Pamata ceļvedis tiem, kas ir jauni arbitrāžā
-
Esi dzirdējis par arbitrāžu, bet nesaproti, kāpēc nevar vienkārši ierasties un iesniegt prasību bez īpašas vienošanās?
-
Vai zinājāt, ka pēc 2024. gada jūlija grozījumiem ir kļuvis vienkāršāk noslēgt šķīrējtiesas līgumu – un kā tieši?
-
Kā arbitrāžas līgums atšķiras no arbitrāžas klauzulas, un vai ir nepieciešams parakstīt atsevišķu dokumentu?
Uzņēmējs vēlējās vērsties arbitrāžā. Nebija vienošanās ar arbitrāžas klauzulu. Viņš piezvanīja tiesai un jautāja: “Vai es varu vienkārši iesniegt prasību tiesā?” Atbilde viņu pārsteidza: nē. Bez vienošanās par strīda nodošanu arbitrāžai arbitrāžas tiesai nav pilnvaru izskatīt lietu.
Tā ir būtiska atšķirība no valsts tiesas. Un tā ir pirmā lieta, kas jāsaprot, sadarbojoties ar šķīrējtiesu.
Kas ir arbitrāžas līgums?
Arbitrāžas līgums ir divu vai vairāku pušu vienošanās iesniegt strīdu arbitrāžas tiesā, nevis valsts tiesā. Bez šīs vienošanās arbitrāžas tiesai nav pilnvaru izskatīt lietu, pat ja summa ir skaidra un parāds nav apstrīdams.
Šī ir būtiska atšķirība no valsts tiesas: valsts tiesai ir pienākums pieņemt prasību, pamatojoties uz savu jurisdikciju, neatkarīgi no atbildētāja vēlmēm. Arbitrāžas tiesa pieņem prasību tikai tad, ja puses par to ir iepriekš vienojušās.
Divas formas: klauzula un atsevišķs līgums
Arbitrāžas klauzula ir klauzula galvenajā līgumā. Piemēram, piegādes līguma 12.1. punktā ir teikts: “Visus strīdus, kas izriet no šī līguma, izšķir Rīgas arbitrāžas tiesa.” Šī ir visizplatītākā un ērtākā forma — līgums tiek noslēgts vienlaikus ar galveno līgumu.
Atsevišķs šķīrējtiesas līgums ir patstāvīgs dokuments, kas noslēgts pirms vai pēc strīda rašanās. Tas ir ērti, ja pamatlīgums jau ir parakstīts bez klauzulas vai ja strīds jau pastāv, bet puses ir gatavas vienoties par šķīrējtiesas izmantošanu.
Kas mainījās 2024. gada jūlijā
Pirms 2024. gada 4. jūnija grozījumiem arbitrāžas līgumiem bija nepieciešama stingra rakstiska forma ar rokraksta vai kvalificētiem elektroniskajiem parakstiem. Tas radīja grūtības attālinātos darījumos.
Pēc grozījumiem Šķīrējtiesu likuma 12. pantā ir skaidri noteikts, ka vienošanās, kas noslēgta pa pastu vai elektroniski, arī tiek uzskatīta par rakstisku vienošanos. Sarakste pa e-pastu vai tūlītējo ziņojumapmaiņu, kurā ietverta abu pušu piekrišana šķīrējtiesai, tagad tiek atzīta par derīgu šķīrējtiesas līgumu.
Trešā iespēja: ja viena puse prasībā apgalvo, ka vienošanās pastāv, un otra to nenoliedz, vienošanās tiek uzskatīta par noslēgtu.
Kas jāiekļauj arbitrāžas līgumā?
Minimāli nepieciešamie elementi ir: norāde, ka puses iesniedz savus strīdus izskatīšanai šķīrējtiesā, un konkrētās šķīrējtiesas nosaukums (Rīgas šķīrējtiesa, reģistrācijas numurs 40003756873).
Papildus ieteicams norādīt: procesa valodu, procesa veidu (rakstveida vai ar tiesas sēdi), tiesnešu skaitu (viens tiesnesis lielākajai daļai komercstrīdu) un piemērojamos tiesību aktus.
Gatavs sastāvs
“Jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, kas izriet no šī Līguma vai ir saistībā ar to, tostarp tie, kas attiecas uz tā pārkāpumu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, galīgi izšķirs Rīgas šķīrējtiesa (reģistrācijas nr. 40003756873) saskaņā ar tās reglamentu viena šķīrējtiesneša priekšā rakstiskā procesā vai Latvijas Republikas tiesa pēc pieteikuma iesniedzēja izvēles. Piemērojamais likums ir Latvijas Republikas likums.”
Trīs soļi, kas jāveic tagad
Vispirms pārbaudiet visus spēkā esošos līgumus, lai pārliecinātos, vai tajos ir iekļauta arbitrāžas klauzula. Tas jo īpaši attiecas uz līgumiem ar komercpartneriem par summām, kas pārsniedz 3000 eiro.
Otrkārt: nākamreiz, kad parakstīsiet līgumu, pievienojiet iepriekš minēto formulējumu strīdu risināšanas sadaļai.
Treškārt: ja nav līguma vai cita noteikuma un strīds jau ir radies, piedāvājiet savam partnerim atsevišķu šķīrējtiesas līgumu. Dažreiz tas ir vienkāršāk nekā vērsties tiesā.
Arbitrāža ir spēcīgs instruments. Taču tā darbojas tikai tad, ja durvis tiek atvērtas laicīgi.
Šis raksts ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju.