Kā izkļūt no situācijas, kas šķiet bezizejas
- Jūsu līgumā ir rakstīts, ka „strīdus izskata šķīrējtiesā“ — bez konkrētas tiesas norādīšanas. Vai šī ir spēkā esoša klauzula?
- Kas notiek, ja līgumā norādītā šķīrējtiesa ir likvidēta — kur tagad iesniegt prasību?
- Vai zināt, ka pat nepilnīga klauzula dažos gadījumos var tikt „glābta” — un kā tieši? Divas kompānijas strādāja saskaņā ar līgumu trīs gadus. Sadaļā par strīdiem bija uzrakstīta viena rinda: „Strīdus izskata šķīrējtiesā saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem”. Konkrēta tiesa nav norādīta. Kad radās strīds par 28 000 eiro — neviens nezināja, kur iesniegt prasību. Trīs veidu problemātiskas klauzulas Pirmais veids: klauzula bez konkrētas tiesas norādīšanas. „Strīdus izskata šķīrējtiesā” — bez nosaukuma un reģistrācijas numura. Šāda klauzula ir nepilnīga. Formāli katrai pusei ir tiesības ieteikt jebkuru šķīrējtiesu — un, ja puses nevar vienoties, klauzula var izrādīties neizpildāma. Otrais veids: norādīta neeksistējoša tiesa. Šķīrējtiesa, kas bija minēta līgumā, ir pārtraukusi darbību vai likvidēta. Tā ir reāla situācija — Latvijā kopš 2014. gada šķīrējtiesu skaits ir ievērojami samazinājies reformas rezultātā. Trešais veids: pretrunīga klauzula. Līgumā ir iekļauts punkts par šķīrējtiesu un vienlaikus punkts par valsts tiesu bez skaidras nošķiršanas, kad katrs no tiem ir piemērojams. Ko saka likums Latvijas Arbitrāžas tiesu likums tieši regulē situāciju ar nepilnīgu vai kļūdainu atrunu. 12.1. pants nosaka: ja šķīrējtiesas līgums pastāv, bet tajā ir trūkumi — tiesa var atzīt to par spēkā esošu, ja no tā satura var noteikt pušu gribu nodot strīdu šķīrējtiesas izskatīšanai. Tas nozīmē, ka pat klauzula „strīdus izskata šķīrējtiesā” bez konkrētas tiesas nosaukuma nav automātiski spēkā neesoša — tiesa izvērtē pušu nodomu.
Klauzula ar neeksistējošu tiesu: īpašs noteikums Arbitrāžas tiesu likuma 12.2. pants: ja līgumā norādītā arbitrāžas tiesa ir beigusies pastāvēt — pusēm ir tiesības pēc abpusējas vienošanās izvēlēties citu arbitrāžas tiesu. Ja vienošanās netiek panākta — strīdu var tikt izskatīts valsts tiesā. Praksē: ja tiesa ir likvidēta un otra puse nepiekrīt citai šķīrējtiesai — jūsu prasības ne“izzūd”. Jums ir tiesības vērsties Latvijas valsts tiesā. Kā „glābt” nepilnīgu šķīrējtiesas klauzulu Pirmais variants: savstarpēja vienošanās. Puses paraksta papildu vienošanos vai apmainās ar vēstulēm, kurās vienojas par konkrētu šķīrējtiesu. Tas ir visvienkāršākais veids. Otrais variants: prasībā ieteikt atbildētājam konkrētu tiesu. Ja prasībā jūs atsaucaties uz šķīrējtiesas klauzulu un norādāt konkrētu tiesu, bet atbildētājs neiebilst — tiesa var uzskatīt, ka puses ir vienojušās. Trešais variants: vērsties valsts tiesā. Ja šķīrējtiesas klauzula ir acīmredzami nepilnīga un to nav iespējams „glābt” — valsts tiesai ir pienākums pieņemt prasību. Reāls gadījums 2015. gada līgumā bija iekļauta klauzula ar šķīrējtiesas nosaukumu, kura līdz 2023. gadam tika izslēgta no reģistra. Kreditors vērās citā šķīrējtiesā, atsaucoties uz līdzīgu reglamentu. Atbildētājs izteica iebildumu: konkrētais tiesa nav saskaņota. Šķīrējtiesa izskatīja jautājumu un nonāca pie secinājuma: pušu griba nodot strīdus izskatīšanai šķīrējtiesā ir acīmredzama. Neeksistējošas tiesas nosaukums nenozīmē vienošanās trūkumu — bet tikai to, ka konkrētā instance ir jā nosaka. Prasība pieņemta izskatīšanai. Trīs soļi, kas jādara tagad Pirmais: pārbaudiet atrunas spēkā esošajos līgumos — vai ir norādīta konkrēta tiesa ar reģistrācijas numuru. Neskaidras formulējumi — risks. Otrkārt: ja līgumā ir norādīta tiesa, kuru jūs nepazīstat — pārbaudiet tās esamību Latvijas Tieslietu ministrijas reģistrā. Trešais: parakstot jaunus līgumus — izmantojiet precīzu formulējumu ar tiesas nosaukumu un reģistrācijas numuru. Piecas sekundes precizitātes — gadi mierā. Slikta atruna ir labāka nekā nekāda. Bet laba atruna ir labāka nekā slikta.
Šis raksts ir paredzēts tikai informācijas nolūkos un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju.