Uzraksti mums
noteikumiem
Nosūtīt jautājumu
Pasākumu kalendārs

Procesuālie termiņi šķīrējtiesvedībā

15. novembris, 2022

Ikkatrās darījuma attiecībās ir ierasts, ka jebkurai darbībai, kas tiek veikta ir noteikti termiņi. Ar jēdzienu “termiņš” dažādās jomās saprot laika punktu, līdz kuram ir jāpabeidz (kaut kā) izpilde. Puses slēdzot darījumus atrunā konkrētus datumus gan līguma noslēgšanā un tā izpildē, gan pakalpojumu sniegšanā un to apmaksā. Termiņu ievērošana kļūst īpaši svarīga situācijās, kādas var veidoties, piemēram, ja nepieciešams vērsties tiesā. 

Tāpat kā darījuma noslēgšanā un tā pilnīgā izpildē, arī tiesvedībā ir noteikti termiņi, kurus nepieciešams ievērot ne tikai pusēm (atbildētājam un prasītājam), bet arī pašai tiesai vai šķīrējtiesai, lai strīda izskatīšana norisinātos atbilstoši likuma normām un tiktu ievērota pušu līdzsacīkste un abu pušu tiesības. Procesuālā kārtība un tās ievērošana palīdz un disciplinē pieņemt objektīvu lēmumu strīda atrisināšanā, tāpat noteiktie procesuālie termiņi vērš pušu uzmanību uz  nopietnāku attieksmi savu interešu savlaicīgai aizstāvēšanai.

Līdzīgi kā valsts tiesā, arī šķīrējtiesā ir ar likumu noteikti procesuālie termiņi, kas nosaka konkrētus nosacījumus, kādos iesniedzami un izsniedzami dokumenti, veicamas konkrētas darbības. Konkrēti šķīrējtiesvedības procesuālos termiņus nosaka Šķīrējtiesu likums un konkrētās šķīrējtiesas reglaments.

Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 28. pantu, šķīrējtiesas sastāvs nosaka procesuālos termiņus, to pagarināšanas vai atjaunošanas kārtību šajā likumā vai pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā noteikto termiņu ietvaros. Līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai procesuālos termiņus, to pagarināšanas vai atjaunošanas kārtību nosaka saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu.

Šķīrējtiesvedības procesuālo termiņu ritējums iesākas ar prasības pieteikuma saņemšanu šķīrējtiesā, dokumentu pārbaudi, pieteikuma reģistrēšanu un šķīrējtiesas procesa uzsākšanu. Pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas šķīrējtiesa nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, izskaidrojot atbildētāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi uz prasību.

Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 36. pantu, atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

Būtiski! Šķīrējtiesvedības praksē ir pieņemts, ka atsauksmi uz prasību atbildētājs drīkst iesniegt līdz pat strīda izskatīšanai pēc būtības. Likumā noteiktais atsauksmes sniegšanas termiņš vairāk attiecināms uz termiņu, kādā puses, tajā skaitā atbildētājs, var izteikt priekšlikumus par šķīrējtiesnešu kandidatūrām. Pēc noteiktā atsauksmes termiņa šķīrējtiesnesis tiek iecelts un priekšlikumi par citām kandidatūrām vairs netiek izskatīti. 

Atsauksmes iesniegšanas termiņš tiek noteikts ne tikai paskaidrojuma iesniegšanai uz prasību, bet arī pretprasības iesniegšanai šķīrējtiesā. Atbildētājs pretprasību var iesniegt termiņā, kāds noteikts atsauksmes uz prasību iesniegšanai. Tas nozīmē, ka, ja atbildētājs neiesniedz pretprasību norādītajā termiņā, tā var netikt pieņemta un lietā tiek izskatīta tikai pamatprasība, kā arī atsauksmes uz to, neņemot vērā pretprasību.

Mēdz būt situācijas, kad strīdā tiek atklātas jaunas nianses un, ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību, kamēr nav uzsākta civiltiesiskā strīda izšķiršana pēc būtības. Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi, proti, līdzīgi kā sniedzot atsauksmi uz prasības pieteikumu.

Neatkarīgi no tā, vai atsauksme (paskaidrojumi) tiek vai netiek iesniegta šķīrējtiesā, iztekot noteiktajam termiņam tiek nozīmēts šķīrējtiesnesis strīda izšķiršanai un noteikts strīda izšķiršanas (šķīrējtiesas sēdes) datums un laiks.

Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 dienas pirms šķīrējtiesas sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu. Doto termiņu un kārtību, kādā nosūtāmi paziņojumi par citām šķīrējtiesas sēdēm, nosaka saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu.

Visi augstāk minētie dokumenti (paziņojums par prasības saņemšanu un pavēste) uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā no pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darba dienu laikā no to nosūtīšanas dienas.

Ja kāda no pusēm izvēlas fiksēt šķīrējtiesas sēdi, tā piesaka un apmaksā sekretāra pakalpojumus. Sekretārs pēc šķīrējtiesas sēdes sagatavo protokolu, kurā fiksēta šķīrējtiesas sēde. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.

Ja kāda no šķīrējtiesvedības dalībniekiem apstrīd paraksta vai dokumenta autentiskumu un pieprasa ekspertīzi, savukārt šķīrējtiesnesis nozīmē ekspertīzi, tad var tikt noteikti konkrēti  termiņi paraugu  nodošanai, taču nav noteikti termiņi pašas ekspertīzes veikšanai. Ekspertīzes veikšanas termiņš ir atkarīgs no uzdevuma sarežģītības un iestādes, kura veic konkrēto ekspertīzi. Saskaņā ar šķīrējtiesvedības pieredzi, rokraksta un paraksta ekpertīzes veikšana dažādos dokumentos un to analīze aizņem ne vairāk kā vienu mēnesi (30 dienas) no pieteikuma par ekspertīzes veikšanu saņemšanas dienas konkrētajā iestādē.

Ar brīdi, kad šķīrējtiesa civiltiesisko strīdu izskatījusi pēc būtības, šķīrējtiesnesis 14 dienu laikā sagatavo spriedumu. Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darba dienu laikā no tā sagatavošanas dienas. Šķīrējtiesas spriedums nav apstrīdams un pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi, spriedumā norādītajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām.

Ja strīda puses savā starpā vienojas, vairs nav jāgaida, kad notecēs procesuālie termiņi - puses var lūgt šķīrējtiesu doto strīdu izšķirt ātrāk - tā ietaupot laiku un resursus gan kreditoram, gan parādniekam.

Vidējais strīda izskatīšanas termiņš Rīgas šķīrējtiesā, no prasības pieteikuma saņemšanas līdz strīda izšķiršanai ar spriedumu, ir no 5 līdz 6 nedēļām.

Zinot termiņus, ikvienai strīda pusei ir iespējas noteikt laiku, kādā ir iespējams sakārtot jautājumus, kas saistīti ar strīdus situācijas noregulēšanu vai pierādījumu iesniegšanu. Process ir paredzams un izsekojams.

Izmantojiet savu laiku lietderīgi un ievērojiet likumā noteiktos procesuālos  termiņus!

Jautājumu gadījumā zvaniet: +371 67365100, +371 25156055 vai rakstiet: .

 

Kopīgot: