Pamata ceļvedis tiem, kas tikai iepazīstas ar šķīrējtiesu
-
Vai esat dzirdējuši par šķīrējtiesu — bet nesaprotat, kāpēc nevar vienkārši tur ierasties un iesniegt prasību bez īpaša līguma?
-
Vai zināt, ka pēc 2024. gada jūlija grozījumiem šķīrējtiesas līgumu noslēgt kļuvis vieglāk — un kā tieši?
-
Ar ko šķīrējtiesas līgums atšķiras no šķīrējtiesas klauzulas — un vai jāparaksta atsevišķs dokuments?
Uzņēmējs vēlējās vērsties šķīrējtiesā. Līguma ar šķīrējtiesas klauzulu nebija. Viņš piezvanīja šķīrējtiesai un jautāja: “Vai var vienkārši iesniegt prasību?” Atbilde viņu pārsteidza: nē. Bez vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai — šķīrējtiesa nedrīkst izskatīt lietu.
Tā ir principiāla atšķirība no valsts tiesas. Un tas ir pirmais, kas jāsaprot, strādājot ar šķīrējtiesu.
Kas ir šķīrējtiesas līgums:
Šķīrējtiesas līgums ir divu vai vairāku pušu vienošanās nodot savu strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā valsts tiesas vietā. Bez šīs vienošanās šķīrējtiesai nav pilnvaru izskatīt lietu — pat ja summa ir acīmredzama un parāds neapstrīdams.
Tā ir principiāla atšķirība no valsts tiesas: valsts tiesai ir pienākums pieņemt prasību atbilstoši piekritībai neatkarīgi no atbildētāja vēlmes. Šķīrējtiesa — tikai tad, ja puses iepriekš par to vienojušās.
Divas formas: klauzula un atsevišķs līgums
Šķīrējtiesas klauzula ir punkts pamatlīguma iekšienē. Piemēram, piegādes līguma 12.1. punkts: “Visi strīdi, kas izriet no šī līguma, tiek izskatīti Rīgas šķīrējtiesā”. Tā ir visizplatītākā un ērtākā forma — vienošanās tiek noslēgta vienlaikus ar pamatlīgumu.
Atsevišķs šķīrējtiesas līgums ir patstāvīgs dokuments, kas tiek noslēgts pirms vai pēc strīda rašanās. Tas ir ērti, ja pamatlīgums jau parakstīts bez klauzulas vai ja strīds jau pastāv, bet puses ir gatavas vienoties par šķīrējtiesas procesu.
Kas mainījies 2024. gada jūlijā
Līdz 2024. gada 4. jūlijam grozījumiem šķīrējtiesas līgumam bija nepieciešama stingra rakstveida forma ar pašrocīgiem vai kvalificētiem elektroniskiem parakstiem. Tas radīja sarežģījumus attālinātu darījumu gadījumā.
Pēc grozījumiem Šķīrējtiesu likuma 12. pants tieši nosaka: par rakstveida vienošanos uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, apmainoties ar pasta sūtījumiem vai elektroniskiem ziņojumiem. Sarakste e-pastā vai ziņapmaiņas lietotnēs, kas satur abu pušu piekrišanu šķīrējtiesai, — tagad tiek atzīta par spēkā esošu šķīrējtiesas līgumu.
Trešais variants: ja viena puse prasībā apgalvo, ka vienošanās pastāv, un otra to nenoliedz — vienošanās tiek uzskatīta par noslēgtu.
Kam jābūt šķīrējtiesas līgumā
Minimāli nepieciešamie elementi: norāde, ka puses nodod strīdus izskatīšanai šķīrējtiesā, konkrētas šķīrējtiesas nosaukums (Rīgas šķīrējtiesa, reģistrācijas numurs 40003756873).
Papildus ieteicams norādīt: procesa valodu, procesa veidu (rakstveida vai mutvārdu), tiesnešu skaitu (viens — lielākajai daļai komerciālo strīdu), piemērojamās tiesības.
Gatavs formulējums:
“Jebkurš strīds, domstarpība vai pretenzija, kas izriet no šī līguma vai saistībā ar to, tostarp attiecībā uz tā pārkāpumu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, galīgi izšķirams Rīgas šķīrējtiesā (reģ. Nr. 40003756873) saskaņā ar tās Reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā rakstveida procesā, vai Latvijas Republikas tiesā pēc prasītāja izvēles. Piemērojamās tiesības — Latvijas Republikas.”
Trīs soļi, kas jāveic jau tagad
Pirmais: pārbaudiet visus spēkā esošos līgumus — vai tajos ir šķīrējtiesas klauzula. Īpaši līgumos ar komercpartneriem par summām no 3 000 eiro.
Otrais: nākamreiz slēdzot līgumu — pievienojiet iepriekš minēto formulējumu strīdu izšķiršanas sadaļā.
Trešais: ja līguma nav vai klauzulas nav, bet strīds jau ir izveidojies — piedāvājiet partnerim parakstīt atsevišķu šķīrējtiesas līgumu. Dažkārt tas ir vienkāršāk nekā vērsties valsts tiesā.
Šķīrējtiesa ir spēcīgs instruments. Taču tas darbojas tikai tad, ja esat atvēruši durvis jau iepriekš.
Raksts paredzēts vienīgi informatīviem mērķiem un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju.