Jaunas funkcijas un ierobežojumi, kas jāzina pirms procesa sākšanas
-
Jūs zināt, ka liecinieks var mainīt lietas iznākumu, bet vai jūs zinājāt, ka līdz 2024. gada jūlijam liecinieki arbitrāžas tiesās nepastāvēja?
-
Vai zinājāt, ka liecinieku liecības šķīrējtiesā neietver kriminālatbildību par melošanu, un kā tas ietekmē pierādījumu spēku?
-
Kas man jādara, ja galvenais liecinieks atsakās ierasties uz šķīrējtiesas sēdi? Vai ir pieejami kādi rīki?
Līdz 2024. gada 4. jūlijam šķīrējtiesas Latvijā nevarēja uzklausīt lieciniekus mutvārdu procesā. Vienīgie pieejamie līdzekļi bija rakstiski iesniegumi no personām, kurām bija zināšanas par lietu. Tas būtiski ierobežoja pušu iespējas situācijās, kad nebija dokumentēti svarīgi fakti.
Stājoties spēkā grozījumiem Šķīrējtiesu likumā, situācija ir būtiski mainījusies. Liecinieku liecības tagad ir pilnvērtīgs pierādīšanas veids šķīrējtiesas procesā. Tomēr šim instrumentam ir svarīgas iezīmes, kas jāsaprot pirms procesa uzsākšanas.
Kas ir mainījies: jauns 44.1. pants Šķīrējtiesu likumā
Sākot ar 2024. gada 4. jūliju, Šķīrējtiesu likumam tika pievienots 44.1. pants “Liecinieku liecības”. Tajā ir noteikts sekojošais.
Liecinieks ir persona, kurai ir zināmi lietā būtiskie fakti un kuru šķīrējtiesa ir uzaicinājusi uz sēdi pēc puses pamatota lūguma.
Pusei, kas pieprasa liecinieka uzklausīšanu, ir pienākums norādīt, kādus konkrētus, lietā nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.
Liecinieku var nopratināt tikai par faktiem, kas ir jāpierāda konkrētajā lietā.
Galvenās atšķirības no valsts tiesas
Par nepatiesu liecību sniegšanu kriminālatbildība nepastāv. Valsts tiesā liecinieks tiek brīdināts par kriminālatbildību saskaņā ar Kriminālkodeksa 300. pantu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. Arbitrāžas tiesās šāda atbildība nepastāv — arbitrāžas tiesas nav valsts iestādes un nevar piemērot kriminālsodus.
Tas ir svarīgi saprast, izvērtējot liecības pierādījuma spēku: no vienas puses, liecinieks var runāt brīvāk, bet, no otras puses, viņam ir mazāka motivācija teikt patiesību, draudot ar kriminālvajāšanu.
Piespiedu ierašanās nav iespējama. Ja liecinieks atsakās ierasties, šķīrējtiesai nav tiesību noteikt viņa piespiedu ierašanos. Tas ir iespējams valsts tiesā, bet ne šķīrējtiesā.
Ko darīt, ja liecinieks neierodas: Šķīrējtiesa var lūgt apgabaltiesai palīdzību pierādījumu iegūšanā, tostarp liecinieka nopratināšanā. Tas ir paredzēts jaunajā Šķīrējtiesu likuma 41.1. pantā, kas ieviests ar tiem pašiem 2024. gada jūlija grozījumiem.
Rakstiski paskaidrojumi joprojām ir pieejami.
Liecinieku mutvārdu nopratināšanas ieviešana nav novērsusi iespēju sniegt rakstiskus paskaidrojumus. Puses joprojām var iesniegt rakstiskas liecības no personām, kas pārzina lietas apstākļus.
Praksē rakstiski paskaidrojumi bieži vien ir ērtāki: tos var sagatavot iepriekš, tiem nav nepieciešama ierašanās, un tie ir ērti lieciniekiem, kas atrodas citā pilsētā vai valstī.
Svarīga detaļa: paskaidrojumi tiek iesniegti tiesvedības valodā vai ar apliecinātu tulkojumu, ja liecinieks nerunā tiesvedības valodā.
Kad lieciniekam tiešām ir nozīme
Liecinieku liecības ir visvērtīgākās šādās situācijās: ja mutiskas vienošanās netika fiksētas rakstiski, bet sarunas laikā bija klāt liecinieks; ja darba izpildes vai neizpildes fakts ir jāapstiprina ar personas, kas to tieši novēroja, starpniecību; ja ir nepieciešams apstrīdēt vai apstiprināt preču vai pakalpojumu pieņemšanas apstākļus; ja sarakste nav saglabājusies, bet trešā persona var apstiprināt sarunu saturu.
Ir svarīgi saprast: liecinieku liecības šķīrējtiesā ir dokumentāru pierādījumu papildinājums, nevis to aizstājējs. Šķīrējtiesa izvērtē visus pierādījumus kumulatīvi. Viens liecinieks bez dokumentāra pamatojuma ir vāja pozīcija.
Reāls gadījums
Uzņēmums sniedza konsultāciju pakalpojumus. Līgums tika parakstīts, un tika veikta daļēja samaksa. Klients atteicās maksāt atlikušo summu, atsaucoties uz nepilnīgiem pakalpojumiem.
Dokumentāri pierādījumi par pakalpojumu pilnīgu sniegšanu nebija pietiekami — ievērojama daļa darba tika veikta mutiski sanāksmju laikā. Tomēr šajās sanāksmēs piedalījās vēl viens klienta uzņēmuma darbinieks, kurš strīda brīdī jau bija atstājis uzņēmumu.
Pirms 2024. gada jūlija grozījumiem labākais, ko varēja darīt, bija iegūt rakstisku paziņojumu no bijušā darbinieka. Pēc grozījumiem tika iesniegts lūgums viņu nopratināt kā liecinieku arbitrāžas sēdē. Liecinieks ieradās un apstiprināja visu sniegto pakalpojumu apjomu. Prasība tika apmierināta.
Trīs praktiski secinājumi
Pirmkārt: ja jums ir liecinieki, nekavējoties iesniedziet lūgumu viņus nopratināt, pirms sākas tiesas process. Norādiet faktus, kurus viņi var apstiprināt.
Otrkārt: ja liecinieks nevēlas ierasties klātienē, apsveriet iespēju iesniegt rakstisku paskaidrojumu. Tas ir mazāk pārliecinoši, bet labāk nekā nekas.
Treškārt: ja galvenais liecinieks atsakās piedalīties, lūgumu par palīdzību liecības iegūšanā var iesniegt valsts tiesā, izmantojot arbitrāžu. Šis ir jauns instruments, kas pieejams kopš 2024. gada jūlija.
Liecinieks šķīrējtiesā tagad ir reāls instruments, nevis teorētisks. Taču, tāpat kā jebkurš instruments, tas darbojas tikai tad, ja tā īpašības un ierobežojumi ir iepriekš izprasti.
Šis raksts ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju.