaņā ar Horvātijas tiesībām tiek kvalificēti kā komerciāli). Arbitrāžas likumā ir iekļauti visi Konvencijas V panta noteikumi.[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

Vašingtonas konvencija, ICSID un divpusējie līgumi. ES Regula Nr. 1215/2012 neattiecas uz šķīrējtiesas nolēmumiem.[4]

2.1. Tiesa

Pieteikums tiek iesniegts kompetentajā tiesā: komerciālās arbitrāžas lietās — Zagrebas Tirdzniecības tiesā (Trgovački sud u Zagrebu), nekomerciālās lietās — Zagrebas apgabaltiesā (Županijski sud). Konkrētu izpildes darbību jurisdikcija tiek noteikta saskaņā ar Izpildes likumu (Arbitrāžas likuma 43. pants).[5]

2.2. Divi atzīšanas veidi

Ārvalsts sprieduma atzīšanu var panākt, iesniedzot atsevišķu pieteikumu, vai arī kā prejudiciālu jautājumu izpildes procesa ietvaros (tiesa piešķir atļauju izpildei, vienlaikus izlemjot jautājumu par atzīšanu).[6]

2.3. Horvātijas tiesu nostāja

Horvātijas tiesas pilda atbalstošu, neiejaukšanos veicinošu lomu un kopumā ir labvēlīgi noskaņotas pret šķīrējtiesu.[1]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[7]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā pienācīgi apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Vajadzības gadījumā tulkojums uz horvātu valodu.

Ja spriedums ir pieņemts valstī, kas ir 1961. gada Hāgas konvencijas par apostilu dalībvalsts, tiesu praksē parasti tiek prasīts, lai spriedums un vienošanās tiktu apliecināti ar apostilu.[8]

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Valsts nodeva ir atkarīga no lēmuma veida. Ārvalstu lēmumu atzīst Zagrebas Tirdzniecības tiesā (komerciālos strīdos) vai Županijas tiesā (nekomerciālos strīdos): tiesas nodeva tiek samaksāta saskaņā ar Tiesas nodevu likumu (Zakon o sudskim pristojbama), un tās apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā strīda vērtību (jāpārbauda). Iekšzemes (Horvātijā pieņemts) spriedums neprasa atsevišķu atzīšanu — tas tiek izpildīts saskaņā ar Izpildes likumu (Ovršni zakon); atšķirībā no iekšzemes sprieduma, ārvalsts sprieduma atzīšana tiek pieprasīta atsevišķi vai kā prejudiciāls jautājums izpildes procesā. Papildus: izmaksas par tulkojumu uz horvātu valodu, apostilu un juridisko atbalstu. Summas ir aktuālas 2026. gada vidū un ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[5]

Arbitrāžas likumā ir iekļauti Konvencijas V panta pamati; tiek nošķirti relatīvās spēkā neesamības pamati (ko pierāda iebildumu izteicējā puse) un absolūtās spēkā neesamības pamati (ko tiesa pārbauda ex officio, pat ja puses uz tiem neatsaucas). Lai noraidītu prasību, pamatojoties uz iemesliem, kas ir atkarīgi no puses, ir nepieciešams iesniegt atbilstošu lūgumu.[9]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts izdevējvalsts tiesā.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība šķīrējtiesā saskaņā ar Horvātijas tiesībām;

Pretruna ar Horvātijas sabiedrisko kārtību.

Pieteikums par lēmuma atcelšanu (attiecībā uz lēmumiem, kuru šķīrējtiesas vieta ir Horvātijā) jāiesniedz trīs mēnešu laikā no tā saņemšanas brīža; tas ir vienīgais pārsūdzības līdzeklis. Tiesa nepieciešamības gadījumā vai pēc puses lūguma var apturēt atcelšanas lietas izskatīšanu, lai dotu tribunālam iespēju novērst trūkumu.[10]

Pēc sprieduma stāšanās spēkā izpilde notiek saskaņā ar Izpildes likumu, izmantojot tiesu izpildītāju: īpašuma un kontu arests, aktīvu piedziņa. Pasākumi, kas ir pretrunā ar Horvātijas sabiedrisko kārtību, netiek izpildīti.[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Tiesu reģistrs (Sudski registar): sudreg.pravosudje.hr;

Zemes reģistri (Zemljišne knjige): oss.uredjenazemlja.hr;

Finanšu aģentūra (FINA) — informācija par kontiem un reģistriem: www.fina.hr.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Atzīšanas elastīgums: atsevišķi vai kā prejudiciāls jautājums izpildes procesā;[6]

Apostille: praksē parasti nepieciešama lēmumiem no valstīm, kas ir 1961. gada Hāgas konvencijas dalībvalstis;[8]

Atruna par komerciālo raksturu: tiek atzīti nolēmumi strīdos, kas saskaņā ar Horvātijas tiesībām ir komerciāla rakstura.

7.1. Likumdošana un oficiālie avoti

Narodne novine — Likums par šķīrējtiesu (Zakon o arbitraži): narodne-novine.nn.hr

Ņujorkas konvencija (Horvātija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Tiesu reģistrs: sudreg.pravosudje.hr

Zemes reģistri: oss.uredjenazemlja.hr

7.3. Šķīrējtiesu institūti

Horvātijas Tirdzniecības palātas (HGK) Pastāvīgā šķīrējtiesa: www.hgk.hr

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Horvātijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas Šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Horvātijas Arbitrāžas likums (Zakon o arbitraži, spēkā kopš 2001. gada; balstīts uz 1985. gada UNCITRAL parauglikumu), 43. pants. narodne-novine.nn.hr

[2] Izpildes likums (Ovršni zakon).

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Horvātija — tiesību pārmantošana; atrunas par savstarpējību un komerciālo raksturu), IV un V pants.

[4] ICSID Vašingtonas konvencija; divpusējie līgumi; ES Regula Nr. 1215/2012 (neattiecas uz šķīrējtiesas nolēmumiem).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] Mondaq — Starptautiskās šķīrējtiesas salīdzinošais ceļvedis par Horvātiju (Zagrebas Tirdzniecības tiesa / Županijas tiesa; Likums par spriedumu izpildi).

[6] Mondaq — Horvātija (atzīšana atsevišķi vai kā prejudiciāls jautājums izpildes procesā).

[7] Jus Mundi / ICC Country Answers — Horvātija (Konvencijas IV pants; dokumenti).

[8] Jus Mundi — Horvātija (apostila prasība saskaņā ar 1961. gada Hāgas konvenciju).

[9] CMS Expert Guides — Horvātija; Aceris Law — Šķīrējtiesas process Horvātijā (relatīvā un absolūtā spēkā neesamība; Konvencijas V pants).

[10] Aceris Law — Šķīrējtiesa Horvātijā (3 mēnešu termiņš līguma atcelšanai; līguma izpildes apturēšana, lai novērstu trūkumu).

[11] Mondaq — Horvātija (izpilde saskaņā ar Izpildes likumu; sabiedriskā kārtība).

1.1. Galvenie tiesību akti

Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpilde Kiprā tiek regulēta ar Likumu par Ņujorkas konvencijas ratifikāciju Nr. 84/1979, Likumu par starptautisko komercšķīrējtiesu Nr. 101/1987 (ICAL, balstīts uz 1985. gada UNCITRAL parauglikumu; 2006. gada grozījumi nav ieviesti) un Likumu par ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu, reģistrēšanu un izpildi Nr. 121(I)/2000, kas nosaka procedūru (termins „spriedums” tajā ir plaši definēts un ietver arī šķīrējtiesu nolēmumus).[1]

Iekšzemes šķīrējtiesas tiek regulētas atsevišķi (Likums par šķīrējtiesām, 4. nodaļa).[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Kipra ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas dalībvalsts (ratificēta ar Likumu Nr. 84/1979) un piemēro to uz savstarpējības pamata — proti, attiecībā uz citu līgumslēdzēju valstu pieņemto spriedumu atzīšanu un izpildi, kā arī attiecībā uz strīdiem, kas saskaņā ar Kipras tiesībām tiek uzskatīti par komerciāliem.[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1965. gada Vašingtonas konvencija par starptautisko investīciju strīdu izšķiršanu (ICSID);

1992. gada Konvencija par izlīgumu un šķīrējtiesu EDSO ietvaros; divpusējie līgumi.[4]

2.1. Tiesa

Pieteikums par ārvalsts šķīrējtiesas lēmuma atzīšanu un izpildi tiek iesniegts apgabaltiesā (District Court). Saskaņā ar Likuma 121(I)/2000 2. pantu kompetence pieder apgabaltiesai, kuras jurisdikcijā atrodas parādnieka dzīvesvieta, bet, ja parādnieks dzīvo ārzemēs, — apgabaltiesai, kuras jurisdikcijā atrodas pieteikuma iesniedzēja dzīvesvieta.[5]

2.2. Procedūras raksturs

Pieteikums tiek iesniegts pēc izsaukuma (by summons), pievienojot zvērestu, saskaņā ar Civilprocesa noteikumiem; tiesa nosaka lietas izskatīšanas datumu četru nedēļu laikā no iesniegšanas dienas, un pieteikuma kopija tiek izsniegta parādniekam. Kipras Augstākā tiesa ir apstiprinājusi, ka atbilstošos gadījumos pieteikumu var iesniegt arī ex parte kārtībā (lieta „Udruzena Beogradska Banka pret Westacre Investment Inc.“).[6]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu un ICAL 35. panta 1. punktu tiek pievienots:[7]

Apstiprināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā pienācīgi apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Apstiprināts (zvērināta tulkotāja vai konsulārās/diplomātiskās iestādes pārstāvja) tulkojums grieķu valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā.

3.2. Noilguma termiņš

Kipras likumdošana neparedz īpašu termiņu pieteikuma iesniegšanai par ārvalsts sprieduma atzīšanu un izpildi.[8]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Valsts nodeva ir atkarīga no lēmuma veida. Ārvalsts lēmumu atzīst un izpilda apgabaltiesa (District Court) saskaņā ar Likumu Nr. 121(I)/2000 un Konvenciju: tiesas nodevas tiek samaksātas saskaņā ar Kipras tiesvedības noteikumiem (parasti fiksētas/zīmognodevas par pieteikuma iesniegšanu un zvērestu; tās ir jāpārbauda). Iekšzemes (Kiprā pieņemts) šķīrējtiesas lēmums tiek izpildīts saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu (Cap. 4) tajā pašā Apgabaltiesā; atšķirība no ārvalstu lēmuma ir piemērojamajos tiesību aktos, nevis maksas apmērā. Papildus: izmaksas par zvērinātu tulkojumu grieķu valodā un juridisko atbalstu. Summas ir aktuālas 2026. gada vidū un ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[5]

Tiek piemēroti Ņujorkas konvencijas V panta pamati; Kipras tiesas ievēro izpildes veicinošu pieeju (Beogradska Banka DD (1995) 1 A.A.D. 737).[9]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Kipras tiesībām;

Pretruna ar Kipras sabiedrisko kārtību.

Dažos pirmās instances nolēmumos iepriekš tika ievērota ierobežojoša pieeja jurisdikcijas jautājumam (lieta tika noraidīta, ja pusēm nebija dzīvesvietas Kiprā), kas tika kritizēta kā neatbilstoša Konvencijai.[10]

Kipras tiesas aktīvi piemēro nodrošinājuma pasākumus, tostarp Mareva tipa aizlieguma rīkojumus (aktīvu iesaldēšana), lai atbalstītu šķīrējtiesas procesu un sprieduma izpildi. Pēc lēmuma atzīšanas tas tiek izpildīts kā Kipras tiesas lēmums: īpašuma un kontu arests, aktīvu piedziņa.[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (Department of Registrar of Companies): www.companies.gov.cy;

Zemes kadastrs (Zemes un mērīšanas departaments);

Kipras tiesu sistēma: www.cylaw.org (tiesu prakse).

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Liels aktīvu glabāšanas centrs: Kipra — vieta, kur atrodas daudzu starptautisku struktūru aktīvi, kas ir svarīgi izpildes nodrošināšanai;

Mareva rīkojumi: tos var izmantot, lai iesaldētu parādnieka aktīvus;[11]

Tiesas jurisdikcija: ņemiet vērā noteikumu par parādnieka/iesniedzēja dzīvesvietu (Likums 121(I)/2000).

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

CyLaw — likumdošana un prakse: cylaw.org

Ņujorkas konvencija (Kipra): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs: www.companies.gov.cy

Tiesu prakse: www.cylaw.org

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Kipras šķīrējtiesu un mediācijas centrs (CAMC): www.camc.com.cy

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Kiprā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Likums par Ņujorkas konvencijas ratifikāciju Nr. 84/1979; Likums par starptautisko komercšķīrējtiesu Nr. 101/1987 (ICAL); Likums Nr. 121(I)/2000 (atzīšana, reģistrācija un izpilde). cylaw.org

[2] Kipras Arbitrāžas likums, 4. nodaļa (iekšzemes arbitrāža).

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Kipra — Likums Nr. 84/1979; atrunas par savstarpējību un komerciālo raksturu), IV un V pants.

[4] 1965. gada Vašingtonas ICSID konvencija; 1992. gada CSCE konvencija par izlīgumu un šķīrējtiesu; divpusējie līgumi.

Tiesu prakse

[6] Kipras Augstākā tiesa — lieta „Udruzena Beogradska Banka pret Westacre Investment Inc.“ (iespēja rīkoties ex parte); Beogradska Banka DD (1995) 1 A.A.D. 737.

[10] Nikozijas apgabaltiesa, 2011. gada 8. aprīlis (pēc Parparinos, PDC) — ierobežojoša pieeja jurisdikcijai (kritika); Kluwer Arbitration Blog.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] Kluwer Arbitration Blog — Šķīrējtiesas nolēmumu atzīšana saskaņā ar Ņujorkas konvenciju Kipras tiesās (Likuma Nr. 121(I)/2000 2. pants; kompetentā apgabaltiesa).

[7] ICC valstu atbildes: Kipra; Legal500 — Kipra: Starptautiskā šķīrējtiesa (ICAL 35. panta 1. punkts; Konvencijas IV pants; tulkojums grieķu valodā).

[8] ICC valstu atbildes: Kipra (nav īpaša noilguma termiņa).

[9] Economou & Co — Šķīrējtiesas process Kiprā, I daļa; Legal500 — Kipra (izpildes veicināšanas pieeja; Beogradska Banka).

[11] Economou & Co — Šķīrējtiesas process Kiprā (Mareva rīkojumi; LCIA šķīrējtiesas lēmuma izpilde); Nasos A. Kyriakides & Partners — Atzīšana un izpilde.

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesu darbību Čehijā reglamentē Likums Nr. 216/1994 Coll. par šķīrējtiesas procesu un šķīrējtiesas nolēmumu izpildi (Zákon o rozhodčím řízení a o výkonu rozhodčích nálezů), kas ir spēkā kopš 1994. gada 1. novembra, ar grozījumiem (jo īpaši Likums Nr. 19/2012 Coll. — patērētāju aizsardzība; 2016. un 2022. gada grozījumi).[1]

Ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi reglamentē Likums par starptautiskajām privāttiesībām Nr. 91/2012 Coll. (PILA, 16. panta 3. punkts, 120. pants, 122(3)), savukārt izpildes procedūra — ar Civilprocesa kodeksu Nr. 99/1963 Coll. un Izpildes kodeksu Nr. 120/2001 Coll. (privātie izpildītāji).[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Čehoslovākija bija viena no pirmajām valstīm, kas ratificēja 1958. gada Ņujorkas konvenciju (1959. gada 27. aprīlī); Čehijas Republika ir konvencijas dalībvalsts, pārņemot valsts tiesības (kopš 1993. gada). Ir izteikts iebildums par savstarpējību (I panta 3. punkts).[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1961. gada Eiropas konvencija un 1927. gada Ženēvas konvencija;

Vašingtonas konvencija (ICSID) un Enerģētikas hartas līgums; divpusējie līgumi (tostarp ar Slovākiju).[4]

2.1. Divas izpildes shēmas

Saskaņā ar Čehijas Augstākās tiesas praksi ārvalsts spriedumu var izpildīt divos veidos, kuriem ir būtiska atšķirība:[5]

Tiesas lēmuma izpilde (Civilprocesa kodekss, tiesu izpildītāji): atsevišķa atzīšanas procedūra nav nepieciešama — tiesa neformāli atzīst lēmumu, pieņemot pamatotu lēmumu par izpildi;

Izpilde, ko veic privāts tiesu izpildītājs (Izpildes kodekss): ir nepieciešams iepriekšējs atsevišķs lēmums par ārvalsts sprieduma atzīšanu. 2022. gada grozījums PILA un Izpildes kodeksā tieši atļāva izpildi, ko veic tiesu izpildītājs, ja ir pieņemts šāds lēmums.[5]

2.2. Tiesa

Saskaņā ar vispārējo noteikumu pieteikums par atzīšanu un izpildi tiek iesniegts vispārējā tiesā, kas ir kompetenta attiecībā uz parādnieku. Pieteikums par atcelšanu (attiecībā uz Čehijas spriedumiem) tiek iesniegts reģionālajā tiesā (krajský soud) trīs mēnešu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas.[6]

2.3. Prasība par pamatojumu

Atšķirībā no lēmumiem par iekšzemes tiesību aktu izpildi, visos lēmumos par ārvalstu lēmumu (tiesu un šķīrējtiesu) izpildi jāiekļauj pamatojums (§ 16(3) PILA; § 122(3) PILA — ārvalstu lēmuma izpilde tiek noteikta ar Čehijas tiesas pamatotu lēmumu).[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu un Arbitrāžas likuma 38. pantu pievienots:[8]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Apstiprināts tulkojums čehu valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā.

3.2. Noilguma termiņš

Ja saskaņā ar kolīzijas normām tiek piemērotas Čehijas materiālās tiesības, noilguma termiņš ir 10 gadi un sāk tecēt no brīža, kad lēmums kļūst izpildāms (to aprēķina no nākamās dienas pēc tam, kad ir beidzies šķīrējtiesnešu noteiktais izpildes termiņš, parasti 3–15 dienas). Noilguma termiņa beigšanos tiesa pārbauda ne pēc savas iniciatīvas, bet tikai pēc parādnieka iebilduma (Civilkodeksa Nr. 89/2012 Coll. 640.–642., 648. pants).[9]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Tiesas izpildes procesā tiek iekasētas tiesas nodevas saskaņā ar Likumu par tiesas nodevām (parasti tiek iekasēta fiksēta nodeva par pieteikumu par izpildi; jāpārbauda); izpilde ar privāta tiesu izpildītāja starpniecību parasti ir ātrāka un efektīvāka (izpildītājs pats pēc savas iniciatīvas meklē parādnieka aktīvus), un viņa atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar izpildītāja tarifu. Attiecībā uz ārvalstu spriedumu atzīšana notiek vai nu neformāli tiesas izpildes ietvaros, vai ar atsevišķu lēmumu (tas ir nepieciešams izpildei, ko veic izpildītājs). Iekšzemes (Čehijā pieņemts) šķīrējtiesas lēmums neprasa atsevišķu atzīšanu un tiek izpildīts tieši saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem; atšķirība no ārvalstu lēmuma ir nepieciešamībā pēc atzīšanas, nevis nodevas apmērā. Konkrētās likmes ir jāpārbauda.[5]

Tiek piemēroti Ņujorkas konvencijas V panta pamati; Čehijas tiesas tos interpretē ierobežojoši un vairumā gadījumu atļauj izpildi, ja tiek ievērotas formālās prasības.[10]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīds nav izskatāms šķīrējtiesā (kopš 2016. gada patērētāju strīdi nav izskatāmi šķīrējtiesā);

Pretruna ar sabiedrisko kārtību (interpretējama šaurā nozīmē; tiesību vai faktu kļūdas pašas par sevi nav pārkāpums).

Saņemot pieteikumu par izpildes apturēšanu, tiesa aptur lietas izskatīšanu un uzliek pieteikuma iesniedzējam par pienākumu 30 dienu laikā iesniegt pieteikumu par lēmuma atcelšanu; ja šāds pieteikums netiek iesniegts, izpilde turpinās. Ja lēmums ir atcelts, pusēm ir tiesības vērsties tiesā, lai strīds tiktu izskatīts no jauna (§ 31 un turpmākie Arbitrāžas likuma panti).[11]

Pēc izpildes atļaujas saņemšanas piedziņa tiek vērsta pret parādnieka mantu, kontiem un citiem aktīviem, izmantojot tiesu izpildītāju vai privātu izpildītāju.

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Tirdzniecības reģistrs (Obchodní rejstřík): or.justice.cz;

Nekustamā īpašuma kadastrs (Katastr nemovitostí): nahlizenidokn.cuzk.cz;

Izpildes lietu centrālais reģistrs: www.ceecr.cz.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Izpildes shēmas izvēle: privātam izpildītājam ir nepieciešams iepriekšējs lēmums par atzīšanu — ņemiet to vērā, izstrādājot stratēģiju;[5]

Tulkojums čehu valodā — obligāts; ieplānojiet laiku un izdevumus;

Atcelšanas termiņš (3 mēneši): stingrs termiņš — svarīgs gadījumos, kad tiek iesniegts paralēls pārsūdzības pieteikums.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Zákony pro lidi — Likums Nr. 216/1994 Coll.: zakonyprolidi.cz

Ņujorkas konvencija (Čehija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs: or.justice.cz

Nekustamā īpašuma kadastrs: nahlizenidokn.cuzk.cz

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Čehijas Republikas Ekonomikas palātas un Lauksaimniecības palātas šķīrējtiesa: www.soud.cz

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Čehijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas Šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/atbalsts/speciālisti

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Likums Nr. 216/1994 Coll. par šķīrējtiesas procesu un šķīrējtiesas nolēmumu izpildi (spēkā no 1994. gada 1. novembra; grozījumi Nr. 19/2012, 2016, 2022). zakonyprolidi.cz

[2] Likums par starptautiskajām privāttiesībām Nr. 91/2012 Coll. (PILA), 16. panta 3. punkts, 120. pants, 122. panta 3. punkts; Civilprocesa kodekss Nr. 99/1963 Coll.; Izpildes kodekss Nr. 120/2001 Coll.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Čehoslovākija — ratificēta 1959. gada 27. aprīlī; Čehija — tiesību pārmantošana kopš 1993. gada; atruna par savstarpējību).

[4] 1961. gada Eiropas konvencija; 1927. gada Ženēvas konvencija; ICSID Vašingtonas konvencija; Enerģētikas hartas līgums; divpusējie līgumi.

[9] Civillikums Nr. 89/2012 Coll., 640.–642. un 648. pants — 10 gadu noilguma termiņš.

Tiesu prakse

[5] Nejvyšší soud (Čehijas Republikas Augstākā tiesa) — prakse par ārvalstu spriedumu izpildi ar tiesu izpildītāja starpniecību (priekšnoteikums par iepriekšēju atzīšanu); Kluwer Arbitration Blog — „double standard“ (2019).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[6] Advokātu birojs „VLO Law Firm“ — Čehijas Republikas šķīrējtiesa (reģionālā tiesa; 3 mēnešu termiņš lēmuma atcelšanai).

[7] Rūpniecības un tirdzniecības ministrija (MPO) — Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpilde Čehijas Republikā (PILA 122. panta 3. punkts).

[8] Čehijas Šķīrējtiesu likuma 38. pants; Ņujorkas konvencijas IV pants.

[10] CMS Expert Guides — Čehija; Aceris Law — Starptautiskā šķīrējtiesa Čehijā (likuma 31. pants).

[11] Mondaq — Starptautiskās šķīrējtiesas salīdzinošais ceļvedis: Čehija (divas izpildes sistēmas; § 31).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesas Dānijā regulē Šķīrējtiesu likums (Voldgiftsloven, 2005. gada 24. jūnija Likums Nr. 553, ar 2008. gada 26. februāra grozījumiem, turpmāk — DAA), kas balstās uz 1985. gada UNCITRAL parauglikumu. 2006. gada grozījumi parauglikumā nav pieņemti.[1]

Atzīšana un izpilde tiek regulētas 9. nodaļā (§§ 38–39 DAA), kas būtībā neatšķiras no Parauglikuma 35.–36. panta. Šie noteikumi ir imperatīvi — atkāpes pēc pušu vienošanās nav pieļaujamas (§ 2(1) DAA). Pats izpildes process ir noteikts Tiesvedības likumā (Retsplejeloven, AJA), 46. nodaļā.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija un plašāks darbības jomas apjoms

Dānija 1972. gadā ratificēja 1958. gada Ņujorkas konvenciju (kopš 1976. gada tā attiecas arī uz Fēru salām un Grenlandi). Sākotnēji tika izteikti iebildumi (par savstarpējību un komerciālo raksturu), taču šodien Dānijas tiesību aktos konvencija ir pilnībā iekļauta.[3]

Būtiska īpatnība: DAA 38. pants ir plašāks nekā Konvencija — Dānijas tiesas atzīst un izpilda jebkādus ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumus neatkarīgi no valsts, kurā tie pieņemti.[4]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1961. gada Eiropas konvencija par ārējās tirdzniecības šķīrējtiesām;

Ziemeļu konvencija par tiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi (vienkāršotā kārtība Zviedrijai, Norvēģijai, Somijai un Islandei).[5]

2.1. Tieša izpilde bez atsevišķas izpildes rīkojuma

Saskaņā ar DAA 38. pantu šķīrējtiesas lēmums, neatkarīgi no tā, kurā valstī tas pieņemts, tiek atzīts par saistošu un izpildīts saskaņā ar Tiesvedības likumā paredzēto tiesas lēmumu izpildes kārtību. Atsevišķa izpildes procedūra nav nepieciešama.[6]

2.2. Tiesa

Izpildes process tiek uzsākts, iesniedzot pieteikumu kompetentajā izpildes tiesā (Fogedret) — vietējās pilsētas tiesas struktūrvienībā — saskaņā ar AJA 46. nodaļu (§ 487). Kompetenta ir tiesa pēc parādnieka dzīvesvietas, darbības vietas vai viņa aktīvu atrašanās vietas.[7]

2.3. Dānijas tiesu nostāja

Dānijas tiesas ir labvēlīgi noskaņotas pret spriedumu izpildi: DAA 39. pantā minētie atteikuma pamati ir izsmeļoši un tiek interpretēti šauri. Augstākā tiesa (lieta „Taewoong”) apstiprināja, ka atcelšana ir iespējama tikai izņēmuma gadījumos, kad ir noticis acīmredzams sabiedriskās kārtības pārkāpums.[8]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Pieteikums iesniedzams rakstveidā izpildtiesā pēc parādnieka vai viņa aktīvu atrašanās vietas. Pievieno:[9]

Atbilstoši apliecināta šķīrējtiesas lēmuma kopija;

Šķīrējtiesas līgums (ja tas ir noslēgts rakstveidā);

Apstiprināts tulkojums dāņu valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā (pēc tiesas pieprasījuma).

3.2. Izpildes sākums

Izpildes process pret parādnieka aktīviem var tikt uzsākts divu nedēļu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (piemēram, ja spriedums pasludināts 1. martā — ne agrāk kā 16. martā), ja pašā spriedumā nav noteikts cits termiņš. Izpildtiesa uzliek arestu mantai, bet attiecībā uz naudas prasībām veic tās realizāciju izsolē.[10]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Vēršoties Izpildtiesā (Fogedret) saskaņā ar Tiesvedības likumu, tiek piemēroti vispārīgie noteikumi par tiesas nodevām (retsafgift) — parasti tiek iekasēta fiksēta nodeva par izpildes procesu, kuras apmērs ir atkarīgs no prasījuma summas (jāpārbauda). Tā kā atsevišķa eksekvācijas procedūra nepastāv, ārvalstu un iekšzemes (dāņu) šķīrējtiesas nolēmumi tiek izpildīti vienādi un tieši caur Izpildtiesu — starp tiem nav atšķirību maksas apmērā. Papildus — izmaksas par apliecinātu tulkojumu un juridisko atbalstu. Konkrētās likmes ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[7]

Pamati ir izsmeļoši uzskaitīti DAA 39. pantā un atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam (Parauglikuma 36. pants).[11]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa

Strīds nav izskatāms šķīrējtiesā saskaņā ar Dānijas tiesībām (§ 39(1) Nr. 2(a) DAA);

Acīmredzama pretruna ar Dānijas sabiedrisko kārtību.

4.3. Izpildes apturēšana strīda gadījumā

Pieteikums par lēmuma atcelšanu parasti neaptur lēmuma izpildi. Tomēr izpilde var tikt apturēta, ja pastāv nopietni iemesli — piemēram, ja ir konstatēta zināma varbūtība, ka lēmums tiks atcelts.[12]

Pēc puses lūguma valsts tiesa ir tiesīga pieņemt nodrošinājuma pasākumus, neraugoties uz šķīrējtiesas līguma esamību (§ 9 DAA); arī šķīrējtiesneši ir tiesīgi noteikt nodrošinājuma pasākumus (§ 17 DAA).[13]

Pēc atzīšanas lēmums tiek izpildīts kā Dānijas tiesas lēmums ar Izpildtiesas (Fogedret) starpniecību:

Iekasēšanas piemērošana (udlæg) kustamajam un nekustamajam īpašumam;

Banku kontu un debitoru parādu arests;

Īpašuma realizācija izsolē saistībā ar naudas prasībām.

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Centrālais uzņēmumu reģistrs (CVR): datacvr.virk.dk;

Zemesgrāmata (Tinglysning): www.tinglysning.dk;

Valsts parādnieku reģistrs — caur Izpildtiesu.

6.2. Ziemeļu režīms

Attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un Islandē, var tikt piemērots vienkāršots režīms saskaņā ar Ziemeļu konvenciju — tas ir jāņem vērā, izvēloties stratēģiju.[5]

6.3. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Tieša izpilde bez atsevišķas izpildes procedūras — ievērojami paātrina procesu;

Plašs darbības jomas apjoms: tiek izpildīti nolēmumi no jebkuras valsts, ne tikai no Konvencijas dalībvalstīm;[4]

Tulkojums: tiesas pieprasīts apliecināts tulkojums dāņu valodā — ņemiet vērā laiku un izmaksas.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Tiesiskā informācija — Šķīrējtiesu likums un Tiesvedības likums: retsinformation.dk

Ņujorkas konvencija (Dānija): newyorkconvention.org

Dānijas tiesas: domstol.dk

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs (CVR): datacvr.virk.dk

Zemesgrāmata: www.tinglysning.dk

7.3. Šķīrējtiesu institūti

Dānijas Šķīrējtiesu institūts (DIA), Kopenhāgena: voldgiftsinstituttet.dk

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Dānijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Dānijas Arbitrāžas likums (Voldgiftsloven, 2005. gada 24. jūnija Likums Nr. 553, grozīts 26.02.2008), pamatojoties uz 1985. gada UNCITRAL parauglikumu retsinformation.dk

[2] DAA, 2. panta 1. punkts, 38. un 39. pants (9. nodaļa); Tiesvedības likums (Retsplejeloven), 46. nodaļa, 480. un 487. pants.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Dānija — ratificēta 1972. gadā; kopš 1976. gada — Fēru salas un Grenlande); Valdības paziņojums Nr. 58 no 1973. gada 19. jūnija.

[4] DAA 38. panta 1. punkts — visu ārvalstu spriedumu izpilde neatkarīgi no to pieņemšanas valsts (plašākā nozīmē nekā Konvencijā).

[5] 1961. gada Eiropas konvencija; Ziemeļvalstu konvencija par tiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi (Act on Nordic Civil Judgments).

Tiesu prakse

[8] Højesteret (Dānijas Augstākā tiesa), lieta „Taewoong“ — atcelšana iespējama tikai gadījumā, ja ir noticis acīmredzams „ordre public“ pārkāpums.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[6] Aceris Law — Starptautiskā šķīrējtiesa Dānijā (DAA 38. pants, tieša izpilde).

[7] Chambers — International Arbitration 2025, Dānija (Fogedret, 46. nodaļa AJA; jurisdikcija pēc parādnieka atrašanās vietas).

[9] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas formalitātes Dānijā (dokumenti; tulkojums dāņu valodā).

[10] Jus Mundi — publikācija par Dāniju (§ 480 AJA — divu nedēļu termiņš; realizācija izsolē).

[11] Lexology / Chambers — DAA 39. pants (izsmeļoši pamati, UNCITRAL Tirdzniecības likuma 36. pants / Konvencijas V pants).

[12] Chambers — Dānija (izpildes apturēšana, ja pastāv iespēja, ka spriedums tiks atcelts).

[13] Lexology — Dānija (§ 9, § 17 DAA — tiesu un šķīrējtiesu nodrošinājuma pasākumi).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesas process un spriedumu atzīšana tiek regulēta ar Igaunijas Civilprocesa kodeksu (Tsiviilkohtumenetluse seadustik, TsMS). Tiesību avoti ārvalstu nolēmumu atzīšanai un izpildei ir TsMS 62., 77. un 78. nodaļa (kā arī 619.–627. pants par ārvalstu tiesu un šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu).[1]

Iekšzemes un ārvalstu nolēmumu atzīšana tiek nošķirta. Šķīrējtiesas nolēmums, kuras atrašanās vieta ir Igaunijā, tiek izpildīts pēc tam, kad tiesa to ir atzinusi un pasludinājusi par izpildāmu; turklāt Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas (ECCI) šķīrējtiesas un Notāru palātas šķīrējtiesas lēmumi tiek atzīti un izpildīti bez atsevišķas procedūras. Ārvalstu šķīrējtiesu lēmumi tiek atzīti un izpildīti vienīgi saskaņā ar Ņujorkas konvenciju.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija un citi līgumi

Igaunija ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas, ICSID Vašingtonas konvencijas un Enerģētikas hartas līguma dalībvalsts. Visi ārpus Igaunijas pieņemtie nolēmumi tiek uzskatīti par ārvalstu nolēmumiem.[3]

2.1. Tiesa

Kompetentā tiesa ir pirmās instances tiesa — apgabaltiesa (maakohus). Praksē pieteikumi par atzīšanu un izpildi tiek iesniegti Harju apgabaltiesā (Harju Maakohus) Tallinā, kas izskata vislielāko komerclietu skaitu. Pieteikums tiek iesniegts apgabaltiesā, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā, vai — ja tāda nav — apgabaltiesā pēc šķīrējtiesas norises vietas.[4]

2.2. Igaunijas tiesu nostāja

Igaunijas tiesas ir konsekventi labvēlīgas pret šķīrējtiesu. Augstākā tiesa ir atzinusi ārvalstu spriedumus pat tad, ja tie formāli neatbilst Konvencijas prasībām (piemēram, ja kopija ir apliecināta ar iestādes juriskonsultu), norādot, ka lēmuma atzīšanai pietiek ar to, ka lēmuma forma atbilst Igaunijas procesuālo tiesību prasībām, ja parādnieks neapstrīd lēmuma pastāvēšanu.[5]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[6]

Šķīrējtiesas lēmums (oriģināls vai apliecināta kopija);

Šķīrējtiesas līgums;

Lēmuma pilns tulkojums: ir nepieciešams tulkot visu lēmumu.

3.2. Noilguma termiņš

Igaunijas šķīrējtiesību tiesībās nav ietverti īpaši noteikumi par termiņu, kurā jāiesniedz pieteikums par ārvalsts sprieduma atzīšanu un izpildi. Saskaņā ar vispārējo noteikumu prasība, kas apstiprināta ar izpildrakstu, noilgst pēc 10 gadiem (Civillikuma Vispārīgās daļas 157. panta 1.–2. punkts); ja šis termiņš tiek piemērots, to skaita no sprieduma pasludināšanas dienas. Tiesu prakse šajā jautājumā pagaidām nav izveidojusies.[7]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Valsts nodeva (riigilõiv) jāmaksā, iesniedzot pieteikumu apgabaltiesā (parasti Hārju apgabaltiesā) saskaņā ar Likumu par valsts nodevām — nodevas likme ir atkarīga no prasījuma summas (jāpārbauda). Iekšzemes (Igaunijā pieņemts) pastāvīgās šķīrējtiesas (ECCI, Notāru palātas šķīrējtiesa) nolēmums tiek izpildīts tieši, bez atsevišķas atzīšanas procedūras; atšķirībā no iekšzemes lēmuma, ārvalstu lēmums ir jāatzīst saskaņā ar Ņujorkas konvenciju. Papildus — izmaksas par lēmuma pilnīgu tulkojumu un juridisko atbalstu. Konkrētās likmes ir jāpārbauda pieteikuma iesniegšanas brīdī.[4]

Tiek piemēroti Ņujorkas konvencijas V panta pamati; saraksts ir izsmeļošs, un Igaunijas tiesas tos interpretē stingri.[8]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīds, kas saskaņā ar Igaunijas tiesībām nav izskatāms šķīrējtiesā (piemēram, strīdi par dzīvokļu nomu, darba attiecību pārtraukšanu, patēriņa kredītu — TsMS 718. un 718.1. pants);

Pretruna ar Igaunijas sabiedrisko kārtību.

Augstākā tiesa sabiedrisko kārtību interpretē šauri: tajā ietilpst tikai normas, kas atspoguļo tiesiskās kārtības pamatvērtības (piemēram, šķīrējtiesneša neatkarība un objektivitāte, atsevišķu strīdu kategoriju nešķīrējtiesīgums). Citu imperatīvo normu (tostarp Igaunijas noteikumu par dokumentu izsniegšanu) neievērošana pati par sevi nav sabiedriskās kārtības pārkāpums.[9]

Tiesai ir tiesības (bet nav pienākuma) apturēt procesu par lēmuma atzīšanu un izpildi līdz brīdim, kad ir pabeigta lēmuma atcelšanas vai apturēšanas procedūra šķīrējtiesas vietā (Konvencijas V panta 1. punkta e) apakšpunkts un VI pants). Citi iemesli lietas izskatīšanas apturēšanai nav paredzēti.[10]

ECCI iekšzemes spriedumi tiek izpildīti tieši; pēc atzīšanas ārvalsts spriedums tiek izpildīts ar tiesu izpildītāja (kohtutäitur) starpniecību: īpašuma un kontu arests, aktīvu piedziņa.[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Komerciālais reģistrs (e-Business Register): ariregister.rik.ee;

Īpašuma reģistrs (Kinnistusraamat) — nekustamā īpašuma reģistrs;

Tiesu izpildītāju un bankrotu administratoru palāta: www.kpkoda.ee.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Šaurs sabiedriskās kārtības jēdziens: augsta izpildes paredzamība;[9]

Pilns tulkojums: ir nepieciešams tulkot visu lēmumu — ieplānojiet laiku un izmaksas;

Digitālā vide: Igaunijas reģistri un e-File atvieglo aktīvu meklēšanu un dokumentu iesniegšanu.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

„Riigi Teataja“ — TsMS (Civilprocesa kodekss): riigiteataja.ee

Ņujorkas konvencija (Igaunija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs: ariregister.rik.ee

Izpildītāju palāta: www.kpkoda.ee

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas (ECCI) šķīrējtiesa: www.koda.ee

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Igaunijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Igaunijas Civilprocesa kodekss (Tsiviilkohtumenetluse seadustik, TsMS), 62., 77. un 78. nodaļa; 619.–627. pants. riigiteataja.ee

[2] TsMS — atšķirība starp iekšzemes un ārvalstu spriedumiem; ECCI spriedumu tieša izpilde; ārvalstu spriedumi — saskaņā ar Ņujorkas konvenciju.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija; ICSID Vašingtonas konvencija; Enerģētikas hartas līgums (Igaunija ir dalībvalsts).

[7] Civillikuma vispārīgā daļa (TsÜS), 157. panta 1.–2. punkts — 10 gadu termiņš.

Tiesu prakse

[5] Igaunijas Augstākā tiesa, 2017. gada jūnijs — SCC lēmuma atzīšana, neraugoties uz formālu neatbilstību Konvencijai; NJORD — Igaunijas labvēlīgā attieksme pret šķīrējtiesām.

[9] Igaunijas Augstākā tiesa, lietas Nr. 2-18-4731, 2-16-15675, 3-2-1-186-15 — šaurs sabiedriskās kārtības interpretējums (Kluwer Arbitration Blog).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[4] Advokātu birojs „VLO Law Firm“ — Tiesvedība un šķīrējtiesas Igaunijā (Hārju apgabaltiesa); IBA Šķīrējtiesu rokasgrāmata: Igaunija (2024) — jurisdikcija saskaņā ar vienošanos/šķīrējtiesas vietu.

[6] ICC valstu atbildes: Igaunija (Konvencijas IV pants; lēmuma pilns tulkojums).

[8] Advokātu birojs „VLO Law Firm“ / ICC — Konvencijas V panta pamati (izsmeļošs saraksts, stingra piemērošana).

[10] ICC valstu atbildes: Igaunija — lietas izskatīšanas apturēšana (tiesas rīcības brīvība; Konvencijas VI pants).

[11] Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (ECCI) — Strīdu izskatīšana šķīrējtiesā; IBA šķīrējtiesu rokasgrāmata: Igaunija (izpilde).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesas darbību regulē Somijas Šķīrējtiesu likums (967/1992, FAA), kas stājās spēkā 1992. gada 1. decembrī. Likums attiecas gan uz iekšzemes, gan starptautiskajām šķīrējtiesām. Tas daudzos aspektos atbilst 1985. gada UNCITRAL parauglikumam, taču Somija formāli nav šā parauglikuma dalībvalsts; 2006. gada grozījumi nav ieviesti. Ārvalstu nolēmumu atzīšanu un izpildi regulē FAA 52.–55. pants.[1]

Pats piespiedu izpildes process notiek saskaņā ar Izpildes kodeksu (705/2007): atzītais spriedums tiek izpildīts tāpat kā galīgais tiesas spriedums.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Somija ir ratificējusi 1958. gada Ņujorkas konvenciju bez jebkādām atrunām; lielākā daļa tās noteikumu ir iekļauti FAA. Tādējādi visi ārvalstu spriedumi tiek atzīti un izpildīti saskaņā ar konvencijas noteikumiem.[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1965. gada Vašingtonas konvencija par starptautisko investīciju strīdu izšķiršanu (ICSID) (kopš 1969. gada);

Vairāk nekā 60 divpusēji investīciju nolīgumi.[4]

2.1. Tiesa

Pieteikums par sprieduma izpildi tiek iesniegts rajona tiesā (käräjäoikeus) — pirmās instances tiesā (§§ 43, 54 FAA). Jurisdikcija tiek noteikta atbilstoši fiziskas personas parādnieka dzīvesvietai vai parastajai uzturēšanās vietai; juridiskas personas parādnieka reģistrācijas vietai, galvenajai pārvaldes vietai vai filiālei; pusēm rakstiski saskaņotajai tiesai; vai parādnieka aktīvu atrašanās vietai.[5]

2.2. Procedūras raksturs

Parasti process ir kontradiktorisks: tiesai ir pienākums nodrošināt parādniekam iespēju sniegt paskaidrojumus un pierādījumus. Lieta tiek izskatīta apspriedes telpā, ja nav nepieciešams uzklausīt liecinieku. Tiesa var atzīt ārvalsts spriedumu par izpildāmu ex parte kārtībā, ja pastāv īpašs šķērslis parādnieka uzklausīšanai (piemēram, nav zināma viņa atrašanās vieta).[6]

2.3. Pārsūdzība

Ir paredzētas divas pārsūdzības instances: rajona tiesas lēmumu var pārsūdzēt Apelācijas tiesā (ja tiek piešķirta atļauja turpināt lietas izskatīšanu) un tālāk — Augstākajā tiesā (ja tiek piešķirta atļauja pārsūdzībai).[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu un FAA 52.–54. pantu tiek pievienots:[8]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās kopija;

Apstiprināts tulkojums, ja dokumenti nav sastādīti somu vai zviedru valodā (tiesa var atbrīvot no šīs prasības).[8]

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Saskaņā ar Likumu par tiesas nodevām, vēršoties rajona tiesā, tiek iekasēta tiesas nodeva (oikeudenkäyntimaksu) — parasti tā ir fiksēta nodeva par lietu rajona tiesā (jāpārbauda). Iekšzemes (Somijā pieņemts) šķīrējtiesas nolēmums tiek pasludināts par izpildāmu tajā pašā rajona tiesā saskaņā ar to pašu procedūru (§ 43 FAA); atšķirība no ārvalstu lēmuma ir piemērojamajos pamatos (ārvalstu lēmumam — Konvencijas V pants / FAA 53. pants), nevis maksas apmērā. Papildus — izmaksas par tulkojumu (uz somu vai zviedru valodu) un juridisko atbalstu. Konkrētās likmes ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[5]

3.3. Noilguma termiņš

Saskaņā ar Izpildes kodeksu šķīrējtiesas lēmumu parasti var izpildīt 15 gadu laikā no tā pieņemšanas dienas, ja tas uzliek maksājuma pienākumu fiziskai personai (noteiktos gadījumos termiņu var pagarināt). Piemērojamie termiņi ir jāprecizē, ņemot vērā parādnieka statusu.[9]

Pamatojumi ir izsmeļoši un atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam (§ 53 FAA). Somijas tiesas izpildi vērtē labvēlīgi.[10]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa

Strīda neizskatāmība;

Pretruna ar Somijas sabiedrisko kārtību (pārkāpumam ir jābūt ar būtisku ietekmi uz iznākumu).

4.3. Ārzemēs atcelts lēmums

Ja puse pierāda, ka lēmums ir atzīts par spēkā neesošu vai atcelts šķīrējtiesas vietā, tas netiek izpildīts (§ 53 FAA). Tiesa var arī atlikt lēmuma izpildi, ja puse atsaucas uz šķīrējtiesas vietā iesniegto pieteikumu par lēmuma atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu (§ 55 FAA).[11]

FAA neietver noteikumus par pagaidu pasākumiem, tāpēc pieteikumi par to piemērošanu tiek iesniegti saskaņā ar Procesuālo kodeksu (4/1734); valsts tiesām ir tiesības pieņemt pagaidu pasākumus gan pirms šķīrējtiesas procesa, gan tā laikā. Pēc atzīšanas lēmums tiek izpildīts ar Izpildes dienesta (ulosotto) starpniecību kā tiesas lēmums: īpašuma un kontu arests, aktīvu realizācija.[12]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Tirdzniecības reģistrs (PRH, Patentti- ja rekisterihallitus): www.prh.fi;

Uzņēmējdarbības informācijas sistēma (YTJ): www.ytj.fi;

Piespiedu izpildes dienests (Ulosotto): ulosotto.fi.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Tulkojums somu vai zviedru valodā — elastība (zviedru valoda ir otrā valsts valoda);

Konkurence: parādnieks piedalās procesā — ieplānojiet laiku;

Atceltie lēmumi: ja lēmums ir atcelts šķīrējtiesas vietā, tā izpilde nav iespējama.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Finlex — Likums par šķīrējtiesām Nr. 967/1992: finlex.fi

Ņujorkas konvencija (Somija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

PRH komercreģistrs: www.prh.fi

YTJ: www.ytj.fi

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Somijas Tirdzniecības palātas Arbitrāžas institūts (FAI): arbitration.fi

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Somijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Somijas Arbitrāžas likums (Laki välimiesmenettelystä, 967/1992), spēkā no 1992. gada 1. decembra, 43., 52.–55. pants. Finlex: finlex.fi

[2] Somijas Izpildes kodekss (Ulosottokaari, 705/2007), 19. pants.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Somija — ratificēta bez atrunām), IV un V pants.

[4] 1965. gada Vašingtonas ICSID konvencija (kopš 1969. gada); divpusējie ieguldījumu nolīgumi (vairāk nekā 60).

[9] Izpildes kodekss — 15 gadu izpildes termiņš (fiziskas personas maksājumu saistības); Likums par parādu noilgumu Nr. 728/2003.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] Lexology — Sākotnējā analīze: šķīrējtiesas process Somijā (rajona tiesas jurisdikcija; FAA 43. un 54. pants).

[6] Jus Mundi — publikācija par Somiju (konkurence; ex parte, ja pastāv šķērslis).

[7] Jus Mundi — Somija (divas apelācijas instances).

[8] ICLG — „International Arbitration 2025”, Somija; Lexology — dokumenti un tulkojums (somu/zviedru valodā).

[10] Lexology — Vispārīgs ievads starptautiskajā šķīrējtiesā Somijā (šķīrējtiesas atbalstoša pieeja; § 53 FAA).

[11] Lexology — Šķīrējtiesas process Somijā (§ 53, § 55 FAA — atcelti nolēmumi, atlikšana).

[12] IBA Šķīrējtiesu rokasgrāmata: Somija; Lexology — pagaidu pasākumi (Tiesvedības kodekss 4/1734).

1.1. Galvenie tiesību akti

Ārvalstīs pieņemtu šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī Francijā starptautiskās šķīrējtiesas ietvaros pieņemtu nolēmumu atzīšana un izpilde tiek regulēta ar Francijas Civilprocesa kodeksa (Code de procédure civile, CPC).[1] Šīs normas ir ieviestas ar 2011. gada 13. janvāra dekrētu Nr. 2011-48 un tiek piemērotas no 2011. gada 1. maija.[2] Attiecībā uz tīri iekšzemes (vietējiem) šķīrējtiesas nolēmumiem piemēro CPC 1487. un turpmākos pantus; ārvalstu un starptautisko nolēmumu režīms ir labvēlīgāks.

Piespiedu izpilde pēc izpildraksta saņemšanas tiek regulēta ar Civilo izpildes procesu kodeksu (Code des procédures civiles d'exécution).[3]

1.2. Ņujorkas konvencija un labvēlīgāko tiesību princips

Francija ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi dalībvalsts (ratificēta 1959. gadā bez atrunām).[4] Galvenā īpatnība: saskaņā ar „labvēlīgāko tiesību” principu (Konvencijas VII panta 1. punkts) Francijas CPC normas ir prioritāras salīdzinājumā ar Konvenciju, jo tās ir liberālākas.[4]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

Francija ir arī dalībvalsts:

1965. gada Vašingtonas ICSID konvencija (investīciju strīdi);

1961. gada Eiropas konvencija par ārējās tirdzniecības šķīrējtiesām (ECICA).[1]

1.4. Šķīrējtiesas lēmuma „autonomijas” princips

Franču doktrīna uzskata starptautisko šķīrējtiesas lēmumu par „starptautiskās tiesvedības lēmumu, kas nav balstīts nevienā nacionālajā tiesību sistēmā”, kura spēkā esamība tiek novērtēta saskaņā ar tās valsts normām, kurā tiek pieprasīta lēmuma izpilde.[5] Praktiskā sekas: Francija izpilda šķīrējtiesas lēmumus, kurus atcēlis tiesa lēmuma pieņemšanas vietā (sk. 4.3. sadaļu).

2.1. Pirmās instances tiesa

Attiecībā uz ārzemēs pieņemtiem spriedumiem eksekvācijas izsniegšanas ekskluzīvā kompetence pieder Parīzes tiesas (Tribunal judiciaire de Paris) priekšsēdētājam — CPC 1516. pants.[6] Attiecībā uz starptautiskiem spriedumiem, kas pieņemti Francijā, kompetence pieder Tribunal judiciaire pēc sprieduma pieņemšanas vietas.

2.2. Eksekvācijas procedūras raksturs

Izpildes procedūra nav kontradiktoriska (ex parte) — CPC 1516. panta 2. punkts.[6] Pieteikumu tiesas kancelejā iesniedz visvairāk ieinteresētā puse. Tiesas priekšsēdētājs veic prima facie pārbaudi, lai pārliecinātos par atbilstību starptautiskajai sabiedriskajai kārtībai; lietas izskatīšana pēc būtības netiek veikta.[7]

2.3. Francijas tiesu nostāja

Francija pastāvīgi ierindojas starp trim pasaules jurisdikcijām, kas visvairāk atbalsta šķīrējtiesu lēmumu izpildi.[8] Francijas tiesas izrāda ievērojamu cieņu pret šķīrējtiesu nolēmumiem, kurus atceļ ārkārtīgi reti — tikai tad, ja nav jurisdikcijas, ir pārkāpta šķīrējtiesas sastāva veidošanas kārtība, ir pārsniegtas pilnvaras vai ir pārkāpts kontradiktoriskuma princips.[9]

3.1. Kārtība

Pieteikums par izpildes rīkojuma izsniegšanu tiek iesniegts rakstveidā (praksē — dažas rindas ar lūgumu izpildīt spriedumu) Parīzes tiesas kancelejā kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem.[10] Šajā posmā parādnieks netiek informēts un netiek uzklausīts. Ja iznākums ir labvēlīgs, eksekvātūras formula tiek uzlikta sprieduma oriģinālam (vai apliecinātai kopijai) — CPC 1517. pants.[11]

3.2. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar CPC 1515. un 1516. pantu pievienots:

Arbitrāžas lēmuma oriģināls (vai tā pienācīgi apliecināta kopija);

Šķīrējtiesas līgums (oriģināls vai apliecināta kopija);

Apstiprināts tulkojums franču valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā (veicis tulkotājs, kas iekļauts tiesu ekspertu sarakstā, vai akreditēts tulkotājs);[12]

Pierādījums par lēmuma paziņošanu un pilnvara Francijas pārstāvim (praksē).[8]

Praksē Parīzes tiesas priekšsēdētāja sekretariāts pieprasa lēmuma oriģinālu kopā ar apliecinātu kopiju vai arī šķīrējtiesas līguma oriģinālu.[13]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Valsts tiesas nodevas par izpildes procedūru nav.[10] Pieteikuma iesniedzēja galvenās izmaksas ir Francijas advokāta honorārs (obligāta pārstāvība) un izmaksas par zvērināta tulkotāja pakalpojumiem. Pārsūdzības gadījumā pievienojas apelācijas procesa izmaksas. Valsts nodeva nav paredzēta ne ārvalstu un starptautiskajiem spriedumiem (CPC 1516. pants), ne arī iekšzemes (nacionālajiem) spriedumiem (CPC 1487. pants) — valsts nodevas apmēra ziņā starp tiem nav atšķirību; izmaksas nosaka advokāta honorārs un tiesu izpildītāja (commissaire de justice) pakalpojumi piespiedu izpildes posmā.

3.4. Termiņi

Ja nav iebildumu, tiesas priekšsēdētājs izdod izpildrakstu aptuveni 15 dienu laikā (pēc citiem aprēķiniem — no 4 līdz 12 nedēļām).[10] Ja tiek iesniegta apelācijas sūdzība, lieta Parīzes apelācijas tiesā parasti ilgst apmēram 18 mēnešus.[10]

3.5. Noilguma termiņš

Francijas šķīrējtiesu likumdošana tieši neparedz termiņu pieteikuma par atzīšanu un izpildi iesniegšanai. Tomēr tiek piemērots vispārējais piecu gadu noilguma termiņš, kas paredzēts Francijas Civillikumā attiecībā uz personiskām prasībām.[14] Svarīgi: Versaļas Apelācijas tiesas 2024. gada 10. decembra lēmums ir pastiprinājis tiesu uzmanību šī piecu gadu termiņa ievērošanai — ieteicams nevilcināties ar pieteikuma iesniegšanu.[15]

Francijā atteikuma pamatu saraksts ir šaurāks nekā Ņujorkas konvencijas V pantā. Saskaņā ar CPC 1520. un 1525. pantu atzīšanu un izpildi var atteikt vienīgi piecos gadījumos:[16]

1) šķīrējtiesas tribunāls kļūdaini ir atzinis vai noraidījis savu kompetenci;

2) šķīrējtiesas kolēģija tika izveidota, pārkāpjot noteikumus;

3) tribunāls pārsniedza tam piešķirtās pilnvaras (mandātu);

4) ir pārkāpts kontradiktorijas princips (due process);

5) atzīšana vai izpilde ir acīmredzami pretrunā ar Francijas starptautisko publisko kārtību.

4.1. Sabiedriskās kārtības ierobežojoša interpretācija

Starptautiskās publiskās kārtības pārkāpumam jābūt „acīmredzamam, faktiskam un konkrētam”. Jo īpaši šķīrējtiesas lēmuma nesaderība ar iepriekš Francijā atzītu tiesas spriedumu var pārkāpt publisko kārtību tikai tad, ja pastāv savstarpēji izslēdzošas juridiskās sekas.[17]

4.2. Īpašs gadījums: lēmums, kas atcelts valstī, kurā tas pieņemts

Būtiska atšķirība Francijā: CPC 1520. un 1525. pants NEiekļauj lēmuma atcelšanu tiesā pēc šķīrējtiesas atrašanās vietas starp atteikuma pamatiem.[18] Francijas tiesas konsekventi atzīst un izpilda lēmumus, kas atcelti ārzemēs, sākot ar lietām „Norsolor“ (1984), „Hilmarton“ (1994) un „Putrabali“ (2007).[18] Šī pieeja attiecas arī uz pašmāju lēmumiem, kas pieņemti un atcelti ārzemēs (Kasesācijas tiesa, 2021. gada 13. janvāris).[19]

Attiecībā uz ārzemēs pieņemtiem spriedumiem rīkojumu par eksekvācijas piešķiršanu vai atteikšanu var pārsūdzēt — CPC 1525. pants.[20] Apelācijas sūdzība iesniedzama Parīzes apelācijas tiesā viena mēneša laikā no rīkojuma oficiālās izsniegšanas (signification) brīža, un tā tiek izskatīta, pamatojoties uz tiem pašiem pieciem pamatiem, kas noteikti CPC 1520. pantā.

Svarīgi: ne prasība par lēmuma atcelšanu, ne apelācijas sūdzība par izpildrakstu automātiski neaptur lēmuma izpildi — CPC 1526. panta 1. punkts.[20] Puse var iesniegt lūgumu par izpildes apturēšanu vai nodrošinājuma pasākumu piemērošanu, ja lēmuma izpilde var nopietni aizskart tās tiesības.

Pēc izpildraksta saņemšanas lēmums Francijā kļūst izpildāms „tāpat kā tiesas spriedums“ un to var izpildīt, piemērojot piespiedu pasākumus.[7] Pieejamie instrumenti ietver:

Parādnieka kustamā īpašuma un bankas kontu arests (saisie) ar tiesu izpildītāja (commissaire de justice, agrāk — huissier) starpniecību;

Debitoru parādu un citu mantisko tiesību arests;

Nodrošinājuma (konservatīvie) pasākumi — ir iespējami uz laiku, tostarp izpildes apturēšanas gadījumā.[9]

Šķīrējtiesas tribunālam, kas izskata starptautiskas šķīrējtiesas lietas Francijā, ir plašas pilnvaras noteikt nodrošinājuma un pagaidu pasākumus, tostarp ar astreinte piemērošanas draudiem — CPC 1468. pants.[21]

7.1. Obligātā pārstāvība

Lai iesniegtu prasību un jo īpaši apelācijas procesā, ir nepieciešams franču advokāts (avocat). Ārvalstu kreditoriem vietējā pārstāvja piesaistīšana ir praktiska nepieciešamība.

7.2. Parādnieka aktīvu meklēšana

Pirms pieteikuma iesniegšanas ieteicams noskaidrot, vai parādniekam ir aktīvi Francijā. Noderīgi resursi:

Infogreffe (uzņēmumu reģistrs): www.infogreffe.fr;

Faktisko īpašnieku reģistrs un uzņēmumu finanšu pārskati ir pieejami tajā pašā portālā;

BODACC oficiālais biļetens: www.bodacc.fr (informācija par maksātnespēju un likvidāciju).

7.3. Praktiskie šķēršļi

Neraugoties uz šīs jurisdikcijas augsto labvēlīgumu, praksē sastopami:

Piecu gadu noilguma termiņš: pēc prakses stingrināšanas (Versaļa, 2024) kavēšanās ar pieteikuma iesniegšanu rada reālu risku, ka pieteikums tiks noraidīts;[15]

Prasības attiecībā uz tulkojumu: tulkojums jāveic zvērinātam vai akreditētam tulkotājam;

Aktīvu meklēšana: ja parādniekam nav īpašuma Francijā, izpildrakstam nav praktiskas nozīmes.

8.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Legifrance — CPC (1514.–1527. pants): legifrance.gouv.fr

Ņujorkas konvencija (Francija): newyorkconvention.org

8.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs „Infogreffe“: www.infogreffe.fr

BODACC oficiālais biļetens: www.bodacc.fr

8.3. Šķīrējtiesu institūti

Starptautiskā ICC šķīrējtiesa (Parīze): iccwbo.org

Francijas šķīrējtiesu asociācija (AFA): afa-arbitrage.com

8.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Francijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Francijas Civilprocesa kodekss (Code de procédure civile), 1487. pants un turpmākie panti, 1514.–1527. pants. Legifrance: legifrance.gouv.fr

[2] 2011. gada 13. janvāra dekrēts Nr. 2011-48 par šķīrējtiesību reformu (stājās spēkā 2011. gada 1. maijā).

[3] Civilo izpildes procesu kodekss (Code des procédures civiles d'exécution).

[4] 1958. gada Ņujorkas konvencija par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi (VII panta 1. punkts — labvēlīgāko tiesību norma).

Tiesu prakse

[5] Kasesācijas tiesa, 1. civillietu palāta, 2007. gada 29. jūnijs, Nr. 05-18.053 (Putrabali) — starptautiskā šķīrējtiesas lēmuma autonomija.

[9] Kases tiesa, 1. civillietu palāta: Norsolor (1984. gada 9. oktobris, Nr. 83-11.355); Hilmarton (1994. gada 23. marts, Nr. 92-15.137).

[15] Versaļas Apelācijas tiesa, 2024. gada 10. decembris — stingrāka piecu gadu noilguma termiņa piemērošana.

[17] Parīzes Apelācijas tiesa, 2021. gada 12. jūlijs, Nr. 19/11413; 2022. gada 11. janvāris, Nr. 20/17923 — starptautiskās publiskās kārtības interpretācija.

[19] Kases tiesa, 1. civillietu palāta, 2021. gada 13. janvāris, Nr. 19-22.932 — principa piemērošana ārvalstīs atceltiem spriedumiem.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[6] Global Arbitration Review — The Guide to Challenging and Enforcing Arbitration Awards, 4. izdevums, Francija (Freshfields: C. Seraglini, Q. Herruel).

[8] Global Law Experts — Kā izpildīt ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu Francijā (2026).

[10] Baker McKenzie — Pārrobežu izpildes centrs, Francija: Šķīrējtiesas nolēmumi (termiņi, nodokļu neesamība).

[12] IBA Šķīrējtiesu komiteja — Šķīrējtiesu rokasgrāmata: Francija (CPC 1514.–1517. pants).

[16] Clyde & Co — Vai Francijā joprojām ir iespējams izpildīt šķīrējtiesas lēmumus, kas ir atcelti? (2022) — pieci pamati saskaņā ar CPC 1520./1525. pantu.

[18] Clyde & Co / Jus Mundi (Daily Jus) — „Spotlight on France: Anulēto šķīrējtiesas lēmumu izpilde“ (2025).

[20] „Global Legal Insights — Starptautiskās šķīrējtiesas likumi un noteikumi 2026”, Francija.

[21] Jus Mundi — publikācija par Franciju (CPC 1468. pants, nodrošinājuma pasākumi; piecu gadu termiņš).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesu darbību Gruzijā regulē Gruzijas Šķīrējtiesu likums, kas pieņemts 2009. gadā un stājās spēkā 2010. gadā („2010. gada likums”), kas galvenokārt atbilst UNCITRAL parauglikumam (ņemot vērā 2006. gada grozījumus) un aptver gan iekšzemes, gan starptautisko šķīrējtiesu. Atzīšanas un izpildes procesuālos noteikumus papildina Gruzijas Civilprocesa kodekss.[1]

Saskaņā ar Gruzijas likumdošanu šķīrējtiesas nolēmums ir saistošs neatkarīgi no tā, kurā valstī tas ir pieņemts, un Gruzijas tiesas var atteikties to atzīt un izpildīt tikai uz ierobežota pamatu saraksta pamata.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija un plašais darbības jomas apjoms

Gruzija ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas dalībvalsts un, to ratificējot, nav izteikusi nekādus iebildumus. Turklāt Gruzijas tiesas izpilda arī nolēmumus, kas pieņemti valstu teritorijā, kuras nav konvencijas dalībvalstis (Arbitrāžas likums tiek piemērots neatkarīgi no nolēmuma pieņemšanas valsts).[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1965. gada Vašingtonas ICSID konvencija (ratificēta 1993. gada 21. septembrī); divpusējie līgumi.[4]

2.1. Ārvalstu tiesu nolēmumi

Kompetentā iestāde ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanai un izpildei ir Gruzijas Augstākā tiesa (Šķīrējtiesu likuma 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts saistībā ar 44.–45. pantu).[5]

2.2. Iekšējie risinājumi

Attiecībā uz iekšzemes (Gruzijā pieņemtiem) nolēmumiem jurisdikcija to atzīšanā un izpildē, kā arī to atcelšanā pieder apelācijas tiesām (Arbitrāžas likuma 42.–43. pants).[6]

2.3. Pārskatīšanas pēc būtības neesamība un pārsūdzība

Arbitrāžas likums neparedz tiesības iesniegt apelācijas sūdzību par lietas būtību, taču tajā ir paredzētas tiesības pieprasīt lēmuma atcelšanu. Izskatot pieteikumu par lēmuma atcelšanu, tiesa neizskata lietas būtību, nekonstatē faktiskos apstākļus un neizvērtē pierādījumus. Pieteikuma par lēmuma atcelšanu iesniegšana automātiski neaptur lēmuma atzīšanu un izpildi — attiecīgo lēmumu tiesnesis pieņem pēc puses lūguma.[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu un Arbitrāžas likumu pievienots:[8]

Atbilstoši apliecināts lēmuma oriģināls (attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti ārpus Gruzijas) vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Tulkojums gruzīnu valodā — tiesa to pieprasa, ja spriedums vai vienošanās ir sastādīta svešvalodā.

3.2. Termiņi un izmaksas

Tiesvedība parasti ilgst līdz pat vairākiem mēnešiem. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu tiek samaksāta tiesas nodeva (valsts nodeva) — tās likme ir atkarīga no prasības summas (jāpārbauda). Ārvalstu spriedumu atzīst un izpilda Gruzijas Augstākā tiesa, bet iekšzemes (Gruzijā pieņemto) spriedumu — apelācijas tiesas; atšķirība starp tiem ir kompetentajā tiesā, nevis nodevas principālajā apmērā. Papildus — izmaksas par tulkojumu gruzīnu valodā un juridisko atbalstu. Konkrētās likmes ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[9]

Šie pamati ir ierobežoti un noteikti Arbitrāžas likuma 45. pantā (tie precīzi atspoguļo Ņujorkas konvencijas V pantu).[10]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Gruzijas tiesībām;

Pretruna ar Gruzijas sabiedrisko kārtību.

Praktiska īpatnība: apelācijas tiesas daļēji izpildīja spriedumus, ar kuriem fiziskai personai saskaņā ar aizdevuma līgumu tika piespriests pārmērīgs līgumsods (piemēram, kas pārsniedza aptuveni 130 % no pamatsummas), uzskatot to par sabiedriskās kārtības pārkāpumu — šādos gadījumos spriedums tika izpildīts tikai samazinātā apmērā. Gruzijas tiesas, visticamāk, neizpildīs sodījošos (punitive) zaudējumus.[11]

Atzīstot un izpildot šķīrējtiesas lēmumu, tiesa kopā ar lēmumu izsniedz izpildrakstu. Izpilde tiek veikta ar Nacionālā izpildes biroja (National Bureau of Enforcement) starpniecību: tiek veikta mantas un kontu arests, kā arī parādnieka aktīvu piedziņa.[12]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmēju un neuzņēmēju reģistrs (NAPR): napr.gov.ge;

Nekustamā īpašuma publiskais reģistrs — caur NAPR;

Valsts izpildbirojs: nbe.gov.ge.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Plašs darbības jomas apjoms: tiek izpildīti arī nolēmumi no valstīm, kas nav Konvencijas dalībvalstis;[3]

Augstākā tiesa ārvalstu spriedumu jautājumos: to atzīšana un izpilde tiek risināta augstākajā līmenī;[5]

Pārmērīgs soda naudas apmērs / punitive: sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ ir iespējama daļēja izpilde.

7.1. Likumdošana un oficiālie avoti

matsne.gov.ge — Gruzijas likums par šķīrējtiesu: matsne.gov.ge

Ņujorkas konvencija (Gruzija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

NAPR reģistrs: napr.gov.ge

Izpildinstitūcija: nbe.gov.ge

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Gruzijas Starptautiskais šķīrējtiesu centrs (GIAC): www.giac.ge

Tbilisi Arbitrāžas institūts; DRC.

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Gruzijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Gruzijas likums par šķīrējtiesām (pieņemts 2009. gadā, spēkā kopš 2010. gada; balstīts uz UNCITRAL parauglikumu ar 2006. gada grozījumiem); Gruzijas Civilprocesa kodekss. matsne.gov.ge

[2] Gruzijas likums par šķīrējtiesu — lēmuma saistošums neatkarīgi no valsts, kurā tas pieņemts; ierobežots atteikuma pamatu saraksts.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Gruzija — dalībvalsts, ratificējot bez atrunām); spriedumu izpilde no valstīm, kas nav konvencijas dalībvalstis.

[4] 1965. gada Vašingtonas ICSID konvencija (Gruzija to ratificēja 1993. gada 21. septembrī); divpusējie līgumi.

[5] Gruzijas likums par šķīrējtiesām, 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 44.–45. pants — Gruzijas Augstākā tiesa (ārvalstu spriedumi).

[6] Gruzijas likums par šķīrējtiesām, 42.–43. pants — apelācijas tiesas (iekšzemes nolēmumi; atcelšana).

[10] Gruzijas likums par šķīrējtiesām, 45. pants (atteikuma pamati, atbilstoši Konvencijas V pantam).

Tiesu prakse

[11] IBA Šķīrējtiesu rokasgrāmata: Gruzija — daļēja izpilde gadījumā, ja soda nauda ir pārmērīgi augsta (>~130 % no pamatsummas); iespējams, ka tiks atteikta sodījošo zaudējumu atlīdzība.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[7] Chambers — International Arbitration 2025, Gruzija; IBA Arbitration Guide: Gruzija (nav pārskatīšanas pēc būtības; atcelšana; neautomātiska apturēšana).

[8] Chambers — Gruzija; IBA Arbitrāžas rokasgrāmata: Gruzija (dokumenti; tulkojums gruzīnu valodā pēc tiesas pieprasījuma).

[9] IBA Šķīrējtiesu rokasgrāmata: Gruzija (termiņš — līdz vairākiem mēnešiem).

[12] IBA Šķīrējtiesu rokasgrāmata: Gruzija (izpildraksta izsniegšana); Valsts izpildes birojs.

[5] Kluwer Arbitration Blog — Jaunais šķīrējtiesu likums Gruzijas Republikā (Augstākās tiesas jurisdikcija attiecībā uz ārvalstu spriedumiem).

1.1. Galvenie tiesību akti

Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpilde Vācijā tiek regulēta ar Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung, ZPO) Desmito grāmatu — §§ 1025–1066, jo īpaši § 1061, kas pilnībā ietver 1958. gada Ņujorkas konvenciju. Iekšzemes (Vācijas) šķīrējtiesu nolēmumiem piemēro ZPO § 1060, bet ārvalstu nolēmumiem — ZPO § 1061.

ZPO spēkā esošā redakcija ir brīvi pieejama oficiālajā tiesību aktu portālā: www.gesetze-im-internet.de

Avots: § 1061(1) ZPO; ICLG Germany 2025–2026; Chambers International Arbitration 2025, Vācija

1.2. Ņujorkas konvencija

Vācija ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi dalībvalsts. Konvencija tika parakstīta 1958. gadā, ratificēta 1961. gada 30. jūnijā un stājās spēkā 1961. gada 28. septembrī. 1998. gadā Vācija atsauca sākotnējo atrunu par savstarpējību (Konvencijas I panta 3. punkts). Tādējādi Vācijas tiesas ir tiesīgas izpildīt šķīrējtiesu nolēmumus, kas pieņemti valstīs, kuras nav Konvencijas dalībvalstis.

Avots: § 1061(1) ZPO; GAR Guide, 4. izdevums, Vācija; ICLG Vācija 2025–2026

1.3. Citas starptautiskās konvencijas

Vācija arī ir dalībvalsts:

1961. gada Eiropas Konvencija par starptautisko tirdzniecības šķīrējtiesu (European Convention on International Commercial Arbitration, ECICA) — kopš 1964. gada 27. oktobra. Konvencija ierobežo Ņujorkas konvencijas V panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā atteikuma pamata piemērošanu (atcelts lēmums): atteikums ir iespējams tikai saskaņā ar četriem izsmeļošiem pamatiem, kas noteikti ECICA IX pantā;

1965. gada Vašingtonas konvencija (ICSID) — kopš 1969. gada 18. aprīļa;

Enerģētikas hartas līgums (ECT) — oficiāli stājās spēkā 21. decembrī 2023. gadā.

Avots: GAR Guide, 4. izdevums, Vācija; Chambers Investor-State 2025, Vācija

1.4. Šķīrējtiesu likumdošanas reforma (2024–2026)

2024. gada jūnijā Vācijas Federālā Tieslietu ministrija iesniedza likumprojektu par šķīrējtiesu tiesību modernizāciju (Entwurf eines Gesetzes zur Modernisierung des Schiedsverfahrensrechts). Likumprojekts netika pieņemts sakarā ar priekšlaicīgajām vēlēšanām 2025. gada februārī. 2026. gada 27. janvārī ministrija atsāka likumdošanas procesu, publicējot atjauninātu projektu. Šīs instrukcijas sagatavošanas brīdī reforma vēl nav stājusies spēkā. Spēkā paliek 1997. gada ZPO redakcija (ar pēdējiem grozījumiem). Galvenās ierosinātās izmaiņas, kas tieši skar nolēmumu izpildi:

Arbitrāžas vienošanās formas prasību vienkāršošana (atteikšanās no prasības par rakstisku formu ar izņēmumiem komercdarījumiem);

Iespēja komerctiesās (Commercial Courts) veikt saistītas tiesvedības angļu valodā;

Vācijas tiesu pilnvaru paplašināšana attiecībā uz ārvalstu šķīrējtiesu piespriestu nodrošinājuma pasākumu izpildi.

Avots: DIS — Šķīrējtiesību likuma modernizācija (disarb.org); Reed Smith, 2026. gada marts; Hogan Lovells, 2026. gada februāris; Freshfields, 2026. gada februāris

2.1. Pirmās instances tiesa

Pieteikumus par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi izskata Augstākās zemes tiesas (Oberlandesgericht, OLG) — ZPO 1062. panta 1. punkts. Tās ir reģionālās instances tiesas (apelācijas instance federālo zemju tiesu sistēmā); kopumā Vācijā ir 24 OLG.

Avots: ZPO 1062. panta 1.–2. punkts; trans-lex.org (ZPO tulkojums angļu valodā); GAR Guide, 4. izdevums, Vācija

2.2. Jurisdikcijas noteikšana attiecībā uz ārvalstu spriedumiem

Attiecībā uz ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem jurisdikcija tiek noteikta saskaņā ar šādiem noteikumiem (§ 1062(2) ZPO):

Tiesa, kas ir tieši norādīta šķīrējtiesas līgumā (ja puses par to ir vienojušās);

Ja nav vienošanās — OLG atbilstoši atbildētāja atrašanās vietai, dzīvesvietai vai aktīvu atrašanās vietai;

Ja nav iespējams piemērot iepriekš minētos kritērijus, Berlīnes Augstākajai zemes tiesai (Kammergericht, KG Berlin) ir subsidārā jurisdikcija.

ZPO 1062. panta 2. punkta noteikumi ir izsmeļoši: citi pamati jurisdikcijas noteikšanai nepastāv (BayObLG, 2023. gada 20. decembra lēmums — 102 SchH 218/23).

Avots: ZPO 1062. panta 2. punkts; GAR Guide, 4. izdevums, Vācija; Lexology

2.3. Vācijas tiesu nostāja

Vācija ir plaši atzīta par jurisdikciju, kas atbalsta šķīrējtiesas nolēmumu izpildi (pro-enforcement). Vācijas tiesas sistemātiski:

ievēro aizliegumu pārskatīt lēmumu pēc būtības (révision au fond) — BGH, SchiedsVZ 2024, 115;

uzliek pienākumu pierādīt atteikuma pamatojumu pusei, kas iebilst pret izpildi — OLG Brandenburg, SchiedsVZ 2016, 43;

atzīst, ka iebildumi, kas varēja tikt izvirzīti atzīšanas procesa gaitā, bet netika izvirzīti nevērības dēļ, vēlāk nevar tikt izmantoti izpildes procesā — LG Frankfurt, SchiedsVZ 2017, 206.

Avots: GAR Guide, 4. izdevums, Vācija; ICLG Vācija 2025–2026

2.4. Apelācijas instance

OLG lēmumu var pārsūdzēt vienīgi uz juridiskiem pamatiem (Rechtsbeschwerde) Vācijas Federālajā tiesā (Bundesgerichtshof, BGH) — ZPO 1065. panta 1. punkts. Pārsūdzība, pamatojoties uz lietas faktiskajiem apstākļiem, nav pieļaujama.

Avots: ZPO 1065. panta 1. punkts; ICLG Vācija 2025–2026

3.1. Ražošanas kārtība

Procedūra par izpildāmības atzīšanu un izpildraksta (Vollstreckbarerklärung) izsniegšanu tiek uzsākta, iesniedzot pieteikumu (Antrag) — nevis prasības pieteikumu — kompetentajā OLG. Procesā netiek piemērota ex parte procedūra: atbildētājam obligāti tiek nosūtīts paziņojums, un tam ir tiesības iesniegt iebildumus — § 1063(1) ZPO.

Īstenošanas posmi:

4. posms: Izpildes procesa uzsākšana ar pilnvaroto iestāžu (tiesu izpildītājs, Vollstreckungsgericht) starpniecību attiecībā uz konkrētu aktīvu veidu.

Avots: GAR Guide, 4. izdevums, Vācija; Chambers Enforcement of Judgments 2025

3.2. Nepieciešamie dokumenti

Pieteikumam saskaņā ar ZPO 1064. panta 1. punktu un Ņujorkas konvencijas IV pantu pievieno:

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā pienācīgi apliecināta kopija — ZPO 1064. panta 1. punkts;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls (vai tā apliecināta kopija) — Konvencijas IV panta 1. punkta b) apakšpunkts;

Visus dokumentus ir jāpārtulko vācu valodā un jāapstiprina, ja lēmums ir pieņemts citā valodā — Konvencijas IV panta 2. punkts, ZPO 1064. panta 1. punkts;

Pieteikuma parakstītas kopijas atbilstoši atbildētāju skaitam, kā arī vienkāršas kopijas — ZPO 1063. panta 4. punkts.

Jāatzīmē: pieteikums iesniedzams rakstveidā vai reģistrējams tiesas kancelejas protokolā — ZPO 1063. panta 4. punkts. Tiesa pēc prasītāja lūguma ir tiesīga veikt nodrošinājuma pasākumus — ZPO 1063. panta 3. punkts.

Avots: ZPO 1063. panta 4. punkts, 1064. panta 1. punkts; Ņujorkas konvencijas IV pants; iclg.com Vācija 2025

3.3. Prasības tulkojumam

Dokumentu tulkojums vācu valodā ir obligāts — Ņujorkas konvencijas IV panta 2. punkts. Tulkojums jāapliecina oficiālajam vai zvērinātajam tulkotājam vai arī diplomātiskajai vai konsulārajai iestādei. Neapliecināti tulkojumi netiek pieņemti.

Svarīgi: ierosinātā 2024.–2026. gada reforma paredzēja iespēju komerctiesu lietu izskatīšanas ietvaros iesniegt dokumentus angļu valodā bez tulkojuma. Pašlaik šis noteikums vēl nav pieņemts.

Avots: Ņujorkas konvencijas IV panta 2. punkts; Cleary Gottlieb, 2024. gada jūlijs; Norton Rose Fulbright

3.4. Tiesāšanās izdevumi

Tiesas nodevas tiek noteiktas saskaņā ar Likumu par tiesas izdevumiem (Gerichtskostengesetz, GKG) un tiek aprēķinātas pēc skalas atkarībā no prasības summas (lieta par sprieduma atzīšanu par izpildāmu tiek apliekta ar tiesas nodevu 2,0 likmes apmērā saskaņā ar KV GKG Nr. 1620). Maksas apmērs ir vienāds gan iekšzemes (§ 1060 ZPO), gan ārvalstu (§ 1061 ZPO) spriedumiem — atšķirības atkarībā no sprieduma veida nav; maksa ir atkarīga tikai no strīda vērtības. Tiek piemērots princips „zaudētājs maksā” (§ 91 ZPO): zaudējusī puse atlīdzina tiesas nodevas un advokātu honorārus (likumā noteikto likmju robežās saskaņā ar RVG).

Aptuvenie tiesas nodevu apmēri OLG pirmās instances tiesā:

Svarīgi: prasītājam, kura dzīvesvieta atrodas ārpus ES/EEZ, pēc atbildētāja pieprasījuma ir pienākums iemaksāt tiesāšanās izdevumu nodrošinājumu (§ 110 ZPO pēc analoģijas) — BGH, 2023. gada 12. janvāra lēmums — I ZB 33/22. Šis noteikums attiecas arī uz procesu par šķīrējtiesas lēmuma atzīšanu par izpildāmu.

Avots: Lexology (Izpildes izmaksas); APOS Legal 2026; Noerr, BGH I ZB 33/22 (2023); § 91 ZPO

3.5. Pieteikuma iesniegšanas termiņi un noilgums

Vācijas likumdošanā nav noteikts īpašs termiņš pieteikuma iesniegšanai par ārvalstu šķīrējtiesas lēmuma atzīšanu un izpildi.

Tomēr ir jāņem vērā vispārējais noilguma termiņš, kas attiecas uz piespiedu izpildi: saskaņā ar Vācijas Civillikuma (BGB) 197. panta 1. punktu noilguma termiņš izpildes lietās ir 30 gadi no brīža, kad spriedums ir stājies spēkā. Pēc izpildraksta izsniegšanas Vācijā tiek aprēķināts atsevišķs 30 gadu termiņš tā izpildei.

Avots: BGB 197. panta 1. punkts; GAR Guide, 4. izdevums, Vācija (nav termiņa pieteikuma iesniegšanai)

Saskaņā ar ZPO 1061. panta 1. punktu attiecībā uz ārvalstu spriedumiem piemēro vienīgi tos atteikuma pamatus, kas paredzēti Ņujorkas konvencijas V pantā. Šis saraksts ir izsmeļošs.

4.1. Pamati, uz kuriem atsaucas atbildētāja puse (Konvencijas V panta 1. punkts)

Tiesai ir tiesības atteikties atzīt un izpildīt spriedumu pēc atbildētāja puses lūguma, ja ir pierādījumi, ka:

a) šķīrējtiesas līguma puses rīcībnespēja vai līguma spēkā neesamība saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;

b) nepienācīga paziņošana par šķīrējtiesneša iecelšanu vai par lietas izskatīšanas gaitu, vai cita veida neiespēja izklāstīt savu viedokli;

c) ja šķīrējtiesas lēmums pārsniedz strīda priekšmetu, kas noteikts šķīrējtiesas līgumā;

d) šķīrējtiesas sastāva vai lietas izskatīšanas kārtības neatbilstība pušu vienošanās noteikumiem;

d) Lēmums vēl nav stājies spēkā vai ir atcelts vai apturēts tās valsts kompetentajā iestādē, kurā tas pieņemts.

Svarīgi: pienākums pierādīt minētos pamatus gulstas vienīgi uz atbildētāja pusi — OLG Brandenburg, SchiedsVZ 2016, 43. Pamati, kas varēja tikt izvirzīti atzīšanas procesa gaitā, bet netika izvirzīti nolaidības dēļ, vēlāk vairs nevar tikt izmantoti — LG Frankfurt, SchiedsVZ 2017, 206.

Avots: Ņujorkas konvencijas V panta 1. punkts; ZPO 1061. panta 1. punkts; GAR Guide, 4. izdevums.

4.2. Pamati, kurus tiesa pārbauda pēc savas iniciatīvas (Konvencijas V panta 2. punkts)

a) Strīda priekšmets nevar tikt nodots izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar Vācijas tiesībām (nešķīrējtiesīgums);

b) Atzīšana vai izpilde ir pretrunā ar Vācijas sabiedrisko kārtību (ordre public).

Vācijas tiesas sabiedriskās kārtības pārkāpumus interpretē ierobežoti. Tiesa izskata tikai visbūtiskākos procesuālos pārkāpumus, kas ietekmējuši lietas iznākumu — OLG Karlsruhe, SchiedsVZ 2022, 291.

Avots: Ņujorkas konvencijas V panta 2. punkts; ZPO 1061. panta 1. punkts

4.3. Īpašs gadījums: spriedums, kas atcelts valstī, kurā tas pieņemts

Ja lēmums ir atcelts kompetentajā iestādē valstī, kurā tas pieņemts (Konvencijas V panta 1. punkta e) apakšpunkts), Vācijas tiesa parasti atteiksies izpildīt šādu lēmumu. Tajā pašā laikā tiesa neaprobežojas tikai ar atcelšanas fakta konstatēšanu — tā var veikt patstāvīgu atcelšanas likumības novērtējumu: Drēzdenes Augstākā tiesa (OLG Dresden) lietā BGH III ZB 14/07 no 2008. gada 21. maija veica būtiskas pārbaudes (substantive review) un atteicās izpildīt lēmumu.

Tajā pašā laikā, ja abas puses atrodas valstīs, kas ir 1961. gada Eiropas konvencijas (ECICA) dalībvalstis, atteikuma pamati saskaņā ar konvencijas V panta 1. punkta e) apakšpunktu ir ierobežoti ar četriem izsmeļošiem pamatiem, kas noteikti ECICA IX pantā.

Avots: Clyde & Co, 2022. gada aprīlis; BGH III ZB 14/07; GAR Guide, 4. izdevums.

OLG lēmumu par šķīrējtiesas jautājumiem, tostarp par atteikumu atzīt ārvalsts spriedumu par izpildāmu, var pārsūdzēt vienīgi uz juridiskiem pamatiem (Rechtsbeschwerde) Vācijas Federālajā tiesā (BGH) — ZPO 1065. panta 1. punkts. Apelācija par lietas faktisko stāvokli nav paredzēta.

Rechtsbeschwerde iesniegšana automātiski neaptur izpildi. Tiesai ir tiesības pēc saviem ieskatiem apturēt lietas izskatīšanu līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības — § 148 ZPO. Šajā gadījumā tiesa izsver pārsūdzības izdošanās izredzes un zaudējumus, kas rodas no izpildes kavēšanās — BGH, NJW-RR 1992, 1149.

Avots: ZPO 1065. panta 1. punkts; GAR Guide, 4. izdevums, Vācija

Pēc izpildītāja lūguma procesā par lēmuma atzīšanu par izpildāmu OLG ir tiesīga veikt nodrošinājuma pasākumus — ZPO 1063. panta 3. punkts. Šīs pilnvaras pieder attiecīgās OLG kolēģijas priekšsēdētājam. Tiesa rīkojas pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā:

Iespējas, ka pieteikums par izpildāmības atzīšanu tiks apmierināts;

Iespējamais zaudējums parādniekam;

Risks, ka parādnieks veiks darbības, kuru mērķis ir kavēt sprieduma izpildi.

Pēc lēmuma par atzīšanu par spēkā esošu stāšanās spēkā izpilde tiek veikta ar šādu iestāžu starpniecību (atkarībā no aktīvu veida):

Nekustamais īpašums: ķīla piespiedu piedziņas kārtībā, kas reģistrēta zemesgrāmatā (§ 867 ZPO); piedziņas summai jāpārsniedz 750 eiro bez procentiem (§ 866(3) ZPO);

Kustamais īpašums: tiesu izpildītājs pēc īpašuma atrašanās vietas (§ 808 ZPO);

Banku konti, debitoru parādi: arests un prasījuma tiesību nodošana (Pfändungs- und Überweisungsbeschluss) ar izpildes tiesas lēmumu — § 828 ZPO.

Avots: ZPO 1063. panta 3. punkts; ZPO 866.–867. pants; ZPO 808., 828. pants; Chambers Enforcement 2025

7.1. Aptuvenie termiņi

Publiski pieejama konkrēta oficiāla statistika par lietām, kas saistītas ar ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu, nav. Saskaņā ar profesora Reinmara Volfa pētījumu (2012.–2016. gada dati, kas sagatavoti pēc Federālās Tieslietu ministrijas pasūtījuma), vidējais šķīrējtiesas lietu izskatīšanas ilgums Vācijas tiesās bija 172,9 dienas (~5–6 mēneši). Praksē vienkāršas lietas var tikt izskatītas 3–4 mēnešu laikā, savukārt sarežģītākas — 9 mēnešos un ilgāk.

Avots: Legal500 „Vācija – starptautiskā šķīrējtiesa”; Chambers 2025

7.2. Obligāta juridiskā pārstāvība

Advokāta pārstāvība (Anwaltszwang) ir obligāta OLG un BGH — § 78 ZPO. Ārvalstu pusēm tas nozīmē, ka ir jāpiesaista vācu advokāts (Rechtsanwalt), kurš ir tiesīgs praktizēt šajā tiesā.

Avots: § 78 ZPO; se-legal.de, Vācijas civilprocesa rokasgrāmata 2026

7.3. Izpilde attiecībā uz fiziskām personām

Izpilde attiecībā uz fiziskām personām ir iespējama, taču tai ir būtiskas īpatnības:

Lai noteiktu kompetento tiesu saskaņā ar ZPO 1062. panta 2. punktu, ir jānosaka parādnieka dzīvesvieta vai viņa īpašuma atrašanās vieta Vācijā;

Vācijas tiesu izpildītājs (Gerichtsvollzieher) veic kustamā īpašuma piedziņu parādnieka dzīvesvietā;

Iedzīvotāju reģistra (Einwohnermeldeamt) dati ļauj noteikt fiziskas personas oficiālo dzīvesvietas adresi;

Ieturējumiem no algas tiek piemērota īpaša kārtība, kurā iekļautas tabulas par iztikas minimuma aizsardzību (Pfändungsfreigrenzen).

Avots: ZPO 808., 828. un 850. pants; Chambers Enforcement 2025

7.4. Procesuālo izdevumu segšana no ārvalstu piedzinēja puses

Ja prasītājs ir reģistrēts ārpus ES/EEZ, atbildētājam ir tiesības pieprasīt tiesāšanās izdevumu nodrošinājumu (Sicherheitsleistung) — saskaņā ar ZPO 110. pantu un turpmākajiem pantiem, piemērojot tos pēc analoģijas. Šo noteikumu apstiprinājis Vācijas Federālais Augstākā tiesa (BGH) 2023. gada 12. janvāra spriedumā (I ZB 33/22), un tas attiecas uz procesu par šķīrējtiesas lēmuma atzīšanu par izpildāmu.

Avots: BGH, I ZB 33/22, 2023. gada 12. janvāris; Noerr Client Alert

7.5. Informācijas izmantošana no komercreģistriem

Lai noskaidrotu juridiskās personas — parādnieka — atrašanās vietu, juridisko adresi vai reģistrācijas datus, jāvēršas Vācijas federālajā elektroniskajā tirdzniecības reģistrā:

Uzņēmumu reģistrs: www.handelsregister.de (bezmaksas piekļuve pamatinformācijai);

Elektronisks izraksts no reģistra (ZEFIX analogs): www.unternehmensregister.de;

Oficiālais biļetens: www.bundesanzeiger.de.

Avots: handelsregister.de; unternehmensregister.de

7.6. Praktiskie šķēršļi

Neraugoties uz augsto tiesiskās noteiktības pakāpi, praksē ir atklātas vairākas tipiskas grūtības:

Prasība par apostilēšanu: Ņujorkas konvencija neparedz, ka šķīrējtiesas lēmumam ir nepieciešama apostile, tomēr daži Vācijas tiesu iestādes praksē var pieprasīt papildu informāciju par dokumentu autentiskumu. Ieteicams laikus noskaidrot konkrētās OLG prasības;

Tulkojumu notariāla apliecināšana: ir pieļaujama gan oficiāla, gan zvērināta tulkotāja apliecināšana; prasības var atšķirties atkarībā no OLG;

Tiesāšanās izdevumu segšana prasītājiem no valstīm, kas nav ES/EEZ dalībvalstis: skatīt šo instrukciju 7.4. punktu;

Parādniekam nav aktīvu Vācijā: pirms pieteikuma iesniegšanas ieteicams veikt sākotnēju aktīvu meklēšanu (banku konti, nekustamais īpašums, daļas uzņēmumos), piesaistot vietējo juristu.

8.1. Tiesību akti

ZPO (GPK) vācu valodā: www.gesetze-im-internet.de/zpo/

ZPO (tulkojums angļu valodā): www.trans-lex.org/600550

Ņujorkas konvencija: www.newyorkconvention.org/countries/germany

Tiesas izdevumi (GKG): www.gesetze-im-internet.de/gkg_2004/

8.2. Reģistri un datu bāzes

Vācijas komercreģistrs: www.handelsregister.de

Vienotais uzņēmumu reģistrs: www.unternehmensregister.de

Federālais biļetens: www.bundesanzeiger.de

Tiesāšanās izdevumu kalkulators: www.e-justice.europa.eu (sadaļa „Vācija”)

8.3. Vadošās šķīrējtiesu iestādes

Vācijas Šķīrējtiesu institūts (DIS): www.disarb.org

Starptautiskā Tirdzniecības palāta Vācijā (ICC): www.iccgermany.de

8.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Vācijā

Saraksts ar ieteicamajiem speciālistiem arbitrāžas nolēmumu atzīšanas un izpildes jomā Vācijā ir publicēts Rīgas Šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

1.1. Dualistiskā sistēma

Grieķijas tiesību aktos tiek nošķirta iekšzemes un starptautiskā šķīrējtiesa. Starptautisko komercšķīrējtiesu, kuras norises vieta ir Grieķijā, regulē Likums Nr. 5016/2023 (spēkā kopš 2023. gada sākuma), kas aizstāja Likumu Nr. 2735/1999 un ir balstīts uz 2006. gada UNCITRAL parauglikuma redakciju. Iekšzemes šķīrējtiesa — Civillietu procesa kodeksa (CPK) VII grāmata, 867.–903. pants.[1]

Ārvalstu spriedumu atzīšana un izpilde notiek saskaņā ar Ņujorkas konvenciju, to piemērojot kopā ar Civilprocesa kodeksa 903., 905. un 906. pantu.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Grieķija ratificēja 1958. gada Ņujorkas konvenciju ar Likumdošanas dekrētu Nr. 4220/1961 (pievienošanās — 1962. gada 14. oktobrī), saglabājot atrunas par savstarpējību un komerciālo raksturu. Saskaņā ar Konstitūcijas 28. pantu konvencijai ir likuma spēks, un tai ir priekšroka salīdzinājumā ar Civilprocesa kodeksa 903., 905. un 906. pantu.[3]

Būtiska iezīme: Likuma Nr. 5016/2023 45. pants paplašina Konvencijas piemērošanu, attiecinot to uz jebkura ārvalstu šķīrējtiesas nolēmuma izpildi, tostarp arī tādiem, kas neietilpst tās darbības jomā (piemēram, lēmumiem, kas pieņemti valstī, kura nav Konvencijas dalībvalsts), kas neitralizē savstarpējuma klauzulas ietekmi.[4]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1923. gada Ženēvas protokols un 1927. gada Ženēvas konvencija (L. 5013/1931);

1965. gada Vašingtonas ICSID konvencija; divpusējie līgumi. Grieķija NAV 1961. gada Eiropas konvencijas dalībvalsts.[5]

2.1. Tiesa

Pieteikums par ārvalsts sprieduma atzīšanu un izpildi tiek iesniegts vienpersonīgajā pirmās instances tiesā (μονομελές πρωτοδικείο) pēc parādnieka dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas. Ja parādniekam Grieķijā nav dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas, jurisdikcija pieder Atēnu pirmās instances tiesai (Civilprocesa kodeksa 905. panta 1. punkts un 906. pants).[6]

2.2. Procedūras raksturs

Lietas izskatīšana notiek saskaņā ar īpašo (bezstrīdīgo) procesu, pamatojoties uz Civilprocesa kodeksa 740.–781. pantu, t. i., parasti ex parte. Tiesai nav tiesību pārskatīt lietu pēc būtības (aizliegums révision au fond).[7]

2.3. Pārsūdzība

Pirmās instances vienpersonīgā tiesas lēmumu var pārsūdzēt saskaņā ar vispārējiem noteikumiem (Apelācijas tiesa, turpmāk — Augstākā tiesa, Άρειος Πάγος).[8]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[9]

Apstiprināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Visu dokumentu pienācīgi apliecināts tulkojums grieķu valodā.

Pieteikumam ir jāatbilst Civilprocesa kodeksa 68., 73., 118. un 216. panta prasībām (pušu identifikācija un leģitimācija utt.).[9]

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Tiesas nodevas un zīmognodevas tiek piemērotas saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, iesniedzot pieteikumu pirmās instances vienpersonas tiesā (jāpārbauda). Iekšzemes (Grieķijā pieņemts) šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms dokuments saskaņā ar Civilprocesa kodeksu un tiek izpildīts saskaņā ar tiem pašiem piespiedu izpildes noteikumiem; atšķirība no ārvalstu lēmuma ir nepieciešamība pasludināt izpildāmību saskaņā ar Ņujorkas konvenciju (CPC 903., 905. un 906. pants), nevis izmaksu principālā apmērā. Papildus — izmaksas par visu dokumentu apliecinātu tulkojumu grieķu valodā un juridisko atbalstu. Konkrētās summas ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[6]

Tiek piemēroti Ņujorkas konvencijas V panta pamati: parādniekam ir tiesības pierādīt V panta 1. punkta pamatus, savukārt tiesa pēc savas iniciatīvas pārbauda V panta 2. punkta pamatus. Saskaņā ar 903. un 905. panta 1. punktu, 906. pantam tiek pārbaudīta arī šķīrējtiesas līguma spēkā esamība, strīda izskatāmība šķīrējtiesā, pretrunas neesamība ar Grieķijas tiesas spriedumu, kam ir res judicata spēks, kā arī atbilstība sabiedriskajai kārtībai un labiem morāles principiem.[10]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Grieķijas tiesībām;

Pretruna ar sabiedrisko kārtību (kā arī labiem morāles principiem).

4.3. Ārzemēs atcelts lēmums

Nav publicēta prakse par ārzemēs atcelto spriedumu izpildi; Grieķijas juridiskajā doktrīnā dominējošais viedoklis ir tāds, ka šādi spriedumi nav atzīstami.[11]

Saskaņā ar Likumu Nr. 5016/2023 šķīrējtiesas tribunālam ir tiesības noteikt nodrošinājuma pasākumus; pamati, uz kuriem balstās atteikums tos atzīt un izpildīt, ir ierobežoti ar starptautiskās sabiedriskās kārtības pārkāpumu. Šķīrējtiesnešu noteiktos nodrošinājuma pasākumus īsteno caur valsts tiesu.[12]

Pēc lēmuma pasludināšanas par izpildāmu to izpilda saskaņā ar Civilprocesa kodeksa noteikumiem par piespiedu izpildi, izmantojot tiesu izpildītāju (δικαστικός επιμελητής): īpašuma un kontu arests, aktīvu realizācija.

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Galvenais komercreģistrs (ΓΕΜΗ / GEMI): www.businessportal.gr;

Zemes kadastrs (Κτηματολόγιο): www.ktimatologio.gr;

Īpašuma apgrūtinājumu un ķīlu reģistrs — caur hipotēku birojiem/kadastru.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Plaša piemērošanas joma: Likuma Nr. 5016/2023 45. pants attiecas uz visiem ārvalstu spriedumiem;[4]

Tulkojums: ir nepieciešams notariāli apliecināts visu dokumentu tulkojums grieķu valodā — ieplānojiet laiku un izdevumus;

2023. gada reforma: mūsdienīgs, šķīrējtiesu atbalstošs likums palielina paredzamību.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Valsts tipogrāfija — Likums Nr. 5016/2023: et.gr

Ņujorkas konvencija (Grieķija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

GEMI komercreģistrs: www.businessportal.gr

Kadastrs: www.ktimatologio.gr

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Atēnu Tirdzniecības un rūpniecības kamera (šķīrējtiesa): www.acci.gr

Pirejas Jūras arbitrāžas asociācija: www.pamaclub.gr

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Grieķijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/atbalsts/speciālisti

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Likums Nr. 5016/2023 par starptautisko komercšķīrējtiesu (spēkā kopš 2023. gada, pamatojoties uz 2006. gada UNCITRAL parauglikumu); Grieķijas Civilprocesa kodeksa VII grāmata, 867.–903. pants. et.gr

[2] Grieķijas Civilprocesa kodekss, 903., 905. un 906. pants (kā arī 68., 73., 118., 216. un 740.–781. pants).

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Grieķija — Likumdošanas dekrēts Nr. 4220/1961, pievienošanās 1962. gada 14. oktobrī; atrunas par savstarpējību un komerciālajiem jautājumiem); Konstitūcijas 28. pants.

[4] Likuma Nr. 5016/2023 45. pants — Konvencijas režīma attiecināšana uz visiem ārvalstu spriedumiem.

[5] 1923. gada Ženēvas protokols, 1927. gada Ženēvas konvencija (L. 5013/1931); 1965. gada Vašingtonas ICSID konvencija.

Tiesu prakse

[11] Grieķijas doktrīna (dominējošais viedoklis) — ārvalstīs atcelto spriedumu neatzīšana; nav publicētas tiesu prakses.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[6] IBA Šķīrējtiesu rokasgrāmata: Grieķija (2025); Lexology — Šķīrējtiesu nolēmumi Grieķijā (kompetentā tiesa, Civilprocesa kodeksa 905. un 906. pants).

[7] Lexology — Tiesvedība: Ārvalstu spriedumu izpilde Grieķijā (ex parte, Civilprocesa kodeksa 740.–781. pants).

[8] Chambers — International Arbitration 2025, Grieķija (pārsūdzība; aizliegums veikt lietas būtības pārskatīšanu (révision au fond)).

[9] Lexology — Izsmeļošs ceļvedis par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi (Konvencijas IV pants; Civilprocesa kodeksa 68., 73., 118. un 216. pants).

[10] Lexology — Grieķija (pamatojums: Civilprocesa kodeksa 903., 905. panta 1. punkts un 906. pants, kā arī Konvencijas V pants).

[12] „Global Legal Insights — International Arbitration 2026, Greece“; „American Review of International Arbitration — Unpacking the New Greek Law“ (nodrošinājuma pasākumi; 45. pants).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesu darbību Honkongā regulē Šķīrējtiesu rīkojums (Arbitration Ordinance, Cap. 609, HKAO), kas balstās uz UNCITRAL parauglikumu un paredz vienotu režīmu gan iekšzemes, gan starptautiskajām šķīrējtiesām. Lēmumu atzīšanu un izpildi regulē HKAO 10. daļa.[1]

HKAO paredz procedūras četrām lēmumu kategorijām: lēmumiem, kas pieņemti Honkongā; lēmumiem saskaņā ar Ņujorkas konvenciju (Convention award); lēmumiem, kas pieņemti Ķīnas kontinentālajā daļā (Mainland award); un lēmumiem, kas pieņemti Makao. Visi šie lēmumi tiek izpildīti tāpat kā Honkongas tiesu spriedumi.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Honkonga piemēro Ņujorkas konvenciju, izmantojot Ķīnas Tautas Republikas dalību (ar atrunām par savstarpējību un komerciālo raksturu). Konvencijas šķīrējtiesas lēmuma izpildes kārtība ir noteikta HKAO 10. daļas 2. nodaļā. Atsacīšanās pamati atbilst Konvencijas V pantam, un Honkongas tiesas tos interpretē šauri, tāpēc lēmumi parasti tiek izpildīti.[3]

1.3. Kontinentālā Ķīna un Makao

Ķīnas kontinentālās daļas lēmumi tiek izpildīti saskaņā ar īpašu vienošanos (Arrangement) starp Honkongu un Ķīnas Tautas Republiku. Papildvienošanās (Supplemental Arrangement), kas pilnībā stājās spēkā ar 2021. gada Arbitrāžas (grozījumu) rīkojumu (spēkā no 2021. gada 19. maija), atcēla iepriekšējo aizliegumu vienlaikus iesniegt pieteikumus par izpildi: tagad ir iespējama vienlaicīga izpilde kontinentālās Ķīnas un Honkongas tiesās, kas palīdz piedzīt parādus no parādniekiem, kuriem ir aktīvi abās jurisdikcijās.[4]

2.1. Tiesa

Pieteikums par izpildes atļauju iesniedzams Honkongas Augstākās tiesas Pirmās instances tiesā (Court of First Instance).[5]

2.2. Procedūras raksturs

Atļauja izpildei tiek pieprasīta ex parte kārtībā; nepieciešamības gadījumā tiesa var uzaicināt otru pusi piedalīties kontradiktoriskā tiesas sēdē (inter partes). Pati atzīšanas un izpildes procedūra ir kontradiktoriska.[6]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar HKAO 85. pantu (attiecībā uz Konvencijas lēmumiem — 88. pants; kontinentālajiem lēmumiem — 94. pants; Makao — 98.C pants) pievieno:[7]

Apstiprināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Tulkojums vienā no Honkongas oficiālajām valodām (angļu vai ķīniešu), ko apliecinājis oficiālais/zvērinātais tulkotājs vai diplomātiskais/konsulārais darbinieks, ja lēmums ir sastādīts citā valodā.

3.2. Noilguma termiņš

Saskaņā ar Prāvības noilguma rīkojuma (Limitation Ordinance) 4. panta 1. punktu noilguma termiņš ir seši gadi, ja šķīrējtiesas līgums nav noformēts „ar zīmogu”; ja tas ir noformēts — divpadsmit gadi (Wang Peiji pret Wei Zhiyong [2019] HKCFI 2593).[8]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Iesniedzot pieteikumu par izpildes atļauju pirmās instances tiesā, jāmaksā tiesas nodeva saskaņā ar Honkongas Augstākās tiesas tarifiem (parasti fiksēta nodeva; jāpārbauda). Visas četras lēmumu kategorijas (kas pieņemti Honkongā, saskaņā ar Konvenciju, Ķīnas kontinentālajā daļā un Makao) tiek izpildītas saskaņā ar vienotu kārtību, kas noteikta HKAO 10. daļā, kā tiesas akti — nav atšķirību nodevas apmērā starp iekšzemes un ārvalstu lēmumiem. Papildus — izmaksas par tulkojumu (angļu vai ķīniešu valodā) un juridisko atbalstu. Konkrētās likmes ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[5]

Šie pamati atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam un tiek interpretēti šauri.[9]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīds nav izskatāms saskaņā ar Honkongas tiesību aktiem;

Pretruna ar Honkongas sabiedrisko kārtību (HKAO 95. panta 3. punkts).

Būtiska Honkongas priekšrocība — Nolīgums ar Ķīnas Tautas Republiku par pagaidu pasākumiem (Interim Measures Arrangement): šķīrējtiesas puses, kuras pārvalda atzītās Honkongas institūcijas (jo īpaši HKIAC), var vērsties pie Ķīnas kontinentālās daļas tiesām, lai panāktu nodrošinājuma pasākumu piemērošanu. Pēc lēmuma pieņemšanas izpilde Honkongā notiek saskaņā ar tiesas lēmumu: īpašuma un kontu arests, parādnieka aktīvu piedziņa.[10]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (Companies Registry): www.cr.gov.hk;

Zemes reģistrs (Land Registry): www.landreg.gov.hk;

Honkongas tiesu sistēma (praksē): www.judiciary.hk.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Vārti uz Ķīnas tirgu: vienlaicīga darbība Honkongā un kontinentālajā Ķīnā;[4]

Nodrošinājuma pasākumi Ķīnas Tautas Republikā: tos var izskatīt šķīrējtiesā HKIAC pārraudzībā;[10]

Noilguma termiņš: ņemiet vērā 6 gadus (vai 12 gadus, ja ir noslēgts līgums „ar zīmogu”).

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Honkongas e-likumdošana — 609. nodaļa: www.elegislation.gov.hk

Ņujorkas konvencija (Honkonga/Ķīnas Tautas Republika): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs: www.cr.gov.hk

Zemes reģistrs: www.landreg.gov.hk

7.3. Šķīrējtiesu institūti

Honkongas Starptautiskais šķīrējtiesu centrs (HKIAC): www.hkiac.org

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Honkongā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Honkongas Šķīrējtiesu likums (Arbitration Ordinance, Cap. 609, HKAO), 10. daļa; pamatojoties uz UNCITRAL parauglikumu. elegislation.gov.hk

[2] HKAO — četras lēmumu kategorijas (Honkonga, Konvencijas lēmums, Kontinentālās Ķīnas lēmums, Makao); 2. pants (definīcijas).

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (caur Ķīnas Tautas Republiku; atrunas par savstarpējību un komerciālajiem jautājumiem); HKAO 10. daļas 2. nodaļa; HKAO 95. panta 3. punkts (sabiedriskā kārtība).

[4] 2021. gada Šķīrējtiesu (grozījumu) rīkojums (spēkā no 2021. gada 19. maija) — HKAO 93. panta atcelšana; paralēla izpilde Honkongā un Ķīnas kontinentālajā daļā (Papildu vienošanās).

[7] HKAO, 85. pants (dokumenti), 88. pants (Konvencijas šķīrējtiesas lēmums), 94. pants (Kontinentālās Ķīnas šķīrējtiesas lēmums), 98C. pants (Makao).

Tiesu prakse

[8] Wang Peiji pret Wei Zhiyong [2019] HKCFI 2593 — noilguma termiņš 6/12 gadi (Noilguma likums, 4. panta 1. punkts).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] CMS Expert Guides — Honkonga (pirmās instances tiesa; vienots režīms).

[6] Global Arbitration Review — Honkonga (ex parte; inter partes; kontradiktoritāte).

[9] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas nolēmumu izpilde un apstrīdēšana Honkongā (Konvencijas V panta pamati; šaurā interpretācija).

[10] Global Arbitration Review — Honkonga; Nolīgums par pagaidu pasākumiem (Interim Measures Arrangement) starp Honkongu un Ķīnas Tautas Republiku (HKIAC).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesas procesu reglamentē 2017. gada LX likums par šķīrējtiesām (2017. évi LX. törvény a választottbíráskodásról), kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī un ir balstīts uz UNCITRAL parauglikumu 2006. gada redakcijā. Ārvalstu nolēmumu atzīšanu un izpildi regulē arī 2017. gada XXVIII likums par starptautiskajām privāttiesībām (Kolīziju kodekss) un Ņujorkas konvencija.[1]

Saskaņā ar Izpildes likuma (Vht.) 205. pantu ārvalstu nolēmumi, tostarp šķīrējtiesu nolēmumi, tiek izpildīti, pamatojoties uz likumu, starptautisku līgumu vai savstarpējības principu. Izpildes likums tiek piemērots tāpat kā galīgo tiesas nolēmumu izpildē.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Ungārija pievienojās Ņujorkas konvencijai 1962. gadā (inkorporēta ar 1962. gada Dekrētu-likumu Nr. 25), izsakot atrunas par savstarpējību un komerciālo raksturu (I. pants(3)). Saskaņā ar 2017. gada reformu termins „komerciāls” tiek interpretēts plaši — praktiski jebkura attiecība, kas saistīta ar tirdzniecību vai uzņēmējdarbību, atbilstoši 2006. gada parauglikumam.[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

Ungārija ir ratificējusi 1961. gada Eiropas konvenciju (1964. gada Dekrēts-likums Nr. 8). Tās IX pants attiecībās starp abu konvenciju dalībvalstīm ierobežo Ņujorkas konvencijas V panta 1. punkta e) apakšpunkta piemērošanu gadījumiem, kas uzskaitīti Eiropas konvencijas IX panta 1. punktā.[4]

2.1. Atzīšana un izpildes nodrošināšana

Ārvalsts sprieduma atzīšanai nav nepieciešama atsevišķa procedūra. Lēmuma izpildei ir nepieciešams exequatur: saskaņā ar Izpildes likuma § 208, ievērojot atzīšanas nosacījumus, tiesa pievieno lēmuma oriģinālam izpildāmības apliecību (exequatur), kas apstiprina, ka lēmums Ungārijā ir izpildāms tāpat kā iekšzemes lēmums.[5]

2.2. Tiesa

Pieteikums par atzīšanu un izpildi iesniedzams kompetentajā reģionālajā tiesā (törvényszék). Pirmā lēmuma par eksekvācijas piešķiršanu vai noraidīšanu var pārsūdzēt reģionālajā apelācijas tiesā (ítélőtábla) pēc attiecīgās reģionālās tiesas atrašanās vietas.[6]

2.3. Atsevišķa izpildes lieta

Pēc tam, kad eksekvātūra kļūst galīga, prasītājs uzsāk atsevišķu izpildes procesu un vēršas tiesā, lai saņemtu izpildrakstu, kas ļauj veikt parādnieka aktīvu piedziņu.[6]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Izpildes likuma 207. pantu un Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[7]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Apstiprināts tulkojums ungāru valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā.

Ungārijas tiesas ir formālistiskas jautājumos par IV panta formalitāšu ievērošanu un tulkojumu, tomēr trūkumi parasti ir novēršami (tiesa uzdod zemākas instances tiesai veikt jaunu izskatīšanu, kurā prasītājs izpilda prasības). Attiecībā uz V panta pamatiem pieeja ir konsekventi labvēlīga šķīrējtiesai.[8]

3.2. Termiņš un izmaksas

Pieteikuma iesniegšanai par atzīšanu nav noteikts termiņš; izpildei piemēro noilguma termiņu, kas attiecas uz galveno prasījumu. Procesuālā nodeva par izpildi ir 1 % no prasības summas (minimums 5 000, maksimums 350 000 forintu), kam pieskaitāmas izpildītāja maksas. Šī nodeva ir vienāda gan iekšzemes (Ungārijā pieņemtiem), gan ārvalstu spriedumiem; atšķirība ir tajā, ka ārvalstu spriedumam ir nepieciešama eksekvātūra (izpildāmības apliecība saskaņā ar Vht. 208. pantu), savukārt iekšzemes spriedums ir tieši izpildāms dokuments. Papildus — izmaksas par apliecinātu tulkojumu ungāru valodā un juridisko atbalstu.[9]

Attiecībā uz ārvalstu nolēmumiem tiek piemēroti Ņujorkas konvencijas V panta pamati (iekļauti 1962. gada Dekrēta-likumā Nr. 25). Ungārijas tiesas tos interpretē par labu šķīrējtiesai.[10]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepienācīgs paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Ungārijas tiesībām;

Pārkāpums pret sabiedrisko kārtību.

Saskaņā ar pastāvīgo praksi atteikums, pamatojoties uz sabiedrisko kārtību, ir iespējams tikai tad, ja atzīšana radītu sekas ārpus pušu attiecībām un acīmredzami vai nopietni pārkāptu pamattiesības, sabiedrības vērtības un sociālekonomisko kārtību. Lēmuma apstrīdēšana pašā šķīrējtiesas vietā (neapturot tā izpildāmību) pati par sevi neveido pamatu „apturēta lēmuma” statusam saskaņā ar V panta 1. punkta e) apakšpunktu.[11]

Pēc izpildraksta saņemšanas izpilde tiek veikta ar tiesas izpildītāja (önálló bírósági végrehajtó) starpniecību: īpašuma un kontu arests, parādnieka aktīvu piedziņa.[6]

Praktisks ieteikums: izvēloties Ungāriju par šķīrējtiesas vietu, jāņem vērā 2017. gada LX likuma IX nodaļā paredzētā „atkārtotas izskatīšanas” (retrial) iespēja, kas nav raksturīga starptautiskajai praksei; ņemot vērā tās apšaubāmo ietekmi uz galīgo lēmumu izpildāmību, ieteicams izslēgt tās piemērošanu šķīrējtiesas līgumā.[12]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (Cégjegyzék): www.e-cegjegyzek.hu;

Zemes reģistrs (Földhivatal / Takarnet) — ar pilnvaroto iestāžu starpniecību;

Tiesu izpildītāju palāta (MBVK): www.mbvk.hu.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Formālisms dokumentu izskatīšanā: stingrā attieksme pret IV panta formālajām prasībām un tulkojumu — novēršama, taču aizkavē procesu;[8]

Sertifikāts uz oriģināla: eksekvātūra tiek noformēta kā sertifikāts, kas pievienots lēmuma oriģinālam;

IX nodaļa (pārskatīšana): izvēloties Ungāriju kā šķīrējtiesas vietu, ieteicams to izslēgt.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Nemzeti Jogszabálytár — 2017. gada LX likums: njt.hu

Ņujorkas konvencija (Ungārija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs: www.e-cegjegyzek.hu

MBVK izpildītāju palāta: www.mbvk.hu

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Ungārijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas Komercšķīrējtiesa: mkik.hu

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Ungārijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] 2017. gada LX. likums par šķīrējtiesām (2017. évi LX. törvény, spēkā no 2018. gada 1. janvāra); 2017. gada XXVIII. likums (starptautiskās privāttiesības). njt.hu

[2] Izpildes likums (Vht.), 205., 207. un 208. pants; 2016. gada CXXX likums (Civillietu procesa kodekss); 2013. gada V likums (Civillikums).

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Ungārija — pievienojās 1962. gadā; 1962. gada Dekrēts-likums Nr. 25; atrunas par savstarpējību un komerciālajiem jautājumiem).

[4] 1961. gada Eiropas konvencija (1964. gada Dekrēts-likums Nr. 8), IX. pants.

Tiesu prakse

[11] Ungārijas tiesu prakse saistībā ar Konvencijas V pantu (sabiedriskā kārtība; „atlikts lēmums“); pārskats Kluwer Arbitration Blog (2019).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] Jus Mundi — Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu izpilde Ungārijā (§ 208 Vht.; izpildāmības apliecība).

[6]

[7] Jus Mundi — Ungārija (207. pants Vht.; Konvencijas IV pants).

[8] Kluwer Arbitration Blog — Ņujorkas konvencija Ungārijas tiesu praksē (formālisms saskaņā ar IV pantu; trūkumu novēršamība).

[9] Lexology — Sākotnējā analīze: šķīrējtiesas process Ungārijā (izpildes nodeva 1 %; termiņi).

[10] „Global Arbitration Review“ — Komercšķīrējtiesas: Ungārija (DLA Piper); Konvencijas V pants.

[12] Global Arbitration Review — Ungārija (2017. gada LX likuma IX nodaļa — ieteikums par atkārtotas izskatīšanas izslēgšanu).

1.1. Galvenie tiesību akti

Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi Indijā reglamentē 1996. gada Šķīrējtiesu un samierināšanas likums (Arbitration and Conciliation Act, 1996), II daļa. I nodaļa (44.–52. pants) paredz lēmumu izpildi saskaņā ar Ņujorkas konvenciju; II nodaļa — lēmumu izpildi saskaņā ar 1927. gada Ženēvas konvenciju.[1]

44. pants definē „ārvalstu šķīrējtiesas lēmumu“ (foreign award) kā šķīrējtiesas lēmumu strīdos, kas izriet no tiesiskajām attiecībām (līgumiskām vai nelīgumiskām), kuras saskaņā ar Indijas tiesībām tiek uzskatītas par komerciālām, ar nosacījumu, ka: (i) lēmums ir pieņemts saskaņā ar rakstisku šķīrējtiesas vienošanos, uz kuru attiecas Konvencija; un (ii) tas ir pieņemts teritorijā, ko Centrālā valdība ir „paziņojusi” (notified) kā Konvencijas dalībvalsts teritoriju (savstarpējuma prasība).[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Indija ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas dalībvalsts ar atrunām par savstarpējību un komerciālo raksturu. Lēmums tiek atzīts par ārvalstu lēmumu tikai tad, ja tas ir pieņemts valstī, kuru Centrālā valdība ir iekļāvusi dalībvalstu teritoriju sarakstā.[3]

2.1. Tiesa

Pēc 2015. gada grozījumiem par ārvalstu spriedumu izpildi ir atbildīga attiecīgās pavalsts Augstākā tiesa (High Court) (2. panta 1. punkta e) apakšpunkts). Procedūra parasti ir vienota, apvienota procesa daļa, kas ietver gan atzīšanu, gan izpildi (Fuerst Day Lawson Ltd pret Jindal Exports Ltd), bez nepieciešamības veikt vairākus atsevišķus posmus.[4]

2.2. Pārskatīšanas pēc būtības neesamība

Indijas tiesa, izskatot iebildumus saskaņā ar 48. pantu, nepārskata strīdu pēc būtības un nedarbojas kā apelācijas instance attiecībā uz šķīrējtiesas vietas tiesām; tā vienīgi patstāvīgi pārbauda, vai pastāv pamats atteikumam (Vijay Karia pret Prysmian Cavi). Ja lēmums ir atzīts par izpildāmu, saskaņā ar 49. pantu tas tiek uzskatīts par tiesas dekrētu (decree).[5]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar likuma 47. pantu (un Konvencijas IV pantu) pieteikumam pievieno:[6]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā pienācīgi apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Pierādījumi par lēmuma ārvalstu raksturu un, ja nepieciešams, apliecināts tulkojums angļu valodā.

Augstākā tiesa (lieta „P.E.C. Limited pret Austbulk Shipping“, 2018) norādīja, ka vārds „shall“ 47. panta 1. punktā pieteikuma iesniegšanas posmā ir jāinterpretē kā „may“ — dokumentu trūkums sākotnējā posmā ne vienmēr nozīmē atteikumu.[7]

3.2. Noilguma termiņš

Arbitrāžas likums termiņu neparedz, tomēr Augstākā tiesa ir paskaidrojusi, ka tiek piemērots 1963. gada Prasību noilguma likuma pielikuma 137. pants — trīs gadi no brīža, kad radās tiesības uz izpildi. Tiesas izdevumi: iesniedzot pieteikumu Augstākajā tiesā, jāmaksā tiesas nodeva (court fee) saskaņā ar attiecīgās pavalsts Likumu par tiesas nodevām un tarifiem — parasti ad valorem no prasījuma summas, bieži vien ar augšējo robežu (likmes atšķiras atkarībā no štata; tās ir jāpārbauda). Ārvalsts spriedums tiek atzīts un izpildīts vienotā procesā štata Augstākajā tiesā; vietējai (Indijā pieņemtai) tiesas lēmumam nav nepieciešama atsevišķa atzīšana — tas tiek izpildīts kā dekrēts saskaņā ar 1996. gada likuma 36. pantu parastajā izpildes tiesā. Papildus: izmaksas par apliecinātu tulkojumu angļu valodā un juridisko atbalstu. Summas ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[8]

Šie pamati ir noteikti 48. pantā un atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam; tos interpretē šauri.[9]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (48. panta 1. punkts / V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (48. panta 2. punkts / V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība šķīrējtiesā saskaņā ar Indijas tiesībām;

Pretruna ar Indijas sabiedrisko kārtību (šaurā interpretācija; vārds „otherwise“ 48. panta 1. punkta b) apakšpunktā netiek interpretēts plaši saskaņā ar ejusdem generis principu).

Ir iespējama aktīvu pagaidu aizsardzība līdz sprieduma izpildei: tiesas ir atļāvušas piemērot 9. pantu, lai saglabātu aktīvus pirms izpildes saskaņā ar 48. pantu (Aircon Beibars FZE pret Heligo Charters), lai prasītājs nepaliktu bez aizsardzības līdzekļiem aktīvu izņemšanas dēļ. Pēc sprieduma atzīšanas par izpildāmu tas tiek izpildīts kā tiesas rīkojums: īpašuma arests un realizācija, piedziņas vēršana pret parādnieka kontiem un aktīviem.[10]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Korporatīvo lietu ministrija (MCA21): www.mca.gov.in;

CERSAI nodrošinājuma tiesību reģistrs: www.cersai.org.in;

Tiesu datu bāze „eCourts“: ecourts.gov.in.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

„Paziņotās” teritorijas prasība: pārbaudiet, vai šķīrējtiesas norises valsts ir iekļauta Konvencijas teritoriju sarakstā;[2]

Vienota ražošana: atzīšana un izpilde ir apvienotas;[4]

3 gadu termiņš: ievērojiet termiņu saskaņā ar Likuma par noilgumu 137. pantu.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Indijas likums — 1996. gada Šķīrējtiesu un samierināšanas likums: www.indiacode.nic.in

Ņujorkas konvencija (Indija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Korporatīvo lietu ministrija: www.mca.gov.in

CERSAI: www.cersai.org.in

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Indijas Šķīrējtiesu padome (ICA): www.icaindia.co.in

Mumbajas Starptautiskās šķīrējtiesas centrs (MCIA): www.mcia.org.in

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Indijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/atbalsts/speciālisti

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Indijas 1996. gada Likums par šķīrējtiesu un samierināšanu (Arbitration and Conciliation Act, 1996), II daļa, I nodaļa (44.–52. pants). indiacode.nic.in

[2] 1996. gada likums, 44. pants (jēdziena „ārvalstu šķīrējtiesas lēmums” definīcija; komerciālais raksturs; „paziņotā” teritorija).

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Indija — atrunas par savstarpējību un komerciālajiem jautājumiem).

[6] 1996. gada likums, 47. pants (dokumenti); Ņujorkas konvencijas IV pants.

[8] 1963. gada Likums par noilgumu, pielikuma 137. pants (3 gadi) — Augstākās tiesas interpretācija.

Tiesu prakse

[4] Fuerst Day Lawson Ltd pret Jindal Exports Ltd (vienota apvienotā lieta); 2015. gada grozījumi (Augstākā tiesa).

[5] Vijay Karia pret Prysmian Cavi e Sistemi SRL (2020 SCC OnLine SC 177) — lietas izskatīšana pēc būtības netika veikta; 49. pants.

[7] P.E.C. Limited pret Austbulk Shipping (2018) — 47. panta 1. punktā vārda „shall” interpretācija kā „may”.

[10] Aircon Beibars FZE pret Heligo Charters Pvt Ltd (9. panta piemērošana aktīvu aizsardzībai).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[9] Bar and Bench; SCC Times; ATB Legal — Ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu izpilde Indijā (48. pants = Konvencijas V pants; šaurā interpretācija).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesu darbību Īrijā regulē 2010. gada Šķīrējtiesu likums (Arbitration Act 2010), kas stājās spēkā 2010. gada 8. jūnijā un ar ko tika atcelti iepriekšējie likumi no 1954., 1980. un 1998. gada likumus. Likums attiecas gan uz iekšzemes, gan starptautisko šķīrējtiesu.[1]

UNCITRAL parauglikums (2006. gada redakcijā) ir pilnībā iekļauts kā 1. pielikums; likuma 6. pants tam piešķir likuma spēku valstī. Ārvalstu spriedumu atzīšana un izpilde notiek saskaņā ar parauglikuma 35. un 36. pantu un Ņujorkas konvenciju, bet procedūra — saskaņā ar 2010. gada likuma 23. pantu.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Īrija 1981. gadā pievienojās 1958. gada Ņujorkas konvencijai bez jebkādām atrunām. Konvencija ir stājusies spēkā saskaņā ar 2010. gada likuma 2. pielikumu; 24. panta 1. punkts apstiprina tās likuma spēku.[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1923. gada Ženēvas protokols (5. pielikums) un 1927. gada Ženēvas konvencija (4. pielikums);

1965. gada Vašingtonas konvencija par starptautisko investīciju strīdu izšķiršanu (ICSID) (3. pielikums).[4]

1.4. Iekšzemes un ārvalstu lēmumi

Noteikumi par iekšzemes un ārvalstu spriedumu izpildi ir vienādi (Parauglikuma 35. pants). Tajā pašā laikā Parauglikuma 35. un 36. pants neattiecas uz spriedumiem, kas pieņemti Īrijā (likuma 23.(4) likuma): attiecībā uz iekšzemes spriedumu vienīgais līdzeklis neapmierinātajai pusei ir pieteikums par sprieduma atcelšanu saskaņā ar Parauglikuma 34. pantu.[5]

2.1. Tiesa

Kompetentā iestāde ir Augstākā tiesa (High Court). Tās ietvaros darbojas specializēts Arbitrāžas saraksts (Arbitration List), ko vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa iecelts tiesnesis (likuma 9. pants). Procedūru regulē arī Augstāko tiesu reglamenta (Rules of the Superior Courts) 56. rīkojuma 3. noteikums.[6]

2.2. Izpildes veids

Saskaņā ar 2010. gada likuma 23. panta 1. punktu 2010. gada likuma 23. panta 1. punktam, šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms valstī vai nu ceļot prasību (by action), vai ar Augstākās tiesas atļauju (by leave) — tādā pašā kārtībā kā šīs tiesas nolēmums vai rīkojums, ar tādu pašu spēku; ja tiek piešķirta atļauja, var tikt pieņemts tiesas spriedums, kas atbilst šķīrējtiesas lēmumam.[7]

Pieteikums par atļauju (leave) tiek iesniegts kā sākotnējais paziņojums par pieteikumu (originating notice of motion), kam pievienota zvērestu apliecinājuma veida deklarācija, kas pamato Īrijas tiesu kompetenci izpildes jomā.[8]

2.3. Īrijas tiesu nostāja

Īrijas tiesas konsekventi atbalsta šķīrējtiesu nolēmumu izpildi; lielākā daļa iebildumu tiek noraidīta, un pastāv spēcīga prezumpcija par labu nolēmumam. Augstākās tiesas nesenie nolēmumi ir apstiprinājuši Īrijas reputāciju kā uzticamu, šķīrējtiesu atbalstošu jurisdikciju.[9]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Parauglikuma 35. panta 2. punktu un Ņujorkas konvencijas IV pantu pieteikumam pievieno:[2]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Šķīrējtiesas līgums (oriģināls vai apliecināta kopija);

Apliecinājums, kas pamato kompetenci un izpildes pamatojumu;

Apstiprināts tulkojums angļu (vai īru) valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā.

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Sprieduma izpilde rada juridiskos izdevumus, kā arī tiesas nodevas, iesniedzot pieteikumu. Saskaņā ar vispārējo noteikumu izdevumi tiek piespriesti uzvarējušajai pusei (2015. gada Likuma par juridisko pakalpojumu regulēšanu 169. pants); ja ir nepieciešams veikt izpildes procesu, izdevumi par to parasti tiek piespriesti prasītājam.[10]

3.3. Termiņi

Termiņi ir atkarīgi no tiesnešu darba slodzes; salīdzināmām šķīrējtiesas lietām (piemēram, par lēmuma atcelšanu) orientējošais termiņš ir 4–9 mēneši. Ja nav iebildumu, lēmuma izpilde parasti nerada grūtības.[11]

3.4. Noilguma termiņš

Tiek piemērots 1957. gada Likums par prasību noilgumu. Saskaņā ar 11. panta 1. punkta d) apakšpunktu, lai izpildītu šķīrējtiesas lēmumu, kas nav „apzīmogots” (not under seal), ir spēkā sešu gadu termiņš no prasījuma tiesību rašanās brīža. Pēc tiesas lēmuma pieņemšanas saskaņā ar šķīrējtiesas lēmuma nosacījumiem (saskaņā ar 2010. gada likuma 23. pantu) prasītājam ir 12 gadi no brīža, kad tiesas lēmums kļuva izpildāms (11. panta 6. punkta a) apakšpunkts).[12]

Atsacīšanās pamati ir noteikti Parauga likuma 36. pantā (kas atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam) un tiek interpretēti šauri.[13]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (36. panta 1. punkta a) apakšpunkts / V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (36. panta 1. punkta b) apakšpunkts / V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība;

Pārkāpums pret sabiedrisko kārtību.

4.3. Noraidījums praktiskas lietderības trūkuma dēļ

Īrijas tiesas var atteikties izpildīt ārvalsts spriedumu, ja tiek pierādīts, ka šāda izpilde Īrijā nesniegs praktisku labumu — proti, ka nav aktīvu un nav varbūtības, ka tie parādīsies šīs jurisdikcijas teritorijā.[14]

4.4. Īpašs gadījums: ārzemēs atcelts lēmums

Saskaņā ar Parauglikuma 36. panta 1. punktu un Konvencijas V panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja lēmums tiek atcelts vai apturēts lēmuma pieņemšanas valstī, tiesai ir TIESĪBAS atteikties izpildīt lēmumu, taču tai nav pienākuma to darīt — tiesai tiek saglabāta rīcības brīvība.[15]

Ja šķīrējtiesas vietā ir iesniegts lūgums atcelt vai apturēt lēmumu, izpildes tiesa saskaņā ar Parauglikuma 36. panta 2. punktu (un Konvencijas VI pantu) ir tiesīga atlikt lietas izskatīšanu un var uzlikt iebildumu iesniedzējai pusei pienākumu sniegt atbilstošu nodrošinājumu.[16] Tomēr pats apstrīdējuma fakts parasti nav pietiekams, lai atliktu izskatīšanu: tiesai ir jāpārliecinās, ka pastāv nopietni pamatoti iemesli uzskatīt, ka apstrīdējums var būt veiksmīgs (Danish Polish Telecommunication Group pret Telekomunikacja Polska, [2011] IEHC 369; Project Solartechnik pret Solas Bond, [2025] IEHC 64).[16]

Pēc tiesas lēmuma pieņemšanas, kas ir formulēts kā šķīrējtiesas lēmums, tā izpilde notiek tāpat kā parastajam Augstākās tiesas lēmumam (arestējot mantu, kontus, daļas utt.). Augstākajai tiesai ir arī kompetence atzīt un izpildīt šķīrējtiesnešu noteiktos nodrošinājuma pasākumus (Tipiskā likuma 17.H un 17.J pants).[17]

6.1. Angļu valodā runājošas jurisdikcijas priekšrocība

Īrija ir angļu valodā runājoša kopējās tiesības jurisdikcija, kas ietilpst ES sastāvā, tādējādi padarot to par ērtu alternatīvu Londonai saistību izpildei pēc „Brexit“, tostarp gadījumos, kad parādniekam ir aktīvi Īrijā.

6.2. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (Companies Registration Office, CRO): www.cro.ie;

Zemes reģistrs (Tailte Éireann / Land Registry): www.tailte.ie;

Tiesu nolēmumu reģistrs (Augstākās tiesas centrālais birojs) — informācija par izpildes lietām.

6.3. Praktiskie šķēršļi

Aktīvu trūkums: tiesa var atteikties izpildīt spriedumu, ja tam nav praktiskas jēgas — ir lietderīgi veikt iepriekšēju aktīvu meklēšanu;[14]

Noilguma termiņi: ņemiet vērā sešu gadu termiņu (1957. gada likuma 11. panta 1. punkta d) apakšpunkts);

Galīgums: Augstākās tiesas lēmums par atcelšanu saskaņā ar 34. pantu ir galīgs un nav pārsūdzams.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ Īrijas likumu krājums — 2010. gada Šķīrējtiesu likums: irishstatutebook.ie

→ Ņujorkas konvencija (Īrija): newyorkconvention.org

→ Īrijas tiesas: courts.ie

7.2. Reģistri

CRO uzņēmumu reģistrs: www.cro.ie

Tailte Éireann zemes reģistrs: www.tailte.ie

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Arbitration Ireland: www.arbitrationireland.com

Chartered Institute of Arbitrators (Īrijas filiāle): www.ciarb.ie

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Īrijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] 2010. gada Šķīrējtiesu likums (2010. gada Likums Nr. 1), spēkā no 2010. gada 8. jūnija. Īrijas likumu krājums: irishstatutebook.ie; WIPO Lex.

[2] UNCITRAL parauglikums (2006. gada redakcija), 1. pielikums, 6., 23., 35. un 36. pants; Ņujorkas konvencijas IV pants.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Īrija — pievienojās 1981. gadā, bez atrunām), likuma 2. pielikums, 24. panta 1. punkts.

[4] 1923. gada Ženēvas protokols (5. pielikums); 1927. gada Ženēvas konvencija (4. pielikums); 1965. gada ICSID Vašingtonas konvencija (3. pielikums).

[12] 1957. gada Noilguma likums, 11. panta 1. punkta d) apakšpunkts (6 gadi) un 11. panta 6. punkta a) apakšpunkts (12 gadi); RSC 56. rīkojuma 3. noteikums.

Tiesu prakse

[16] Danish Polish Telecommunication Group I/S pret Telekomunikacja Polska S.A. [2011] IEHC 369; Project Solartechnik pret Solas Bond Company DAC [2025] IEHC 64.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] Aceris Law — Starptautiskā komercšķīrējtiesa Īrijā (likuma 23. panta 4. punkts; 9. pants).

[6] Mondaq / Mason Hayes & Curran — Īrijas pieeja ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu izpildei (2026); Augstākās tiesas šķīrējtiesas lēmums.

[7] WIPO Lex / Īrijas likumu krājums — 2010. gada Šķīrējtiesu likums, 23. panta 1.–3. punkts.

[8] Mondaq — iesniegšanas kārtība (sākotnējais pieteikums par priekšlikumu + zvērestu apliecinājums).

[9] CMS Expert Guides — Starptautiskās šķīrējtiesas tiesības un noteikumi Īrijā (šķīrējtiesas atbalstoša pieeja).

[10] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas formalitātes Īrijā; 2015. gada Juridisko pakalpojumu regulēšanas likuma 169. pants.

[11] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas nolēmumu izpilde un apstrīdēšana Īrijā (termiņš 4–9 mēneši).

[13] CMS Expert Guides / Lexology — parauglikuma 36. pants; šaurs pamatojumu skaidrojums.

[14] Lexology — atteikums, pamatojoties uz praktiskās lietderības trūkumu (Īrijā nav aktīvu).

[15] Lexology — tiesas rīcības brīvība saskaņā ar V panta 1. punkta e) apakšpunktu / 36. panta 1. punktu (tiesai nav pienākuma noraidīt).

[17] CMS ekspertu rokasgrāmatas — parauglikuma 17.H un 17.J pants (nodrošinājuma pasākumi).

1.1. Galvenie tiesību akti

Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi Izraēlā reglamentē 1968. gada Šķīrējtiesu likums (Arbitration Law 1968) un 1968. gada Arbitrāžas kārtības noteikumos, bet attiecībā uz Ņujorkas konvenciju — 1978. gada Noteikumos par atzīšanu un izpildi saskaņā ar Ņujorkas konvenciju (New York Convention Regulations 1978).[1]

Izdala vietējo (domestic) šķīrējtiesu un starptautisko šķīrējtiesu. Vietējā šķīrējtiesā tiesa pēc puses lūguma var apstiprināt (confirm) lēmumu, piešķirot tam tiesas sprieduma spēku (izņemot tiesības iesniegt apelāciju). Starptautiskajā arbitrāžā lēmumi tiek atzīti par saistošiem un tiek izpildīti tiesā pēc rakstiska pieteikuma — neatkarīgi no valsts, kurā tie pieņemti.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Izraēla ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas dalībvalsts. Ārvalstu spriedumu atzīšana un izpilde saskaņā ar konvenciju notiek atbilstoši konvencijai un 1978. gada noteikumiem.[3]

2.1. Tiesa

Izraēla ir sadalīta sešos apgabalos, katrā no kuriem darbojas apgabaltiesa (District Court) un miertiesas (Magistrate Courts). Katrai no sešām apgabaltiesām ir tiesības izskatīt jautājumus par ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi.[4]

2.2. Termiņš un godprātība

Likums neparedz konkrētu stingru termiņu, tomēr procesuālā pienākuma rīkoties saskaņā ar labas ticības principu dēļ pieteikums jāiesniedz saprātīgā termiņā, ko katrā gadījumā novērtē individuāli. Augstākā tiesa atteicās atzīt prasību, jo starp lēmuma pieņemšanas datumu un pieteikuma iesniegšanu bija pagājuši 30 gadi (lieta attiecās uz vietējo lēmumu, nevis uz pieteikumu saskaņā ar Ņujorkas konvenciju).[5]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Starptautiskās komercšķīrējtiesas likuma 44. pantu (un Konvencijas IV pantu) puse, kas vēršas ar prasību par sprieduma izpildi, iesniedz:[6]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Tulkojums ivritā — ja to pieprasa tiesa (44. panta b) apakšpunkts).

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Saskaņā ar Reglamentu par tiesas nodevām, iesniedzot pieteikumu apgabaltiesā, ir jāmaksā tiesas nodeva — parasti fiksēta nodeva par pieteikumu par atzīšanu/izpildi (jāpārbauda). Ārvalsts spriedums tiek atzīts saskaņā ar Ņujorkas konvenciju un 1978. gada Regulu; iekšzemes (vietējais, Izraēlā pieņemts) spriedums tiek apstiprināts tiesā (1968. gada Arbitrāžas likuma 23. pants), iegūstot tiesas sprieduma spēku — atšķirība ir procedūrā, nevis tiesas nodevas pamatapmērā. Papildus — izmaksas par tulkojumu ivritā (pēc tiesas pieprasījuma) un juridisko atbalstu. Konkrētās likmes ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[4]

Pamati ir ierobežoti un atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam; pierādīšanas pienākums gulstas uz iebildumu izteikušo pusi.[7]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Izraēlas tiesībām;

Pretruna ar Izraēlas sabiedrisko kārtību.

Tiesai ir tiesības atteikties atzīt vai izpildīt ārvalsts nolēmumu, ko ir atcēlušas tiesas šķīrējtiesas vietā. Ja šķīrējtiesas vietā tiek izskatīts pieteikums par sprieduma atcelšanu, tiesa var atlikt izpildes procesu un pieprasīt nodrošinājuma sniegšanu (45. pants Starptautiskās komercšķīrējtiesas likumā un 1978. gada Ņujorkas konvencijas noteikumi, § 4).[8]

Pēc sprieduma stāšanās spēkā izpilde tiek veikta ar Izpildes dienesta (Hotsaa la-Poal) starpniecību: īpašuma arests un realizācija, parāda piedziņa no parādnieka kontiem un aktīviem.[9]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (Rasham ha-Hevrot): www.gov.il;

Zemes reģistrs (Tabu / Land Registry) — caur gov.il;

Izpildinstitūcija (Hotsaa la-Poal): www.eca.gov.il.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Jebkurš no sešiem apgabaltiesām: izvēlieties atbilstoši aktīvu vai parādnieka atrašanās vietai;[4]

Saprātīgs termiņš: nevilcinieties ar iesniegšanu — šeit darbojas labas ticības princips;[5]

Tulkojums ivritā: to var pieprasīt tiesa.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Izraēlas valdības portāls: www.gov.il

Ņujorkas konvencija (Izraēla): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs: www.gov.il

Izpildinstitūcija: www.eca.gov.il

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Izraēlas Komercārbitrāžas institūts (IICA): www.iica.co.il

7.4. Šķīrējtiesas lēmumu izpildes speciālisti Izraēlā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Izraēlas 1968. gada Arbitrāžas likums (Arbitration Law 1968); 1968. gada Reglaments par šķīrējtiesas procedūru; 1978. gada Reglaments par atzīšanu un izpildi saskaņā ar Ņujorkas konvenciju. gov.il

[2] Likums par starptautisko komercšķīrējtiesu (ICAL), 44. pants (starptautisko nolēmumu atzīšana neatkarīgi no valsts); 1968. gada Likums par šķīrējtiesām, 23. pants (vietējo nolēmumu apstiprināšana).

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Izraēla — dalībvalsts).

[6] ICAL, 44. panta a) un b) punkts (dokumenti; tulkojums ivritā pēc pieprasījuma); Ņujorkas konvencijas IV pants.

[8] ICAL, 45. nodaļa; 1978. gada Ņujorkas konvencijas reglamentējošie noteikumi, 4. pants (atcelšana; apturēšana; nodrošinājums).

Tiesu prakse

[5] Izraēlas Augstākā tiesa — Lielā sinagoga „Shore Halachot“ pret Netanijas pašvaldību (2007. gada 11. septembris) — saprātīgs termiņš; godprātība.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[4] Jus Mundi — Izraēla (sešas apgabaltiesas; jurisdikcija atzīšanas un izpildes jautājumos).

[7] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas nolēmumu izpilde un apstrīdēšana Izraēlā (ierobežotie pamati V. pantā; pierādīšanas pienākums).

[9] Lexology — Izraēla; Izpildes dienests (Hotsaa la-Poal) — piedziņas kārtība.

1.1. Galvenie tiesību akti

Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpilde Itālijā tiek regulēta ar Itālijas Civilprocesa kodeksa (Codice di procedura civile, CPC), kas lielā mērā burtiski atkārto Ņujorkas konvencijas noteikumus (CPC 839. pants atkārto Konvencijas IV pantu, bet 840. pants — V pantu).[1]

Ar „ārvalstu” tiek saprasts lēmums, kas pieņemts šķīrējtiesā, kuras norises vieta (sede dell'arbitrato) atrodas ārpus Itālijas. Lēmumi, kas pieņemti Itālijā, tiek uzskatīti par iekšzemes lēmumiem un tiek izpildīti saskaņā ar citiem noteikumiem (CPC 824-bis un 825. pants).[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Itālija ratificēja 1958. gada Ņujorkas konvenciju ar 1968. gada 19. janvāra Likumu Nr. 62 bez jebkādām atrunām.[3] Konvencija ir tieši inkorporēta (ordine esecutivo) un tiek piemērota prioritāri; CPC 839.–840. pants ir spēkā tajā daļā, kas nav regulēta ar Konvenciju, vai gadījumos, kad tie ir izpildei labvēlīgāki (Konvencijas VII panta noteikums).[4]

1.3. Kartabijas reforma (2022–2023)

Likumdošanas dekrēts Nr. 149/2022 (Kartabijas reforma), kas stājās spēkā 2023. gada 1. martā, būtiski modernizēja Itālijas šķīrējtiesību tiesības.[5] Galvenās izmaiņas, kas skar izpildi:

Ārvalsts sprieduma izpildes rīkojuma tūlītēja izpildāmība (grozītais CPC 839. panta 4. punkts) — spriedums ir izpildāms tūlīt pēc rīkojuma pieņemšanas;[6]

Arbitriem piešķirtas tiesības noteikt nodrošinājuma pasākumus (CPC 818. panta jaunā redakcija) — iepriekš šīs tiesības bija tikai valsts tiesu prerogatīva.[7]

1.4. Citi starptautiskie līgumi

1927. gada Ženēvas konvencija par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu izpildi;

1961. gada Eiropas konvencija par ārējās tirdzniecības šķīrējtiesām (IX pants — attiecībā uz atceltajiem lēmumiem).

2.1. Pirmās instances tiesa

Pieteikums par atzīšanu un izpildi iesniedzams Apelācijas tiesas (Corte d'Appello) priekšsēdētājam tajā apgabalā, kurā atrodas parādnieka dzīvesvieta, reģistrācijas vieta vai juridiskā adrese. Ja parādniekam nav dzīvesvietas Itālijā, jurisdikcija pieder Romas Apelācijas tiesai.[8]

2.2. Divpakāpju procedūra

1. posms (ex parte): prasītājs iesniedz pieteikumu (ricorso) Apelācijas tiesas priekšsēdētājam. Tiesa pārbauda lēmuma formālo pareizību un ex officio izvērtē pamatus saskaņā ar Konvencijas V panta 2. punktu (šķīrējtiesas kompetence, sabiedriskā kārtība). Ja iznākums ir pozitīvs, tiek izdots dekrēts par ekskvaturu.[9]

2. posms (inter partes): rīkojums tiek izsniegts parādniekam, kuram ir tiesības 30 dienu laikā iesniegt iebildumus tajā pašā tiesā (kas lemj kolegiāli). Tiek uzsākta kontradiktoriska tiesvedība, pamatojoties uz CPC 840. pantu. Līdz 30 dienu termiņa beigām spriedums parasti jau ir izpildāms.[10]

2.3. Itālijas tiesu nostāja

Itālijas tiesas piemēro Ņujorkas konvenciju saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un izrāda labvēlīgu attieksmi pret ārvalstu spriedumu atzīšanu.[11] Kartabijas reforma vēl vairāk palielināja Itālijas pievilcību kā izpildes jurisdikciju.

2.4. Kasācija

Apelācijas tiesas lēmumu, kas pieņemts pēc kontradiktoriskas tiesvedības, var pārsūdzēt Kasācijas tiesā (Corte di Cassazione). Kasācijas tiesas pārskatīšana ir ierobežota ar juridiskiem pamatiem; faktiskie apstākļi netiek pārskatīti.[12]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar CPC 839. pantu un Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienots:[1]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls (vai tā pienācīgi apliecināta kopija);

Arbitrāžas vienošanās oriģināls (vai tā apliecināta kopija);

Apstiprināts tulkojums itāļu valodā: nepieciešams tulkojums visam lēmumam un šķīrējtiesas klauzulai (nevis visam līgumam kopumā), ko veicis sertificēts tulkotājs.[13]

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Tiesas nodevas par pieteikuma iesniegšanu ir nelielas un fiksētas:[14]

Papildus: izmaksas par sertificētu tulkojumu un itāļu advokāta honorāru. Reģistrācijas nodoklis tiek iekasēts pēc izpildraksta izsniegšanas un ir atkarīgs no piespriestā atlīdzinājuma veida (tiek noteikts individuāli). Salīdzinājumam — iekšzemes (Itālijas) šķīrējtiesas lēmumam izpildāmību piešķir ar tribunāla dekrētu (CPC 825. pants), un tam tiek piemērota vienota nodeva (contributo unificato) tādā pašā apmērā — aptuveni 98 eiro; galvenā atšķirība no ārvalstu lēmuma ir kompetentā tiesa (tribunāls, nevis Apelācijas tiesa), nevis nodevas apmērs.[15]

3.3. Termiņi

Ex parte posms (izpildraksta izsniegšana) norit diezgan ātri — dažkārt mazāk nekā mēneša laikā. Strīdīgā stadija (ja tiek iesniegts iebildums) var ilgt gadu vai pat ilgāk.[14]

3.4. Noilguma termiņš

Attiecībā uz ārvalstu spriedumiem Konvencijā un CPC nav tieši noteikts īpašs termiņš. Pēc analoģijas ar iekšzemes spriedumiem tiek piemērots vispārējais desmit gadu noilguma termiņš (Itālijas Civillikuma 2946. pants).[14]

4.1. Pamati, kurus tiesa pārbauda ex officio (1. posms)

Jau ex parte posmā tiesas priekšsēdētājam ir tiesības noraidīt lietu, ja: (1) strīda priekšmets saskaņā ar Itālijas tiesībām nevarēja tikt nodots izskatīšanai šķīrējtiesā (nešķīrējtiesīgums); vai (2) lēmums ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai, tostarp pārkāpjot kontradiktorijas principu šķīrējtiesā.[9]

4.2. Parādnieka izvirzītie pamati (2. posms, CPC 840. pants)

Iesniedzot iebildumu, parādniekam ir tiesības atsaukties uz pamatiem, kas būtībā precīzi atspoguļo Konvencijas V panta 1. punktu:[16]

Pušu rīcībnespēja vai šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepienācīga paziņošana par šķīrējtiesneša iecelšanu / par lietas izskatīšanu vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām (iespējama atdalāmās daļas daļēja atzīšana — CPC 840. panta 3. punkts, 3. apakšpunkts);

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums vēl nav kļuvis saistošs vai arī ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.3. Īpašs gadījums: ārzemēs atcelts lēmums

Atšķirībā no Francijas Itālija NEizpilda spriedumus, kurus atcēlusi izdevējas valsts kompetentā iestāde: saskaņā ar 840. panta 3. punktu Nr. 5 CPC, ja ārvalsts lēmums ir pilnībā vai daļēji atcelts, atzīšana tiks atteikta (ņemot vērā 1961. gada Ženēvas konvencijas IX pantu, ja tā ir piemērojama).[17] Ja lēmums ir grozīts vai atcelts šķīrējtiesas atrašanās vietas tiesā, prasītājs vairs nevar pieprasīt paša šķīrējtiesas lēmuma izpildi, bet gan šīs ārvalstu tiesas tiesas akta — saskaņā ar noteikumiem par ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu (ES Regula Nr. 1215/2012 attiecībā uz ES vai Likums Nr. 218/1995 attiecībā uz valstīm ārpus ES).

Pēc atzīšanas procedūras pabeigšanas ekskvaturācijas dekrēts kopā ar šķīrējtiesas lēmumu veido izpildrakstu (titolo esecutivo), kas ļauj uzsākt izpildes procesu pret parādnieka mantu, pamatojoties uz CPC 474. pantu.[18]

Pieejamie izpildes rīki:

Kustamā īpašuma un banku kontu arests (pignoramento);

Nekustamā īpašuma arests — jurisdikcija pieder tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas;[8]

Nodrošinājums pēc prasītāja pieprasījuma: tiesa var uzlikt pusei pienākumu sniegt nodrošinājumu (CPC 840. panta 4. punkts).[19]

6.1. Obligātā pārstāvība

Lietu vada itāļu advokāts (avvocato). Ārvalstu kreditoriem ir nepieciešams piesaistīt vietējo pārstāvi.

6.2. Parādnieka aktīvu meklēšana

Izpildes procesa jurisdikcija ir atkarīga no aktīvu veida. Noderīgi resursi parādnieka īpašuma un statusa noskaidrošanai:

Uzņēmumu reģistrs (Registro Imprese): www.registroimprese.it;

Uzņēmumu un finanšu pārskatu meklēšana: www.infocamere.it;

Zemes reģistrs / kadastrs (Agenzia delle Entrate) — nekustamajam īpašumam.

6.3. Praktiskie šķēršļi

Reģistrācijas nodoklis: līdz 3 % no piespriestās summas — būtiska izmaksu pozīcija, kas jāņem vērā jau iepriekš;[15]

Tulkojums: nepieciešams sertificēts visa lēmuma tulkojums — tas prasa daudz laika un līdzekļu;

Atceltie spriedumi: ja spriedums tiek atcelts valstī, kurā tas pieņemts, tā izpilde Itālijā nav iespējama — ir jāpievēršas ārvalsts tiesas lēmuma atzīšanai.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Normattiva — CPC (806.–840. pants): normattiva.it

Ņujorkas konvencija (Itālija): newyorkconvention1958.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs: www.registroimprese.it

InfoCamere: www.infocamere.it

7.3. Šķīrējtiesu institūti

Milānas šķīrējtiesas palāta (CAM): www.camera-arbitrale.it

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Itālijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Itālijas Civilprocesa kodekss (Codice di procedura civile), 806.–840. pants, jo īpaši 839.–840. pants. Normattiva: normattiva.it

[2] Itālijas Civilprocesa kodeksa 824-bis un 825. pants (iekšzemes spriedumi); 474. pants (izpildraksts); Itālijas Civillikuma 2946. pants (noilguma termiņš).

[3] 1968. gada 19. janvāra Likums Nr. 62 — 1958. gada Ņujorkas konvencijas ratifikācija (bez atrunām).

[4] 1958. gada Ņujorkas konvencija (IV, V un VII pants); 1927. gada Ženēvas konvencija; 1961. gada Eiropas konvencija.

[5] Likumdošanas dekrēts Nr. 149/2022 (Kartabijas reforma) stājās spēkā 2023. gada 1. martā.

Tiesu prakse

[17] CPC 840. panta 3. punkta 5. apakšpunkta piemērošana ārvalstīs atceltiem spriedumiem (IBA pārskats, 2023).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[6] Osborne Clarke — Itālija sāk jaunu „šķīrējtiesu draudzīguma” ēru (2025) — tūlītēja izpildāmība saskaņā ar CPC 839. panta 4. punktu.

[8] „Global Arbitration Review — The Guide to Challenging and Enforcing Arbitration Awards“, 4. izdevums, Itālija (LCA Studio Legale).

[9] Global Legal Post — „Law Over Borders: Arbitration, Italy“ (divpakāpju procedūra, CPC 839.–840. pants).

[10] Norton Rose Fulbright — Civiltiesisko un komerctiesisko spriedumu un šķīrējtiesas nolēmumu atzīšana un izpilde Itālijā.

[11] Daily Jus (Jus Mundi) — „Izpildes māksla: kā Itālijas tiesas atbalsta šķīrējtiesu” (2025).

[14] Chambers — Spriedumu izpilde 2025, Itālija (nodevas 98 eiro + 27 eiro; termiņi; Civillikuma 2946. pants).

[15] Baker McKenzie — Pārrobežu izpildes centrs, Itālija (reģistrācijas nodoklis; tulkojums).

[16] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas nolēmumu izpilde un apstrīdēšana Itālijā (2023); ICC digitālā bibliotēka, „Country Answers: Italy“.

[18] Jus Mundi — Itālijas valsts publikācija (izpildraksts, CPC 474. pants).

[19] ICC digitālā bibliotēka — Itālija (CPC 840. panta 4. punkts, nodrošinājums).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesu darbību Japānā regulē Šķīrējtiesu likums (2003. gada Likums Nr. 138, ar grozījumiem), kas balstās uz UNCITRAL parauglikumu (1985. gada redakcijā, ņemot vērā 2006. gada grozījumus). Grozījumi, kas atspoguļo 2006. gada redakciju, stājās spēkā 2024. gada aprīlī un, jo īpaši, pastiprināja mehānismu, ar ko izpilda tribunāla noteiktos pagaidu pasākumus. Izpildes procedūru papildina Likums par civiltiesisko izpildi un Augstākās tiesas noteikumi par procedūrām šķīrējtiesu lietās (Nr. 27, 2003. gads).[1]

Arbitrāžas likuma normas par atzīšanu un izpildi tiek piemērotas vienādi gan lēmumiem, kuru arbitrāžas vieta ir Japānā, gan lēmumiem, kuru arbitrāžas vieta ir ārpus tās: arbitrāžas vieta atzīšanas un izpildes nolūkos nav nozīmīga. Noteikumi attiecas pat uz nolēmumiem no valstīm, kas nav Konvencijas dalībvalstis.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

1958. gada Ņujorkas konvencija stājās spēkā Japānā 1961. gada 18. septembrī; ir paziņots tikai par savstarpējības atrunu (I panta 3. punkts). Ārvalstu tiesu nolēmumi, kas pieņemti dalībvalstīs, tiek izpildīti saskaņā ar Konvenciju.[3]

2.1. Automātiska atzīšana

Gan iekšzemes, gan ārvalstu nolēmumi Japānā tiek atzīti automātiski, bez nepieciešamības uzsākt atsevišķu tiesvedību, un tiem ir galīgā tiesas nolēmuma spēks (Arbitrāžas likuma 45. pants). Lai panāktu piespiedu izpildi, ir jāsaņem izpildraksts (46. pants).[4]

2.2. Tiesa

Pieteikums par sprieduma izpildi tiek iesniegts apgabaltiesā (district court) pēc parādnieka atrašanās vietas/dzīvesvietas vai pēc viņa īpašuma atrašanās vietas. Starptautiskās lietas galvenokārt izskata Tokijas apgabaltiesa un Osakas apgabaltiesa, kurām ir specializēta pieredze.[5]

2.3. Izskatīšanas kārtība

Pēc pieteikuma iesniegšanas tiesa par to paziņo otrai pusei. Ja parādnieks izsaka iebildumus pēc būtības, tiesa var rīkot tiesas sēdi; ja iebildumu nav, izpildes rīkojums bieži vien tiek pieņemts, pamatojoties uz dokumentiem. Pierādīšanas pienākums par atteikuma pamatojumu gulstas uz iebildumu izteikušo pusi; pēc savas iniciatīvas tiesa var pārbaudīt tikai divus pamatojumus (nearbitrējamība un sabiedriskā kārtība).[6]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Arbitrāžas likuma 46. panta 2. punktu pievieno:[7]

Pilna, apliecināta šķīrējtiesas lēmuma kopija;

Lēmuma pilns tulkojums japāņu valodā, ja tas ir sastādīts citā valodā (arī citiem pierādījumiem, kas nav japāņu valodā, pievieno tulkojumu).

Pēc grozījumu stāšanās spēkā tiesai ir tiesības, uzklausījusi parādnieka viedokli, nepieprasīt dokumentu pārrakstīšanu vai atļaut to daļēju pārrakstīšanu.[8]

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Saskaņā ar Likumu par tiesas izdevumiem, iesniedzot pieteikumu par izpildes rīkojumu apgabaltiesā, ir jāmaksā tiesas nodeva (parasti fiksēta nodeva par pieteikumu; jāpārbauda). Noteikumi par atzīšanu un izpildi vienādi attiecas uz lēmumiem, kuru šķīrējtiesas vieta ir Japānā un ārpus tās (vienots režīms, likuma 45.–46. pants) — nav atšķirību nodevas apmērā starp iekšzemes un ārvalstu lēmumiem. Papildus — izmaksas par tulkojumu japāņu valodā (pēc 2024. gada reformas iespējama atbrīvošana no maksas vai daļēja tulkošana pēc tiesas ieskatiem) un juridiskā atbalsta izmaksas. Konkrētās likmes jāpārbauda pieteikuma iesniegšanas brīdī.[5]

Pamati atbilst tiem, kas paredzēti Parauglikuma 36. panta 1. punktā un Ņujorkas konvencijas V pantā.[9]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība šķīrējtiesā saskaņā ar Japānas tiesībām;

Pretruna ar Japānas sabiedrisko kārtību.

2024. gada reforma ieviesa mehānismu, kas nodrošina tribunāla noteikto pagaidu pasākumu tiesisko izpildi (ar tiesas lēmumu par apstiprināšanu). Pēc izpildes lēmuma pieņemšanas piedziņa tiek veikta saskaņā ar Civiltiesiskās izpildes likumu: mantas arests un realizācija, piedziņas vēršana pret parādnieka kontiem un citiem aktīviem.[10]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Juridisko personu reģistrs (Valsts nodokļu aģentūra / hojin-bangou): www.houjin-bangou.nta.go.jp;

Juridisko jautājumu birojs (Legal Affairs Bureau) — nekustamā īpašuma un uzņēmumu reģistrs;

Japānas Tirdzniecības un šķīrējtiesu asociācija (JCAA): www.jcaa.or.jp.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Automātiska atzīšana: atsevišķa lieta par atzīšanu nav nepieciešama;[4]

Pārcelšana uz Japānu: ir nepieciešama (pēc reformas iespējama atbrīvošana no pārcelšanas vai daļēja pārcelšana pēc tiesas ieskatiem);[8]

Tiesu specializācija: starptautiskās lietas — Tokija un Osaka.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Japānas likumu tulkojumi — Arbitrāžas likums: www.japaneselawtranslation.go.jp

Ņujorkas konvencija (Japāna): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Juridisko personu reģistrs: www.houjin-bangou.nta.go.jp

Juridisko jautājumu birojs: www.moj.go.jp

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Japānas Komercšķīrējtiesu asociācija (JCAA): www.jcaa.or.jp

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Japānā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Japānas Arbitrāžas likums (2003. gada Likums Nr. 138, ar grozījumiem; grozījumi stājas spēkā 2024. gada aprīlī); Likums par civiltiesisko izpildi; Augstākās tiesas noteikumi Nr. 27 (2003. gads). japaneselawtranslation.go.jp

[2] Arbitrāžas likums — vienots regulējums lēmumiem, kuru arbitrāžas vieta ir Japānā vai ārvalstīs; piemērošana neatkarīgi no dalības konvencijā.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Japāna — spēkā kopš 1961. gada 18. septembra; atruna par savstarpējību).

[7] Arbitrāžas likums, 46. panta 2. punkts (notariāli apliecināta lēmuma kopija; tulkojums japāņu valodā).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[4] Lexology — Starptautiskās šķīrējtiesas visā pasaulē: Japāna; Šķīrējtiesu likums, 45. pants (automātiska atzīšana), 46. pants (izpilde).

[5] Global Law Experts — Šķīrējtiesas nolēmumu izpilde Japānā (apgabaltiesa; Tokija/Osaka).

[6] Lexology — Japāna (pierādīšanas pienākums; divi pamati ex officio; likuma 46. panta 8. punkts).

[8] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas nolēmumu izpilde un apstrīdēšana Japānā (tulkojums; atvieglojumi pēc reformas).

[9] Macfarlanes / AMT — Šķīrējtiesa: Japāna (pamats — Parauglikuma 36. panta 1. punkts / Konvencijas V pants).

[10] Global Legal Insights — Starptautiskā šķīrējtiesa 2026, Japāna (2024. gada reforma; pagaidu pasākumi; Civiltiesiskās izpildes likums).

1.1. Galvenie tiesību akti

Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpilde Kazahstānā tiek regulēta ar Kazahstānas Republikas Civilprocesa kodeksu (CPK; jo īpaši 501.–504. pantu, kā arī 253. un 255. pantu), 2016. gada 8. aprīļa Likumu „Par šķīrējtiesām” Nr. 488-V, Likumu „Par izpildes procesu un tiesu izpildītāju statusu”, kā arī starptautiskajiem līgumiem.[1]

Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi tiek atzīti un izpildīti, ja to paredz Kazaļstānas likumdošana, ratificēts starptautisks līgums vai pamatojoties uz savstarpējības principu.[2]

1.2. Ņujorkas un Eiropas konvencijas

Galvenie līgumi ir 1958. gada Ņujorkas konvencija un 1961. gada Eiropas konvencija par ārējās tirdzniecības šķīrējtiesām. Lietās par ārvalstu spriedumu atzīšanu šīm konvencijām ir priekšroka salīdzinājumā ar Kazahstānas Republikas procesuālajām normām. Kazahstānas dalība 1961. gada Eiropas konvencijā ierobežo Ņujorkas konvencijas V panta 1. punkta e) apakšpunkta pamata piemērošanu (atcelšana izskatīšanas vietā): atteikums, pamatojoties uz šo iemeslu, ir iespējams tikai šaurākās robežās.[3]

Kazahstāna ir arī pievienojusies Vašingtonas konvencijai par starptautisko investīciju strīdu izšķiršanu (ICSID) un vairākiem divpusējiem līgumiem par juridisko palīdzību (tostarp ar Turciju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kirgizstānu un Turkmenistānu).[4]

2.1. Tiesa

Pieteikums par atzīšanu un izpildi tiek iesniegts kompetentajā tiesā (specializētā starprajonu ekonomikas vai apgabala tiesā — atkarībā no lietas dalībnieku sastāva) pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas, bet, ja tā nav zināma, — pēc viņa īpašuma atrašanās vietas.[5]

2.2. Izsmeļošs pamatojumu saraksts un pierādīšanas pienākums

Atsacījuma pamatu saraksts ir izsmeļošs — tiesām nav tiesību to paplašināt. Pierādīšanas pienākums par nepareizu paziņošanu šķīrējtiesas procesā gulstas uz to pusi, pret kuru tiek lūgta atzīšana un izpilde. Pieteikuma iesniedzējam nav pienākuma pierādīt pareizu paziņošanu pieteikuma iesniegšanas brīdī, taču viņam ir tiesības iepriekš savākt attiecīgos pierādījumus.[6]

Jāņem vērā, ka prakse attiecībā uz Civilprocesa kodeksa 503. panta 1. punkta piemērošanu nav stabila: vienā konkrētā precedenta lietā tiesa faktiski pievienoja atteikuma pamatu, kas nav paredzēts Ņujorkas konvencijas V pantā, un tas tiek kritizēts kā neatbilstošs Kazahstānas starptautiskajām saistībām.[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu un Civilprocesa kodeksu tiek pievienoti:[8]

Atbilstoši apliecināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Apstiprināts tulkojums kazahu vai krievu valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā.

3.2. Iesniegšanas termiņš

Lēmumu var iesniegt piespiedu izpildei trīs gadu laikā no dienas, kad tas ir stājies spēkā. Šis trīs gadu termiņš ir procesuāls un nav noilguma termiņš saskaņā ar materiālajām tiesībām. Tajā pašā laikā Civilprocesa kodeksa 502. pants neparedz termiņu, kādā tiesai jāizskata pats pieteikums.[9]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Saskaņā ar RK Nodokļu kodeksu, iesniedzot pieteikumu kompetentajā tiesā, ir jāmaksā valsts nodeva (parasti daudzkārtējā MRP apmērā; jāpārbauda). Ārvalsts spriedums tiek atzīts un izpildīts saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 501.–504. pantu; iekšzemes (Kazahstānā pieņemts) šķīrējtiesas spriedums tiek izpildīts, tiesai izsniedzot izpildrakstu (Civilprocesa kodeksa 253.–254. pants, likums „Par šķīrējtiesām”) — atšķirība ir procedūrā, nevis nodevas principālajā apmērā. Papildus — izmaksas par notariāli apliecinātu tulkojumu kazahu vai krievu valodā un juridisko atbalstu. Konkrētās likmes ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[5]

Pamati ir noteikti Civilprocesa kodeksa 255. pantā un praktiski pilnībā sakrīt ar Ņujorkas konvencijas V pantu (ņemot vērā ierobežojumu attiecībā uz V panta 1. punkta e) apakšpunktu saistībā ar dalību 1961. gada Eiropas konvencijā).[10]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts lēmuma pieņemšanas valstī (ņemot vērā 1961. gada Eiropas konvencijā noteiktos ierobežojumus).

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar RK tiesībām;

Pretruna ar Kazahstānas Republikas sabiedrisko kārtību.

Pēc sprieduma atzīšanas un izpildraksta izsniegšanas piedziņa tiek veikta saskaņā ar Likumu „Par izpildes procesu” ar tiesu izpildītāju starpniecību: īpašuma arests un realizācija, piedziņas vēršana pret parādnieka kontiem un aktīviem. Praksē novēroti kavējumi pieteikumu izskatīšanā; ieteicams iepriekš noskaidrot parādnieka aktīvu atrašanās vietu.[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

E-pārvaldes portāls (eGov): egov.kz;

Juridisko personu reģistrs (Tieslietu ministrija / stat.gov.kz);

Vienotais parādnieku un izpildes procesu reģistrs: aisoip.adilet.gov.kz.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Konvenciju prioritāte: pareizi noteikt piemērojamo līgumu un piesaistīt pieteikumu tam;[3]

Izsmeļošs pamatojumu saraksts: tiesām nav tiesību to paplašināt (taču prakse nav viennozīmīga);[7]

3 gadu termiņš: ievērojiet procesuālo termiņu izpildes pieprasījuma iesniegšanai.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Adilet — Likums „Par šķīrējtiesām” un RK Civilprocesa kodekss: adilet.zan.kz

Ņujorkas konvencija (Kazahstāna): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

E-pārvalde: egov.kz

Izpildes lietu reģistrs: aisoip.adilet.gov.kz

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Kazahstānas Starptautiskā šķīrējtiesa (KIA);

AIFC (IAC) šķīrējtiesas centrs: iac.aifc.kz

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Kazahstānā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/atbalsts/speciālisti

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Kazahstānas Republikas Civilprocesa kodekss (253., 255., 501.–504. pants); Kazahstānas likums „Par šķīrējtiesām” (2016. gada 8. aprīlis, Nr. 488-V); Kazahstānas likums „Par izpildes procesu un tiesu izpildītāju statusu”. adilet.zan.kz

[2] Atzīšana un izpilde — saskaņā ar RK likumdošanu, ratificētu līgumu vai savstarpējības principu.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija; 1961. gada Eiropas konvencija par ārējās tirdzniecības šķīrējtiesām (prioritāte pār Civilprocesa kodeksu; ierobežojums attiecībā uz V panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto pamatu).

[4] ICSID Vašingtonas konvencija; divpusējie līgumi par juridisko palīdzību (Turcija, AAE, Kirgizstāna, Turkmenistāna).

[10] Kazahstānas Civilprocesa kodeksa 255. pants (atteikuma pamati, kas atbilst Konvencijas V pantam).

Tiesu prakse

[7] Grata — nesenais šķīrējtiesas lēmuma izpildes precedents Kazahstānā (Civilprocesa kodeksa 503. panta 1. punkta piemērošana; pamata pievienošana ārpus V panta — kritika); Augstākās tiesas normatīvais lēmums Nr. 3.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] Mondaq / Conventus Law — Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšana un izpilde Kazahstānā (kompetentā tiesa; parādnieka/aktīvu atrašanās vieta; dokumenti).

[6] Unicase / Mondaq — Šķīrējtiesas nolēmumu atzīšana un izpilde Kazahstānā: praktisks pārskats (izsmeļošs saraksts; pienākums pierādīt paziņojuma saņemšanu).

[8] Ņujorkas konvencijas IV pants; Conventus Law — Kazahstāna (dokumenti; tulkojums).

[9] Unicase — Kazahstāna (trīs gadu procesa termiņš; Civilprocesa kodeksa 502. pants — bez izskatīšanas termiņa).

[11] Chambers — Ārvalstu tiesu spriedumu un komercšķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpilde Kazahstānā (izpildes process; kavējumi).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpilde Latvijā tiek regulēta ar Civilprocesa likumu (CPL) un Šķīrējtiesu likumu. Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi tiek atzīti un izpildīti saskaņā ar CPL 77.1. nodaļu (645.–651. pants) saistībā ar Ņujorkas konvenciju; iekšzemes (Latvijā pieņemtie) nolēmumi tiek izpildīti saskaņā ar CPL 66. nodaļu (534.–537. pants), izsniedzot izpildrakstu.[1]

Šķīrējtiesas nolēmums, kas ir izpildāms ārpus Latvijas, tiek izpildīts saskaņā ar 1958. gada Ņujorkas konvenciju.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija un citi līgumi

Latvija ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas, ICSID Vašingtonas konvencijas un 1961. gada Eiropas konvencijas par ārējās tirdzniecības šķīrējtiesām dalībvalsts un piemēro starptautiskos atzīšanas un izpildes mehānismus.[3]

1.3. Uzraudzības reforma un atcelšanas mehānisms (2023–2024)

2023. gada februārī Latvijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka šķīrējtiesu lēmumu atcelšanas mehānisma trūkums neatbilst Konstitūcijai; apstrīdētās normas zaudēja spēku no 2024. gada 1. marta. Reformas rezultātā ir ieviests mehānisms iekšzemes šķīrējtiesu lēmumu atcelšanai (Civillikuma 533.1. pants): tiesa nosūta pieteikumu otrai pusei, nosakot vismaz 20 dienu termiņu atbildes sniegšanai; 20 dienu laikā izskata lietu rakstveidā (ja neuzskata par nepieciešamu rīkot tiesas sēdi); ja lēmums par atcelšanu tiek noraidīts, pieteikuma iesniedzējam ir 10 dienas, lai to pārsūdzētu, bet, ja lēmums tiek atcelts, pārsūdzība nav pieļaujama. Reforma arī piešķīra tiesām tiesības izdot izpildrakstus par ad hoc lēmumiem un pastiprināja prasības attiecībā uz šķīrējtiesnešu objektivitāti un neatkarību.[4]

Piezīme: šis atcelšanas mehānisms attiecas uz iekšzemes (latviešu) spriedumiem; ārvalstu spriedumi tiek atzīti saskaņā ar Ņujorkas konvenciju.

1.4. ES sankciju ierobežojums (2025)

ES 18. sankciju pakete (Padomes Regula (ES) 2025/1494 no 2025. gada 18. jūlija) aizliedz ES dalībvalstīs atzīt un izpildīt investīciju šķīrējtiesas nolēmumus (ISDS), kas pieņemti par labu sankciju piemērošanas pakļautajām Krievijas vai Baltkrievijas personām. Šis ierobežojums ir jāņem vērā, strādājot ar attiecīgajiem nolēmumiem.[5]

2.1. Ārvalstu tiesu nolēmumi

Pieteikums par ārvalsts šķīrējtiesas lēmuma atzīšanu un izpildi tiek iesniegts rajona (pilsētas) tiesā un izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot pusēm; ieinteresēto personu neierašanās netraucē pieteikuma izskatīšanu (Civillikuma 649. pants). Atzīšana tiek regulēta ar Civillikuma 645.–651. pantu.[6]

2.2. Iekšējie risinājumi (salīdzināšanai)

Ja pastāvīgās šķīrējtiesas lēmums ir izpildāms Latvijā un netiek izpildīts brīvprātīgi, ieinteresētajai personai ir tiesības iesniegt pieteikumu par izpildraksta izsniegšanu rajona (pilsētas) tiesā par parādnieka deklarēto dzīvesvietu vai juridisko adresi, bet to trūkuma gadījumā — par parādnieka dzīvesvietu vai par šķīrējtiesas lēmuma izpildes vietu (Civillikuma 534. pants). Pieteikuma izskatīšanas kārtība ir noteikta Civillietu procesa kodeksa 535. pantā; pamati izpildraksta izsniegšanas atteikumam ir uzskaitīti Civillietu procesa kodeksa 536. pantā.[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu un Vispārīgo privāttiesību konvencijas 13. panta 2. punktu tiek pievienoti:[8]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā pienācīgi apliecināta (notariāli apliecināta) kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Tulkojums latviešu valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā.

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Valsts nodeva ir atkarīga no lēmuma veida. Attiecībā uz ārvalstu šķīrējtiesas lēmumu (atzīšana un izpilde, GPZ 77.1. nodaļa) maksa par pieteikuma iesniegšanu par atzīšanu un izpildi ir fiksēta — 30 EUR (GPZ 34. pants; likme, kas noteikta ārvalstu tiesu lēmumu atzīšanai; tās piemērojamība ārvalstu šķīrējtiesas lēmumiem ir jāprecizē). Attiecībā uz iekšzemes (latviešu) lēmumu maksa par izpildraksta izsniegšanu ir 1 % no piedzenamās summas, bet ne vairāk kā 285 EUR (CPL 34. pants); izpildraksta iesniegšana tiesu izpildītājam — 3 EUR. Papildus tiek ņemtas vērā izmaksas par zvērināta tulkojuma sagatavošanu latviešu valodā (GPZ 13. panta 2. punkts) un juridisko atbalstu. Summas ir spēkā 2026. gada vidū un ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[6]

Attiecībā uz ārvalstu tiesas nolēmumiem tiek piemēroti Ņujorkas konvencijas V panta pamati.[9]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība šķīrējtiesā saskaņā ar Latvijas tiesībām;

Pretruna ar Latvijas sabiedrisko kārtību.

Latvijas doktrīnā norādīts, ka prasība par šķīrējtiesnešu profesionālo kvalifikāciju (Civillikuma 497. pants) nav uzskatāma par imperatīvu normu starptautiskajā šķīrējtiesā un nav piemērojama starptautiskajā procesā, ja puses nav vienojušās citādi.[10]

Pēc ieinteresētās puses lūguma tiesai ir tiesības nodrošināt ārvalsts šķīrējtiesas lēmuma izpildi (Civillikuma 650. pants). Pēc lēmuma atzīšanas tas tiek izpildīts saskaņā ar Civilprocesa kodeksa noteikumiem, izmantojot zvērinātu tiesu izpildītāju: īpašuma un kontu arests, aktīvu piedziņa (Civilprocesa kodeksa 651. pants).[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs: www.ur.gov.lv;

Zemesgrāmata: www.zemesgramata.lv;

Tiesu izpildītāju žūrijas padome: www.lzti.lv.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Strīdīga pārbaude: pieteikums tiek izskatīts sēdē, par kuru puses tiek informētas (Civillietu procesa kodeksa 649. pants);

Tulkojums latviešu valodā un notariāli apliecināta kopija — ir obligāti (GPZ 13. panta 2. punkts);

ES sankciju ierobežojumi: pārbaudiet, vai Regula 2025/1494 ir piemērojama ISDS lēmumiem.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ likumi.lv — Civilprocesa likums (GPZ): likumi.lv

→ likumi.lv — Šķīrējtiesu likums (Arbitrāžas likums): likumi.lv

→ Ņujorkas konvencija (Latvija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs: www.ur.gov.lv

Zemesgrāmata: www.zemesgramata.lv

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Rīgas šķīrējtiesa: court.lv

7.4. Speciālisti šķīrējtiesas nolēmumu izpildē Latvijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir pieejams Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Latvijas Civilprocesa likums, 77.1 nodaļa (645.–651. pants) un 66. nodaļa (534.–537. pants); Šķīrējtiesu likums. likumi.lv

[2] Civilprocesa likums — šķīrējtiesas nolēmuma izpilde ārpus Latvijas saskaņā ar 1958. gada Ņujorkas konvenciju.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija; ICSID Vašingtonas konvencija; 1961. gada Eiropas konvencija (Latvija ir dalībvalsts).

[4] Latvijas Satversmes tiesa, 2023. gada februāris (šķīrējtiesas nolēmuma atcelšanas mehānisma trūkuma neatbilstība Satversmei; normas zaudēja spēku 2024. gada 1. martā); Civilprocesa likums, 533.1 pants (atcelšanas mehānisms).

[5] Padomes Regula (ES) 2025/1494 (2025. gada 18. jūlijs) (ES 18. sankciju pakete) — aizliegums atzīt un izpildīt ISDS nolēmumus par labu sankcijām pakļautām Krievijas Federācijas/Baltkrievijas Republikas personām.

Tiesu prakse un oficiālie avoti

[6] Civilprocesa likums, 646.–651. pants (jo īpaši 649. pants — izskatīšana tiesas sēdē, paziņojot pusēm); Civilprocesa likuma 13. panta 2. daļa.

[7] Rīgas šķīrējtiesa (court.lv), FAQ sadaļa; Civilprocesa likums, 534.–537. pants (iekšzemes nolēmumi, izpildu raksts).

[10] DOAJ / zinātniska publikācija — Ņujorkas konvencijas V(1)(d) panta piemērošana Latvijā; Civilprocesa likuma 497. pants (šķīrējtiesnešu kvalifikācija).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[8] CMS Expert Guides — International arbitration in Latvia; Jus Mundi — Latvia: Arbitration Reform (Civilprocesa likuma 13. panta 2. daļa — tulkojums, notariāli apliecināta kopija).

[9] Chambers — Investor-State Arbitration 2025, Latvia (Ņujorkas konvencijas un Civilprocesa likuma piemērošana).

[11] CMS Expert Guides — Latvia; Civilprocesa likums, 650., 651. pants (nodrošināšana un izpilde).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesu darbību Lietuvā regulē Likums par komercšķīrējtiesām (Komercinio arbitražo įstatymas), kas stājās spēkā 1996. gada 2. maijā un tika būtiski atjaunināts 2012. gada jūnijā (ar 2017. gada grozījumiem). Likums balstās uz UNCITRAL parauglikumu (1985. gada redakcija, ieskaitot 2006. gada grozījumus), kas tiek piemērots likuma interpretācijā (4. panta 5. punkts). Izpildes procesuālie jautājumi tiek regulēti ar Civilprocesa kodeksu (CPK).[1]

Likumā nav atsevišķa saraksta ar pamatiem, uz kuriem balstoties var atteikties atzīt ārvalstu spriedumus: saskaņā ar 51. pantu atzīšana un izpilde notiek saskaņā ar Ņujorkas konvenciju, kuras pamati (V pants) tiek piemēroti tieši.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

1958. gada Ņujorkas konvencija stājās spēkā Lietuvā 1995. gada 12. jūnijā; ir izteikts iebildums par savstarpējību (I panta 3. punkts): Lietuvas tiesas izpilda spriedumus, kas pieņemti konvencijas dalībvalstīs.[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1965. gada Vašingtonas konvencija par starptautisko investīciju strīdu izšķiršanu (ICSID) (spēkā Lietuvā kopš 1992. gada 5. augusta); divpusējie līgumi.[4]

2.1. Tiesa

Pieteikums par ārvalsts šķīrējtiesas lēmuma atzīšanu (vai atzīšanu un izpildi) tiek iesniegts Lietuvas Apelācijas tiesā (Lietuvos apeliacinis teismas) — tā ir pirmā instance šajos jautājumos un izskata lietu rakstveida procesā.[5]

2.2. Stāšanās spēkā un pārsūdzēšana

Apelācijas tiesas lēmums stājas spēkā no tā pasludināšanas brīža; no šā brīža ārvalsts spriedums ir izpildāms saskaņā ar Civilprocesa kodeksa noteikumiem. Lēmumu var pārsūdzēt Lietuvas Augstākajā tiesā (Lietuvos Aukščiausiasis Teismas) 30 dienu laikā.[6]

2.3. Pārskatīšanas pēc būtības trūkums

Šķīrējtiesu nolēmumi netiek pārskatīti pēc būtības: gan Apelācijas tiesa, gan Augstākā tiesa pārbauda nolēmumu vienīgi saskaņā ar Konvencijas V pantā paredzētajiem atteikuma iemesliem atzīt un izpildīt nolēmumu.[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[8]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā pienācīgi apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Atbilstoši apliecināts tulkojums lietuviešu valodā, ja dokumenti nav sastādīti oficiālajā valodā.

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Pieteikumiem par ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi netiek piemērota valsts nodeva (zīmognodeva). Iekšzemes (Lietuvā pieņemta) šķīrējtiesas lēmuma gadījumā atsevišķa atzīšanas procedūra nav nepieciešama — izpildrakstu izsniedz tiesa pēc pieteikuma (saskaņā ar Civilprocesa kodeksu); atšķirība no ārvalstu lēmuma ir tā, ka pastāv atzīšanas posms Apelācijas tiesā, nevis nodevas apmērs. Papildus tiek ņemtas vērā izmaksas par apliecinātu tulkojumu lietuviešu valodā un juridisko atbalstu.[9]

Šie pamati nav noteikti Lietuvas iekšējās tiesībās — tiek tieši piemērots Ņujorkas konvencijas V pants.[2]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas vienošanās spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Lietuvas tiesībām;

Pretruna ar Lietuvas sabiedrisko kārtību.

4.3. Ārzemēs atcelts lēmums

Likums neparedz tiešu aizliegumu izpildīt atceltus nolēmumus; tiek piemērots Konvencijas V panta 1. punkta e) apakšpunkts. Praksē Apelācijas tiesa ir apturējusi izpildi līdz atcelšanas procedūras pabeigšanai šķīrējtiesas vietā un ir atteikusies izpildīt lēmuma daļu, kas atcelta šķīrējtiesas vietā, vienlaikus norādot, ka atcelšana pati par sevi ne vienmēr automātiski ir pietiekams pamats atteikumam, ja parādnieks neiebilst. Ņemot vērā ierobežoto prakses pieredzi, Lietuvas tiesas vadās pēc vispārējās starptautiskās prakses Konvencijas piemērošanā.[10]

Valsts tiesām ir tiesības piemērot nodrošinājuma pasākumus, lai atbalstītu šķīrējtiesas procesu. Pēc lēmuma par atzīšanu stāšanās spēkā ārvalsts spriedums iegūst statusu, kas ir līdzvērtīgs valsts tiesas aktam, un tiek izpildīts saskaņā ar Civilprocesa kodeksa noteikumiem ar tiesu izpildītāja (antstolis) starpniecību: mantas un kontu arests, aktīvu piedziņa. Izpildrakstu tiesa izsniedz pēc pieteikuma saņemšanas.[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Juridisko personu reģistrs (Registrų centras): www.registrucentras.lt;

Nekustamā īpašuma reģistrs — caur to pašu reģistru centru;

Tiesu izpildītāju palāta: www.antstoliurumai.lt.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Bez nodevas: pieteikumam par atzīšanu netiek piemērota zīmognodeva — tas samazina izmaksas;

Rakstiska lietas izskatīšana Apelācijas tiesā — parasti bez mutiskas izskatīšanas;

Sabiedriskā kārtība: vairākos nesenos nolēmumos Augstākā tiesa ir piemērojusi šo atrunu plašāk nekā parasti — nolēmuma formulējums un procedūra ir svarīgi.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

e-seimas.lrs.lt — Likums par komercšķīrējtiesu: e-seimas.lrs.lt

Ņujorkas konvencija (Lietuva): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Juridisko personu reģistrs: www.registrucentras.lt

Izpildītāju palāta: www.antstoliurumai.lt

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Viļņas Komercšķīrējtiesa (VCCA): www.arbitrazas.lt

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Lietuvā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/atbalsts/speciālisti

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Lietuvas Komercārbitrāžas likums (Komercinio arbitražo įstatymas; spēkā kopš 1996. gada 2. maija; 2012. gada jūnija redakcija, grozīts 2017. gadā), 4. panta 5. punkts. e-seimas.lrs.lt

[2] Likums par komercšķīrējtiesām, 50. un 51. pants; Ņujorkas konvencijas V panta pamati tiek piemēroti tieši.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Lietuvā spēkā kopš 1995. gada 12. jūnija; atruna par savstarpējību I panta 3. punktā).

[4] 1965. gada Vašingtonas konvencija (ICSID) (spēkā Lietuvā kopš 1992. gada 5. augusta); divpusējie līgumi.

Tiesu prakse

[10] Kluwer Arbitration Blog — Atcelto šķīrējtiesas nolēmumu atzīšana un izpilde: Lietuva; Apelācijas tiesas prakse (Konvencijas V panta 1. punkta e) apakšpunkts).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] CMS Expert Guides — Starptautiskā šķīrējtiesa Lietuvā (Lietuvas Apelācijas tiesa; rakstveida process).

[6] „Jus Mundi“ — Lietuvas valsts publikācija (noteikuma stāšanās spēkā; pārsūdzība Augstākajā tiesā, 30 dienas).

[7] IBA Šķīrējtiesu rokasgrāmata: Lietuva (2024) — nav iespējama lietas izskatīšana pēc būtības.

[8] IBA Šķīrējtiesu rokasgrāmata: Lietuva — dokumenti (Konvencijas IV pants; tulkojums lietuviešu valodā).

[9] IBA Šķīrējtiesu rokasgrāmata: Lietuva — nav jāmaksā valsts nodeva par atzīšanas pieteikumu.

[11] „Global Arbitration Review“ — Komercšķīrējtiesa: Lietuva (Motieka & Audzevičius); izpilde saskaņā ar Civilprocesa kodeksu.

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesas process Luksemburgā tiek regulēts ar 2023. gada 19. aprīļa Šķīrējtiesu likumu, kas stājās spēkā 2023. gada 25. aprīlī un ir ietverts Jaunā civilprocesa kodeksa (Nouveau Code de procédure civile, NCPC) 1224.–1249. pantos. Reforma aizstāja normas, kas būtībā cēlās no 1806. gada Napoleona kodeksa, un balstās uz UNCITRAL parauglikumu un Francijas arbitrāžas tiesībām.[1]

Jaunais likums attiecas uz šķīrējtiesas līgumiem, kas noslēgti, šķīrējtiesu sastāviem, kas izveidoti, un nolēmumiem, kas pieņemti pēc tā stāšanās spēkā.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Luksemburga ratificēja 1958. gada Ņujorkas konvenciju ar 1983. gada 20. maija likumu, izsakot atrunu par savstarpējību (konvencija attiecas uz spriedumiem, kas pieņemti citā līgumslēdzējā valstī); iebildums par komerciālo raksturu netika izteikts. Vairumā gadījumu tiek piemērota tieši šī konvencija.[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1961. gada Eiropas konvencija par ārējās tirdzniecības šķīrējtiesām; ICSID Vašingtonas konvencija.[4]

2.1. Iestāde un procedūra

Šķīrējtiesas nolēmumi, kas pieņemti Luksemburgā vai ārzemēs, tiek atzīti un ir izpildāmi tikai pēc ekskvaturācijas saņemšanas — kompetentā apgabaltiesas (Tribunal d'arrondissement) priekšsēdētāja rīkojuma, ko pieprasa ex parte (vienpusējs pieteikums). Attiecībā uz ārvalstu lēmumiem tiek piemērots NCPL 1245. pants. Eksekvaturu parasti var saņemt dažu dienu laikā.[5]

2.2. Pārsūdzība

Attiecībā uz ārvalstu spriedumiem vienīgais līdzeklis pusei, kas izsaka iebildumus, ir rīkojuma par sprieduma izpildi pārsūdzēšana. Apelācijas sūdzība tiek iesniegta Apelācijas tiesā; ja izpildes rīkojums tiek noraidīts, tam jābūt pamatotam, un to var pārsūdzēt viena mēneša laikā no brīža, kad par to ir paziņots (uzaicinot otru pusi).[6]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[7]

Apstiprināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Tulkojums, ja nepieciešams (franču vai vācu valodā).

3.2. Noilguma termiņš

Luksemburgas tiesību akti neparedz īpašu termiņu pieteikuma iesniegšanai par šķīrējtiesas lēmuma atzīšanu un izpildi.[8]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Tiesas nodevas par izpildes procedūru Luksemburgā ir nelielas (civilprocesā praktiski netiek iekasētas valsts nodevas); galvenās izmaksas ir advokāta honorārs un tiesu izpildītāja (huissier de justice) pakalpojumi, kā arī tulkojums, ja tas ir nepieciešams. Gan ārvalstu, gan iekšzemes (Luksemburgā pieņemts) spriedums tiek izpildīts, veicot eksekvatūru pie apgabaltiesas priekšsēdētāja (Civillietu procesa kodeksa 1245. un 1233. pants) — starp tām nav atšķirību nodevas apmērā. Konkrētās likmes ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[5]

Ja tiek piemērots starptautisks līgums (Ņujorkas konvencija vai ICSID konvencija), atteikums ir iespējams tikai uz tajā paredzētajiem pamatiem — konvencijas gadījumā tie ir septiņi V. panta pamati. Lielākajā daļā lietu tiek piemērota tieši šī konvencija.[9]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība;

Pretruna ar Luksemburgas sabiedrisko kārtību.

Ja starptautiskais līgums netiek piemērots, Apelācijas tiesa noraida lēmuma izpildāmības atzīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa kodeksa 1238. pantu (tribunāla nekompetence, tā izveides kārtības pārkāpums, pilnvaru robežu pārsniegšana, sabiedriskās kārtības pārkāpums, lēmuma pamatojuma trūkums (ja puses nav vienojušās citādi), kontradiktora principa pārkāpums, lēmuma iegūšana ar krāpnieciskām metodēm u. c.).[10]

Ir iespējams panākt aktīvu pagaidu izpildi (exécution provisoire), ja spriedumā ir iekļauts rīkojums par pagaidu izpildi vai ja šādu rīkojumu izsniedz Luksemburgas tiesnesis. Pēc sprieduma eksekvācijas tas tiek izpildīts ar tiesu izpildītāja (huissier de justice) starpniecību: īpašuma un kontu arests, aktīvu piedziņa.[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (RCS Luxembourg): www.lbr.lu;

Faktisko īpašnieku reģistrs (RBE) — caur LBR;

Tiesu izpildītāju palāta: www.huissier.lu.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Ātra ex parte procedūra: izpildraksts bieži vien tiek izsniegts dažu dienu laikā;

Finanšu centrs: Luksemburga — vieta, kur daudzas starptautiskas struktūras glabā savus aktīvus, kas ir svarīgi izpildes nodrošināšanai;

2023. gada reforma: paredzams, šķīrējtiesai labvēlīgs režīms.

7.1. Likumdošana un oficiālie avoti

Legilux — Civilprocesa kodekss (šķīrējtiesa, 1224.–1249. pants): legilux.public.lu

Ņujorkas konvencija (Luksemburga): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs RCS: www.lbr.lu

Izpildītāju palāta: www.huissier.lu

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Luksemburgas Tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas centrs (CAL): www.cc.lu

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Luksemburgā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Luksemburgas 2023. gada 19. aprīļa likums par šķīrējtiesām (spēkā no 2023. gada 25. aprīļa), Jaunais Civilprocesa kodekss (JCK), 1224.–1249. pants. legilux.public.lu

[2] Civillikums, 1233. pants (iekšzemes spriedumi), 1234., 1238., 1245. pants (ārvalstu spriedumi), 1246. pants; piemērošana aktiem pēc likuma stāšanās spēkā.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Luksemburga — 1983. gada 20. maija likums, atruna par savstarpējību; bez atrunas par komerciālo raksturu), IV un V pants.

[4] 1961. gada Eiropas konvencija; ICSID Vašingtonas konvencija.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] CMS — Jaunais 2023. gada Šķīrējtiesu likums iezīmē Luksemburgas atgriešanos kā starptautiskās šķīrējtiesas centru; Global Arbitration Review — Luksemburga (CPC 1233. un 1245. pants; ex parte; dažas dienas).

[6] A&O Shearman — Jauni šķīrējtiesas noteikumi saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem (apelācijas sūdzība par atteikumu izpildīt spriedumu, 1 mēnesis; Apelācijas tiesa).

[7] ICC valstu atbildes: Luksemburga (Konvencijas IV pants; dokumenti un tulkojums).

[8] Global Arbitration Review — Luksemburga (nav īpaša noilguma termiņa).

[9] Chambers — „Enforcement of Judgments 2024”, Luksemburga (septiņi Konvencijas V panta pamati).

[10] Lexology / Loyens & Loeff — Jaunais 2023. gada 19. aprīļa Šķīrējtiesu likums (CPC 1234. un 1238. pants — atteikuma pamati ārpus līguma).

[11] Jus Mundi — Luksemburga (provizoriska izpilde; exécution provisoire); Arendt — Parlaments nobalso par Luksemburgas šķīrējtiesību likuma reformu.

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesu darbību Maltā regulē Šķīrējtiesu likums (Arbitration Act, Maltas Likumu 387. nodaļa, 1996. gada II likums, ar turpmākiem grozījumiem, no kuriem pēdējais ir 2020. gada VIII likums). Likums izveido Maltas Šķīrējtiesu centru (Malta Arbitration Centre, MAC) un iekļauj 1985. gada UNCITRAL parauglikumu (kas pievienots kā Pirmais pielikums un veido tā neatņemamu daļu; 2006. gada grozījumi nav ieviesti).[1]

Likums ietver arī Ņujorkas konvenciju, 1923. gada Ženēvas protokolu, 1927. gada Ženēvas konvenciju un 1965. gada Vašingtonas ICSID konvenciju.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Malta 2000. gada 22. jūnijā parakstīja un ratificēja 1958. gada Ņujorkas konvenciju, izsakot divus iebildumus: par savstarpējību un par atpakaļejošas spēka neesamību. Konvencija attiecas tikai: (i) uz citā līgumslēdzējā valstī pieņemtu spriedumu atzīšanu un izpildi; un (ii) uz šķīrējtiesas līgumiem, kas noslēgti pēc Maltas pievienošanās Konvencijai.[3]

2.1. Divpakāpju procedūra

Ārvalsts lēmuma atzīšana un izpilde notiek divos posmos: vispirms ārvalsts lēmums tiek reģistrēts Maltas Arbitrāžas centrā (MAC), pēc kā to izpilda Maltas tiesa tāpat kā iekšzemes lēmumu. MAC reģistrēts spriedums kļūst par izpildrakstu un pēc tam tiek izpildīts, izpildītājam izmantojot izpildrīkojumus (executive warrants).[4]

Lēmumi saskaņā ar 1965. gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko investīciju strīdu izšķiršanu (ICSID) ir izņēmums: tie tiek uzskatīti par galīgiem tiesas spriedumiem un tiek izpildīti tieši tiesā, bez reģistrācijas MAC.[5]

2.2. Termiņi un operativitāte

Reģistrators nereģistrē lēmumu, kamēr nav pagājuši trīsdesmit dienas no dienas, kad puses ir informētas par lēmumu, kā arī gadījumā, ja Centrs ir informēts par jebkādu lēmuma pārsūdzības līdzekli. Izpilde var tikt veikta ar izpildrakstu 24 stundu laikā (likuma 69.A panta 1. punkts).[6]

2.3. Pārsūdzība

Starptautiskajā komercšķīrējtiesā pusēm ir tiesības paredzēt apelācijas sūdzības iesniegšanu Apelācijas tiesā (Court of Appeal) par tiesību jautājumiem, ja tās ir skaidri vienojušās par šādām tiesībām (papildus līdzekļiem, kas paredzēti Parauglikuma 34. pantā). Ja tiesa atzīst pieteikumu par nepamatotu vai ļaunprātīgu, pieteikuma iesniedzējai pusei tiek uzlikts naudas sods no 232,94 līdz 11 646,87 eiro.[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[8]

Apstiprināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Vajadzības gadījumā — apliecināts tulkojums;

Zvērināto deklarācija (Reglamenta 54. noteikums, SL 387.01) par to, ka pret lēmumu nav iesniegti un netiek izskatīti pārsūdzības līdzekļi un ka lēmums ir galīgs.

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Tiek ņemtas vērā Maltas Arbitrāžas centra (MAC) maksas par lēmuma reģistrāciju, tiesas izdevumi saistībā ar izpildi, kā arī tulkošanas un juridiskā atbalsta izmaksas (konkrētās likmes ir jāpārbauda). Gan ārvalstu, gan iekšzemes (Maltā pieņemti) lēmumi tiek reģistrēti MAC un pēc tam tiek izpildīti tiesā kā izpildraksts (izņemot ICSID lēmumus, kurus tiesa izpilda tieši) — starp tiem nav atšķirību maksu apmērā. Uzvarējusī puse parasti ir tiesīga saņemt atlīdzību par segtajām izmaksām.[9]

Ārvalsts tiesas lēmuma atzīšanu var noraidīt tikai saskaņā ar Ņujorkas konvencijas V panta pamatiem; Maltas tiesas tos interpretē ierobežojoši.[10]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība šķīrējtiesā saskaņā ar Maltas tiesībām;

Pretruna ar sabiedrisko kārtību (pārkāpums tiek atzīts tikai gadījumā, ja pastāv acīmredzama un nepārprotama pretruna ar Maltas tiesību sistēmas pamatprincipiem).

Ja lēmums nav atcelts, bet attiecībā uz to šķīrējtiesas vietā notiek atcelšanas process, Maltas tiesas parasti aptur lēmuma atzīšanu un izpildi. Tas atbilst Regulas 54. noteikumam (zvērestu apliecinājums par lēmuma galīgumu un pārsūdzības neesamību). Lēmums, kas atcelts šķīrējtiesas vietā, parasti netiks izpildīts (sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ).[11]

Pēc reģistrācijas MAC un lēmuma atzīšanas par izpildāmu piedziņa tiek veikta, izmantojot izpildrakstus: mantas un kontu arests, kā arī parādnieka aktīvu apķīlāšana.[4]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (Malta Business Registry): registry.mbr.mt;

Publiskais reģistrs (Public Registry) — informācija par nekustamo īpašumu un apgrūtinājumiem;

Maltas šķīrējtiesu centrs (MAC): www.mac.com.mt.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Reģistrācija MAC: obligāts pirmais solis ārvalstu strīdu izskatīšanai (izņemot ICSID);[5]

Zvērināto deklarācija (54. noteikums): sagatavojiet apstiprinājumu par lēmuma galīgumu;

Stingra formālo prasību pārbaude: ievērojot vispārēju pro-arbitrāžas pieeju, tiesas stingri novērtē formālo prasību ievērošanu.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Maltas tiesību akti — Šķīrējtiesu likums (387. nodaļa): legislation.mt

Ņujorkas konvencija (Malta): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

MBR uzņēmumu reģistrs: registry.mbr.mt

Maltas šķīrējtiesas centrs: www.mac.com.mt

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Maltas šķīrējtiesu centrs (MAC): www.mac.com.mt

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Maltā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/atbalsts/speciālisti

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Maltas Arbitrāžas likums (Arbitration Act, 387. nodaļa, 1996. gada II likums, ar grozījumiem, pēdējā redakcija — 2020. gada VIII likums); 1985. gada UNCITRAL parauglikums (1. pielikums). legislation.mt

[2] 1923. gada Ženēvas protokols; 1927. gada Ženēvas konvencija; 1965. gada Vašingtonas ICSID konvencija.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Malta — ratificēta 2000. gada 22. jūnijā; atrunas par savstarpējību un par to, ka konvencija nav piemērojama ar atpakaļejošu spēku), IV un V pants.

[6] Arbitrāžas likums, 69.A panta 1. punkts (izpildraksts 24 stundu laikā); noteikums par 30 dienu termiņu līdz reģistrācijai.

[8] Šķīrējtiesas reglamentācija (Papildnoteikumi 387.01), 54. noteikums (zvērināta deklarācija par galīgumu).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[4] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas formalitātes Maltā (reģistrācija MAC; izpildraksti).

[5] Lexology — Malta (ICSID lēmumi — apietot MAC, kā galīgie tiesas spriedumi).

[7] GĦSL Law Journal — Maltas Republika un 1958. gada Ņujorkas konvencija; Mondaq — Starptautiskā šķīrējtiesa Maltā (Apelācijas tiesa; naudas sods 232,94–11 646,87 eiro).

[9] Lexology — Malta (izdevumi; atlīdzība uzvarējušajai pusei).

[10] Chambers — International Arbitration 2025, Malta (Ganado Advocates) — V panta ierobežojoša interpretācija; sabiedriskā kārtība.

[11] Chambers / Global Arbitration Review — Malta (izskatīšanas apturēšana, atceļot lēmumu šķīrējtiesas vietā; 54. noteikums; atcelti lēmumi).

1.1. Galvenie tiesību akti

Komerciālā šķīrējtiesa Meksikā tiek regulēta ar Tirdzniecības kodeksu (Código de Comercio), 5. grāmata, IV nodaļa (1415.–1480. pants), kurā 1993. gadā tika iekļauts UNCITRAL parauglikums (ar 2011. gada grozījumiem). Šķīrējtiesas nolēmumu atzīšana, izpilde un atcelšana — neatkarīgi no valsts, kurā tie pieņemti — tiek regulēta VIII un IX nodaļā (panti par nulidad, reconocimiento un ejecución).[1]

1.2. Ņujorkas konvencija un citi līgumi

Meksika ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas un 1975. gada Starpamerikas (Panamas) konvencijas dalībvalsts. Saskaņā ar Meksikas Konstitūcijas 133. pantu šie līgumi ir daļa no valsts „augstākajiem tiesību aktiem”. Tirdzniecības kodeksa noteikumi par atteikuma pamatiem atspoguļo Ņujorkas konvencijas V pantu un Panamas konvencijas V pantu.[2]

Konvencija neattiecas uz jautājumiem par lēmuma atcelšanu vai šķīrējtiesas procesa apturēšanu — tos regulē iekšējās tiesības. Turklāt Konvencija nav piemērojams tiesību akts, ja lēmums ir pieņemts spāņu valodā Meksikas teritorijā un ir izpildāms Meksikā.[3]

2.1. Tiesa

Pieteikums par atzīšanu un izpildi tiek iesniegts komerclietu tiesnesim (federālajā vai štata tiesā — pēc pieteikuma iesniedzēja izvēles konkurējošās jurisdikcijas ietvaros). Meksikā pagaidām nav specializētu šķīrējtiesu (izņemot nesen Jukatanas štatā izveidotās, kas vēl nav sākušas darbu). Dubultā eksekvācija ir atcelta.[4]

2.2. Izskatīšanas kārtība

Tiesa paziņo atbildētājam par iesniegto pieteikumu un piešķir 15 darba dienas atbildes sniegšanai (Tirdzniecības kodeksa 1473. pants). Tiesa neizskata strīdu pēc būtības.[5]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu un Tirdzniecības kodeksu pievienots:[6]

Apstiprināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Tulkojums spāņu valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā.

3.2. Noilguma termiņš

Lēmuma izpildes termiņš ir desmit gadi (Tirdzniecības kodeksa 1047. pants).[7]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Meksikā tiesvedība parasti ir bezmaksas (Konstitūcijas 17. pants), tāpēc par pieteikuma iesniegšanu komerclietu tiesnesim parasti netiek iekasēta valsts nodeva; galvenās izmaksas ir advokāta honorārs un zvērināta tulkojuma izmaksas uz spāņu valodu. Sprieduma atzīšana un izpilde notiek saskaņā ar vienotu procedūru (dubultā ekskvātūra ir atcelta) neatkarīgi no sprieduma pieņemšanas valsts — gan iekšzemes (Meksikā pieņemts), gan ārvalstu spriedums tiek izpildīts vienādi tajā pašā tiesā. Konkrētās izmaksas ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[4]

Pamati ir ierobežoti un atspoguļo Ņujorkas konvencijas V pantu.[8]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība šķīrējtiesā saskaņā ar Meksikas tiesībām;

Pārkāpums pret sabiedrisko kārtību.

Arbitriem ir piešķirtas plašas pilnvaras attiecībā uz nodrošinājuma pasākumiem (pēc 2011. gada grozījumiem). Pēc lēmuma atzīšanas to izpilda tiesa: īpašuma arests un realizācija, parāda piedziņa no parādnieka kontiem un aktīviem.[9]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Publiskais komercreģistrs (SIGER / RPC): rpc.economia.gob.mx;

Vienotais kustamo ķīlu reģistrs (RUG): www.rug.gob.mx;

Valstu publiskie īpašuma reģistri (Registro Público de la Propiedad).

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Konkurējošā jurisdikcija: var izvēlēties federālo tiesu vai štata tiesu;[4]

10 gadu termiņš: viens no ilgākajiem (Tirdzniecības kodeksa 1047. pants);[7]

Tulkojums spāņu valodā: nepieciešams dokumentiem, kas sastādīti citā valodā.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Deputātu palāta — Komerclikums: www.diputados.gob.mx

Ņujorkas konvencija (Meksika): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Publiskais komercreģistrs: rpc.economia.gob.mx

RUG ķīlu reģistrs: www.rug.gob.mx

7.3. Šķīrējtiesu institūti

Meksikas Šķīrējtiesu centrs (CAM): www.camex.com.mx

Meksikas šķīrējtiesu centrs (CAMCA / ICC México).

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Meksikā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Meksikas Tirdzniecības kodekss (Código de Comercio), 5. grāmata, IV nodaļa, 1415.–1480. pants (UNCITRAL parauglikums, 1993, grozīts 2011. gadā); VIII–IX nodaļa. diputados.gob.mx

[2] 1958. gada Ņujorkas konvencija; 1975. gada Amerikas valstu (Panamas) konvencija; Meksikas konstitūcija, 133. pants (augstākais likums).

[3] Global Legal Insights — International Arbitration 2025, Meksika (konvencijas nepiemērošana atcelšanas/apturēšanas gadījumos; lēmumi spāņu valodā Meksikā).

[7] Tirdzniecības kodekss, 1047. pants (10 gadu termiņš); 1473. pants (15 darba dienas atbildes sniegšanai).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[4] Global Arbitration Review — Komercšķīrējtiesas: Meksika; Ceļvedis par šķīrējtiesām Latīņamerikā: Meksika (kompetentā tiesa; specializētu tiesu trūkums; dubultās izpildes atcelšana).

[5] Von Wobeser — Šķīrējtiesas nolēmumu izpilde Meksikā (Tirdzniecības kodeksa 1473. pants; bez pārskatīšanas pēc būtības).

[6] Ņujorkas konvencijas IV pants; lieta „Von Wobeser pret Meksiku“ (dokumenti; tulkojums spāņu valodā).

[8] Von Wobeser — Meksika; Global Arbitration Review — Meksika (pamati, kas atspoguļo Konvencijas V pantu un Panamas konvenciju).

[9] „Global Arbitration Review“ — „Guide to Arbitration in Latin America: Mexico“ (šķīrējtiesnešu pilnvaras attiecībā uz pagaidu pasākumiem; 2011. gada grozījumi).

1.1. Galvenie tiesību akti

Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpilde Nīderlandē tiek regulēta ar Nīderlandes Civilprocesa kodeksa 1075. un 1076. pantu (Wetboek van Burgerlijke Rechtsvordering, angļu valodas avotos — DCCP).[1]

DCCP 1075. pants — tiek piemērots, ja uz lēmumu attiecas starptautisks līgums par atzīšanu un izpildi (piemēram, Ņujorkas konvencija);[1]

DCCP 1076. pants — tiek piemērots gadījumos, kad nav piemērojama līguma (vai saskaņā ar atrunām).[2]

Nīderlandē pieņemtie spriedumi (iekšzemes) tiek izpildīti saskaņā ar citiem noteikumiem — DCCP 1062.–1063. pants (ar nodrošinājuma pasākumu tiesneša starpniecību). Par ārvalstu spriedumiem tiek uzskatīti spriedumi, kuru šķīrējtiesas vieta atrodas ārpus Nīderlandes.[3]

1.2. Divkāršais iesniegšanas pamats

Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības vienlaikus atsaukties uz DCCP 1075. un/vai 1076. pantu — praksē tas ir ieteicams. 1075. panta (Konvencija) priekšrocība: izpildes rīkojuma piešķiršana nav pārsūdzama. 1076. panta priekšrocība: nav nepieciešams, lai spriedums būtu izpildāms sprieduma pieņemšanas valstī (kas ir noderīgi, piemēram, ja sprieduma pieņemšanas valstī ir beidzies izpildes termiņš). Izvēles iespēja balstās uz labvēlīgāko tiesību normu (Konvencijas VII pants).[4]

1.3. Ņujorkas konvencija

Nīderlande 1964. gadā parakstīja un ratificēja 1958. gada Ņujorkas konvenciju.[5] Pievienojoties konvencijai, tika izdarīts atruna par savstarpējību: konvencija attiecas uz spriedumiem, kas pieņemti citu līgumslēdzēju valstu teritorijā.

1.4. Likumdošanas stabilitāte

Pašreizējā šķīrējtiesību likumdošanas redakcija tika ieviesta ar 2015. gada reformu (spēkā no 2015. gada 1. janvāra) un paliek nemainīga; šobrīd nav priekšlikumu par visaptverošu reformu.[6] Nīderlande ieņem nozīmīgu vietu investīciju šķīrējtiesību jomā (Hāga).

2.1. Pirmās instances tiesa

No 2015. gada 1. janvāra par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem ir kompetenta Apelācijas tiesa (Gerechtshof) — DCCP 1075. panta 2. punkts un 1076. panta 6. punkts.[7] Agrāk (pirms reformas) šādus pieteikumus izskatīja apgabaltiesas tiesnesis, kas atbildīgs par pagaidu pasākumiem. Jurisdikcija tiek noteikta atkarībā no vietas, kurā tiek pieprasīta lēmuma izpilde.

2.2. Procedūras raksturs

Atšķirībā no procedūras saistībā ar iekšzemes spriedumiem (parasti ex parte), pieteikuma par ārvalsts sprieduma izpildāmības atzīšanu izskatīšana ir kontradiktoriska: Apelācijas tiesa uzklausa abas puses.[8] Tajā pašā laikā tiesa var piešķirt izpildāmību arī bez atbildētāja uzklausīšanas, ja nav konstatēti atteikuma pamati, saglabājot tiesības pēc saviem ieskatiem uzaicināt atbildētāju, lai tas izklāstītu savu viedokli.[9]

2.3. Nīderlandes tiesu nostāja

Nīderlandes tiesas tradicionāli labvēlīgi izturas pret šķīrējtiesu nolēmumu izpildi; atteikuma pamati tiek interpretēti ierobežojoši.[10]

3.1. Kārtība

Pieteikums (verzoekschrift) par izpildes rīkojuma apstiprināšanu tiek iesniegts Apelācijas tiesā ar Nīderlandes advokāta starpniecību, kuram ir tiesības pārstāvēt klientus tiesā. Tiek piemēroti arī vispārīgie noteikumi par pieteikumu saturu (DCCP 261. pants un turpmākie panti) un par ārvalstu tiesu nolēmumu izpildes kārtību (DCCP 985. pants un turpmākie panti).[2]

3.2. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu un DCCP 1075./1076. pantu tiek pievienots:[2]

Atbilstoši apliecināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Tulkojums, ja nepieciešams: tiesa var pieprasīt tulkojumu. Praksē Nīderlandes tiesneši pragmatiski izturas pret spriedumiem angļu valodā un ne vienmēr uzstāj uz pilnīgu tulkojumu.[11]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Tiek iekasēta tiesas nodeva (griffierecht), kuras apmērs ir atkarīgs no lietas kategorijas un pieteikuma iesniedzēja statusa (attiecībā uz ārvalstu spriedumu — saskaņā ar Apelācijas tiesas tarifu, DCCP 1075./1076. pants). Iekšzemes (Nīderlandē pieņemts) spriedums tiek izpildīts citādi — ar apgabaltiesas tiesneša starpniecību, kas lemj par nodrošinājuma pasākumiem (DCCP 1062.–1063. pants), parasti ex parte un saskaņā ar zemāku apgabaltiesas griffierecht tarifu; tādējādi par iekšzemes spriedumu maksa parasti ir zemāka. Galvenās pārējās izmaksas ir Nīderlandes advokāta honorārs. Saskaņā ar vispārējo noteikumu zaudējusī puse atlīdzina uzvarējušās puses tiesāšanās izdevumus, tomēr tie tiek aprēķināti saskaņā ar tiesas apstiprinātu fiksētu skalu un praksē sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām.[12]

Piezīme: aktuālās „griffierecht“ likmes ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.

3.4. Termiņi

Pieteikumi par izpildes rīkojuma izdošanu, ja nav iebildumu, tiek izskatīti operatīvi — parasti aptuveni 6–12 nedēļu laikā. Strīdīgā procesa izskatīšana, ja ir iebildumi, aizņem vairāk laika atkarībā no lietas sarežģītības.[13]

3.5. Noilguma termiņš

Tiesu un šķīrējtiesu nolēmumu izpildei piemēro 20 gadu noilguma termiņu, skaitot no dienas, kas seko nolēmuma pieņemšanas dienai (vai, ja izpildei ir noteikti nosacījumi, — no dienas, kad tie ir izpildīti).[14]

Saskaņā ar 1075. panta (Konvencija) noteikumiem tiek piemēroti Ņujorkas konvencijas V panta pamati. Saskaņā ar 1076. panta DCCP noteikumiem ir noteikts līdzīgs saraksts. Tiesa lietu pēc būtības nepārskata.[4]

4.1. Pamats (Konvencijas V pants / DCCP 1076. pants)

Šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība / pušu rīcībnespēja;

Arbitrāžas tribunāla izveides kārtības pārkāpums;

tribunāla pilnvaru robežu pārkāpums;

Nepareizi sniegts paziņojums / nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmumu joprojām var pārsūdzēt (šķīrējtiesā vai tās valsts tiesā, kurā lēmums pieņemts);

Lēmums ir atcelts izdevējas valsts kompetentajā iestādē;

Pretruna ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

4.2. Sabiedriskā kārtība un ECT

Nīderlandes tiesas interpretē sabiedrisko kārtību ierobežojoši — iejaukšanās ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Tiesības vērsties valsts tiesā (EKPC 6. pants), kā arī pamattiesības tikt uzklausītam attiecas uz sabiedrisko kārtību un ir pārbaudāmas. Eksekvācijas procedūra nedrīkst tikt izmantota kā slēpta apelācija.[15]

4.3. Īpašs gadījums: ārzemēs atcelts lēmums

Nīderlandes tiesas saglabā noteiktu rīcības brīvību saskaņā ar Konvencijas V panta 1. punkta e) apakšpunktu un izņēmuma gadījumos var izpildīt spriedumu, kas atcelts citā jurisdikcijā, ja tas neaizskar Nīderlandes sabiedrisko kārtību.[16] Lietā „Yukos Capital/Rosneft“ Amsterdamas Apelācijas tiesa secināja, ka, ja ārvalsts lēmumu par atcelšanu nevar atzīt saskaņā ar Nīderlandes starptautiskajām privāttiesībām, tad V panta 1. punkta e) apakšpunktu var neņemt vērā. Lietā „NLMK“ Augstākā tiesa apstiprināja izpildes tiesneša rīcības brīvību; pienākums pierādīt izņēmuma apstākļus gulstas uz pusi, kas lūdz atzīšanu.[16]

Nīderlandes galvenā īpatnība ir „asimetriskās pārsūdzības” noteikums saskaņā ar Konvencijas režīmu (DCCP 1075. pants):[17]

Ārvalsts sprieduma izpildāmības piešķiršana, kā likums, nav pārsūdzama (izņemot gadījumus, kad tiek pārkāpts ECT 6. pants) — Augstākā tiesa, 2010. gada 25. jūnijs (Rosneft/Yukos Capital);[18]

Lēmumu par eksekvācijas atteikumu var pārsūdzēt līdz pat Augstākajai tiesai.

Saskaņā ar DCCP 1076. panta noteikumiem (bez līguma) pārsūdzībai pakļauts gan izpildes atļaujas piešķiršana, gan atteikums to piešķirt. Tas ir praktisks arguments par labu pieteikuma iesniegšanai saskaņā ar 1075. pantu.[19]

Pēc eksekvācijas saņemšanas spriedums tiek izpildīts kā Nīderlandes tiesas spriedums. Piespiedu izpilde tiek veikta ar tiesu izpildītāja (gerechtsdeurwaarder) starpniecību. Pieejams:[10]

Kustamā un nekustamā īpašuma, kā arī banku kontu arests (beslag);

Nodrošinājuma (priekšapcietinājums) — conservatoir beslag — var tikt piemērots jau pirms procedūras sākšanas vai tās laikā ar tiesneša atļauju par nodrošinājuma pasākumiem;

Debitoru parādu arests (derdenbeslag) pie trešajām personām.

7.1. Obligātā pārstāvība

Pieteikums tiek iesniegts ar Nīderlandes advokāta (advocaat) starpniecību, kuram ir tiesības pārstāvēt klientu tiesā. Ārvalstu prasītājam tas ir obligāts nosacījums.

7.2. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Tirdzniecības palātas komercreģistrs (KvK Handelsregister): www.kvk.nl;

Zemes reģistrs (Kadaster): www.kadaster.nl;

Faktisko īpašnieku (UBO) reģistrs — caur KvK.

7.3. Angļu valoda ražošanā

Ja puses ir par to vienojušās, lieta var tikt izskatīta Nīderlandes Komerctiesā (Netherlands Commercial Court, NCC) angļu valodā — tas ir ērti starptautiskām pusēm.[6]

7.4. Praktiskie šķēršļi

Pamatnes izvēle (1075 pret 1076): ietekmē pārsūdzības iespējas — ir vērts iepriekš izstrādāt stratēģiju;

Dokumentu autentiskums: tiesas noraidīja lietas, ja nebija iespējams apstiprināt šķīrējtiesas līguma autentiskumu (piemēram, sarakste pa e-pastu);[2]

Kontradiktoritāte: atšķirībā no vairākām jurisdikcijām, procedūra saistībā ar ārvalstu spriedumu paredz parādnieka līdzdalību.

8.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

Wetten.overheid.nl — Rv (Civillietu procesa kodekss), 1020.–1076. pants

Ņujorkas konvencija (Nīderlande): newyorkconvention.org

Tiesu sistēma: rechtspraak.nl

8.2. Reģistri

Tirdzniecības kamera (KvK): www.kvk.nl

Kadastrs: www.kadaster.nl

8.3. Šķīrējtiesu institūti

Nīderlandes Šķīrējtiesu institūts (NAI): www.nai-nl.org

Pastāvīgā šķīrējtiesas palāta (PCA), Hāga: www.pca-cpa.org

8.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Nīderlandē

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Nīderlandes Civilprocesa kodekss (Wetboek van Burgerlijke Rechtsvordering, Rv / DCCP), 1075., 1076. pants; 1062.–1063. pants (iekšzemes lēmumi). wetten.overheid.nl

[2] DCCP, 1076., 985. un turpmākie panti, 261. un turpmākie panti (iesniegšanas kārtība un dokumenti); Konvencijas IV pants.

[3] DCCP, 1020. panta 3. punkts, 1057., 1064.a un 1065. pants (forma, atcelšana, pamats); 2015. gada šķīrējtiesību tiesību reforma.

[5] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Nīderlande — kopš 1964. gada, atruna par savstarpējību), IV, V un VII pants.

[14] DCCP — 20 gadu noilguma termiņš spriedumu izpildei (Jus Mundi, izdevums par Nīderlandi).

Tiesu prakse

[16] Hoge Raad (Augstākā tiesa), lieta „Yukos Capital/Rosneft“; lieta „NLMK“; Amsterdamas apelācijas tiesa (2022) — rīcības brīvība saskaņā ar V panta 1. punkta e) apakšpunktu.

[18] Augstākā tiesa, 2010. gada 25. jūnijs, ECLI:NL:HR:2010:BM1679 (Rosneft/Yukos Capital); 2015. gada 1. maijs, ECLI:NL:HR:2015:1194; 2017. gada 31. marts, ECLI:NL:HR:2017:555.

[15] Amsterdamas Apelācijas tiesa, 2020. gada 10. novembris; 2019. gada 29. janvāris — sabiedriskā kārtība un ECT 6. pants.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[4] Wolfs Advocaten — Starptautisko spriedumu izpilde (II daļa): izvēle starp 1075. un 1076. pantu, konvencijas VII pants.

[6] „Global Legal Insights — International Arbitration Laws & Regulations 2026”, Nīderlande; „Legal500 Country Guide”.

[7] Jus Mundi — Nīderlandes valsts publikācija (Apelācijas tiesas jurisdikcija kopš 2015. gada 1. janvāra).

[8] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas nolēmumu izpilde un apstrīdēšana Nīderlandē (2023).

[9] Legal500 — Nīderlande: Starptautiskā šķīrējtiesa (ex parte, ja nav pamata atteikumam).

[11] Jus Mundi / Hāgas Apelācijas tiesa, 2018. gada 17. aprīlis — pragmatiska pieeja angļu valodā sastādītu spriedumu tulkošanai.

[12] Lexology — fiksēta tiesāšanās izdevumu skala; griffierecht.

[13] Global Legal Insights — izskatīšanas termiņi (6–12 nedēļas).

[17] LexisNexis UK — Nīderlandes Apelācijas tiesa apstiprina, ka pret ekskvaturu nav iespējams iesniegt apelācijas sūdzību (asimetriska pārsūdzība).

[19] Caland Lawyers — Ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu izpilde Nīderlandē.

[10] Kluwer Arbitration Blog — Let's Go Dutch! (2023); ar šķīrējtiesu atbalstoša pieeja.

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesu darbību Norvēģijā reglamentē 2004. gada 14. maija Šķīrējtiesu likums Nr. 25 (Voldgiftsloven, NAA), kas stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī un ir balstīts uz 1985. gada UNCITRAL parauglikumu. Likums attiecas uz iekšzemes un starptautisko šķīrējtiesu un regulē nolēmumu atzīšanu un izpildi (§§ 45–46). Pats piespiedu izpildes process tiek veikts saskaņā ar Piespiedu izpildes likumu (Tvangsfullbyrdelsesloven) saistībā ar Tiesvedības likumu (Tvisteloven, § 19–16).[1]

Nodaļa par šķīrējtiesu iepriekšējā Civilprocesa likumā tika atcelta, stājoties spēkā 2004. gada Likumam par šķīrējtiesu.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Norvēģija ratificēja 1958. gada Ņujorkas konvenciju 1961. gada 14. martā (stājusies spēkā 1961. gada 11. jūnijā). Formāli tika izteikts iebildums par savstarpējību, taču īstenošanas tiesību aktos (Arbitrāžas likuma 45. pants) faktiski tika atteikts no tā piemērošanas: praksē nolēmumi tiek atzīti un izpildīti neatkarīgi no tā, kur tie ir pieņemti.[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1965. gada Vašingtonas konvencija par starptautisko investīciju strīdu izšķiršanu (ICSID);

2007. gada Luganas konvencija (attiecas uz tiesu nolēmumiem; uz šķīrējtiesu nolēmumiem netiek piemērota tieši).[4]

2.1. Tieša izpilde bez atsevišķas atzīšanas

Šīs konvencijas darbības jomā ietilpstošajiem šķīrējtiesas nolēmumiem (gan Norvēģijas, gan ārvalstu) ir saistošs spēks, un tie ir izpildāmi Norvēģijā. Atsevišķa atzīšanas procedūra (eksekvācija) parasti nav nepieciešama: lēmums tiek izpildīts tāpat kā valsts tiesas lēmums, bet jautājums par atteikuma pamatojumu tiek izskatīts izpildes procesa ietvaros.[5]

2.2. Iestāde

Pieteikums par izpildi tiek iesniegts izpildinstitūcijā (Namsmyndighet / Namsfogden) pēc parādnieka vai viņa aktīvu atrašanās vietas. Ja rodas strīds par atteikuma pamatojumu, jautājums var tikt nodots apgabaltiesai (tingrett).[6]

2.3. Izpildāmības nosacījums

Lēmumam jābūt izpildāmam lēmuma pieņemšanas valstī, lai to varētu izpildīt Norvēģijā; tas, vai šajā gadījumā ir nepieciešama lēmuma galīgums, ir atkarīgs no lēmuma pieņemšanas valsts tiesību aktiem. Ar šķīrējtiesas lēmumu apstiprinātām izlīguma vienošanām ir tāds pats spēks.[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu un Arbitrāžas likumu pievienots:[8]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Tulkojums, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā; tomēr lēmumiem angļu, dāņu vai zviedru valodā tulkojums nav nepieciešams.

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Tiek ņemtas vērā izpildinstitūcijas nodevas un juridiskā atbalsta izmaksas; konkrētās likmes ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[6]

Šie pamati atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam (Arbitrāžas likuma 45.–46. pants).[9]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Norvēģijas tiesībām;

Pretruna ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

„Ordre public” ierobežojums tiek piemērots, ja atzīšanas un izpildes rezultāts būtu pretrunā Norvēģijas tiesiskās kārtības pamatprincipiem; tiek novērtēts tieši rezultāts, nevis piemērotās tiesības. Norvēģijas tiesas šo pamatu interpretē šauri.[10]

Nodrošinājuma pasākumi, ko šķīrējtiesas tribunāls ir noteicis kā procesuālu rīkojumu, saskaņā ar likuma sagatavošanas materiāliem netiek uzskatīti par „lēmumu“ atzīšanas un izpildes nolūkos. Pēc atļaujas saņemšanas izpilde tiek veikta ar izpildinstitūcijas starpniecību: īpašuma un kontu arests, parādnieka aktīvu piedziņa.[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (Brønnøysundregistrene): www.brreg.no;

Nekustamā īpašuma kadastrs (Kartverket / Grunnboken): www.kartverket.no;

Izpildinstitūcija (Namsfogden) — ar policijas/nodokļu dienesta starpniecību.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Tieša izpilde: parasti nav nepieciešama atsevišķa izpildes rīkojuma izdošana;[5]

Valodas elastība: risinājumi angļu, dāņu un zviedru valodās neprasa tulkojumu;[8]

Ad hoc šķīrējtiesa: Norvēģijā galvenokārt tiek izmantota ad hoc šķīrējtiesa — ņemiet to vērā, sagatavojot dokumentus.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ Lovdata — Voldgiftsloven (2004. gada Arbitrāžas likums): lovdata.no

→ Ņujorkas konvencija (Norvēģija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs: www.brreg.no

Kadastrs: www.kartverket.no

7.3. Šķīrējtiesu institūti

Oslo Tirdzniecības palātas Arbitrāžas un strīdu izšķiršanas institūts (Nordic Arbitration): www.chamber.no

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Norvēģijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Norvēģijas Arbitrāžas likums (Voldgiftsloven, Nr. 25, 2004. gada 14. maijs, spēkā no 2005. gada 1. janvāra), 45.–46. pants; Tiesvedības likums (Tvisteloven), § 19–16; Izpildes likums (Tvangsfullbyrdelsesloven). lovdata.no

[2] Iepriekšējā Civilprocesa likuma nodaļas par šķīrējtiesu atcelšana, stājoties spēkā 2004. gada likumam.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Norvēģija — ratificēta 1961. gada 14. martā, stājusies spēkā 1961. gada 11. jūnijā; izņēmums par savstarpējību faktiski netiek piemērots — likuma 45. pants).

[4] 1965. gada Vašingtonas konvencija (ICSID); 2007. gada Luganas konvencija (attiecībā uz tiesas nolēmumiem).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] „Global Arbitration Review“ — Norvēģija (izpilde tāpat kā tiesas spriedumiem, neatkarīgi no to pieņemšanas vietas); „CMS Expert Guides“ — Norvēģija.

[6] Mondaq — Ārvalstu spriedumu izpilde: Norvēģija (Namsmyndighet; tingrett; izdevumi).

[7] Mondaq — Norvēģija (izpildāmības nosacījums izsniegšanas valstī; izlīgumi).

[8] Global Arbitration Review — Norvēģija (valoda: angļu/dāņu/zviedru bez tulkojuma; Konvencijas IV pants).

[9] Lexology — Šķīrējtiesas Norvēģijā (likuma 45.–46. pants; konvencijas V pants).

[10] IBA — Sabiedriskā kārtība kā šķērslis atzīšanai un izpildei Norvēģijā (šaurā interpretācija).

[11] Springer — „Ņujorkas konvencijas interpretācija un piemērošana valstu tiesās: Norvēģija“ (nodrošinājuma pasākumi netiek uzskatīti par spriedumu; Ot.prp. nr. 27 (2003–2004)).

1.1. Galvenie tiesību akti

Polijas šķīrējtiesību tiesības ir ietvertas Civilprocesa kodeksa (Kodeks postępowania cywilnego, KPC; angļu valodas avotos — CCP) V daļā. Šīs normas ir ieviestas ar 2005. gada 28. jūlija likumu (spēkā no 2005. gada 17. oktobra) un balstās uz 1985. gada UNCITRAL parauglikumu.[1]

Atzīšana un izpilde tiek regulētas ar KPC V daļas VIII nodaļu (1212.–1217. pants). Atzīšana vai izpilde nenotiek automātiski: šķīrējtiesas nolēmumam ir jāiziet tiesas procedūra, lai to atzītu vai pasludinātu par izpildāmu (KPC 1212. pants). Ir noteiktas divas procedūras: KPC 1214. pants — attiecībā uz iekšzemes lēmumiem, KPC 1215. pants — attiecībā uz ārvalstu lēmumiem. Lēmums tiek uzskatīts par ārvalstu lēmumu, ja tas ir pieņemts ārpus Polijas (teritoriālais princips).[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Polija ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas dalībvalsts (ar atrunu par savstarpējību). Ārvalstu spriedumu atzīšana un izpilde vairumā gadījumu balstās tieši uz šo konvenciju.[3]

1.3. Tiesību aktu pilnveidošana

Reforma, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, nodeva tā sauktās pēcšķīrējtiesas procedūras (atcelšanu, kā arī atzīšanu un izpildi) apelācijas tiesām kā vienīgajām instances tiesām — ar mērķi paātrināt tiesvedību un uzlabot prakses kvalitāti.[4] 2023. gada reformas ieviesa mehānismu tiesas strīda nodošanai šķīrējtiesai (KPC 1161. panta 1. punkta 1. apakšpunkts). Jāatzīmē, ka iepriekš apspriestais projekts par lēmumu atzīšanas/izpildes pilnīgu pārsūdzības izslēgšanu netika pieņemts.

1.4. Pro-arbitrāžas pieeja

Polijas Augstākā tiesa norādīja uz nepieciešamību interpretēt šķīrējtiesas līgumus in favorem iurisdictionis arbitrii, jo īpaši starptautiskajā tirdzniecībā (2017. gada 1. decembra lēmums, I CSK 170/17).[5] Tajā pašā laikā Polijas tiesas nav saistītas ar citu jurisdikciju nolēmumiem attiecībā uz to pašu šķīrējtiesas lēmumu.[6]

2.1. Tiesa

No 2016. gada 1. janvāra pieteikumus par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi izskata Apelācijas tiesa (Sąd Apelacyjny) kā pirmās instances tiesa.[4]

2.2. Pārsūdzība

Tā kā apelācijas tiesa darbojas kā vienīgā instances tiesa, parastā pārsūdzība nav paredzēta; noteiktos gadījumos ir iespējams iesniegt kasācijas sūdzību (skarga kasacyjna) Polijas Augstākajā tiesā.[7]

2.3. Procedūras raksturs

Lieta tiek izskatīta saskaņā ar KPC noteikumiem; puses piedalās procesā. Tiesa neizskata strīdu pēc būtības.[8]

3.1. Pieteikuma saturs

Pieteikumā jāiekļauj informācija par šķīrējtiesas lēmumu, tiesu un pusēm, prasību (pilnībā vai daļēji), ieskaitot izdevumu sadali, kā arī pielikumu sarakstu. Dokumenti jāiesniedz poļu valodā; apjoma ierobežojumu nav.[9]

3.2. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar KPC 1213. pantu un Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[10]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā kopija, ko apliecinājusi šķīrējtiesa;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai notāra apliecināta kopija;

Zvērināta tulkotāja (vai konsula) apliecināts tulkojums poļu valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā. Praksē ieteicams iesniegt pilnu tulkojumu.[9]

Pilnvara (ja pieteikumu iesniedz pārstāvis) un pieteikuma kopijas ar pielikumiem atbilstoši dalībnieku skaitam.

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Ir noteikta fiksēta pieteikuma iesniegšanas nodeva — 300 zlotu (aptuveni 70 eiro). Līdzīga nodeva jāmaksā, iesniedzot kasācijas sūdzību. Papildus jāņem vērā izmaksas par zvērināta tulkotāja pakalpojumiem un poļu advokāta (advokāta vai juriskonsulta) honorāru.[11]

3.4. Termiņi

Konkrēti oficiāli termiņi nav noteikti. Lietu nodošana apelācijas tiesām (2016. gada reforma) bija vērsta uz tiesvedības paātrināšanu; faktiskais ilgums ir atkarīgs no tiesas noslogotības un iebildumu esamības.[4]

Attiecībā uz ārvalstu spriedumiem (KPC 1215. pants) tiek piemēroti Ņujorkas konvencijas V panta pamati. Daļu no šiem pamatiem tiesa pārbauda pēc savas iniciatīvas.[2]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas vienošanās spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Polijas tiesībām;

Pretruna ar Polijas Republikas tiesiskās kārtības pamatprincipiem (izņēmums saistībā ar sabiedrisko kārtību).

Sabiedriskā kārtība tiek interpretēta šauri un piemērota ar īpašu piesardzību; Polijas tiesas neizdala starptautisko un iekšzemes sabiedrisko kārtību. Augstākā tiesa (2024. gada aprīļa lēmums, II CSKP 48/22) uzsvēra, ka atsaukšanās uz sabiedrisko kārtību ir piemērojama tikai izņēmuma gadījumos, kad ir noticis īpaši rupjš pārkāpums; pati par sevi tribunāla kļūda (piemēram, attiecībā uz procentiem) nav pamats lēmuma noraidīšanai.[12]

4.3. Formālās prasības: 2024. gada tiesu prakse

Polijas praksē tiek stingri ievērotas formālās prasības. Augstākā tiesa (2024. gada 12. aprīlis, II CSKP 1099/22) izskatīja lēmumu par atteikšanos atzīt Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) lēmumu (ICC) lēmuma atzīšanu, pamatojoties uz to, ka nebija pieejams šī lēmuma oriģināls vai pienācīgi apliecināta kopija ar zvērināta tulkotāja tulkojumu (tika iesniegta tikai skenēta kopija vācu valodā).[13]

Tajā pašā laikā veidojas mīkstinoša tendence: atzīšana ir iespējama pat tad, ja šķīrējtiesas līgums nav iesniegts, ja ārvalstu šķīrējtiesas klauzulas esamība netiek apstrīdēta; un puse, kas šķīrējtiesā aizstāvēja savu pozīciju pēc būtības, neapstrīdot šķīrējtiesas kompetenci, vēlāk nevar atsaukties uz klauzulas trūkumu vai spēkā neesamību.[14]

Polijas tiesām ir tiesības noteikt nodrošinājuma pasākumus, tostarp pirms šķīrējtiesas procesa sākuma (dažos gadījumos ex parte).[15] Pēc tam, kad spriedums ir pasludināts par izpildāmu (clausula executoria), tas tiek izpildīts saskaņā ar KPC vispārējiem noteikumiem, izmantojot tiesu izpildītāju (komornik). Pieejams:

Kustamā īpašuma un banku kontu arests;

Nekustamā īpašuma apgrūtināšana;

Debitoru parādu un līdzdalības daļu arests.

6.1. Pārstāvniecība

Lietu vada Polijas profesionāls pārstāvis (adwokat vai radca prawny). Ārvalstu prasītājam tas ir obligāti nepieciešams.

6.2. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Valsts tiesu reģistrs (KRS): ekrs.ms.gov.pl;

Centrālais reģistrs un informācija par saimniecisko darbību (CEIDG) — individuālajiem uzņēmējiem: www.ceidg.gov.pl;

Nekustamā īpašuma elektroniskās reģistru grāmatas (Księgi wieczyste): ekw.ms.gov.pl.

6.3. Praktiskie šķēršļi

Stingri dokumentu noformēšanas noteikumi: ir nepieciešams šķīrējtiesas līguma oriģināls vai notariāli apliecināta kopija, kā arī zvērināta tulkojuma — trūkumi izraisa pieteikuma noraidīšanu;[13]

Tulkojums: obligāti nepieciešams zvērināta tulkotāja (tłumacz przysięgły) pakalpojumi — ņemiet vērā laiku un izmaksas;

Sabiedriskā kārtība: vēsturiski Polijas tiesas dažkārt ir izrādījušas tendenci veikt paplašinātu pārbaudi — lēmuma formulējumiem ir liela nozīme.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ ISAP — KPC (Civillikums), V daļa: isap.sejm.gov.pl

→ Ņujorkas konvencija (Polija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Tiesu reģistrs KRS: ekrs.ms.gov.pl

CEIDG: www.ceidg.gov.pl

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Polijas Tirdzniecības palātas Šķīrējtiesa (SAKIG, Varšava): www.sakig.pl

Šķīrējtiesa „Leviatan“ (Lewiatan): www.sadarbitrazowy.org.pl

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Polijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Polijas Civilprocesa kodekss (Kodeks postępowania cywilnego), V daļa (2005. gada 28. jūlija likums, spēkā no 2005. gada 17. oktobra). ISAP: isap.sejm.gov.pl

[2] KPC, V daļas VIII nodaļa, 1212.–1217. pants (jo īpaši 1213., 1214. un 1215. pants); pamati saskaņā ar Ņujorkas konvencijas V pantu.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Polija — ar atrunu par savstarpējību), IV un V pants.

[4] KPC reforma, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī — pēcšķīrējtiesas procedūru nodošana apelācijas tiesām; 2023. gada reformas (1161. panta 1. punkta 1. apakšpunkts).

Tiesu prakse

[5] Augstākā tiesa, 2017. gada 1. decembra lēmums, I CSK 170/17 — interpretācija in favorem iurisdictionis arbitrii.

[12] Augstākā tiesa, 2024. gada aprīlis, II CSKP 48/22 — atruna par sabiedrisko kārtību (KPC 1206. panta 2. punkta 2. apakšpunkts) piemērojama tikai izņēmuma gadījumos.

[13] Augstākā tiesa, 2024. gada 12. aprīlis, II CSKP 1099/22 — formālās prasības saskaņā ar Konvencijas IV pantu (līguma oriģināls/apliecināta kopija, zvērināta tulkojuma).

[14] Augstākā tiesa, 2024. gada 19. janvāris, II CSKP 897/22; pārskats „Baker McKenzie Yearbook 2024–2025“ — prasību mīkstināšana gadījumā, ja atruna ir neapstrīdami spēkā.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[6] Global Arbitration Review — Šķīrējtiesas nolēmumu apstrīdēšana un izpilde: Polija (Gide Loyrette Nouel) — Polijas tiesu neatkarība no citu jurisdikciju nolēmumiem.

[7] Global Arbitration Review — Polija (kasācijas sūdzība Augstākajā tiesā).

[8] CMS ekspertu rokasgrāmatas — Starptautiskās šķīrējtiesas tiesības un noteikumi Polijā (2025).

[9] Global Arbitration Review — The Guide to Challenging and Enforcing Arbitration Awards, 4. izdevums, Polija (fiksēta nodeva 300 zlotu; prasības attiecībā uz tulkojumu).

[10] „Baker McKenzie International Arbitration Yearbook 2024–2025“, Polija (KPC 1213. pants).

[11] Baker McKenzie — Pārrobežu izpildes centrs, Polija (tiesas izdevumi; zvērināta tulkojuma izmaksas).

[15] Delos — Guide to Arbitration Places (GAP), Polija (nodrošinājuma pasākumi; KPC 1215. pants).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesas process Portugālē tiek regulēts ar Likumu par brīvprātīgo šķīrējtiesu (Lei da Arbitragem Voluntária, LAV — 2011. gada 14. decembra Likums Nr. 63/2011, kas stājās spēkā 2012. gada 15. martā), kurš aizstāja 1986. gada likumu un atbilst UNCITRAL parauglikumam (1985. un 2006. gada redakcijām). Reforma tika īstenota strukturālo pārveidojumu ietvaros, piedaloties SVF un ES institūcijām.[1]

Ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi reglamentē LAV 55.–58. pants, kuros ir iekļauti Ņujorkas konvencijas IV, V un VI pants; tiek piemērots arī Civilprocesa kodeksa 706. panta 1. punkts.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Portugāle ir ratificējusi 1958. gada Ņujorkas konvenciju (Republikas prezidenta dekrēts Nr. 52/94, 1994. gada 8. jūlijs), izsakot atrunu par savstarpējību. Šīs atrunas praktiskā ietekme ir ierobežota sakarā ar labvēlīgāko tiesību normu, citu līgumu esamību un LAV prasību līdzību ar Konvenciju.[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1965. gada Vašingtonas konvencija par starptautisko investīciju strīdu izšķiršanu (ICSID);

Divpusējie līgumi par juridisko sadarbību ar portugāļu valodā runājošajām valstīm (Angola, Kaboverde, Gvineja-Bisava, Mozambika, Santome un Prinsipi).[4]

2.1. Divi atsevišķi posmi

Neskarot Konvencijas un citu līgumu imperatīvos noteikumus, ārvalsts spriedumu Portugālē var izpildīt tikai pēc atzīšanas procedūras pabeigšanas. Atzīšana un izpilde ir sadalītas divos posmos.[5]

2.2. Tiesa, lai atzītu

Pieteikums par atzīšanu tiek iesniegts Apelācijas tiesā (Tribunal da Relação) tajā tiesu apgabalā, kurā atrodas (ir domicils) persona, pret kuru tiek atsaukts lēmums. Strīdos, kas ir administratīvo tiesu jurisdikcijā, kompetenta ir Centrālā administratīvā tiesa.[6]

2.3. Tiesa izpildes nolūkā

Pēc atzīšanas piespiedu izpildi veic pirmās instances tiesa parādnieka atrašanās vietā. Tiek atzīts un izpildīts tikai galīgais spriedums (ar res judicata spēku). Atzīšanas posmā aktīvus nav nepieciešams identificēt — tas var būt nepieciešams izpildes posmā.[7]

2.4. Pārsūdzība

Apelācijas tiesas lēmumu par atzīšanu (vai noraidīšanu) var pārsūdzēt Augstākajā tiesā (Supremo Tribunal de Justiça) saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi.[8]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu (iekļauts LAV) tiek pievienots:[2]

Apstiprināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Apstiprināts tulkojums portugāļu valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā.

3.2. Iebildumu iesniegšanas termiņi

LAV tieši neparedz termiņu iebildumu iesniegšanai. Doktrīnā un praksē pastāv divi viedokļi: papildu termiņš 10 dienas (piemēram, Lisabonas Apelācijas tiesas 2019. gada 26. septembra lēmums lietā Nr. 406/19.1YRLSB) vai 30 dienas (termiņš aizstāvības iesniegšanai saskaņā ar Civilprocesa kodeksu).[9]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Tiek piemērotas tiesas nodevas (custas) saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, kā arī izmaksas par apliecinātu tulkojumu un juridisko atbalstu. Konkrētās summas ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[6]

Pamati atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam (ja tā tiek piemērota) vai līdzīgiem LAV pamatiem. Lietas pārskatīšana pēc būtības nav pieļaujama.[10]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Portugāles tiesībām;

Acīmredzama pretruna ar starptautisko publisko kārtību.

Lēmumu var atzīt vai izpildīt arī tad, ja šķīrējtiesas vietā vēl nav pabeigta atcelšanas procedūra; izpildes apturēšana nav obligāta. Lemjot par izpildes apturēšanu, Portugāles tiesām ir plaša rīcības brīvība, un tās izvērtē atcelšanas izredzes, paredzamo apturēšanas ilgumu, zaudējumus prasītājam un nodrošinājuma pietiekamību.[11]

Šķīrējtiesas tribunālam ir tiesības noteikt nodrošinājuma pasākumus (bez ex parte lēmuma pieņemšanas), kas ir izpildāmi caur valsts tiesām; to atzīšana un izpilde tiek regulēta ar LAV, nevis ar Konvenciju. Pēc atzīšanas spriedums tiek izpildīts kā izpildraksts (ar tiesu izpildītāja — agente de execução — starpniecību).[12]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (Portal Justiça / Registo Comercial): publicacoes.mj.pt;

Uzņēmumu valsts datu portāls — caur Instituto dos Registos e do Notariado (IRN);

Zemes reģistrs (Predial Online): www.predialonline.pt.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Divi posmi: atzīšana (Relação) un izpilde (1. instance) — atsevišķas tiesvedības, kas paildzina termiņu;

Iebildumu iesniegšanas termiņa nenoteiktība (10 pret 30 dienām) — ņemiet to vērā plānošanas laikā;[9]

Luzofonu līgumi: attiecībā uz lēmumiem no portugāļu valodā runājošajām valstīm ir iespējams piemērot līgumisko režīmu.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ DRE — Likums Nr. 63/2011 (LAV): dre.pt

→ Ņujorkas konvencija (Portugāle): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs: publicacoes.mj.pt

Zemes reģistrs „Predial Online“: www.predialonline.pt

7.3. Šķīrējtiesu institūti

Portugāles Tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas centrs (CAC): www.centrodearbitragem.pt

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Portugālē

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Likums par brīvprātīgo šķīrējtiesu (Lei da Arbitragem Voluntária, 2011. gada 14. decembra Likums Nr. 63/2011, spēkā no 2012. gada 15. marta). DRE: dre.pt

[2] LAV, 55.–58. un 59. pants; Civilprocesa kodekss, 706. panta 1. punkts; Ņujorkas konvencijas IV.–VI. pants.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Portugāle — Prezidenta dekrēts Nr. 52/94 no 1994. gada 8. jūlija, atruna par savstarpējību).

[4] 1965. gada Vašingtonas ICSID konvencija; divpusējie līgumi ar Angolu, Kaboverdi, Gvineju-Bisau, Mozambiku, Santomi un Prinsipi.

Tiesu prakse

[9] Lisabonas Apelācijas tiesa, 2019. gada 26. septembris, lieta Nr. 406/19.1YRLSB (iebildumu iesniegšanas termiņš).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] CMS Expert Guides — Starptautiskā šķīrējtiesa Portugālē; Global Arbitration Review — Portugāle (atzīšana pirms izpildes).

[6] Global Arbitration Review — Portugāle (Tribunal da Relação; Centrālā administratīvā tiesa).

[7] Global Arbitration Review — Portugāle (pirmās instances tiesa izpildes lietās; res judicata).

[8] Lexology — Starptautiskās šķīrējtiesas visā pasaulē: Portugāle (pārsūdzība STJ).

[10] „Jus Mundi“ — izdevums par Portugāli; aizliegums veikt lietas būtības pārskatīšanu.

[11] Lexology — Portugāle (izpildes apturēšana atcelšanas gadījumā; tiesas rīcības brīvība).

[12] CMS Expert Guides — Portugāle (šķīrējtiesnešu nodrošinājuma pasākumi; LAV 56.–57. pants).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesu darbību Katarā regulē 2017. gada Likums Nr. 2 par šķīrējtiesām civillietās un komerclietās, kas balstās uz UNCITRAL parauglikumu un aizstāj iepriekšējās Civillietu un komerclietu procesuālā kodeksa normas (1990. gada Likums Nr. 13, 190.–210. pants). 2017. gada likums būtiski modernizēja atzīšanas un izpildes kārtību.[1]

Šķīrējtiesu lietām, kas notiek Kataras Finanšu centra (QFC) aizgādībā, ir spēkā atsevišķa sistēma: izņēmuma kompetence QFC lēmumu izpildē pieder QFC tiesai (QFC Civil and Commercial Court), kas piemēro arī Šķīrējtiesu likumu.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija un citi līgumi

Katar 2002. gada 30. decembrī pievienojās 1958. gada Ņujorkas konvencijai (ratificēta ar emīra dekrētu Nr. 29 no 2003. gada 15. marta) bez atrunām. Katarā ir arī Rijādas konvencijas (arābu valstis) un GCC valstu sadarbības konvencijas (Gulf Convention) dalībvalsts. Saskaņā ar Rijādas konvenciju atzīšana un izpilde ir iespējama bez strīda būtības pārskatīšanas, ja lēmums neaizskar sabiedrisko kārtību, morāles normas un šariata principus.[3]

2.1. Iestāde

Pieteikums par sprieduma izpildi tiek iesniegts kompetentajam tiesnesim — vietējo tiesu izpildtiesnesim vai QFC tiesai (atbilstoši jurisdikcijai) — saskaņā ar Arbitrāžas likuma 34. panta 3. punktu. Attiecīgajam tiesnesim ir pilnvaras atzīt un izpildīt lēmumu vai noraidīt šādu lūgumu.[4]

2.2. Procedūras raksturs

Lūgums par atzīšanu un izpildi parasti netiek izskatīts ex parte kārtībā: otrai pusei tiek nosūtīts paziņojums un dota iespēja izteikt savu viedokli. Šajā posmā puse, pret kuru tiek lūgta izpilde, ir tiesīga iesniegt iebildumus un pieprasīt atteikt atzīšanu un izpildi. Pārbaudes standarts atbilst Ņujorkas konvencijai un neizdala ārvalstu un iekšzemes spriedumus.[5]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[6]

Apstiprināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Apstiprināts tulkojums arābu valodā (vietējām tiesām; QFC tiesā lietas tiek izskatītas angļu valodā).

3.2. Termiņi un izmaksas

Termiņi ir atkarīgi no lietas sarežģītības un tiesu noslogotības, un parasti tie ir vairāki mēneši. Tiek ņemtas vērā tiesas nodevas, kā arī izmaksas par tulkojumu un juridisko atbalstu.[5]

Šie pamati ir noteikti Arbitrāžas likuma 35. pantā un atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam. Kataras tiesas kopumā ievēro izpildes veicināšanas pieeju.[7]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (35. panta 1. punkts / V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas vienošanās spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts (35. panta 1. punkta e) apakšpunkts).

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (35. panta 2. punkts / V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Kataras tiesībām;

Pretruna ar Kataras valsts sabiedrisko kārtību.

Likums tieši atļauj atteikties izpildīt ārvalstu lēmumu, kas ir atcelts vai apturēts šķīrējtiesas vietā (35. panta 1. punkta e) apakšpunkts). Pieteikums par lēmuma atcelšanu parasti aptur tā izpildi, ja vien tiesa nenolemj citādi. Pēc izpildes atļaušanas piedziņu veic izpildes tiesnesis: mantas arests un realizācija, piedziņas vēršana pret parādnieka kontiem un aktīviem.[8]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (Tirdzniecības un rūpniecības ministrija): www.moci.gov.qa;

QFC reģistrs (QFC struktūrām): www.qfc.qa;

Tieslietu ministrija (nekustamais īpašums, izpilde): www.moj.gov.qa.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Bez atrunām attiecībā uz konvenciju: plaša atzīto lēmumu joma;[3]

Divi ceļi: vietējās tiesas vai QFC tiesa (attiecībā uz QFC lēmumiem);[2]

Iebilde par atteikumu: parādniekam tas var būt ērtāk nekā atcelšana (nav saistīts ar stingriem termiņiem).

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ Al Meezan — Kataras likumdošanas portāls: www.almeezan.qa

→ Ņujorkas konvencija (Katarā): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Tirdzniecības un rūpniecības ministrija: www.moci.gov.qa

QFC reģistrs: www.qfc.qa

7.3. Šķīrējtiesu institūti

Kataras Starptautiskais izlīguma un šķīrējtiesas centrs (QICCA): www.qicca.org

QFC šķīrējtiesas centrs (QICDRC).

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Katarā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] 2017. gada Kataras Likums Nr. 2 par šķīrējtiesu civilās un komerclietās (UNCITRAL parauglikums); iepriekš — 1990. gada Civillietu un komerclietu procesuālais kodekss Nr. 13, 190.–210. pants. almeezan.qa

[2] QFC režīms — QFC tiesas ekskluzīvā kompetence attiecībā uz QFC lēmumiem; Arbitrāžas likuma piemērošana.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Katarā — kopš 2002. gada 30. decembra, emīra dekrēts Nr. 29 no 2003. gada 15. marta, bez atrunām); Rijādas konvencija; SSAGPZ konvencija (Persijas līča konvencija).

[6] Ņujorkas konvencijas IV pants (dokumenti; tulkojums arābu valodā).

[7] Kataras Arbitrāžas likums, 35. pants (atteikuma pamati = Konvencijas V pants); 34. panta 3. punkts (kompetentais tiesnesis).

[8] Kataras Arbitrāžas likums, 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts (atteikums gadījumā, ja tiek atcelta vai apturēta arbitrāža).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[4] Crowell — „A Look At Enforcing And Contesting Arbitral Awards In Qatar“ (34. panta 3. punkts; izpildes tiesnesis / QFC tiesa).

[5] Legal500 — Katara: Starptautiskā šķīrējtiesa (konvencijas standarts; paziņojums, nevis ex parte; termiņi).

1.1. Galvenie tiesību akti

Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi reglamentē Rumānijas Civilprocesa kodeksa (Codul de procedură civilă, CPC) 1124.–1133. pants. Pats piespiedu izpildes process tiek veikts saskaņā ar CPC V grāmatu (Despre executarea silită — „Par piespiedu izpildi”).[1]

Saskaņā ar CPC 1124. pantu par ārvalstu lēmumu tiek uzskatīts jebkurš iekšzemes vai starptautisks šķīrējtiesas lēmums, kas pieņemts ārvalstī un netiek uzskatīts par nacionālu lēmumu Rumānijā. Saskaņā ar CPC 1125. pantu šāds nolēmums tiek atzīts un izpildīts, ja strīda priekšmets var tikt nodots izskatīšanai šķīrējtiesā Rumānijā un nolēmums nepārkāpj Rumānijas starptautisko privāttiesību sabiedrisko kārtību.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Rumānija ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas dalībvalsts; atzīšanas nosacījumi saskaņā ar Civilprocesa kodeksu atbilst konvencijas standartam. Tiek piemērots tas režīms (Konvencija vai CPC 1124.–1133. pants), kas ir labvēlīgāks atzīšanai un izpildei.[3]

1.3. Divas procedūras

Jānošķir divas procedūras: (i) ārvalsts sprieduma atzīšana un izpilde (eksekvācija) saskaņā ar Ņujorkas konvenciju un CPC 1124.–1133. pantu; (ii) pati piespiedu izpilde, ko veic tiesu izpildītājs saskaņā ar CPC V grāmatu. Vispirms tiek iesniegts pieteikums par atzīšanu un izpildi; pēc tā apmierināšanas tiek uzsākta izpildes procedūra ar tiesu izpildītāja (executor judecătoresc) starpniecību.[4]

2.1. Tiesa

Pieteikums par sprieduma atzīšanu un izpildi iesniedz tribunālā (tribunal — apgabaltiesa) pēc personas, pret kuru tiek pieprasīta izpilde, dzīvesvietas vai, ja nepieciešams, pēc tās atrašanās vietas (seat). Ja šādu tiesu nav iespējams noteikt, jurisdikcija pieder Bukarestes tribunālam.[5]

2.2. Pārbaudes veids

Eksekvācijas ietvaros tiesa pārbauda vienīgi formālo nosacījumu ievērošanu un to, vai nav pamata atteikumam; lēmuma pārskatīšana pēc būtības nav pieļaujama (aizliegums „révision au fond“), un tiesai nav tiesību grozīt lēmumu. Pēc izpildāmības piešķiršanas lēmumam Rumānijas teritorijā iegūst res judicata spēku, un var sākties tā piespiedu izpilde.[6]

2.3. Tikai galīgie lēmumi

Izpildāmi ir tikai galīgie nolēmumi. Starpposma nolēmumi (par nodrošinājuma/priekšpasākumiem un ar provizorisku izpildāmību) netiek piespiedu kārtā izpildīti; daļējie nolēmumi, kas galīgi atrisina strīdu, var tikt atzīti un izpildīti. Ārkārtas šķīrējtiesneša pasākumi un procesuālie rīkojumi tiek izpildīti tikai brīvprātīgi.[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[8]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā kopija (pietiek ar vienu oriģinālu vai kopiju);

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā kopija;

Tulkojums rumāņu valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā (tulkojuma atbilstību oriģinālam apliecina iesniedzēja puse);

Papildu eksemplāri atbilstoši izsaucamo pušu skaitam, ja ir nepieciešams tās izsaukt.

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Tiek ņemti vērā advokātu honorāri, tiesu izpildītāja maksas un tiesas zīmognodeva par izpildi (saskaņā ar Ārkārtas rīkojumu Nr. 80/2013), kā arī citi iespējamie izdevumi, apstrīdot izpildi.[9]

3.3. Noilguma termiņš

Nav noteikts īpašs termiņš pieteikuma par atzīšanu un izpildi iesniegšanai; pieteikuma par atzīšanu iesniegšana pārtrauc (aptur) izpildes termiņa tecējumu. Tajā pašā laikā izpilde tiks atteikta, ja tiesības pieprasīt izpildi ir zaudētas saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas šķīrējtiesas vieta (CPC 1104. panta 1. punkts, 1100. pants, 1129. panta f) apakšpunkts).[10]

Šie pamati atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam un CPC 1124.–1133. pantam; tie ir kopīgi Civilprocesa kodeksa, ES Regulas Nr. 1215/2012 un konvencijas regulējumiem.[11]

4.1. Galvenie pamati

Sabiedriskās kārtības pārkāpums (Rumānijas Iekšlietu ministrija);

Aizstāvības tiesību pārkāpums (neatbilstošs paziņojums);

Problēmas saistībā ar kompetenci vai tribunāla izveidi;

Lēmuma galīgā/obligātā rakstura trūkums;

Arbitrāžas vienošanās spēkā neesamība vai tās neesamība;

Strīda priekšmeta neizskatāmība šķīrējtiesā saskaņā ar Rumānijas tiesībām.

Iemesli iekšējo lēmumu atcelšanai ir noteikti CPC 608. pantā, bet prasības attiecībā uz lēmuma formu — CPC 603. pantā.[12]

Pēc izpildraksta izsniegšanas un ja parādnieks nepilda saistības brīvprātīgi, prasītājs sāk piespiedu izpildi saskaņā ar Civilprocesa kodeksa V grāmatu, izmantojot tiesu izpildītāju (executor judecătoresc): parādnieka īpašuma, kontu un citu aktīvu arests.[4]

Nodrošinājuma pasākumi, kas noteikti kā procesa rīkojums vai ko līdz šķīrējtiesas kolēģijas izveidei pieņēmis ārkārtas šķīrējtiesnesis, Rumānijā netiek izpildīti piespiedu kārtā — tikai brīvprātīgi.[7]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (ONRC): www.onrc.ro;

Elektroniskais nodrošinājuma prasību arhīvs (RNPM): www.rnpm.ro;

Tiesu izpildītāju savienība (UNEJ): www.executori.ro.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Divi posmi: eksekvācija, pēc tam izpilde saskaņā ar V grāmatu — atsevišķas procedūras;[4]

Saistība ar šķīrējtiesas vietas tiesībām: izpildi atteiks, ja tur ir zaudētas izpildes tiesības;[10]

Tikai galīgie nolēmumi: pagaidu un nodrošinājuma pasākumi netiek piespiedu kārtā izpildīti.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ Portal Legislativ — CPK (Civilprocesa kodekss): legislatie.just.ro

→ Ņujorkas konvencija (Rumānija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs ONRC: www.onrc.ro

UNEJ izpildītāju apvienība: www.executori.ro

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Rumānijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas Starptautiskā komercšķīrējtiesa (CICA): arbitration.ccir.ro

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Rumānijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Rumānijas Civilprocesa kodekss (Codul de procedură civilă), 1124.–1133. pants; V grāmata (Despre executarea silită). legislatie.just.ro

[2] CPC, 1124. pants (ārvalsts tiesas nolēmuma noteikšana), 1125. pants (atzīšanas nosacījumi); CPC 603. un 608. pants.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Rumānija — dalībvalsts), IV un V pants; labvēlīgāka režīma princips.

[10] CPC, 1100., 1104.(1.) un 1129.(f) pants — noilgums un saistība ar šķīrējtiesas vietas tiesībām.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[4] Aarna Law — Rumānija: Šķīrējtiesas nolēmumu izpilde (divas procedūras; Civilprocesa kodeksa V grāmata).

[5] CMS Expert Guides — Ārvalstu spriedumu atzīšana un izpilde Rumānijā (kompetentā tiesa; Bukarestes tiesa).

[6] Legal500 — Ārvalstu tiesu spriedumu un šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpilde Rumānijā (eksekvācija; aizliegums pārskatīt lietu pēc būtības).

[7] Legal500 / Aarna Law — Rumānija (tikai galīgie nolēmumi; ārkārtas šķīrējtiesneša pasākumi).

[8] „Jus Mundi“ — publikācija par Rumāniju (dokumenti; tulkojums rumāņu valodā).

[9] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas nolēmumu izpilde un apstrīdēšana Rumānijā (Stoica & Asociații); Ārkārtas dekrēts Nr. 80/2013.

[11] Legal500 — Rumānija (atteikuma pamats: sabiedriskā kārtība, tiesības uz aizstāvību, jurisdikcija, sprieduma galīgums).

[12] Lexology — Rumānija (CPC 608. pants — atcelšana; CPC 603. pants — lēmuma forma).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesu darbību Saūda Arābijas Karalistē reglamentē Šķīrējtiesu likums (Karaliskā dekrēta Nr. M/34, 1433. gads pēc hidžras kalendāra / 2012. gads), kas balstās uz 1985. gada UNCITRAL parauglikumu un aizstāj iepriekšējo 1983. gada likumu. Lēmumu (tostarp ārvalstu lēmumu) atzīšanu un izpildi reglamentē Izpildes likums (Karaliskais dekrēts Nr. M/53 no 1433. gada h. / 2012. gads), kas stājās spēkā 2013. gada 27. februārī, un tā zemāka līmeņa tiesību aktiem (Ministru kabineta lēmums Nr. 261/1433).[1]

Izpildes likums pirmo reizi ieviesa izpildes tiesneša (qadi al-tanfiz) institūciju un specializētās izpildes tiesas, kurām ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz iekšzemes un ārvalstu tiesu spriedumiem un šķīrējtiesu lēmumiem. Līdz 2013. gada 14. februārim ārvalstu nolēmumu izpilde bija Sūdzību izskatīšanas padomes (Board of Grievances) kompetencē.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Saūda Arābija 1994. gadā pievienojās 1958. gada Ņujorkas konvencijai ar atrunu par savstarpējību (un bez atpakaļejošas spēkas). Saūda Arābijas tiesas ir apstiprinājušas, ka šķīrējtiesas vietas valsts dalība konvencijā ir pietiekama, lai noteiktu savstarpējību; praksē savstarpējību apstiprina attiecīgs Tieslietu ministrijas paziņojums.[3]

2.1. Iestāde

Pieteikums tiek iesniegts izpildes tiesnesim (qadi al-tanfiz) specializētajā izpildes tiesā. Tiesnesis veic ierobežotu pārbaudi: viņš nepārskata strīda būtību un nepārvērtē šķīrējtiesneša lēmumu, bet pārbauda, vai ir ievērotas formālās prasības un vai nav pamata atteikumam.[4]

2.2. Nosacījumi izpildraksta izdošanai

Izpildes likums paredz, ka izpildes rīkojums jāizdod īsā termiņā, ievērojot šādus nosacījumus: (i) spriedums ir galīgs un saskaņā ar to valsti, kurā tas pieņemts, nav pārsūdzams; (ii) spriedums nav pretrunā ar iepriekš pieņemtu Saūda Arābijas tiesas spriedumu par to pašu jautājumu; (iii) spriedums neaizskar šariata principus vai Karalistes sabiedrisko kārtību; (iv) puse, pret kuru tiek pieprasīta izpilde, ir pienācīgi informēta.[5]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[6]

Apstiprināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Apstiprināts tulkojums arābu valodā (parasti legalizēts).

Lēmumam ir jāatbilst Arbitrāžas likuma 42. panta formālajām prasībām: tam jābūt rakstiskam, pamatotam un parakstītam no tribunāla sastāva puses (ja tribunāls ir kolektīvs — ar balsu vairākumu).[7]

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Tiek ņemtas vērā tiesas nodevas, kā arī izmaksas par tulkošanu/legalizāciju un juridisko atbalstu; konkrētās likmes ir jāpārbauda pieteikuma iesniegšanas brīdī.[4]

Pamati atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam; galvenais nosacījums ir atbilstība šariata tiesībām un sabiedriskajai kārtībai.[8]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība šķīrējtiesā saskaņā ar Saūda Arābijas tiesībām (piemēram, krimināllietas un daži ģimenes jautājumi);

Pretruna ar šariatu un Karalistes sabiedrisko kārtību (Izpildes likuma 11. pants; Šķīrējtiesu likuma 55. pants).

Ja lēmuma daļa, kas ir pretrunā ar šariatu/sabiedrisko kārtību, ir atdalāma, netiek izpildīta tikai šī daļa, bet pārējā daļa ir izpildāma. Konkrēti, piespriestie procenti (riba) parasti netiek izpildīti, savukārt parāda pamatsumma — tiek izpildīta. Pēdējos gados ir novērojama tendence sabiedrisko kārtību interpretēt šaurākā, starptautiskā nozīmē.[9]

Nodrošinājuma pasākumu atzīšana ir ierobežota. Pēc izpildraksta izsniegšanas piedziņu veic izpildtiesnesis: īpašuma arests un realizācija, piedziņas vēršana pret parādnieka kontiem un aktīviem. Izpildes procesā pret valsts iestādēm ir jāņem vērā suverēnās imunitātes jautājumi.[10]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (Tirdzniecības ministrija): mc.gov.sa;

Platforma „Najiz“ (Tieslietu ministrija) — izpildes process: najiz.sa;

Saūda Arābijas Komercšķīrējtiesas centrs (SCCA): www.sadr.org.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Atbilstība šariātam: parasti netiek piemēroti procenti — strukturējiet prasības, ņemot to vērā;[9]

Galīgums: apstipriniet, ka lēmums ir galīgs saskaņā ar šķīrējtiesas vietas tiesību aktiem;[5]

Tulkojums un legalizācija: iepriekš sagatavojiet apliecinātu tulkojumu arābu valodā.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ Bureau of Experts (Saūda Arābijas tiesību akti): laws.boe.gov.sa

→ Ņujorkas konvencija (Saūda Arābija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Tirdzniecības ministrija: mc.gov.sa

Platforma „Najiz“: najiz.sa

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Saūda Arābijas Komercšķīrējtiesas centrs (SCCA): www.sadr.org

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Saūda Arābijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Saūda Arābijas likums par šķīrējtiesām (Karaliskais dekrēts Nr. M/34 no 1433. gada h. / 2012. gada; UNCITRAL 1985. gada parauglikums); Likums par izpildi (Karaliskais dekrēts Nr. M/53 no 1433. gada pēc hidžras kalendāra / 2012. gada, spēkā no 2013. gada 27. februāra; Ministru kabineta lēmums Nr. 261/1433). laws.boe.gov.sa

[2] Izpildes likums — izpildes tiesneša institūcija (qadi al-tanfiz); specializētās izpildes tiesas; agrāk — Sūdzību izskatīšanas padome.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Saūda Arābija — pievienojās 1994. gadā; atruna par savstarpējību); savstarpējības apstiprinājums ar Tieslietu ministrijas paziņojumu.

[6] Ņujorkas konvencijas IV pants (dokumenti; tulkojums arābu valodā).

[7] Arbitrāžas likums, 42. pants (formālās prasības lēmumam); 55. pants (sabiedriskā kārtība/šariats); Izpildes likums, 11. pants.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[4] attorney.sa — Ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu izpilde Saūda Arābijā (ierobežota pārbaude; bez pārskatīšanas pēc būtības).

[5] attorney.sa; Aceris Law — Tiesiskais regulējums šķīrējtiesas nolēmumu izpildei Saūda Arābijā (nosacījumi rīkojuma izdošanai).

[8] Dentons — Šķīrējtiesas nolēmumu izpilde (KSA); IBA Šķīrējtiesas rokasgrāmata: Saūda Arābija (pamats; Konvencijas V pants).

[9] Pinsent Masons — Ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu izpilde Saūda Arābijā (procenti/riba; nošķiramība; publiskās kārtības šaurā interpretācija).

[10] Mondaq — Šķīrējtiesas nolēmumu izpilde Saūda Arābijā (nodrošinājuma pasākumi; suverēnā imunitāte; pieteikumu skaita pieaugums).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesas Serbijā regulē 2006. gada Šķīrējtiesu likums (Zakon o arbitraži), kas balstās uz 1985. gada UNCITRAL parauglikumu. Ārvalstu nolēmumu atzīšanu un izpildi reglamentē šā likuma IX nodaļa (64.–68. pants), kurā ietvertas tās pašas normas, kas Ņujorkas konvencijā. Pats piespiedu izpildes process tiek veikts saskaņā ar Izpildes un nodrošinājuma likumu (Republikas Serbijas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 106/2015).[1]

1.2. Ņujorkas konvencija

Serbija ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas dalībvalsts, pamatojoties uz tiesību pārmantošanu (bijusī Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika; paziņojums par tiesību pārmantošanu apstiprināja 1982. gada deklarāciju). Lai gan Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika bija izteikusi atrunu par savstarpējību, tai vairs nav nozīmes: 2006. gada Arbitrāžas likums neparedz savstarpējības prasību ārvalstu nolēmumu atzīšanai. Arī prasība par komerciālu raksturu vairs netiek izvirzīta.[2]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1961. gada Eiropas konvencija un ICSID Vašingtonas konvencija;

Divpusējie līgumi par atzīšanu un izpildi.[3]

2.1. Atzīšana un izpilde

Iekšzemes galīgie nolēmumi ir spēkā kā galīgi un saistoši tiesas nolēmumi; ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi iegūst šādu spēku pēc to atzīšanas. Ārvalstu nolēmums ir jāatzīst pirms tā izpildes; pēc atzīšanas tam ir iekšzemes galīgais un saistošais spēks.[4]

2.2. Pārsūdzība

Ir paredzētas tiesības pārsūdzēt pirmās instances lēmumu 30 dienu laikā no tā saņemšanas brīža.[5]

2.3. Iekšējo lēmumu kontrole

Iekšējo lēmumu pārbaude ir iespējama, atceļot (annulment) šķīrējtiesas lēmumu; lēmumu, jo īpaši, var atcelt, ja tas ir balstīts uz liecinieka vai eksperta nepatiesām liecībām, viltotiem dokumentiem vai šķīrējtiesnešu vai pušu noziedzīgām darbībām (kas konstatētas ar stājusies spēkā notiesājošu spriedumu).[6]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[7]

Apstiprināts šķīrējtiesas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Apstiprināts tulkojums serbu valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā.

3.2. Noilguma termiņš

Serbijas tiesību aktos nav noteikts īpašs termiņš pieteikuma iesniegšanai par ārvalsts sprieduma atzīšanu un izpildi; tiesu prakse, kas šo jautājumu tieši atrisinātu, nepastāv.[8]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Tiek ņemtas vērā tiesas nodevas, tulkošanas izmaksas un juridiskā atbalsta izmaksas; konkrētās likmes ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[4]

Šie pamati atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam (Arbitrāžas likums ietver identiskus noteikumus).[9]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Serbijas tiesībām;

Pretruna ar Serbijas sabiedrisko kārtību.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā izpilde tiek veikta saskaņā ar Likumu par izpildi un nodrošināšanu, izmantojot tiesu izpildītājus (javni izvršitelj): īpašuma un kontu arests, parādnieka aktīvu piedziņa.[10]

Īpašs noteikums: izpildes process pret ārvalsti vai starptautisku organizāciju ir pieļaujams tikai ar Ārlietu ministrijas rakstisku atļauju vai ar šādas valsts vai organizācijas tiešu piekrišanu.[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistru aģentūra (APR): www.apr.gov.rs;

Nekustamā īpašuma kadastrs (RGZ): www.rgz.gov.rs;

Tiesu izpildītāju palāta (Komora javnih izvršitelja): www.komoraizvrsitelja.rs.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Bez savstarpējības un komerciālām prasībām: 2006. gada likums tās neparedz;[2]

Tulkojums uz serbu valodu — ieplānojiet laiku un izmaksas;

Valsts aktīvi: izpilde pret valsti/starptautisku organizāciju — tikai ar Ārlietu ministrijas atļauju vai piekrišanu.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ pravno-informacioni-sistem.rs — 2006. gada Likums par šķīrējtiesām: pravno-informacioni-sistem.rs

→ Ņujorkas konvencija (Serbija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistru aģentūra: www.apr.gov.rs

RGZ kadastrs: www.rgz.gov.rs

7.3. Šķīrējtiesu institūti

Serbijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas šķīrējtiesa (Belgradas Šķīrējtiesas centrs): www.bac.org.rs

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Serbijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Serbijas 2006. gada Arbitrāžas likums (Zakon o arbitraži), IX nodaļa, 64.–68. pants; Likums par izpildi un nodrošināšanu (Republikas Oficiālais Vēstnesis Nr. 106/2015). pravno-informacioni-sistem.rs

[2] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Serbija — tiesību pārņēmēja kopš 1992. gada 27. aprīļa; atruna par savstarpējību vairs nav spēkā; komerciālā prasība atcelta ar 2006. gada likumu).

[3] 1961. gada Eiropas konvencija; ICSID Vašingtonas konvencija; divpusējie līgumi.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[4] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas formalitātes Serbijā (ārvalstu sprieduma atzīšana pirms izpildes; iekšējā spēkā esamība).

[5] Lexology — Serbija (apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas lēmumu — 30 dienas).

[6] Global Arbitration Review — Komercšķīrējtiesas: Serbija (Schoenherr) — iekšzemes nolēmumu atcelšana; 2006. gada likuma īpatnības.

[7] Ņujorkas konvencijas IV pants (dokumenti; tulkojums).

[8] Jus Mundi — Serbija (nav īpaša noilguma termiņa).

[9] Jus Mundi — Serbija; Lexology — Serbija (Konvencijas V panta pamats; noteikumu identitāte).

[10] Jus Mundi — Serbija (Likums par izpildi un nodrošināšanu Nr. 106/2015).

[11] Global Arbitration Review — Serbija (izpilde pret ārvalsti — Ārlietu ministrijas atļauja / piekrišana).

1.1. Galvenie tiesību akti

Arbitrāžu Singapūrā regulē divi likumi: 1994. gada Starptautiskās arbitrāžas likums (International Arbitration Act, IAA) — starptautiskajai arbitrāžai, kuras norises vieta ir Singapūrā, un ārvalstu nolēmumiem — un 2001. gada Arbitrāžas likums (Arbitration Act, AA) — attiecībā uz iekšzemes arbitrāžu. IAA ietver UNCITRAL parauglikumu (3. panta 1. punkts). Procesuālos jautājumus regulē 2021. gada Tiesas noteikumi (Rules of Court).[1]

Ārvalstu šķīrējtiesas nolēmums (Convention award) IAA 27. panta 1. punktā ir definēts kā nolēmums, kas pieņemts saskaņā ar šķīrējtiesas vienošanos kādas Ņujorkas konvencijas līgumslēdzējas valsts teritorijā, izņemot Singapūru. Saskaņā ar IAA 29. pantu šāds nolēmums tiek izpildīts vai nu ar prasības pieteikumu, vai arī tāpat kā Singapūras nolēmums saskaņā ar IAA 19. pantu. Nolēmumi no valstīm, kas nav Konvencijas dalībvalstis, tiek izpildīti saskaņā ar AA 46. panta 3. punktu (kā iekšzemes nolēmumi).[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Singapūra ir Ņujorkas konvencijas dalībvalsts; ārvalsts spriedums saskaņā ar IAA tiek uzskatīts par izpildāmu, ja nav piemērojams neviens no IAA 31. pantā minētajiem atteikuma pamatiem. Tiesa lietu pēc būtības nepārskata.[3]

2.1. Tiesa

Pieteikums tiek iesniegts Singapūras Augstākajā tiesā (General Division of the High Court). Parasti netiek izvirzītas nekādas prasības attiecībā uz jurisdikciju (parādnieka dzīvesvieta vai aktīvi), izņemot to, ka lēmumam jābūt Konvencijas šķīrējtiesas lēmumam.[4]

2.2. Procedūras raksturs

Pieteikums par izpildes atļauju (leave to enforce) tiek iesniegts Augstākajā tiesā ex parte kārtībā (sākotnējais pieteikums ar zvērestu — 2021. gada Tiesas noteikumi, 48. rīkojums). Ja atļauja tiek piešķirta, lēmums tiek izpildīts tāpat kā tiesas akts, un var tikt pieņemts tiesas lēmums, kas ir līdzvērtīgs šķīrējtiesas lēmumam. Pati atzīšanas procedūra ir kontradiktoriska; tiesa var uzaicināt puses uz tiesas sēdi.[5]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar IAA (un Ņujorkas konvencijas IV pantu) tiek pievienoti:[6]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Apstiprināts tulkojums, ja lēmums vai vienošanās ir sastādīta svešvalodā.

3.2. Noilguma termiņš

Pieteikums par izpildes atļauju jāiesniedz sešu gadu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (1959. gada Likums par noilgumu, 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts).[7]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Tiek piemērotas nodevas saskaņā ar Tiesas reglamenta Ceturto pielikumu; tiek ņemtas vērā arī izmaksas par tulkošanu un juridisko atbalstu.[5]

Šie pamati ir noteikti IAA 31. pantā un atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam; Singapūras tiesas tos interpretē šauri.[8]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (IAA 31. panta 2. punkts / V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (IAA 31. panta 4. punkts / V panta 2. punkts)

Strīds nav izskatāms saskaņā ar Singapūras tiesībām;

Pretruna ar Singapūras sabiedrisko kārtību.

Singapūra ievēro arbitrāžai labvēlīgu pieeju: ārkārtas šķīrējtiesneša lēmumi (tostarp no ārvalstu šķīrējtiesas) ir izpildāmi saskaņā ar IAA 29. pantu (CVG pret CVH [2022] SGHC 249). Pēc atļaujas saņemšanas izpilde notiek tāpat kā saskaņā ar tiesas lēmumu: mantas un kontu arests (garnishee), parādnieka aktīvu piedziņa.[9]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

ACRA uzņēmumu reģistrs (BizFile): www.bizfile.gov.sg;

Singapūras Zemes pārvalde (INLIS) — informācija par nekustamo īpašumu: www.sla.gov.sg;

Tiesu portāls (eLitigation): www.elitigation.sg.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Izpildāmības prezumpcija: ārvalsts spriedums ir izpildāms, ja nav pierādīts atteikuma pamats;[3]

Ārkārtas šķīrējtiesnesis: ārkārtas šķīrējtiesneša lēmumi ir izpildāmi (CVG pret CVH);[9]

Vadošais centrs: attīstīta SIAC / Maxwell Chambers infrastruktūra — paredzama prakse.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ Singapūras likumi tiešsaistē — IAA: sso.agc.gov.sg

→ Ņujorkas konvencija (Singapūra): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

ACRA uzņēmumu reģistrs: www.bizfile.gov.sg

Zemes pārvalde SLA: www.sla.gov.sg

7.3. Šķīrējtiesu institūti

Singapūras Starptautiskais šķīrējtiesu centrs (SIAC): www.siac.org.sg

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Singapūrā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] 1994. gada Starptautiskās šķīrējtiesas likums (IAA), III daļa; 2001. gada Šķīrējtiesas likums (AA); UNCITRAL parauglikums (IAA 3. panta 1. punkts); 2021. gada Tiesas reglamentu. sso.agc.gov.sg

[2] IAA, 27. panta 1. punkts (konvencijas lēmuma definīcija), 29. pants (ārvalsts lēmuma izpilde), 19. pants; AA, 46. panta 3. punkts (valstis, kas nav konvencijas dalībvalstis).

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Singapūra — dalībvalsts); izpildāmības prezumpcija (IAA 29. un 31. pants).

[7] 1959. gada Noilguma likums, 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts — sešu gadu termiņš.

Tiesu prakse

[9] CVG pret CVH [2022] SGHC 249 — ārkārtas šķīrējtiesneša lēmuma izpildāmība saskaņā ar IAA 29. pantu.

Analītiskie un informatīvie materiāli

[4] Jus Mundi — Singapūra (nav prasību par jurisdikciju, izņemot Konvencijas lēmumu; IAA 27. panta 1. punkts).

[5] Global Arbitration Review — Šķīrējtiesas nolēmumu apstrīdēšana un izpilde: Singapūra (Augstākā tiesa; ex parte; 2021. gada RoC 48. rīkojums); Global Legal Post — Singapūra.

[6] Ņujorkas konvencijas IV pants; Lexology — Problēmas ar šķīrējtiesas nolēmumu izpildi Singapūrā (dokumenti).

[8] CMS Expert Guides — Singapūra; Lexology — Singapūra (IAA 31. pants = Konvencijas V pants; šaurā interpretācija).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesas darbību reglamentē Likums par šķīrējtiesām Nr. 244/2002 Coll. (spēkā no 2002. gada 1. jūlija; būtiska reforma, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, to saskaņoja ar UNCITRAL parauglikumu 2006. gada redakcijā; nelielas izmaiņas veiktas 2017. un 2020. gadā). Likums attiecas uz šķīrējtiesu, kuras vieta ir Slovākijā, kā arī uz iekšzemes un ārvalstu nolēmumu atzīšanu un izpildi. Patērētāju šķīrējtiesu regulē atsevišķs Likums Nr. 335/2014 Coll.[1]

Pats piespiedu izpildes process tiek regulēts ar Izpildes kodeksu Nr. 233/1995 Coll. (Exekučný poriadok); procesuālie jautājumi — ar Civilprocesa kodeksu Nr. 160/2015 Coll.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija un līgumu prioritāte

Slovākija ir Ņujorkas konvencijas dalībvalsts, pārņemot Čehoslovākijas dalību (kopš 1993. gada 1. janvāra; Čehoslovākijai — kopš 1959. gada 10. oktobra), ar atrunu par savstarpējību. Praksē ārvalsts spriedums tiek atzīts un izpildīts pirmām kārtām saskaņā ar divpusēju līgumu, bet, ja tāda nav, — saskaņā ar Konvenciju. Saskaņā ar Arbitrāžas likuma 53. pantu starptautiskajiem līgumiem ir priekšroka pār šā likuma noteikumiem, kuri tiek piemēroti subsidāri.[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1961. gada Eiropas konvencija un 1927. gada Ženēvas konvencija;

Vašingtonas konvencija, ICSID un divpusējie līgumi. ES Regula Nr. 1215/2012 neattiecas uz šķīrējtiesas nolēmumiem.[4]

2.1. Atzīšanas mehānisms

Ārvalsts spriedums ir jāatzīst pirms tā izpildes, tomēr Slovākijas tiesas parasti nepieņem atsevišķu lēmumu par atzīšanu (eksekvāciju) — izņemot deklaratīvos lēmumus. Atzīšana tiek veikta izpildes procesa ietvaros: saskaņā ar Izpildes kodeksa § 54, pirms izpildes atļaujas izsniegšanas tiesa nodod ārvalstu spriedumu parādniekam un dod viņam iespēju pierādīt atteikuma pamatojumu (saskaņā ar konvenciju, līgumu vai Arbitrāžas likumu).[5]

Saskaņā ar Arbitrāžas likuma 49. panta 3. punktu ir iespējama arī lēmuma atzīšana bez tā izpildes (attiecībā uz deklaratīviem lēmumiem, kam nav nepieciešama piespiedu izpilde): tiek iesniegts atsevišķs pieteikums, un tiesa ar savu rīkojumu konstatē atzīšanu.[6]

2.2. Pārbaudes apjoms un pārsūdzība

Ja parādnieks neizvirza pamatojumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pārbauda vienīgi strīda izskatāmību šķīrējtiesā un atbilstību sabiedriskajai kārtībai. Jebkuram lēmumam par atteikumu atzīt un izpildīt spriedumu jābūt pamatotam, un to var pārsūdzēt.[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu un Arbitrāžas likumu pievienots:[8]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Apstiprināts tulkojums slovāku valodā, ja dokumenti ir sastādīti citā valodā.

3.2. Tiesāšanās izdevumi un termiņi

Tiesas nodevas lietās par sprieduma atcelšanu ir 331,50 eiro (tāda pati summa — par parasto apelāciju; par ārkārtas apelāciju — 663 eiro); advokātu honorāri tiek atlīdzināti saskaņā ar Dekrētu Nr. 655/2004. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas statistiku apgabaltiesas un reģionālās tiesas lietas izskata vidēji 21 mēneša laikā. Pēc vispārējā principa izdevumus sedz zaudējusī puse.[9]

Prasības attiecībā uz ārvalsts sprieduma atzīšanu saskaņā ar Arbitrāžas likumu praktiski sakrīt ar Ņujorkas konvencijas V pantu.[10]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums (ja tas varēja ietekmēt iznākumu);

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts lēmuma pieņēmējvalsts tiesā.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Slovākijas tiesībām;

Pretruna ar Slovākijas Republikas vispārējo sabiedrisko kārtību.

Ja lēmums ir daļēji nošķirams, tiesa var atzīt un izpildīt tikai to lēmuma daļu, kas attiecas uz strīdu šīs šķīrējtiesas līguma ietvaros.[10]

Pieteikuma par atcelšanu iesniegšana (attiecībā uz lēmumiem, kuru šķīrējtiesas vieta ir Slovākijā; termiņš — 60 dienas no izsniegšanas brīža) automātiski neaptur izpildi; tiesa var to apturēt pēc puses lūguma. Pēc izpildes atļaujas saņemšanas izpilde tiek veikta saskaņā ar Izpildes kodeksu, izmantojot tiesu izpildītāju (súdny exekútor): mantas un kontu arests, parādnieka aktīvu piedziņa.[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Tirdzniecības reģistrs (Obchodný register): www.orsr.sk;

Nekustamā īpašuma kadastrs (Kataster): www.katasterportal.sk;

Izpildes lietu reģistrs — caur Slovākijas Izpildītāju palātu: www.ske.sk.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Atzīšana izpildes ietvaros: parasti netiek izdots atsevišķs izpildraksts — tas vienkāršo procesu;[5]

Parādnieka rīcība: pārbaudes apjoms ir atkarīgs no tā, vai parādnieks tos paziņos;

Tulkojums uz slovāku valodu — ieplānojiet laiku un izmaksas.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ Slov-Lex — Likums Nr. 244/2002 Coll.: slov-lex.sk

→ Ņujorkas konvencija (Slovākija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs: www.orsr.sk

Kadastrs: www.katasterportal.sk

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Slovākijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas šķīrējtiesa: www.sopk.sk

7.4. Šovārijas šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Slovākijas Arbitrāžas likums Nr. 244/2002 Coll. (spēkā no 2002. gada 1. jūlija; reforma no 2015. gada 1. janvāra — UNCITRAL 2006. gada parauglikums); Likums Nr. 335/2014 (patērētāju šķīrējtiesas). slov-lex.sk

[2] Izpildes kodekss Nr. 233/1995 Coll. (§ 54); Civillietu procesuālais kodekss Nr. 160/2015 Coll.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Slovākija — tiesību pārņemšana no 1993. gada 1. janvāra; Čehoslovākija — no 1959. gada 10. oktobra; atruna par savstarpējību); Arbitrāžas likuma 53. pants.

[4] 1961. gada Eiropas konvencija; 1927. gada Ženēvas konvencija; ICSID Vašingtonas konvencija; ES Regula Nr. 1215/2012 (neattiecas uz šķīrējtiesas nolēmumiem).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] Arbitration-Slovakia.com — Šķīrējtiesas nolēmumu izpilde (Izpildes kodeksa 54. pants; atzīšana izpildes ietvaros).

[6] Arbitration-Slovakia.com — Šķīrējtiesu likuma 49. panta 3. punkts (atzīšana bez izpildes).

[7] CMS Expert Guides — Slovākija (pamatots atteikums; pārsūdzība; pārbaude ex officio).

[8] Lexology — Sākotnējā analīze: šķīrējtiesas process Slovākijā (dokumenti; Konvencijas IV pants).

[9] Lexology — Slovākija (tiesas izdevumi 331,50/663 eiro; vidējais termiņš 21 mēnesis; Dekrēts Nr. 655/2004).

[10] CMS ekspertu rokasgrāmatas — Slovākija (Konvencijas V panta pamats; daļēja izpilde).

[11] Global Arbitration Review — Komercšķīrējtiesa: Slovākija (A&O Shearman); atcelšanas termiņš — 60 dienas; Izpildes kodekss.

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesas process Slovēnijā tiek regulēts ar Šķīrējtiesu likumu (Zakon o arbitraži, ZArbit), kas tika pieņemts 2008. gada 25. aprīlī un stājās spēkā 2008. gada 10. augustā. Likums ietver galvenos noteikumus no UNCITRAL parauglikuma (1985. gada redakcija un atsevišķi 2006. gada aspekti). Procesuālie jautājumi tiek regulēti ar Civilprocesa likumu, bet nolēmumu atzīšana — ar noteikumiem par bezstrīdus (bezprasības) procesu.[1]

Saskaņā ar ZArbit 42. pantu ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi tieši regulē Ņujorkas konvencija. Ārvalstu spriedumi kļūst saistoši pēc to atzīšanas Ļubļanas apgabaltiesā.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Slovēnija kļuva par Ņujorkas konvencijas dalībvalsti tiesību pārmantošanas kārtībā no 1992. gada 6. jūlija. Vienīgais atruna — konvencijas atpakaļejošās spēka nepiemērošana lēmumiem, kas pieņemti pirms 1992. gada 6. jūlija; izņēmums par savstarpējību nav paziņots. Labvēlīgāko tiesību normu piemērošana (VII panta 1. punkts) ir izslēgta, ZArbit tieši atsaucoties uz konvenciju.[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1961. gada Eiropas konvencija un ICSID Vašingtonas konvencija;

1960. gada nolīgums starp bijušo Dienvidslāviju un Austriju par šķīrējtiesas nolēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi (tiesību pēctecības kārtībā).[4]

2.1. Tiesa

Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanai ir izņēmuma jurisdikcija Ļubļanas apgabaltiesai (Okrožno sodišče v Ljubljani). Lai panāktu nolēmuma izpildi, iesniedzējam ir jāpierāda, ka parādniekam attiecīgajā apgabalā ir aktīvi.[5]

2.2. Procedūras raksturs

Ārvalsts sprieduma atzīšana notiek saskaņā ar bezstrīdīgu civillietu procesu, kam piemīt kontradiktorisks raksturs: pirms sprieduma pasludināšanas tiesa pretējai pusei dod iespēju izklāstīt savu viedokli (inter partes).[6]

2.3. Pārsūdzība

Ir paredzēta viena pārsūdzības instance: apelācijas sūdzību par Ļubļanas apgabaltiesas lēmumu izskata Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa. Ārkārtas pārsūdzības līdzekļi nav pieļaujami.[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[8]

Arbitrāžas lēmuma oriģināls vai tā kopija;

Arbitrāžas vienošanās oriģināls vai apliecināta kopija — pēc tiesas pieprasījuma;

Apstiprināts tulkojums, ja lēmums vai vienošanās nav sastādīta tiesas oficiālajā valodā.

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Tiek ņemtas vērā tiesas nodevas, tulkošanas izmaksas un juridiskā atbalsta izmaksas; konkrētās likmes ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[5]

Attiecībā uz ārvalstu tiesas nolēmumiem tiek piemēroti Ņujorkas konvencijas V panta pamati.[9]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība saskaņā ar Slovēnijas tiesībām;

Pretruna ar Slovēnijas Republikas sabiedrisko kārtību.

Attiecībā uz iekšzemes nolēmumiem tiesa var atteikties atzīt izpildāmību tikai divu iemeslu dēļ — strīda priekšmeta neiespējamība izskatīt šķīrējtiesā vai pretruna ar sabiedrisko kārtību; pārskatīšana pēc būtības netiek veikta.[10]

Aktīvu piedziņa ir iespējama: (i) pēc tam, kad lēmums par atzīšanu ir stājies spēkā (res iudicata — apelācijas sūdzība nav iesniegta un termiņš tās iesniegšanai ir beidzies), vai (ii) ja tiesa ir pasludinājusi savu lēmumu par nekavējami izpildāmu, neraugoties uz apelācijas sūdzību. Tikai lēmums par atzīšanu un izpildāmību kopā ar šķīrējtiesas lēmumu veido izpildrakstu.[11]

Izpilde tiek veikta, izmantojot parastos tiesu izpildes līdzekļus saskaņā ar Likumu par izpildi un nodrošināšanu (Zakon o izvršbi in zavarovanju): mantas un kontu arests, aktīvu piedziņa.[12]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Slovēnijas Uzņēmumu reģistrs (AJPES): www.ajpes.si;

Zemes reģistrs (Zemljiška knjiga): evlozisce.sodisce.si;

Tiesu portāls (tiesu reģistrs) — caur AJPES.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Vienotā tiesa: visas lietas par ārvalstu spriedumu atzīšanu — Ļubļanas apgabaltiesa;

Konkurence: parādnieks piedalās atzīšanas procesā;

Aktīvi apgabalā: lai izpildītu spriedumu, ir jāapstiprina, ka parādniekam ir aktīvi attiecīgajā apgabalā.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ PIS — Likums par šķīrējtiesām (ZArbit): pisrs.si

→ Ņujorkas konvencija (Slovēnija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

AJPES uzņēmumu reģistrs: www.ajpes.si

Zemes reģistrs: evlozisce.sodisce.si

7.3. Šķīrējtiesu institūti

Ļubļanas Arbitrāžas centrs (LAC) pie Slovēnijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas: www.sloarbitration.eu

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Slovēnijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Slovēnijas Arbitrāžas likums (Zakon o arbitraži, ZArbit; pieņemts 2008. gada 25. aprīlī, stājies spēkā 2008. gada 10. augustā; balstīts uz UNCITRAL parauglikumu). pisrs.si

[2] ZArbit, 42. pants — ārvalstu spriedumu atzīšana tieši saskaņā ar Ņujorkas konvenciju; Ļubļanas apgabaltiesa.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Slovēnija — tiesību pārņēmēja kopš 1992. gada 6. jūlija; atruna par atpakaļejošo spēku; bez atrunas par savstarpējību; izņēmums — VII panta 1. punkts).

[4] 1961. gada Eiropas konvencija; ICSID Vašingtonas konvencija; 1960. gada nolīgums (bijusī Dienvidslāvija — Austrija).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] „Jus Mundi“ — publikācija par Slovēniju (Ļubļanas apgabaltiesa; aktīvu esamība apgabalā); „CMS Expert Guides“ — Slovēnija.

[6] Jus Mundi — Slovēnija (inter partes; bezstrīdus process).

[7] Jus Mundi — Slovēnija (pārsūdzība Augstākajā tiesā; viena instance).

[8] Global Arbitration Review — Slovēnija; Konvencijas IV pants (dokumenti; tulkojums).

[9] Lexology — Īsumā: šķīrējtiesas formalitātes Slovēnijā (Jadek & Pensa); pamatojums — Konvencijas V pants.

[10] Global Legal Insights — International Arbitration 2024, Slovēnija (noraidīšanas pamati attiecībā uz iekšzemes lēmumiem).

[11] Jus Mundi — Slovēnija (aktīvu arests; res iudicata; tūlītēja izpildāmība).

[12] Global Legal Insights — Slovēnija (Likums par izpildi un nodrošināšanu).

1.1. Galvenie tiesību akti

Šķīrējtiesas process Korejas Republikā tiek regulēts ar Šķīrējtiesu likumu (Korean Arbitration Act, KAA), kurā 1999. gadā tika pārņemts UNCITRAL parauglikums un kurš tika atjaunināts 2016. un 2020. gadā (ņemot vērā 2006. gada grozījumus parauglikumā). Atzīšanas un izpildes kārtība ir noteikta KAA 37. pantā; attiecībā uz ārvalstu nolēmumiem galvenie ir 38.–39. pants.[1]

Koreja piemēro divkāršu pieeju: iekšzemes spriedumi (kas pieņemti Korejā) un ārvalstu spriedumi (kas pieņemti ārvalstīs) tiek regulēti ar atšķirīgām normām. Vienlaikus darbojas 2016. gada Likums par šķīrējtiesu nozares attīstību, kas atbalsta šķīrējtiesu infrastruktūru.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Koreja 1973. gadā pievienojās 1958. gada Ņujorkas konvencijai, izsakot atrunas par savstarpējību un komerciālo raksturu. Saskaņā ar KAA 39. panta 1. punktu konvencijas darbības jomā ietilpstošo ārvalstu spriedumu atzīšana un izpilde notiek saskaņā ar konvenciju.[3]

1.3. Lēmumi, kas neattiecas uz Konvencijas darbības jomu

Ārvalstu spriedumu, kas pieņemti valstīs, kuras nav Konvencijas dalībvalstis, atzīšanu un izpildi reglamentē KAA 39. panta 2. punkts, kurā ir atsauce uz Civilprocesa likuma 217. pantu un Civilizpildes likuma 26. panta 1. punktu, 27. pantu Civiltiesiskās izpildes likumā (vispārīgās prasības ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanai, tostarp starptautiskā jurisdikcija un savstarpējums).[4]

2.1. Tiesa un lēmuma forma

Pieteikums tiek iesniegts apgabaltiesā (district court). Kopš 2016. gada reformas tiesas lēmums par izpildi tiek pieņemts tiesas rīkojuma (court order) formā, nevis kā formāls tiesas spriedums (judgment) — tas paātrina procedūru. Korejā nav īpaša tiesas, kas izskatītu arbitrāžas lietas.[5]

2.2. Pārsūdzība

Jebkura no pusēm ir tiesīga pārsūdzēt izpildrīkojumu Augstākajā tiesā, un pēc tam — Augstākajā tiesā. Tomēr pārsūdzība neaptur izpildi: apgabaltiesas rīkojums, kā likums, ir pakļauts provizoriskai izpildei sūdzību izskatīšanas laikā.[6]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar KAA 37. pantu (un Ņujorkas konvencijas IV pantu) tiek pievienots:[7]

Apstiprināta vai vienkārša šķīrējtiesas lēmuma kopija;

Šķīrējtiesas līgums (attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar Konvenciju — saskaņā ar IV pantu);

Tulkojums korejiešu valodā, ja lēmums ir sastādīts svešvalodā.

3.2. Noilguma termiņš

KAA neparedz īpašu termiņu šķīrējtiesas lēmuma izpildei; saskaņā ar KAA 35. pantu lēmumam (ja nav atteikts to atzīt vai izpildīt) ir tāds pats spēks kā galīgajam tiesas spriedumam.[8]

3.3. Tiesas izdevumi

Tiek ņemtas vērā tiesas nodevas, tulkošanas izmaksas un juridiskā atbalsta izmaksas; konkrētās likmes ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[5]

Attiecībā uz ārvalstu spriedumiem saskaņā ar Konvenciju tiek piemēroti Ņujorkas konvencijas V panta pamati (attiecībā uz iekšzemes spriedumiem — gandrīz identiski KAA 38. panta pamati). Korejas tiesas izpildi noraida ārkārtīgi reti.[9]

4.1. Pamats, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepareizi sniegts paziņojums vai nespēja izklāstīt savu viedokli;

Lēmuma piemērošana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides kārtības vai procedūras pārkāpums;

Lēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts/apturēts valstī, kurā tas pieņemts.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda neizskatāmība šķīrējtiesā saskaņā ar Korejas tiesībām;

Pretruna ar Korejas sabiedrisko kārtību.

Augstākā tiesa norādīja, ka, novērtējot sabiedrisko kārtību saskaņā ar Konvenciju, jāņem vērā ne tikai Korejas iekšējā situācija, bet arī nepieciešamība nodrošināt starptautiskās tirdzniecības paredzamību un stabilitāti; šis standarts tiek interpretēts šauri. Ar 2022. gada 11. marta lēmumu Augstākā tiesa atzina iespēju noteiktos apstākļos izpildīt spriedumus, kuros piespriesti sodījoši (sankcionējoši) zaudējumi, ja šādi zaudējumi ir pieļaujami saskaņā ar Korejas tiesībām.[10]

KAA 18-7. pants atļauj tiesā izpildīt šķīrējtiesas nodrošinājuma pasākumus, taču tikai tad, ja šādas šķīrējtiesas atrašanās vieta ir Korejā; ārvalstu šķīrējtiesu nodrošinājuma pasākumus Korejas tiesas neizpilda (Čondžu apgabaltiesa, 2023. gada 8. jūnija lēmums Nr. 2022KaHap50245). Pēc izpildraksta izdošanas piedziņa tiek veikta saskaņā ar Civiltiesiskās izpildes likumu: mantas arests un realizācija, piedziņa no parādnieka kontiem un aktīviem.[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Komerciālās reģistrācijas reģistrs (Augstākās tiesas interneta reģistrs): www.iros.go.kr;

Nekustamā īpašuma reģistrs — izmantojot to pašu tiesas portālu;

Korejas Komercšķīrējtiesu padome (KCAB): www.kcab.or.kr.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Noraidījumu retums: stabila prakse, kas atbalsta šķīrējtiesu — augsta paredzamība;[9]

Rīkojums lēmuma vietā: paātrināta izpildes procedūra kopš 2016. gada;[5]

Nodrošinājuma pasākumi: izpildāmi ir tikai tādas šķīrējtiesas noteiktie pasākumi, kuras šķīrējtiesas vieta atrodas Korejā.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ Korejas Tiesību aktu tulkošanas centrs — Šķīrējtiesu likums: www.law.go.kr

→ Ņujorkas konvencija (Koreja): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Augstākās tiesas tiešsaistes reģistrs: www.iros.go.kr

KCAB: www.kcab.or.kr

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Korejas Komercšķīrējtiesu padome (KCAB / KCAB International): www.kcab.or.kr

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Korejā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir publicēts Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Informācija ir apkopota no publiski pieejamiem avotiem, ņemot vērā stāvokli 2026. gada vidū. Turpmāk ir sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šīs instrukcijas saturs.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Korejas Republikas Arbitrāžas likums (KAA; UNCITRAL parauglikums — 1999, grozīts 2016. un 2020. gadā), 35., 37., 38. un 39. pants. law.go.kr

[2] KAA divvirzienu pieeja (iekšzemes/ārvalstu lēmumi); 2016. gada Likums par šķīrējtiesu nozares attīstību.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Koreja — pievienojās 1973. gadā; atrunas par savstarpējību un komerciālajiem jautājumiem); KAA, 39. panta 1. punkts.

[4] KAA, 39. panta 2. punkts → Civilprocesa likums, 217. pants; Likums par civiltiesisko izpildi, 26. panta 1. punkts, 27. pants.

[7] KAA, 37. pants; Ņujorkas konvencijas IV pants (dokumenti; tulkojums korejiešu valodā).

[8] KAA, 35. pants (galīgā tiesas lēmuma spēks; īpaša termiņa neesamība).

Tiesu prakse

[10] Korejas Augstākā tiesa, 2022. gada 11. marta spriedums (soda zaudējumi); Global Arbitration Review — „Rejecting public policy defences: South Korean courts“ (šaurais sabiedriskās kārtības standarts).

[11] Čondžu apgabaltiesa, 2022KaHap50245. lēmums, 2023. gada 8. jūnijā (nodrošinājuma pasākumi — tikai tad, ja šķīrējtiesas vieta atrodas Korejā; KAA 18-7. pants).

Analītiskie un informatīvie materiāli

[5] CMS Expert Guides — Dienvidkoreja; Global Legal Post — Dienvidkoreja (apgabaltiesa; kopš 2016. gada rīkojums tiek izmantots lēmuma vietā).

[6] Lexology — Šķīrējtiesas formalitātes Dienvidkorejā (pārsūdzība: Augstākā tiesa → Augstākā tiesa; pagaidu izpilde).

[9] Global Arbitration Review — Šķīrējtiesas nolēmumu apstrīdēšana un izpilde: Dienvidkoreja (Baker McKenzie & KL Partners) — noraidījumu gadījumi ir reti; KAA 38. pants / Konvencijas V pants.

1.1. Pamata tiesību akti

Ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi Spānijā regulē normu kopums:[1]

Šķīrējtiesas likums Nr. 60/2003 (2003. gada 23. decembris) (Ley de Arbitraje, SAA) — 46. pants tieši atsaucas uz Ņujorkas konvenciju attiecībā uz ārvalstu nolēmumu eksekvatūru;[2]

Likums Nr. 29/2015 (2015. gada 30. jūlijs) par starptautisko tiesisko sadarbību civillietās (LCJI), V sadaļa — eksekvatūras procedūra (piemēro no 2015. gada 20. augusta);[3]

Civilprocesa likums Nr. 1/2000 (Ley de Enjuiciamiento Civil, LEC) — subsidiāri.

Likums 60/2003 balstās uz 1985. gada UNCITRAL parauglikumu un ir piemērojams gan iekšzemes, gan starptautiskajai šķīrējtiesai.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Spānija parakstīja 1958. gada Ņujorkas konvenciju 1977. gada 29. aprīlī, bez jebkādām atrunām.[4] Saskaņā ar SAA 46.2. pantu ārvalstu nolēmumu eksekvatūru tieši regulē Konvencija (neskarot labvēlīgākus starptautiskos līgumus). Būtībā Konvencija ir inkorporēta Spānijas tiesībās un padara nevajadzīgu atsevišķu iekšzemes eksekvatūras režīmu.[5]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1961. gada Eiropas konvencija par ārējās tirdzniecības šķīrējtiesu (parakstīta 05.03.1975);

1961. gada Ženēvas konvencija par starptautisko tirdzniecības šķīrējtiesu;

Divpusēji līgumi ar vairākām valstīm (Šveici, Franciju, Itāliju, Ķīnu, Bulgāriju, Maroku, Meksiku, Brazīliju, Urugvaju u.c.), kas satur noteikumus par atzīšanu.[6]

2.1. Divas atsevišķas procedūras

Spānijas tiesības skaidri nošķir divas procedūras: (1) ārvalstu šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu (eksekvatūru) un (2) atzītā nolēmuma turpmāko piespiedu izpildi.[7]

2.2. Tiesa atzīšanai (eksekvatūrai)

Kopš 2011. gada (grozījums ar Likumu 11/2011) kompetence attiecībā uz ārvalstu nolēmumu eksekvatūru ir Augstākās tiesas (Tribunal Superior de Justicia, TSJ) Civillietu un krimināllietu palātai tajā autonomajā kopienā, kur atrodas parādnieks-puse — SAA 8.6. pants.[8] Spānijā ir 17 šādas tiesas (atbilstoši autonomo kopienu skaitam). Jurisdikciju nosaka: pirmkārt, pēc atbildētāja domicila; otrkārt, pēc nolēmuma izpildes vietas; treškārt, pēc vietas, kur nolēmumam ir jārada tiesiskās sekas.[9]

2.3. Tiesa izpildei

Pēc eksekvatūras saņemšanas piespiedu izpildi veic Pirmās instances tiesa (Juzgado de Primera Instancia) tajā vietā, kur nolēmumam ir jārada sekas, saskaņā ar Civilprocesa likuma (LEC) noteikumiem.[1]

2.4. Spānijas tiesu nostāja

Spānijas tiesas demonstrē stabili proarbitrāžas pieeju. Pieteikumi par nolēmuma atcelšanu tiek apmierināti reti, savukārt ārvalstu nolēmumi parasti tiek atzīti un izpildīti. Tiesas reti atsaka eksekvatūru, pamatojoties uz Konvencijas V pantu.[10]

2.5. Pārsūdzība

TSJ nolēmums par eksekvatūras jautājumu ir galīgs un nav tālāk pārsūdzams.[7]

3.1. Kārtība

Procedūru var ierosināt jebkura persona, kurai ir likumīga interese (LCJI 54. pants). Pieteikumam jāatbilst LEC 399. panta prasībām (pušu identifikācija, faktu un tiesisko pamatu izklāsts, prasījumu formulējums). Obligāta ir procesuālā pilnvarotā (procurador) un advokāta (abogado) pārstāvība.[11]

Tiesa izskata pieteikumu un dokumentus; ja tie tiek pieņemti, tos nodod atbildētājam iebildumu iesniegšanai 30 dienu laikā. Pēc iebildumu formalizēšanas vai termiņa notecēšanas tiesa pieņem nolēmumu.[12]

3.2. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu pievieno:[13]

šķīrējtiesas nolēmuma oriģinālu, pienācīgi apliecinātu, vai tā apliecinātu kopiju;

šķīrējtiesas līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju;

tulkojumu spāņu valodā (vai attiecīgās autonomās kopienas oficiālajā valodā), ja dokumenti sastādīti citā valodā; tulkojumu apliecina oficiāls vai zvērināts tulks vai diplomātiskā/konsulārā iestāde.[13]

3.3. Tiesas izdevumi

Pieteicēja galvenie izdevumi: obligātie procesuālā pilnvarotā (procurador) un advokāta (abogado) honorāri, kā arī zvērināta tulkojuma izmaksas. Tiesas nodevu (tasa judicial) iekasē no juridiskajām personām saskaņā ar Likumu 10/2012; fiziskās personas no nodevas ir atbrīvotas.[11]

Piezīme: konkrētās summas atkarīgas no lietas apstākļiem un pārbaudāmas iesniegšanas brīdī.

3.4. Termiņi

Vidējais eksekvatūras procedūras ilgums ir no 6 mēnešiem līdz 1 gadam (pēc dažiem novērtējumiem — 6–9 mēneši). Turpmākā izpilde parasti notiek ātrāk.[1]

3.5. Noilguma termiņš

Pieteikums par eksekvatūru jāiesniedz piecu gadu laikā no brīža, kad šķīrējtiesas nolēmums kļuvis galīgs.[14]

Tā kā eksekvatūru tieši regulē Ņujorkas konvencija, piemēro tikai un vienīgi Konvencijas V panta pamatus. TSJ ierobežo savu pārbaudi ar šo pamatu esamību vai neesamību.[7]

4.1. Pamati, uz kuriem atsaucas parādnieks (V(1). pants)

Pušu rīcībnespēja vai šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepienācīgs paziņojums par šķīrējtiesneša iecelšanu / procesu vai neiespēja izklāstīt savu nostāju;

Nolēmuma pārsniegšana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla sastāva veidošanas kārtības vai procedūras pārkāpums;

Nolēmums vēl nav kļuvis saistošs vai ir atcelts / apturēts nolēmuma pieņemšanas valstī.

4.2. Pamati, ko pārbauda tiesa (V(2). pants)

Strīda priekšmeta nearbitrablitāte saskaņā ar Spānijas tiesībām;

Pretruna Spānijas sabiedriskajai kārtībai.

4.3. Īpašs gadījums: ārvalstīs atcelts nolēmums

Jautājums par to nolēmumu izpildi, kuri atcelti nolēmuma pieņemšanas valstī, Spānijā nav galīgi noregulēts. Neviena Spānijas tiesa līdz šim nav izpildījusi ārvalstīs atceltu nolēmumu. Tomēr tiesas ir atzinušas nolēmumus, kad pēc šķīrējtiesas atrašanās vietas bija tikai nepabeigta atcelšanas procedūra.[15] Mursijas Augstākā tiesa (2019. gada 12. aprīlī) norādīja, ka tiesai ir tiesības, bet ne pienākums atteikt eksekvatūru, pamatojoties uz Konvencijas V(1)(e). panta pamatu. Tādējādi atcelta nolēmuma izpilde teorētiski ir iespējama, bet praksē apgrūtināta.[15]

Saskaņā ar Likuma 29/2015 (LCJI) 54(2). pantu nodrošināšanas pasākumus var pieprasīt ārvalstu nolēmuma eksekvatūras procedūras gaitā.[16] Pēc atzīšanas nolēmumu izpilda kā galīgu tiesas nolēmumu (SAA 43. pants). Pieejamie pasākumi (pēc analoģijas ar LEC 727. pantu) ietver:

Preventīvo arestu (embargo preventivo) mantai un naudas līdzekļiem;

Tiesas pārvaldi pār ienesīgu mantu;

Bankas kontu un debitoru parādu arestu.

6.1. Obligātā pārstāvība

Nepieciešams gan procesuālais pilnvarotais (procurador), gan advokāts (abogado). Ārvalstu piedzinējam Spānijas speciālistu piesaiste ir obligāta.

6.2. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi mantas un parādnieka statusa noskaidrošanai:

Komercreģistrs (Registro Mercantil): www.registradores.org;

Nekustamā īpašuma reģistrs (Registro de la Propiedad) — caur to pašu portālu;

Oficiālais biļetens BORME (Boletín Oficial del Registro Mercantil): www.boe.es/diario_borme.

6.3. Praktiskie šķēršļi

Piecu gadu noilguma termiņš: pieteikums jāiesniedz savlaicīgi;[14]

Procedūru nošķirtība: atzīšana un izpilde ir divi atsevišķi procesi, kas palielina kopējo termiņu;

Tulkojums: nepieciešams nolēmuma un šķīrējtiesas līguma zvērināts tulkojums.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ BOE — Šķīrējtiesas likums 60/2003: boe.es

→ BOE — Likums 29/2015 (LCJI)

→ Ņujorkas konvencija (Spānija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Komercreģistrs un nekustamā īpašuma reģistrs: www.registradores.org

BORME: www.boe.es/diario_borme

7.3. Šķīrējtiesas institūcijas

Madrides šķīrējtiesa (Corte de Arbitraje de Madrid): www.arbitramadrid.com

Spānijas šķīrējtiesa (CEA): www.cienternacional.com

7.4. Speciālisti šķīrējtiesas nolēmumu izpildē Spānijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir ievietots Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļvietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Ziņas apkopotas no atklātiem avotiem uz 2026. gada vidu. Zemāk sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šī instrukcija.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[2] Šķīrējtiesas likums Nr. 60/2003 (2003. gada 23. decembris) (Ley de Arbitraje), 8.6., 43., 46. pants (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Likumu 11/2011). BOE: boe.es

[3] Likums Nr. 29/2015 (2015. gada 30. jūlijs) par starptautisko tiesisko sadarbību civillietās (LCJI), V sadaļa, 54. pants.

[1] Civilprocesa likums Nr. 1/2000 (Ley de Enjuiciamiento Civil), 399., 727. pants; Likums 10/2012 (tiesas nodevas).

[4] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Spānija parakstīja 29.04.1977, bez atrunām), IV, V, VII pants.

[6] Spānijas divpusējie līgumi par atzīšanu (Šveice, Francija, Itālija, Ķīna u.c.); 1961. gada Eiropas konvencija.

Tiesu prakse

[15] Tribunal Superior de Justicia de Murcia, 2019. gada 12. aprīlis (tiesības, bet ne pienākums atteikt saskaņā ar V(1)(e). pantu); Tribunal Supremo, Nr. 9443/2004.

Analītiskie un uzziņu materiāli

[5] Global Arbitration Review — Commercial Arbitration, Spain (Cuatrecasas) — SAA 46.2. pants, preambula.

[7] Lawants — Enforcement of Arbitral Awards in Spain (procedūru nošķirtība, TSJ kompetence, galīgums).

[8] Global Legal Insights — International Arbitration Laws and Regulations, Spain (SAA 8.6. pants).

[10] Vilá Abogados — The New Exequatur of Foreign Arbitral Awards in Spain (procedūra saskaņā ar LCJI).

[11] Gamero & Bravo Abogados — How to Enforce an Arbitral Award or a Foreign Judgment in Spain (2025).

[13] Mariscal & Abogados — Implementation of foreign commercial arbitral awards in Spain (Konvencijas IV pants).

[14] Vilá Abogados / LCJI — piecu gadu termiņš eksekvatūras pieteikuma iesniegšanai.

[16] Clyde & Co — Can you still enforce awards in Spain that have been set aside? (2022).

1.1. Pamata tiesību akti

Šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi Zviedrijā regulē Likums par šķīrējtiesu (lagen om skiljeförfarande, SFS 1999:116, angļu val. — Swedish Arbitration Act, SAA). Likums būtiski atjaunināts ar 2019. gada reformu (spēkā no 2019. gada 1. marta).[1] Noteikumi par ārvalstu nolēmumiem ietverti SAA §§ 52–60. Likums attiecas gan uz iekšzemes, gan starptautisko šķīrējtiesu un, kaut arī formāli nav balstīts uz UNCITRAL parauglikumu, tam ir minimālas atšķirības no tā.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Zviedrija 1958. gada Ņujorkas konvenciju ratificēja 1972. gada 28. janvārī, bez jebkādām atrunām.[3] Konvencijas V(1) pantā paredzētie atteikuma pamati inkorporēti SAA § 54, bet V(2) pantā paredzētie — SAA § 55. Ārvalstu nolēmumi, kas balstīti uz šķīrējtiesas līgumu, tiek atzīti un izpildīti Zviedrijā (SAA § 53).

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1965. gada ICSID Vašingtonas konvencija;

Enerģētikas hartas nolīgums (ECT);

Divpusējie ieguldījumu nolīgumi ar vairākām valstīm.[4]

1.4. Pro-šķīrējtiesas pieeja

Zviedrijas tiesas ir neatkarīgas un tradicionāli ievēro šķīrējtiesai draudzīgu pieeju; nolēmumu atcelšana praksē ir ārkārtīgi reta.[5] Atsevišķa nianse attiecas uz ES iekšējiem ieguldījumu strīdiem: pēc ES Tiesas prejudiciālajiem nolēmumiem (Achmea, Komstroy, PL Holdings) Svea apelācijas tiesa un Zviedrijas Augstākā tiesa atzina par spēkā neesošiem vairākus ieguldījumu šķīrējtiesas nolēmumus (Novenergia v Spain — nešķīrējtiesājamība; PL Holdings v Poland — sabiedriskā kārtība).[6]

2.1. Tiesa

Pieteikumu par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi iesniedz vienīgi Svea apelācijas tiesā (Svea hovrätt) Stokholmā — SAA § 56.[7] Tiesā darbojas specializēta šķīrējtiesas lietu tiesnešu kolēģija.

2.2. Procedūras raksturs

Tiek iesniegts pieteikums par nolēmuma pasludināšanu par izpildāmu (declaration of enforceability), kas pēc tam tiek izsniegts pretējai pusei. Tiesa pārbauda tikai formālo prasību ievērošanu (kas pēc būtības atbilst Ņujorkas konvencijai) un neizskata lietu pēc būtības.[8]

2.3. Pārsūdzēšana

Svea apelācijas tiesas nolēmumu var pārsūdzēt Zviedrijas Augstākajā tiesā tikai pie dubultas atļaujas: ja pati apelācijas tiesa piešķir atļauju pārsūdzēšanai (ņemot vērā precedenta nozīmi) un ja Augstākā tiesa piešķir atļauju izskatīšanai.[9]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar SAA §§ 56–57 un Ņujorkas konvencijas IV pantu pievieno:[10]

Šķīrējtiesas nolēmuma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju;

Apliecinātu tulkojumu zviedru valodā: parasti nepieciešams pilns visa nolēmuma tulkojums, lai gan tiesa pēc saviem ieskatiem var novērtēt, vai tai pietiekami skaidrs ir svešvalodā sagatavota nolēmuma saturs;[11]

Pieteikums izsniedzams pretējai pusei.

Piezīme: šķīrējtiesas nolēmuma izpildes stadijā rakstiska šķīrējtiesas līguma esamība Zviedrijas praksē ne vienmēr ir jāpievieno tik stingri kā vairākās citās jurisdikcijās; ar līgumu saistītie pamati attiecas uz parādnieka pierādīšanas pienākumu (SAA § 54).[2]

3.2. Tiesāšanās izdevumi

Par pieteikuma iesniegšanu par ārvalsts nolēmuma atzīšanu un izpildi valsts nodeva netiek iekasēta. Galvenie izdevumi — tulkojums un advokāta honorārs. Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par izpildes pieļaušanu, tiesu izpildītājs iekasē maksu 600 Zviedrijas kronu apmērā par izpildes darbībām (piemēram, aresta uzlikšanu); pārdodot mantu publiskā izsolē, tiek iekasēts procents atkarībā no mantas veida.[12]

3.3. Termiņi

Tiesvedība Svea apelācijas tiesā parasti nav ilgstoša, ja nerodas grūtības ar pieteikuma izsniegšanu otrai pusei.[13]

3.4. Noilguma termiņš

Īpašs termiņš pieteikuma iesniegšanai par šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi Zviedrijas tiesībās nav noteikts.[14]

Pamati atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam un ir inkorporēti SAA §§ 54–55.[15]

4.1. Pamati pēc parādnieka pieteikuma (SAA § 54 / V(1) pants)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepienācīga paziņošana vai nespēja izklāstīt savu nostāju;

Nolēmuma pārsniegšana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveidošanas kārtības vai procedūras pārkāpums;

Nolēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts / apturēts pieņemšanas valstī.

4.2. Pamati, ko tiesa pārbauda ex officio (SAA § 55 / V(2) pants)

Strīda nešķīrējtiesājamība saskaņā ar Zviedrijas tiesībām;

Acīmredzama nesavienojamība ar Zviedrijas tiesiskās kārtības pamatprincipiem (sabiedriskā kārtība).

4.3. Īpašs gadījums: ārvalstī atcelts nolēmums

Atšķirībā no Francijas vai Nīderlandes ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu, ko atcēlusi tās valsts tiesa, kurā tas pieņemts, Zviedrijā izpildīt nevar.[16] Saskaņā ar doktrinālo nostāju Zviedrijas norma par izpildi ir nediskrecionāra un nepieļauj atcelta nolēmuma izpildi. Ir zināmi zemāku instanču nolēmumi par atteikumu uz šī pamata; atcelta nolēmuma izpildes pieļaušanas gadījumi nav fiksēti.

Ja Svea apelācijas tiesa apmierina pieteikumu, nolēmums nekavējoties ir izpildāms līdzvērtīgi galīgam Zviedrijas tiesas nolēmumam (ja vien Augstākā tiesa pārsūdzēšanas gadījumā neizdod rīkojumu par apturēšanu). Izpilde tiek veikta ar Piedziņas dienesta (Kronofogdemyndigheten) starpniecību, ja parādniekam ir manta Zviedrijā — SAA § 59.[17]

Izpildes apturēšana, vienlaikus apstrīdot nolēmumu šķīrējtiesas norises vietā, parasti netiek piešķirta automātiski: tiesa var pieprasīt parādniekam sniegt nodrošinājumu un atliek izpildi tikai tad, ja ir acīmredzami pierādījumi apstrīdēšanas iespējamai sekmīgumam.[18]

Tā kā šķīrējtiesnešu nodrošināšanas pasākumi Zviedrijā parasti netiek uzskatīti par piespiedu kārtā izpildāmiem, to iegūšanai var vērsties valsts tiesā, neraugoties uz šķīrējtiesas līguma esamību.[19]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi mantas un parādnieka statusa noskaidrošanai:

Uzņēmumu reģistrs (Bolagsverket): www.bolagsverket.se;

Nodokļu aģentūra (Skatteverket) — ziņas par reģistrāciju;

Piedziņas dienests (Kronofogden): www.kronofogden.se.

6.2. Tiesvedības valoda

Apstrīdēšanas procedūrās Zviedrijas apelācijas tiesas pieļauj liecinieku nopratināšanu angļu valodā bez tulkojuma zviedru valodā — ērtība starptautiskām pusēm. Vienlaikus pašam pieteikumam par izpildi parasti nepieciešams nolēmuma apliecināts tulkojums.[11]

6.3. Praktiskie šķēršļi

Dokumentu izsniegšana ārvalstīs: galvenais kavējumu iemesls — grūtības ar pieteikuma izsniegšanu parādniekam;[13]

Atceltie nolēmumi: ja nolēmums pieņemšanas valstī ir atcelts, izpilde Zviedrijā nav iespējama;

ES iekšējie ieguldījumu strīdi: ņemot vērā Achmea/Komstroy praksi — paaugstināts spēkā neesamības atzīšanas risks.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ Riksdagen — Likums par šķīrējtiesu (SFS 1999:116): riksdagen.se

→ Ņujorkas konvencija (Zviedrija): newyorkconvention.org

→ Svea apelācijas tiesa: domstol.se/svea-hovratt

7.2. Reģistri

Uzņēmumu reģistrs Bolagsverket: www.bolagsverket.se

Piedziņas dienests Kronofogden: www.kronofogden.se

7.3. Šķīrējtiesas institūcijas

Stokholmas Tirdzniecības kameras Šķīrējtiesas institūts (SCC): www.sccarbitrationinstitute.se

7.4. Speciālisti šķīrējtiesas nolēmumu izpildē Zviedrijā

Ieteicamo speciālistu saraksts izvietots Rīgas Šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Ziņas apkopotas no atklātiem avotiem uz 2026. gada vidu. Zemāk sniegts materiālu saraksts, uz kuriem balstās šī instrukcija.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Zviedrijas Likums par šķīrējtiesu (lagen om skiljeförfarande, SFS 1999:116), 2019. gada reforma (spēkā no 01.03.2019), §§ 52–60. riksdagen.se

[2] SAA, § 53 (ārvalstu nolēmumu atzīšana), § 54 (V(1) pants), § 55 (V(2) pants), §§ 56–60 (eksekvatūras procedūra).

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Zviedrija — ratifikācija 28.01.1972, bez atrunām), IV, V pants.

[4] 1965. gada ICSID Vašingtonas konvencija; Enerģētikas hartas nolīgums; Zviedrijas divpusējie ieguldījumu nolīgumi.

[17] SAA, § 59; Izpildes kodekss (Enforcement Code, SFS 1981:774), 3. nod. § 3.

Tiesu prakse

[6] Svea hovrätt (2022. gada decembris) — Novenergia v Spain (nešķīrējtiesājamība); Högsta domstolen — PL Holdings v Poland (sabiedriskā kārtība); CJEU Achmea (C-284/16), Komstroy (C-741/19), PL Holdings (C-109/20).

[16] ICC Digital Library, Country Answers: Sweden; IBA Arbitration Guide: Sweden — atcelto nolēmumu neizpildāmība.

Analītiskie un uzziņu materiāli

[5] Global Arbitration Review — Commercial Arbitration: Sweden (Norburg & Scherp); Global Legal Insights — Sweden 2024.

[7] ICC Digital Library — Country Answers: Sweden (Svea Court of Appeal, Stockholm); CMS Expert Guides — Sweden (2025).

[8] Lexology — In brief: enforcing and challenging arbitral awards in Sweden (2023); izpildāmības deklarācija, formālo prasību pārbaude.

[9] Legal500 — Sweden: International Arbitration (SAA § 43; dubulta atļauja pārsūdzēšanai Augstākajā tiesā).

[10] Aceris Law — International Arbitration in Sweden (SAA §§ 56–60, eksekvatūras procedūra).

[11] Aceris Law / Global Legal Insights — prasības tulkojumam; liecinieku nopratināšana angļu valodā apstrīdēšanā.

[12] Lexology — izpildes izmaksas (nodevas neesamība; izpildītāja maksa 600 kronu).

[13] Legal500 — tiesvedības termiņi Svea; pieteikuma izsniegšana.

[14] Lexology / ICC Country Answers — noilguma termiņa neesamība pieteikuma iesniegšanai.

[15] Global Arbitration Review — Challenging and Enforcing Arbitration Awards: Sweden.

[18] IBA Arbitration Guide: Sweden — izpildes apturēšana un nodrošinājums.

[19] Lexology — šķīrējtiesnešu nodrošināšanas pasākumu neizpildāmība; vēršanās valsts tiesā.

1.1. Galvenie tiesību akti

Starptautisko šķīrējtiesu Šveicē regulē Federālā likuma par starptautiskajām privāttiesībām (1987. gada 18. decembra PILA, 176.–194. pants) 12. nodaļa. Ārvalstu nolēmumu atzīšanu un izpildi regulē PILA 194. pants, kas tieši atsaucas uz 1958. gada Ņujorkas konvenciju.[1]

Šveice piemēro monistisko sistēmu: starptautiskie līgumi darbojas tieši, bez īstenojošiem tiesību aktiem. Tāpēc ārvalstu nolēmumi tiek atzīti un izpildīti, pamatojoties uz pašu Konvenciju kā Šveices starptautisko saistību (atsauce PILA 194. pantā ir deklaratīva).[2]

1.2. Ņujorkas konvencija un plašais apjoms

Konvenciju Šveice ratificēja 1965. gada 1. jūnijā (spēkā no 1965. gada 30. augusta). Atruna par savstarpējību (I(3). pants) tika atcelta 1993. gadā. Būtiska īpatnība: pateicoties PILA 194. panta tiešajai atsaucei, visi ārvalstu nolēmumi tiek atzīti un izpildīti saskaņā ar Konvenciju neatkarīgi no savstarpējības — tostarp tie, kas pieņemti valstīs, kuras nav tās dalībnieces.[3]

1.3. Iekšzemes un ārvalstu nolēmumi

Tribunāla nolēmumam ar atrašanās vietu Šveicē ir tāds pats spēks kā Šveices tiesas spriedumam (PILA 190(1). pants, CPC 387. pants), un tas ir izpildāms no paziņošanas brīža bez atsevišķas atzīšanas procedūras. Ārvalstu nolēmums ir tribunāla nolēmums ar atrašanās vietu ārpus Šveices — tas pirms izpildes ir atzīstams.[4]

2.1. Atsevišķas eksekvācijas neesamība

Šveices tiesības parasti neparedz patstāvīgu eksekvācijas procedūru ārvalstu nolēmumiem: atzīšanas jautājumu pakārtoti (incidenter) izlemj kompetentā kantona tiesa izpildes procesa ietvaros pēc izpildes vietas. Atsevišķa izpildāmības pasludināšana ir iespējama, taču parasti nav nepieciešama.[5]

2.2. Tiesa

Ārvalstu nolēmumu atzīšana un izpilde ietilpst kantona tiesu kompetencē pēc izpildes vietas — parasti pēc parādnieka atrašanās vietas (domicila) vai viņa aktīvu atrašanās vietas. Vienotas centralizētas tiesas nav; procesuālie noteikumi kantonos var nedaudz atšķirties, tomēr materiāltiesiskais atzīšanas standarts ir vienots un to nosaka federālās tiesības.[6]

Naudas prasījumu gadījumā izpilde notiek saskaņā ar Likumu par parādu piedziņu un maksātnespēju (DCBA, 46.–55. pants) ar parādu piedziņas iestādes (Betreibungsamt) starpniecību; nemantiskajos gadījumos — saskaņā ar CPC 353.–399. pantu ar civiltiesu starpniecību.[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu (ar atsauci PILA 194. pantā) pievieno:[8]

šķīrējtiesas nolēmuma apliecinātu oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju;

šķīrējtiesas līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju;

apliecinātu tulkojumu, ja dokumenti nav sastādīti kantona oficiālajā valodā (tulkojuma prasības kantonos atšķiras; Šveice ir Apostille konvencijas dalībniece).

Šveices tiesas neizturas formālistiski pret nolēmuma formu: apliecinājums (autentifikācija) nav nepieciešams, ja parādnieks neapstrīd nolēmuma īstumu.[9]

3.2. Izpildāmības sertifikāts (Šveices nolēmumiem)

Lai apstiprinātu tāda nolēmuma izpildāmību, kura šķīrējtiesas atrašanās vieta ir Šveicē, puse ir tiesīga vērsties tā kantona augstākajā civiltiesā, kurā atradās šķīrējtiesas atrašanās vieta (CPC 356(1)(b). pants, PILA 193(2). pants).[10]

3.3. Procedūras valoda

Pārskatītais CPC 251a. pants (spēkā no 2025. gada 1. janvāra) ļauj kantoniem paredzēt angļu valodas kā procedūras valodas izmantošanu noteiktos procesos, ja tā tika izmantota šķīrējtiesas līgumā vai šķīrējtiesas procesā.[11]

Saskaņā ar PILA 194. pantu Ņujorkas konvencijas V panta pamati ir izsmeļoši atsacījuma pamati; Šveices tiesas tos interpretē ierobežojoši. Turklāt pat tad, ja tiek konstatēts kāds no pamatiem, tiesas saglabā diskreciju pieļaut atzīšanu un izpildi (SFSC 5A_1046/2019, 2020. gada 27. maijs).[12]

4.1. Pamati pēc parādnieka pieteikuma (V(1). pants)

pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

nepienācīga paziņošana vai nespēja izklāstīt savu nostāju;

nolēmuma iziešana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

tribunāla sastāva veidošanas vai procedūras kārtības pārkāpums;

nolēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts / apturēts pieņemšanas valstī.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V(2). pants)

strīda nešķīrējtiesiskums;

pretruna Šveices sabiedriskajai kārtībai (ordre public).

4.3. Konvenciju kolīzija

Ja atzīšanu un izpildi var regulēt divi starptautiskie līgumi (piemēram, Ņujorkas konvencija un divpusējs līgums), priekšroka tiek dota tam, kurš atvieglo atzīšanu vai izpildi (SFSC 4A_95/2021, 2021. gada 17. jūnijs).[13]

Nolēmuma prejudiciālais spēks (res judicata) aprobežojas ar rezolutīvo daļu; motīvi neveido res judicata, taču tiek ņemti vērā rezolutīvās daļas jēgas noskaidrošanai (SFSC 128 III 191). Pēc atzīšanas naudas prasījumi tiek piedzīti ar Betreibungsamt starpniecību (aresti, aktīvu realizācija), nemantiskie — ar civiltiesu starpniecību.[14]

Puses, kurām nav domicila, pastāvīgās uzturēšanās vietas vai darbības vietas Šveicē, ir tiesīgas atteikties no atcelšanas procedūras (PILA 192. pants); tas ietekmē pieejamos iebildumus.[15]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Komercreģistrs (Zefix): www.zefix.ch;

parādu piedziņas iestādes (Betreibungsamt) — izziņas pēc parādnieka atrašanās vietas;

Zemesgrāmata (Grundbuch) — ar kantona iestāžu starpniecību.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Plašais apjoms un atsevišķas eksekvācijas neesamība: ātra un paredzama izpilde;[5]

Kantonu atšķirības: precizējiet procesuālos noteikumus un tulkojuma prasības konkrētajā kantonā;

Neformālistiskā pieeja: ja nav strīda par īstumu, nolēmuma apliecinājums nav nepieciešams.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ Fedlex — Likums par starptautiskajām privāttiesībām (PILA), 12. nodaļa: fedlex.admin.ch

→ Ņujorkas konvencija (Šveice): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Komercreģistrs Zefix: www.zefix.ch

Parādu piedziņa (Betreibung): www.betreibungsschalter.ch

7.3. Šķīrējtiesas institūcijas

Šveices šķīrējtiesas centrs (Swiss Arbitration Centre): www.swissarbitration.org

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Šveicē

Ieteicamo speciālistu saraksts ir ievietots Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļvietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Ziņas apkopotas no atklātiem avotiem uz 2026. gada vidu. Zemāk sniegts to materiālu saraksts, uz kuriem balstās šī instrukcija.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Federālais likums par starptautiskajām privāttiesībām (PILA), 18.12.1987, 12. nodaļa, 176.–194. pants (jo īpaši 192., 193(2)., 194. pants). fedlex.admin.ch

[2] Šveices monistiskā sistēma; Ņujorkas konvencijas tiešā darbība (PILA 194. pants — deklaratīva atsauce).

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Šveice — ratifikācija 01.06.1965, spēkā no 30.08.1965; atruna par savstarpējību atcelta 1993. g.), IV, V pants.

[4] PILA 190(1). pants; CPC 387. pants (iekšzemes nolēmumi — tiesas sprieduma spēks).

[7] Likums par parādu piedziņu un maksātnespēju (DCBA), 46.–55. pants; CPC 353.–399. pants.

[11] CPC 251a. pants (spēkā no 01.01.2025) — angļu valoda kā procedūras valoda pēc kantona lēmuma.

Tiesu prakse

[12] SFSC 5A_1046/2019, 2020. gada 27. maijs (tiesas diskrecija atsacījuma pamata pastāvēšanas gadījumā).

[13] SFSC 4A_95/2021, 2021. gada 17. jūnijs (priekšroka līgumam, kas atvieglo izpildi).

[14] SFSC 128 III 191, 2002. gada 3. aprīlis (res judicata aprobežojas ar rezolutīvo daļu).

Analītiskie un uzziņu materiāli

[5] Loyens & Loeff — Recognition and Enforcement of Arbitral Awards in Switzerland (patstāvīgas eksekvācijas neesamība).

[6] Global Law Experts — Enforcement of Arbitral Awards in Switzerland (kantona tiesas pēc parādnieka/aktīvu atrašanās vietas).

[8] Legal500 — Switzerland: International Arbitration; WAGNER Arbitration — Switzerland (Konvencijas IV pants; dokumenti).

[9] WAGNER Arbitration — Switzerland (neformālistiskā pieeja; apliecinājums nav nepieciešams bez strīda par īstumu).

[10] Global Arbitration Review — Switzerland (CPC 356(1)(b). pants, PILA 193(2). pants — izpildāmības sertifikāts).

[15] Jus Mundi — Switzerland (PILA 192. pants — atteikšanās no atcelšanas procedūras).

1.1. Galvenie tiesību akti

Ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu (tanıma) un izpildi (tenfiz) Turcijā regulē Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesu Nr. 5718 (IPPL / MÖHUK; spēkā no 2007. gada), 60.–63. pants, kā arī Ņujorkas konvencija. Procesuālo atbalstu nodrošina Civilprocesa kodekss (HMK) un Izpildes un maksātnespējas kodekss (İİK). Ārvalstu tiesu nolēmumus regulē atsevišķi — IPPL 50.–59. pants.[1]

1.2. Ņujorkas konvencija un līgumu prioritāte

Turcija pievienojās Ņujorkas konvencijai 1992. gada 1. oktobrī (un Eiropas konvencijai par ārējās tirdzniecības šķīrējtiesu — 1991. gada 23. septembrī), izsakot atrunas par savstarpējumu un komerciālo raksturu. Saskaņā ar Turcijas Konstitūcijas 90. pantu pienācīgi ratificētiem starptautiskajiem līgumiem ir likuma spēks un kolīzijas gadījumā ar iekšējām tiesībām tiem ir prioritāte; tādēļ Turcijas tiesām ir pienākums piemērot Ņujorkas konvenciju.[2]

1.3. Režīmu nošķiršana

Ņujorkas konvenciju piemēro nolēmumiem, kas pieņemti citā līgumslēdzējā valstī un ir komerciāli pēc Turcijas tiesībām. Nolēmumi, kas pārsniedz šo jomu (no valsts, kas nav dalībniece, vai nekomerciāli), tiek atzīti un izpildīti saskaņā ar IPPL 60.–63. pantu.[3]

2.1. Tiesa

Pieteikumu iesniedz Pirmās instances civiltiesā (Asliye Hukuk Mahkemesi) pēc parādnieka domicila vietas Turcijā; ja tāda nav — pēc pastāvīgās uzturēšanās vietas, bet, ja arī tādas nav — tiesā Stambulā, Ankarā vai Izmirā.[4]

2.2. Atzīšana un izpilde

„Atzīšana” (tanıma) piešķir nolēmumam res judicata spēku un pierādījuma spēku; „izpilde” (tenfiz) piešķir tam piespiedu izpildāmību tāpat kā Turcijas tiesas nolēmumam. Izpildāmi ir vienīgi galīgie un spēkā stājušies (kesinleşmiş) ārvalstu nolēmumi. Pirmās instances nolēmumi par izpildi ir pārsūdzami apelācijas kārtībā (istinaf / apelācijas tiesa).[5]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu pievieno:[6]

Apliecinātu šķīrējtiesas nolēmuma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju;

Šķīrējtiesas līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju;

Apliecinātu tulkojumu turku valodā (parasti ar apostili/legalizāciju).

3.2. Termiņi un izmaksas

Neapstrīdēta izpildes tiesvedība parasti noslēdzas 6–12 mēnešu laikā; apstrīdēta var ilgt 18–24 mēnešus pirmajā instancē. Jāņem vērā tiesas nodevas un tulkošanas un juridiskā atbalsta izmaksas.[7]

Iemesli atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam (un ir paralēli IPPL noteikumiem).[8]

4.1. Iemesli pēc parādnieka pieteikuma (V(1). pants)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepienācīga paziņošana vai nespēja iesniegt savu nostāju;

Nolēmuma pārsniegšana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla veidošanas kārtības vai procedūras pārkāpums;

Nolēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts / apturēts pieņemšanas valstī.

4.2. Iemesli, ko pārbauda tiesa (V(2). pants)

Strīda nešķīrējtiesājamība pēc Turcijas tiesībām;

Pretruna Turcijas sabiedriskajai kārtībai.

Pēc nolēmuma izpildāmības piešķiršanas (tenfiz) piedziņu veic saskaņā ar Izpildes un maksātnespējas kodeksu (İİK) ar izpildes iestāžu (icra dairesi) starpniecību: mantas, kontu arests, piedziņas vēršana uz parādnieka aktīviem.[9]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Komercreģistrs (Ticaret Sicili Gazetesi): www.ticaretsicil.gov.tr;

UYAP / e-Devlet sistēma (izpildes lietas): www.turkiye.gov.tr;

Zemesgrāmata (Tapu ve Kadastro) — ar reģistrācijas iestāžu starpniecību.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Konvencijas prioritāte: saskaņā ar Konstitūcijas 90. pantu tiesām tā jāpiemēro tieši;[2]

Galīgums: izpildāmi ir vienīgi kesinleşmiş nolēmumi — apstipriniet stāšanos spēkā;[5]

Tulkojums un legalizācija: sagatavojiet apliecinātu tulkojumu turku valodā, parasti ar apostili.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ mevzuat.gov.tr — Likums Nr. 5718 (MÖHUK): mevzuat.gov.tr

→ Ņujorkas konvencija (Turcija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Komercreģistrs: www.ticaretsicil.gov.tr

e-Devlet (izpilde): www.turkiye.gov.tr

7.3. Šķīrējtiesas institūcijas

Stambulas šķīrējtiesas centrs (ISTAC): www.istac.org.tr

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti Turcijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir pieejams Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļvietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Ziņas apkopotas no atklātiem avotiem uz 2026. gada vidu. Zemāk sniegts materiālu saraksts, uz kuriem balstās šī instrukcija.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Turcijas Likums par starptautiskajām privāttiesībām un procesu Nr. 5718 (IPPL / MÖHUK), 50.–59. pants (tiesu nolēmumi), 60.–63. pants (šķīrējtiesas); CPK (HMK); Izpildes un maksātnespējas kodekss (İİK). mevzuat.gov.tr

[2] Turcijas Konstitūcija, 90. pants (līgumu prioritāte); 1958. gada Ņujorkas konvencija (Turcija — no 01.10.1992., atrunas par savstarpējumu un komerciālo raksturu); 1961. gada Eiropas konvencija (no 23.09.1991.).

[3] Ņujorkas konvencija, I pants; Konvencijas un IPPL darbības jomu nošķiršana.

[6] Ņujorkas konvencijas IV pants (dokumenti; tulkojums turku valodā).

Analītiskie un uzziņu materiāli

[4] IBA — Recognition and enforcement of foreign court judgments and arbitral awards in Turkey (Asliye; jurisdikcija; Stambula/Ankara/Izmira).

[5] IBA — Recognition and enforcement of international arbitral awards in Turkey; Inal Law Office — Turkey (tanıma/tenfiz; galīgums; apelācija).

[7] istanbulattorneys.com — Enforcing Foreign Arbitral Awards in Turkey 2026 (termiņi 6–12 / 18–24 mēn.).

[8] Kılınç Law — Recognition and Enforcement of Foreign Arbitral Awards in Turkey; Mondaq — Turkey (Konvencijas V panta pamati).

[9] Kesikli Law — Enforce an Arbitral Award in Turkey; willeague — Recognition and Enforcement in Turkey (İİK; izpildes iestādes).

1.1. Divi režīmi: onshore un offshore

AAE darbojas divi paralēli režīmi. Federālais („onshore”) režīms aptver emirātu tiesas (civiltiesību sistēma). Atsevišķi darbojas ārzonas finanšu centri ar savām common law tiesībām — DIFC (Dubaijas Starptautiskais finanšu centrs) un ADGM (Abū Dabī Globālais tirgus) — ar saviem šķīrējtiesas likumiem un tiesām. Nolēmumu var izpildīt caur jebkuru no režīmiem; režīma izvēle nosaka procedūru un stratēģiju.[1]

1.2. Pamattiesību akti (onshore)

Federālais 2018. gada likums Nr. 6 par šķīrējtiesu (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Federālo dekrētu-likumu Nr. 15/2023) galvenokārt regulē iekšzemes nolēmumus. Ārvalstu nolēmumu atzīšanu un izpildi regulē Federālais 2022. gada dekrēts-likums Nr. 42 par civilprocesu (jaunais CPK), jo īpaši 222.–223. pants, kā arī Ministru kabineta lēmums Nr. 57/2018 (85.–86. pants). Jaunā kārtība stājās spēkā 2023. gada 2. janvārī.[2]

1.3. Ņujorkas konvencija

AAE pievienojās 1958. gada Ņujorkas konvencijai ar Federālo dekrētu Nr. 43/2006. Šī dekrēta 5. pants inkorporē Konvencijas V pantu; AAE tiesas piemēro Konvencijas noteikumus, izpildot ārvalstu nolēmumus, un ievēro izpildei labvēlīgu pieeju (Dubaijas Kasācijas tiesa apstiprināja, ka visu šķīrējtiesnešu parakstu neesamība uz ārvalstu nolēmuma nav šķērslis izpildei).[3]

2.1. Iestāde

Puse, kas vēlas panākt ārvalstu nolēmuma izpildi onshore režīmā, iesniedz pieteikumu Izpildes tiesā (execution court) tajā emirātā, kurā tiek lūgta izpilde (Ministru kabineta lēmuma Nr. 57/2018 85.–86. pants). Saskaņā ar likumu nav nepieciešams iepriekš norādīt parādnieka aktīvus AAE.[4]

2.2. Nosacījumi saskaņā ar CPK 223. pantu

CPK 223. pants nosaka divas prasības ārvalstu nolēmuma izpildei: (i) strīdam ir jābūt piekritīgam šķīrējtiesai saskaņā ar AAE tiesībām; un (ii) nolēmumam ir jābūt izpildāmam arbitrāžas norises valstī. Šie nosacījumi saskan ar Konvenciju (V panta 2. punkta a) apakšpunkts un V panta 1. punkta e) apakšpunkts).[5]

2.3. Pārsūdzība

Puse, kas zaudējusi sākotnējā tiesvedībā, ir tiesīga pārsūdzēt Izpildes tiesas lēmumu kompetentajā Apelācijas tiesā 30 dienu laikā; pēc tam, ja tas ir pieļaujams, — Kasācijas tiesā.[6]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu pievieno:[7]

Šķīrējtiesas nolēmuma apliecinātu oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju;

Šķīrējtiesas līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju;

Apliecinātu tulkojumu arābu valodā (onshore tiesām; DIFC/ADGM tiesvedība notiek angļu valodā).

3.2. Ceļš caur DIFC / ADGM

Iesniegšana caur DIFC vai ADGM tiesām ļauj sākotnējā posmā izvairīties no obligātā tulkojuma arābu valodā un izmantot angļu valodā notiekošo common law procedūru; pēc tam ir iespējama „pārplūde” (onshore execution), lai vērstu piedziņu uz aktīviem emirātos.[8]

3.3. Noilguma termiņš

Īpašu termiņu pieteikuma par atzīšanu un izpildi iesniegšanai federālie tiesību akti tieši nenosaka; praksē ieteicams nosūtīt parādniekam paziņojumu-prasību un dot saprātīgu termiņu (piemēram, divas nedēļas) pirms iesniegšanas.[9]

Pamati atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam; pēc tiesas iniciatīvas (ex officio) tiek pārbaudīta tikai piekritība šķīrējtiesai un sabiedriskā kārtība, ko interpretē šauri.[10]

4.1. Pamati pēc parādnieka pieteikuma (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepienācīga paziņošana vai nespēja izklāstīt savu nostāju;

Nolēmuma iziešana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Šķīrējtiesas sastāva veidošanas kārtības vai procedūras pārkāpums;

Nolēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts / apturēts pieņemšanas valstī.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda nepiekritība šķīrējtiesai saskaņā ar AAE tiesībām;

Pretruna AAE sabiedriskajai kārtībai (ārvalstu nolēmumiem to parasti vērtē pēc arbitrāžas norises vietas tiesībām, ja nav būtiska konflikta ar AAE sabiedrisko kārtību).

Šķīrējtiesai un tiesām ir plašas pilnvaras nodrošināšanas pasākumu jomā (Likuma par šķīrējtiesu 18.–21. pants): aktīvu saglabāšana, aizliegums rīkoties ar tiem, pierādījumu nodrošināšana, izdevumu nodrošināšana. Pieteikuma par atcelšanu iesniegšana (Likuma 54. pants, termiņš — 30 dienas) automātiski neaptur izpildi, kamēr tiesa nav pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Pēc atzīšanas nolēmums tiek pielīdzināts tiesas nolēmumam un izpildīts saskaņā ar CPK.[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Emirātu ekonomiskās attīstības departamenti (DED) — uzņēmumu reģistri (piemēram, Dubai DED);

DIFC un ADGM reģistri: www.difc.ae, www.adgm.com;

Zemes departamenti (piemēram, Dubai Land Department): dubailand.gov.ae.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Režīma izvēle: onshore vai DIFC/ADGM — nosaka valodu, procedūru un stratēģiju;[1]

Tulkojums arābu valodā: obligāts onshore tiesām — paredziet laiku un izdevumus;

Pārstāvja pilnvaras: pārliecinieties, ka šķīrējtiesas līgumu ir parakstījusi pilnvarota persona (bieža iebildumu līnija).

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ AAE tiesību aktu oficiālais portāls: uaelegislation.gov.ae

→ Ņujorkas konvencija (AAE): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

DIFC: www.difc.ae

ADGM: www.adgm.com

7.3. Šķīrējtiesas institūcijas

Dubaijas Starptautiskais šķīrējtiesas centrs (DIAC): www.diac.com

ADGM šķīrējtiesas centrs (arbitrateAD): www.arbitratead.com

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti AAE

Ieteicamo speciālistu saraksts ir pieejams Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Ziņas apkopotas no atklātiem avotiem uz 2026. gada vidu. Zemāk sniegts materiālu saraksts, uz kuriem balstās šī instrukcija.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Divi AAE režīmi: federālais (onshore) un ārzonas (DIFC, ADGM) ar saviem šķīrējtiesas likumiem un tiesām.

[2] Federālais likums Nr. 6/2018 par šķīrējtiesu (groz. ar Federālo dekrētu-likumu Nr. 15/2023); Federālais dekrēts-likums Nr. 42/2022 (CPK), 222.–223. pants; Ministru kabineta lēmums Nr. 57/2018, 85.–86. pants (spēkā no 02.01.2023.). uaelegislation.gov.ae

[3] Federālais dekrēts Nr. 43/2006 (pievienošanās Ņujorkas konvencijai; 5. pants — Konvencijas V panta inkorporācija).

[5] AAE CPK, 223. pants (piekritība šķīrējtiesai saskaņā ar AAE tiesībām; izpildāmība arbitrāžas norises valstī).

[7] Ņujorkas konvencijas IV pants (dokumenti; tulkojums arābu valodā onshore režīmam).

Tiesu prakse

[10] HFW — Dubai Court of Cassation reinforces the New York Convention (šaura interpretācija; šķīrējtiesnešu paraksti; sabiedriskā kārtība pēc norises vietas tiesībām).

Analītiskie un uzziņu materiāli

[4] Global Arbitration Review — Challenging and Enforcing Arbitration Awards: UAE (Izpildes tiesa; Ministru kabineta lēmuma Nr. 57/2018 85.–86. pants).

[6] Hong Kong Lawyer — A Guide to Recognition and Enforcement of Foreign Arbitral Award in the UAE (pārsūdzība — 30 dienas; spēkā no 02.01.2023.).

[8] uaeahead.com — Enforcement of Foreign Arbitration Awards in the UAE (DIFC/ADGM ceļš; angļu valodā notiekošā procedūra).

[9] Global Arbitration Review — UAE (Horizons & Co) — īpaša termiņa neesamība; paziņojums-prasība.

[11] Kluwer Arbitration Blog — Enforcement of Foreign Awards in the UAE; Norton Rose Fulbright — UAE (Likuma par šķīrējtiesu 18.–21., 54. pants; nodrošināšanas pasākumi).

Šī instrukcija attiecas uz Angliju un Velsu (Skotijas un Ziemeļīrijas tiesības atšķiras).

1.1. Pamata tiesību akti

Šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi Anglijā un Velsā regulē 1996. gada Likums par šķīrējtiesu (Arbitration Act 1996, c. 23). III daļa (100.–104. pants) ir īpaši veltīta nolēmumiem saskaņā ar Ņujorkas konvenciju. Turklāt likuma 66. pants paredz šķīrējtiesas nolēmumu izpildi vispārējā kārtībā (ar tiesas atļauju — kā tiesas nolēmumu).[1]

1996. gada likums ir grozīts ar 2025. gada Likumu par šķīrējtiesu (Arbitration Act 2025), kas saņēma karalisko sankciju 2025. gada 24. februārī; tā galvenās normas stājās spēkā 2025. gada laikā, modernizējot 1996. gada likumu (šķīrējtiesas līgumam piemērojamās tiesības pēc noklusējuma — šķīrējtiesas norises vietas tiesības; šķīrējtiesnešu atklāšanas pienākums; vienkāršota izšķiršana (summary disposal); ārkārtas šķīrējtiesnesis u.c.). Nolēmumu izpildes režīms saskaņā ar 100.–104. pantu pēc būtības ir saglabāts.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Apvienotā Karaliste parakstīja un ratificēja 1958. gada Ņujorkas konvenciju 1975. gadā, izsakot vienu atrunu — par savstarpējību (konvencija piemērojama nolēmumiem, kas pieņemti citas līgumslēdzējas valsts teritorijā). Lielbritānija ir arī 1927. gada Ženēvas konvencijas dalībvalsts.[3]

2.1. Tiesa

Kompetentā ir Augstā tiesa (High Court), praksē — Komerctiesa (Commercial Court). Termina «tiesa» nozīme (High Court un grāfistes tiesas jurisdikcija) ir noteikta likuma 105. pantā.[4]

2.2. Procedūras raksturs

Pieteikums par izpildes atļauju tiek iesniegts bez otras puses paziņošanas (ex parte) kā šķīrējtiesas prasība (arbitration claim) saskaņā ar Civilprocesa noteikumu 62. daļu (CPR Part 62); tam pievieno pierādījumus (liecinieka paziņojumu) ar šķīrējtiesas līgumu un nolēmumu. Tiesa ir tiesīga uzdot prasības izsniegšanu, pēc kā process turpinās kā sacīkstes.[5]

Tā kā pieteikums tiek iesniegts bez paziņojuma, pieteicējam ir pienākums pilnīgi un godprātīgi atklāt (full and frank disclosure) visus būtiskos faktus, ieskaitot ziņas par jebkurām atcelšanas procedūrām. Šī pienākuma neievērošana var izraisīt rīkojuma atcelšanu vai sankcijas attiecībā uz izdevumiem.[6]

2.3. Izpildes veidi un apvienošana

Saskaņā ar 101(2). pantu ar tiesas atļauju nolēmums tiek izpildīts tāpat kā tiesas nolēmums; saskaņā ar 101(3). pantu tiesa var pieņemt tiesas nolēmumu šķīrējtiesas nolēmuma izteiksmē — tad šķīrējtiesas nolēmums «apvienojas» ar tiesas nolēmumu (merger), kam ir svarīgas procesuālas sekas.[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar likuma 102. pantu pievieno:[8]

Apliecinātu šķīrējtiesas nolēmuma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju;

Šķīrējtiesas līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju;

Apliecinātu tulkojumu, ja nolēmums vai līgums sagatavots svešvalodā.

3.2. Noilguma termiņš

Nolēmuma izpildei piemēro tos pašus noilguma noteikumus, kas prasībai no nolēmuma: pēc vispārējā noteikuma — seši gadi no pamata rašanās brīža (nolēmuma neizpilde), bet, ja šķīrējtiesas līgums noslēgts «par zīmoga aizsegā» (specialty) — divpadsmit gadi.[9]

3.3. Tiesas izdevumi

Tiek ņemtas vērā tiesas nodevas un izdevumi par juridisko pavadību un tulkojumu; konkrētās likmes ir jāpārbauda iesniegšanas brīdī.[4]

103. pants satur tos pašus atteikuma pamatus, kas Ņujorkas konvencijas V pants; uzskaitījums ir izsmeļošs (Rosseel NV v Oriental Commercial & Shipping). Apstrīdēšana pēc šiem pamatiem notiek pārskatīšanas pēc būtības kārtībā (rehearing), nevis revīzijas (review): tiesa izšķir jautājumu no jauna.[10]

4.1. Pamati pēc parādnieka pieteikuma (103(2). pants / V(1). pants)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepienācīga paziņošana vai neiespējamība izklāstīt savu nostāju;

Nolēmuma iziešana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides vai procedūras kārtības pārkāpums;

Nolēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts / apturēts pieņemšanas valstī (103(2)(f). pants).

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (103(3). pants / V(2). pants)

Strīda nešķīrējtiesājamība;

Pretruna sabiedriskajai kārtībai.

Pat konstatējot vienu no pamatiem, angļu tiesa saglabā atlikušo diskrēciju pieļaut izpildi, tomēr interpretē to šauri (Dallah Real Estate & Tourism Holding Co v Ministry of Religious Affairs of the Government of Pakistan).[11]

4.3. Ārvalstī atcelts nolēmums

Saskaņā ar 103(2)(f). pantu izpildi var noraidīt, ja nolēmumu atcēlusi vai apturējusi pieņemšanas valsts kompetentā iestāde. Lietā Yukos Capital SARL v OJSC Rosneft Oil Company ([2014] EWHC 2188 (Comm)) tiesa apstiprināja, ka, izšķirot šo jautājumu, tiek ņemti vērā godīguma, dabiskā taisnīguma un sabiedriskās kārtības principi, ieskaitot iespējamu ārvalsts tiesas neobjektivitāti.[12]

Saskaņā ar likuma 103(5). pantu, ja pieņemšanas valstī ir iesniegts pieteikums par nolēmuma atcelšanu vai apturēšanu, angļu tiesa ir tiesīga, ja to uzskata par pienācīgu, atlikt lēmumu par atzīšanu vai izpildi (un var uzdot sniegt nodrošinājumu).[13]

Pēc atļaujas saņemšanas (vai tiesas nolēmuma pieņemšanas nolēmuma izteiksmē) izpilde tiek veikta ar parastajiem angļu izpildu tiesvedības līdzekļiem: piedziņas vēršana uz mantu, bankas kontiem (third party debt order), parādnieka daļām un aktīviem; receiver iecelšana u.c.[7]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Uzņēmumu reģistrs (Companies House): www.gov.uk/government/organisations/companies-house;

Zemesgrāmata (HM Land Registry): www.gov.uk/government/organisations/land-registry;

Tiesas nolēmumu reģistrs (Register of Judgments): www.trustonline.org.uk.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Londona — vadošais centrs: attīstīta, prognozējama uz izpildi vērsta prakse;

Full & frank disclosure: iesniedzot bez paziņojuma, atklājiet visus būtiskos faktus, ieskaitot atcelšanas procedūras;[6]

2025. gada reforma: ņemiet vērā 2025. gada Likuma par šķīrējtiesu jaunās normas, strukturējot šķīrējtiesu.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ legislation.gov.uk — Arbitration Act 1996: legislation.gov.uk/ukpga/1996/23

→ Ņujorkas konvencija (Lielbritānija): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Companies House: gov.uk/government/organisations/companies-house

HM Land Registry: gov.uk/government/organisations/land-registry

7.3. Šķīrējtiesas institūcijas

Londonas Starptautiskās šķīrējtiesas tiesa (LCIA): www.lcia.org

7.4. Speciālisti šķīrējtiesas nolēmumu izpildē Lielbritānijā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir ievietots Rīgas Šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Ziņas apkopotas no atklātiem avotiem uz 2026. gada vidu. Zemāk sniegts materiālu saraksts, uz kuriem balstās šī instrukcija.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Arbitration Act 1996 (c. 23), Part III, 100.–104. pants; 66., 105. pants. legislation.gov.uk

[2] Arbitration Act 2025 (Royal Assent 24.02.2025) — grozījumi 1996. gada likumā.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Lielbritānija — 1975. g., atruna par savstarpējību); 1927. gada Ženēvas konvencija.

[8] Arbitration Act 1996, 102. pants (dokumenti: apliecināts nolēmums/kopija, līgums, tulkojums).

[9] Limitation Act 1980 — 6 gadi (prasība no nolēmuma) / 12 gadi (specialty).

Judikatūra

[10] Rosseel NV v Oriental Commercial & Shipping Co (UK) Ltd [1991] 2 Lloyd's Rep. 625 (103. panta izsmeļošais uzskaitījums).

[11] Dallah Real Estate & Tourism Holding Co v Ministry of Religious Affairs of the Government of Pakistan [2009] EWCA Civ 755 (šaura diskrēcija).

[12] Yukos Capital SARL v OJSC Rosneft Oil Company [2014] EWHC 2188 (Comm) (103(2)(f). pants; godīgums, dabiskais taisnīgums, sabiedriskā kārtība).

Analītiskie un uzziņu materiāli

[4] ICLG — International Arbitration 2025–2026, England & Wales (High Court; 105. pants).

[5] Fortior Law — Enforcement of arbitral awards in England and Wales (CPR Part 62; ex parte; 66./101. pants).

[6] Fortior Law — full and frank disclosure (atklāšana, iesniedzot bez paziņojuma).

[7] Jenner — Guide to Enforcement of Foreign Arbitral Awards (101(2)., 101(3). pants — nolēmuma apvienošana).

[13] Lexology — In brief: enforcing and challenging arbitral awards in United Kingdom (103(5). pants — atlikšana).

1.1. Pamata tiesību akti

Starptautisko komerciālo šķīrējtiesu regulē Ukrainas 1994. gada 24. februāra Likums «Par starptautisko komerciālo šķīrējtiesu» (LICA), kas balstīts uz UNCITRAL parauglikumu. Nolēmumu atzīšanas un izpildes procesuālos jautājumus regulē Ukrainas Civilprocesa kodekss (ЦПК), IX sadaļa; atcelšanas jautājumus — VIII sadaļa.[1]

2017. gada reforma nodeva jurisdikciju par ārvalstu nolēmumu atzīšanu un izpildi Kijivas apelācijas tiesai (ar Augstāko tiesu kā augstāku instanci), kas paaugstināja tiesas kontroles kvalitāti un prakses vienveidību.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

Ukraina ir 1958. gada Ņujorkas konvencijas dalībvalsts. Ārvalstu nolēmumi tiek izpildīti tikai pēc tam, kad Ukrainas tiesa tos atzinusi saskaņā ar Konvenciju vai citu piemērojamu līgumu. Līguma neesamības gadījumā atzīšana notiek uz savstarpējības principa pamata, kas tiek prezumēts, kamēr puse, kura iebilst pret izpildi, nepierāda pretējo.[3]

1.3. Citi starptautiskie līgumi

1961. gada Eiropas konvencija un Vašingtonas ICSID konvencija;

Enerģētikas hartas nolīgums un vairāk nekā 60 divpusēji ieguldījumu nolīgumi.[4]

2.1. Tiesa

Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšana un izpilde ir Kijivas apelācijas tiesas (tiesas, kuras jurisdikcija attiecas uz Kijivas pilsētu, — Civilprocesa kodeksa 475. panta 3. daļa) izņēmuma jurisdikcijā, kura darbojas kā pirmās instances tiesa. Tās lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.[5]

2.2. Izskatīšanas kārtība

Tiesa informē parādnieku par pieteikumu un aicina viena mēneša laikā iesniegt iebildumus, pēc kā izskata pieteikumu vai nu pēc iesniegtajiem dokumentiem, vai tiesas sēdē ar pušu piedalīšanos. Saskaņā ar likumu pieteikums jāizskata divu mēnešu laikā; praksē kara un lielā lietu skaita dēļ termiņš var būt ilgāks, dažkārt līdz vienam gadam. Lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā trīsdesmit dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.[6]

2.3. Aizliegums pārskatīt pēc būtības

Nacionālā tiesa nav tiesīga pārskatīt šķīrējtiesas nolēmumu pēc būtības. Tā lietā Nr. 824/155/24 Augstākā tiesa (2025. gada 10. aprīļa lēmums) atbalstīja atzīšanu un izpildi, norādot uz atcelšanas pamatu neesamību, jo tiesa nepārskata šķīrējtiesas nolēmuma būtību.[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu un Civilprocesa kodeksu pievieno:[8]

Nolēmuma oriģinālu vai notariāli apliecinātu šķīrējtiesas nolēmuma kopiju;

Šķīrējtiesas līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju;

Apliecinātu tulkojumu ukraiņu valodā, ja dokumenti sastādīti citā valodā.

3.2. Noilguma termiņš

Pieteikumu par atzīšanu un izpildi iesniedz trīs gadu laikā no nolēmuma pieņemšanas dienas (Civilprocesa kodeksa 475. pants). Termiņa nokavējuma gadījumā tiesa atdod pieteikumu neizskatītu, ja vien pieteicējs nelūdz atjaunot termiņu un tiesa neatzīst nokavējuma iemeslus par attaisnojošiem.[9]

3.3. Tiesāšanās izdevumi

Ņem vērā tiesas nodevu un tulkošanas un juridiskā atbalsta izdevumus; konkrētās likmes pārbaudāmas pieteikuma iesniegšanas brīdī.[5]

Pamati atbilst Ņujorkas konvencijas V pantam (kā arī LICA un Civilprocesa kodeksam). Ukrainas tiesas, atšķirībā no vairākām kaimiņvalstu jurisdikcijām, parasti nepaplašina atteikuma pamatus un piemēro sabiedriskās kārtības atrunu šauri.[10]

4.1. Pamati pēc parādnieka pieteikuma (V panta 1. daļa)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Pienācīga paziņojuma neesamība vai neiespējamība izklāstīt savu nostāju;

Nolēmuma pārsniegšana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Šķīrējtiesas veidošanas kārtības vai procedūras pārkāpums;

Nolēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts / apturēts pieņemšanas valstī.

4.2. Pamati, kurus pārbauda tiesa (V panta 2. daļa)

Strīda nešķiramība šķīrējtiesā saskaņā ar Ukrainas tiesībām;

Pretruna Ukrainas sabiedriskajai kārtībai (tiek tulkota šauri).

Nolēmuma atcelšanas procedūra pati par sevi automātiski neaptur tā izpildi. Tomēr tiesa (parasti Kijivas apelācijas tiesa) pēc saviem ieskatiem ir tiesīga apturēt atzīšanu un izpildi, ja Ukrainas vai kompetentā ārvalsts tiesā tiek izskatīts pieteikums par nolēmuma atcelšanu.[11]

Pēc izpildes atļaujas izsniegšanas piedziņa tiek veikta ar izpildes dienesta / privāto izpildītāju starpniecību: mantas, kontu arests, piedziņas vēršana uz parādnieka aktīviem.[6]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Vienotais juridisko personu valsts reģistrs (ЕГР): usr.minjust.gov.ua;

Nekustamā īpašuma tiesību valsts reģistrs — ar Tieslietu ministrijas starpniecību;

Vienotais parādnieku reģistrs: asvp.minjust.gov.ua.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Centralizācija: visas lietas — Kijivas apelācijas tiesa, kas paaugstina vienveidību;[5]

Kara stāvoklis: izskatīšanas termiņi praksē ir pagarināti — paredziet laiku;[6]

Šaura ordre public: Ukrainas tiesas reti atsakās, pamatojoties uz sabiedrisko kārtību.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ zakon.rada.gov.ua — 1994. gada Likums par MKA un Civilprocesa kodekss: zakon.rada.gov.ua

→ Ņujorkas konvencija (Ukraina): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Vienotais valsts reģistrs: usr.minjust.gov.ua

Vienotais parādnieku reģistrs: asvp.minjust.gov.ua

7.3. Šķīrējtiesas institūcijas

Starptautiskā komerciālā šķīrējtiesa pie Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (МКАС): icac.org.ua

7.4. Speciālisti šķīrējtiesas nolēmumu izpildē Ukrainā

Ieteicamo speciālistu saraksts ir ievietots Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Ziņas apkopotas no atklātiem avotiem uz 2026. gada vidu. Zemāk sniegts materiālu saraksts, uz kuriem balstīta šī instrukcija.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Ukrainas Likums «Par starptautisko komerciālo šķīrējtiesu» no 24.02.1994 (LICA); Ukrainas Civilprocesa kodekss, VIII–IX sadaļas (jo īpaši 475. pants). zakon.rada.gov.ua

[2] 2017. gada tiesu reforma — jurisdikcijas nodošana Kijivas apelācijas tiesai.

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (Ukraina — dalībvalsts); savstarpējības princips līguma neesamības gadījumā.

[4] 1961. gada Eiropas konvencija; Vašingtonas ICSID konvencija; Enerģētikas hartas nolīgums; divpusēji ieguldījumu nolīgumi (60+).

Tiesu prakse

[7] Ukrainas Augstākā tiesa, lieta Nr. 824/155/24, 2025. gada 10. aprīļa lēmums (aizliegums pārskatīt pēc būtības).

Analītiskie un uzziņu materiāli

[5] Global Arbitration Review — Ukraine; Legal500 — How to Enforce Foreign Arbitral Awards in Ukraine (Civilprocesa kodeksa 475. panta 3. daļa; Kijivas apelācijas tiesa).

[6] Fortior Law — Recognition and Enforcement of Foreign Arbitral Awards in Ukraine (parādnieka informēšana, 1 mēnesis; termiņš 2 mēneši; kara ietekme).

[8] CMS Expert Guides — Ukraine (notariāli apliecināta kopija; Konvencijas IV pants).

[9] Global Arbitration Review — Ukraine; Civilprocesa kodeksa 475. pants (trīs gadu termiņš; atjaunošana).

[10] CMS — International Arbitration in Ukraine: The current landscape (šaura ordre public izpratne; šķīrējtiesai labvēlīga nostāja).

[11] Global Arbitration Review — Challenging and Enforcing Arbitration Awards: Ukraine (AVELLUM) — apturēšana pēc tiesas ieskatiem (Civilprocesa kodeksa 367., 383. pants).

Šī instrukcija attiecas uz ASV federālo režīmu; atsevišķi procesuālie jautājumi var būt atkarīgi no konkrētā štata un apgabala.

1.1. Galvenie tiesību akti

Ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi ASV regulē Federālā šķīrējtiesas likuma (Federal Arbitration Act, FAA) 2. nodaļa, 9 U.S.C. §§ 201–208, ar kuru tiek īstenota Ņujorkas konvencija. 3. nodaļa (§§ 301–307) īsteno 1975. gada Panamas konvenciju, savukārt 1. nodaļa tiek piemērota subsidiāri (§ 208).[1]

Galvenie noteikumi: § 201 ievieš Konvenciju; § 202 nosaka, kuri līgumi un nolēmumi ietilpst Konvencijas darbības jomā (komerciāli; tajā neietilpst attiecības tikai starp ASV pilsoņiem, ja nav īpašuma ārvalstīs, izpildes ārvalstīs vai citas saprātīgas saiknes ar ārvalsti); § 203 piešķir federālajām apgabaltiesām jurisdikciju neatkarīgi no prasības summas; § 204 regulē piekritību; § 205 — lietas pārcelšanu no štata tiesas uz federālo tiesu jebkurā laikā pirms tiesvedības sākuma; § 206 — tiesas pilnvaras uzdot vērsties šķīrējtiesā; § 207 — nolēmuma apstiprināšanu; § 208 — 1. nodaļas subsidiāru piemērošanu.[2]

1.2. Ņujorkas konvencija

ASV pievienojās 1958. gada Ņujorkas konvencijai 1970. gadā (spēkā no 1970. gada 29. decembra), izsakot divas atrunas — par savstarpējību un par komerciālo raksturu. Lieta, kas ietilpst Konvencijas darbības jomā, tiek uzskatīta par tādu, kas izriet no ASV likumiem un līgumiem (federal question).[3]

1.3. Primārā un sekundārā jurisdikcija

Tiek nošķirta primārā un sekundārā jurisdikcija (CBF Indústria de Gusa v AMCI, 850 F.3d 58 (2d Cir. 2017)). Ārvalsts nolēmums (pieņemts ārvalstī) ietilpst sekundārajā jurisdikcijā: tiesa to tikai apstiprina/izpilda un var atteikt tikai uz Konvencijas V/VI panta pamata, taču nav tiesīga to atcelt (vacate). Nolēmums, kas pieņemts ASV, bet ietilpst Konvencijas darbības jomā („ne-iekšzemes”), attiecas uz primāro jurisdikciju un var tikt atcelts saskaņā ar FAA §§ 10–11.[4]

2.1. Tiesa

Pieteikums par apstiprināšanu (petition to confirm) tiek iesniegts ASV federālajā apgabaltiesā (US District Court), kurai ir personiskā jurisdikcija pār parādnieku vai viņa īpašumu, — parasti pēc parādnieka aktīvu atrašanās vietas. Jurisdikcija ir federāla un nav atkarīga no prasības summas (§ 203).[5]

2.2. Nolēmuma apstiprināšana (§ 207)

Trīs gadu laikā pēc tāda nolēmuma pieņemšanas, kas ietilpst Konvencijas darbības jomā, jebkura puse ir tiesīga vērsties kompetentajā tiesā ar lūgumu izdot rīkojumu par nolēmuma apstiprināšanu (confirmation). Tiesai nolēmums ir jāapstiprina, ja tā nekonstatē kādu no atzīšanas/izpildes atteikuma vai atlikšanas pamatiem, kas paredzēti Konvencijas V (vai VI) pantā.[6]

2.3. Izpilde pret trešajām personām

Sekundārās jurisdikcijas gadījumā tiesa ir tiesīga ne tikai pieņemt tiesas nolēmumu par šķīrējtiesas nolēmumu, bet arī vērst piedziņu pret trešo personu, kas nav norādīta nolēmumā, — saskaņā ar alter ego teoriju vai citiem izpildes principiem (CBF Indústria de Gusa, 850 F.3d).[7]

3.1. Nepieciešamie dokumenti

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas IV pantu tiek pievienoti:[8]

Apliecināts šķīrējtiesas nolēmuma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Šķīrējtiesas līguma oriģināls vai tā apliecināta kopija;

Apliecināts tulkojums, ja nolēmums vai līgums ir sastādīts svešvalodā.

3.2. Noilguma termiņš

Termiņš ir trīs gadi no nolēmuma pieņemšanas dienas (§ 207), atšķirībā no viena gada termiņa iekšzemes nolēmumiem saskaņā ar FAA 1. nodaļu.[9]

3.3. Tiesas izdevumi

Tiek ņemtas vērā federālās tiesas nodevas un juridiskā atbalsta un tulkošanas izdevumi; likmes ir atkarīgas no apgabala un pārbaudāmas iesniegšanas brīdī.[5]

Pamati ir izsmeļoši noteikti Ņujorkas konvencijas V pantā; ASV tiesas tos interpretē šauri, saglabājot pro-izpildes ievirzi (Parsons & Whittemore Overseas Co. v. RAKTA, 508 F.2d 969 (2d Cir. 1974)).[10]

4.1. Pamati pēc parādnieka pieteikuma (V panta 1. punkts)

Pušu rīcībnespēja / šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība;

Nepienācīgs paziņojums vai neiespējamība izklāstīt savu nostāju;

Nolēmuma pārsniegšana ārpus šķīrējtiesas līguma robežām;

Tribunāla izveides vai procedūras kārtības pārkāpums;

Nolēmums nav kļuvis saistošs vai ir atcelts / apturēts nolēmuma pieņemšanas valstī.

4.2. Pamati, ko pārbauda tiesa (V panta 2. punkts)

Strīda nešķīrējtiesājamība saskaņā ar ASV tiesībām;

Pretruna ASV sabiedriskajai kārtībai (interpretē šauri).

Pēc apstiprināšanas šķīrējtiesas nolēmums tiek pārveidots par tiesas nolēmumu (judgment) un izpildīts saskaņā ar ASV tiesas nolēmumu izpildes vispārīgajiem noteikumiem: parādnieka īpašuma apķīlāšana un realizācija, piedziņas vēršana uz kontiem (garnishment), daļām un citiem parādnieka aktīviem, tostarp dažādos štatos. Pret ārvalstīm piemēro Likumu par ārvalstu suverēnu imunitāti (FSIA) ar šķīrējtiesas izņēmumu.[11]

6.1. Parādnieka aktīvu meklēšana

Noderīgi resursi:

Štatu uzņēmumu reģistri (Secretary of State) — piem., bizfileonline.sos.ca.gov (Kalifornija), apps.dos.ny.gov (Ņujorka);

Federālā sistēma PACER (tiesas lietas): pacer.uscourts.gov;

UCC nodrošinājuma tiesību reģistri — štatu līmenī.

6.2. Praktiskās priekšrocības un šķēršļi

Sekundārā jurisdikcija: ārvalsts nolēmumu nevar atcelt — tikai atteikt uz V/VI panta pamata;[4]

Personiskā jurisdikcija: iesniedziet apgabalā, kur parādniekam ir aktīvi vai saikne;

Alter ego: iespējama piedziņa no saistītajām personām, ja tas ir pierādīts.

7.1. Tiesību akti un oficiālie avoti

→ Cornell LII — 9 U.S.C. Chapter 2 (§§ 201–208): law.cornell.edu/uscode/text/9

→ Ņujorkas konvencija (ASV): newyorkconvention.org

7.2. Reģistri

Federālās tiesas (PACER): pacer.uscourts.gov

Štatu uzņēmumu reģistri: Secretary of State vietnes

7.3. Šķīrējtiesu institūcijas

Starptautiskais strīdu izšķiršanas centrs (ICDR/AAA): www.icdr.org

JAMS International: www.jamsadr.com

7.4. Šķīrējtiesas nolēmumu izpildes speciālisti ASV

Ieteicamo speciālistu saraksts ir pieejams Rīgas šķīrējtiesas oficiālajā tīmekļa vietnē:

→ court.lv/en/support/specialists

AVOTI

Ziņas ir apkopotas no atklātiem avotiem uz 2026. gada vidu. Zemāk sniegts materiālu saraksts, uz kuriem balstās šī instrukcija.

Tiesību akti un starptautiskie līgumi

[1] Federālais šķīrējtiesas likums (FAA), 9 U.S.C. §§ 201–208 (2. nodaļa — Ņujorkas konvencija), §§ 301–307 (3. nodaļa — Panamas konvencija). law.cornell.edu; uscode.house.gov

[2] 9 U.S.C. §§ 201–208 (jo īpaši § 202 — darbības joma; § 203 — jurisdikcija; § 205 — removal; § 207 — apstiprināšana; § 208 — subsidiaritāte).

[3] 1958. gada Ņujorkas konvencija (ASV — pievienošanās 1970. g., spēkā no 29.12.1970.; atrunas par savstarpējību un komerciālo raksturu).

[9] 9 U.S.C. § 207 — trīs gadu termiņš apstiprināšanai.

Tiesu prakse

[4] CBF Indústria de Gusa S/A v. AMCI Holdings, Inc., 850 F.3d 58 (2d Cir. 2017) — primārā/sekundārā jurisdikcija; alter ego.

[7] CBF Indústria de Gusa, 850 F.3d 58 (izpilde pret trešajām personām).

[10] Parsons & Whittemore Overseas Co. v. Société Générale de L'Industrie du Papier (RAKTA), 508 F.2d 969 (2d Cir. 1974) — šaura interpretācija, pro-izpildes pieeja.

Analītiskie un uzziņu materiāli

[5] Jenner & Block — USA Enforcement guide; Ruhm & Associates — Enforcement under the New York Convention (pieteikums par apstiprināšanu; personiskā jurisdikcija).

[6] Lexology — Confirming Arbitration Awards Made Abroad (§ 207 FAA).

[8] Ņujorkas konvencijas IV pants; Jenner — USA Enforcement guide (dokumenti).

[11] Loree Law Firm — Foreign Awards (sekundārā jurisdikcija; Panamas konvencija); Likums par ārvalstu suverēnu imunitāti (FSIA).