Kāpēc jānorāda piemērojamie tiesību akti, un kas notiek, ja to nedara?
-
Jūs strādājat ar ārvalstu partneriem. Vai zināt, kuras valsts likumi regulēs jūsu strīdu, ja līgumā nekas nav noteikts?
-
Vai zinājāt, ka partneris var reģistrēties citā jurisdikcijā, lai sarežģītu iekasēšanu, un kā jūs varat no tā pasargāties, norādot tikai vienu rindiņu?
-
Ko labāk norādīt līgumā ar ārvalstu partneri — Latvijas likumus vai partnera valsts likumus —, un kāda ir atšķirība jums?
Latvijas uzņēmums noslēdza līgumu ar partneri, kas reģistrēts Ungārijā, bet faktiski darbojas no Latvijas. Līgumā nebija iekļauta klauzula par piemērojamajiem tiesību aktiem. Kad partneris neveica maksājumu, radās jautājums: saskaņā ar kuras valsts tiesību aktiem strīds ir jāizskata? Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem kā izpildes valsts tiesību aktiem? Saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem kā atbildētāja reģistrācijas valsts tiesību aktiem? Saskaņā ar Eiropas tiesību normu kolīziju noteikumiem?
Šīs problēmas atrisināšana prasīja trīs mēnešus. Un tas ir vēl pirms paša parāda apsvēršanas.
Kas ir valdošā likuma klauzula?
Šī ir līguma klauzula, kurā norādīti piemērojamie valsts tiesību akti. Piemēram: “Šo līgumu regulē un tas interpretē saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.”
Ar šo klauzulu ne tiesa, ne puses netērē laiku piemērojamo tiesību aktu noteikšanai — par tiem jau ir panākta vienošanās. Bez tās piemēro sarežģītus starptautisko privāttiesību noteikumus.
Kas notiek bez piemērojamā likuma klauzulas
Strīdos starp partneriem no dažādām ES valstīm piemēro ES Romas I regulu (līgumsaistību gadījumā) un Romas II regulu (ārpuslīgumisko saistību gadījumā). Tajās ir noteikti tiesību normu kolīzijas noteikumi — noteikumi piemērojamo tiesību aktu noteikšanai.
Pēc noklusējuma piegādes līgumiem piemēro pārdevēja valsts tiesību aktus. Pakalpojumu līgumiem piemēro piegādātāja valsts tiesību aktus. Nekustamā īpašuma nomas līgumiem piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas īpašums.
Tas nozīmē, ka, ja Latvijas uzņēmums iegādājas kaut ko no Ungārijas piegādātāja, līgumam piemēro Ungārijas likumus. Un strīda gadījumā būs nepieciešams izprast Ungārijas likumus vai nolīgt Ungārijas juristu.
Kāpēc labāk norādīt uz Latvijas tiesību aktiem?
Pirmkārt, jums ir jāzina Latvijas likumi vai arī jums ir pieejami Latvijas juristi. Ārvalstu likumi nozīmē papildu ekspertu pārskatīšanas izmaksas.
Otrkārt: arbitrāžas klauzula ar Rīgas arbitrāžas tiesu vislabāk darbojas apvienojumā ar Latvijas tiesību aktiem – tiesa tos piemēro katru dienu un rūpīgi pārzina.
Treškārt, sprieduma izpilde Latvijā ir vienkāršāka, ja piemērojami Latvijas tiesību akti. Ja piemērojami ārvalstu tiesību akti, izsniedzot izpildrakstu, var būt nepieciešama papildu eksperta pārbaude.
Kad varētu būt izdevīgāk piemērot atšķirīgus piemērojamos tiesību aktus
Dažos starptautiskos darījumos puses izvēlas neitrālus tiesību aktus, piemēram, Anglijas vai Šveices. Tas ir izplatīts sarežģītos finanšu vai būvniecības līgumos. Standarta komercdarījumos Latvijā tas nav nepieciešams.
Ja partneris uzstāj uz savas valsts likumiem, tas ir iemesls apsvērt viņa nodomus un to, kā izskatīsies atgūšana strīda gadījumā.
Ieteicamais formulējums
Šis līgums ir pakļauts un interpretējams saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas tiesību aktiem. Visus strīdus, kas izriet no šī līguma, pēc pieteikuma iesniedzēja ieskatiem izšķir Rīgas šķīrējtiesa (reģistrācijas Nr. 40003756873) saskaņā ar tās noteikumiem vai Latvijas Republikas tiesa.
Trīs soļi, kas jāveic tagad
Pirmkārt: pārbaudiet savus līgumus ar ārvalstu partneriem, lai pārliecinātos, vai tajos ir iekļauta klauzula par piemērojamajiem tiesību aktiem.
Otrkārt: slēdzot jaunu līgumu ar ārvalstu darījumu partneri, līdztekus arbitrāžas klauzulai pievienot arī klauzulu par Latvijas tiesību aktiem.
Treškārt: ja jūsu partneris iesaka savas valsts likumus, izvērtējiet riskus un, ja nepieciešams, uzstājiet uz neitrāliem jeb Latvijas likumiem.
Viena rindiņa līgumā — un jūs zināt noteikumus. Bez tās noteikumus nosaka tas, kurš pirmais vēršas tiesā.
Šis raksts ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju.