Uzraksti mums
noteikumiem
Nosūtīt jautājumu
Pasākumu kalendārs

Pierādījumi un to loma tiesvedībā/šķīrējtiesvedībā

15. maijs

Jebkurās attiecībās, vai tās ir darījuma attiecības, vai ikdienas komunikācija ar apkārtējiem, puses cer izvairīties no strīdu rašanās un nepieciešamību tos risināt. Tomēr situācijas ir dažādas un dažkārt nav iespējams izvairīties no strīdus gadījumiem. Ja strīdā iesaistītās puses ir atvērtas komunikācijai un risinājumiem, tad strīds tiek ātri atrisināts un pretenziju vienam pret otru nav. Taču tiesu institūcijas pastāv tieši tādiem gadījumiem, kad puses nespēj atrisināt strīdu, pastāvot katrs uz savu taisnību, uz savu argumentāciju. Parasti viena no pusēm sagatavo un iesniedz prasību tiesā vai šķīrējtiesā, norādot prasības pamatotību ar pierādījumiem. Ja otrai pusei - atbildētājam ir pamatoti iebildumi prasības celšanai, tam ir ne tikai jāargumentē, bet arī jāiesniedz pierādījumi, kādēļ prasītājam nav pamata celt prasību tiesā vai šķīrējtiesā. Kāda ir pierādījumu loma tiesvedībā/šķīrējtiesvedībā un kā tie palīdz izšķirt pušu strīdu?

Pierādījums ir loģisku spriedumu kopums, kas pārliecinoši pamato apgalvojuma pareizību. Vēršoties tiesā vai šķīrējtiesā prasītājam ir jāspēj pierādīt sava prasījuma pamatotību, jo pierādīšanas process tiesvedībā gulstas uz lietas dalībniekiem – prasītāju un atbildētāju, nevis tiesu/šķīrējtiesu. 

Katrai juridiskai vai fiziskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Taču ir jāapzinās, ka, vēršoties tiesā vai šķīrējtiesā, ir jāspēj pierādīt, ka šīs tiesības vai likumiskās intereses ir pamatotas. Pierādīšanas process ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām, jo tajā tiek noskaidrota pierādāmo faktu pastāvēšana un strīda būtība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. pantu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam ir jāpierāda savu prasījumu pamatotība un Atbildētājam ir jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusei un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

Vēršoties  tiesā tikai ar prasījumu, izsakot savu subjektīvo nostāju un nepierādot tā pamatotību, nevar cerēt uz labvēlīgu iznākumu. Visi pierādīšanas līdzekļi, kas noteikti Civilprocesa likuma 17. nodaļā, ir izmantojami gandrīz jebkuras lietas izšķiršanā. Neviens no iesniegtajiem pierādījumiem, saskaņā ar  likumu, netiek vērtēts un tam noteikts augstāks spēks salīdzinājumā ar citu.

Sacīkstes princips ir nostiprināts tikai Civilprocesa likumā, taču attiecās uz visiem strīdiem, kas tiek risināti gan valsts tiesā, gan šķīrējtiesā, un tas paredz, ka katra puse (prasītājs un atbildētājs), kas tiesā aizstāv savu nostāju, pati pierāda savas prasības vai iebildumu pamatotību ar likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Savukārt tiesnesis / šķīrējtiesnesis iepazīstas ar visiem lietā iesniegtajiem pierādījumiem un sniedz tiem juridisku novērtējumu, tāpēc katras puses uzdevums ir pārliecināt tiesnesi / šķīrējtiesnesi par savas pozīcijas pareizību, iesniedzot atbilstošus pierādījumus par lietā svarīgiem apstākļiem, piemēram, vai prasības pieteikumā paustais atbilst reālajai situācijai un patiesībai.

Prasītāja pierādījumi ir iesniedzami reizē ar prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā, proti, visa argumentācija, uz ko prasītājs atsaucas prasības pieteikumā, ir dokumentāli jāpievieno prasības pieteikumam kā pielikums, lai tiesa var izvērtēt, vai par prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem ir iesniegti pierādījumi, kas ir par pamatu, lai skatītu lietu. Savukārt atbildētājam ir jāsagatavo un jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina viņa iebildumus pret prasību, un tie ir jāiesniedz reizē ar saviem paskaidrojumiem. Pierādījumi ir jāiesniedz 14 dienas pirms nozīmētās tiesas sēdes, lai otrai pusei būtu iespējams ar tiem iepazīties un sagatavoties to apstrīdēšanai. Ja pastāv objektīvi iemesli, kādēļ pierādījumus nav iespējams iesniegt minētajā termiņā, tos var iesniegt arī tiesas/ šķīrējtiesas sēdes laikā. Ja kādai no strīdā iesaistītajām pusēm (prasītājam vai atbildētājam) nav iespējams piekļūt noteiktiem pierādījumiem, tad tās var lūgt dotos pierādījumus izprasīt tiesai/šķīrējtiesai.

Ja puses strīdu izšķir valsts tiesā, tad pieļaujamie pierādīšanas līdzekļi, ar kuriem strīdus puses var pierādīt savu nostāju, saskaņā ar Civilprocesa likumu ir: 

1)   pušu un trešo personu paskaidrojumi; 

2)  liecinieku liecības; 

3)  rakstveida pierādījumi; 

4)  lietiskie pierādījumi;

5)  ekspertīze; 

6)  institūcijas atzinums.

Piemēram, arī e-pasta sarakste vai kādas citas saziņas vietnes sarakste var būt pierādījums, ja tas atbilstošā kārtībā ir noformēts un iesniegts tiesā.

Nevienam pierādījumam valsts tiesā nav augstāka spēka pār kādu citu pierādījumu, līdz ar to, piemēram, kādas institūcijas atzinums nav uzskatāms par spēcīgāku pierādīšanas līdzekli kā liecinieka liecība. Valsts tiesā nav jāpierāda tie fakti, kurus tā ir atzinusi par vispārzināmiem vai tādi fakti, kurus otra puse nav apstrīdējus.

Ja puses strīdu izšķir šķīrējtiesā, tad pieļaujamie pierādīšanas līdzekļi, ar kuriem strīdus puses var pierādīt savu pozīciju, saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 41.pantu, ir pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audio ieraksti, video magnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

Augstāk minētie pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata šķīrējtiesas sastāvs (šķīrējtiesnesis) nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme strīda izšķiršanā. Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.

Šķīrējtiesas sastāvam (šķīrējtiesnesim) sprieduma motivācijā ir jānorāda, kādēļ tas vienam pierādījumam devis priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un ir atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem. Tāpat šķīrējtiesas sastāvs, pēc puses motivēta lūguma, ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, ir pieteikumā jāapraksta dotais pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses un kāda ir tā nozīme konkrētā strīda izšķiršanā. Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse ir atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.

Bieži vien, puses slēdzot līgumus un komunicējot savā starpā, veicot sadarbību, nepievērš pietiekamu uzmanību niansēm, kas saistītas ar darījumiem un to atrunāšanu, jo uzskata, ka līdz strīdam ar partneri nenonāks. Taču ikdienā nereti rodas situācijas, kad puses sastopas ar šķēršļiem, kad tiesā vai šķīrējtiesā strīda pusēm, pierādot savu taisnību, trūkst pierādījumi, kas apstiprinātu patiesos darījuma apstākļus un bieži vien tas ir tāpēc, ka norādīto telefonu sarunām, īsziņām, tiešsaistes tīkla lietotņu sarakstēm (piemēram. WhatsApp), elektroniski sūtītām vēstulēm nav juridiskā spēka un tās nav izmantojamas ka pierādījums.

Slēdziet darījumus droši, neesiet pavirši pret darījumu dokumentiem un visu informāciju, kas apliecina Jūsu darbības. Vediet sakārtotu komunikāciju ar savu darījuma partneri! 

Atcerieties! Atbildību par savas taisnības un viedokļa pierādīšanu uzņemas katra darījuma puse pati par sevi! Tikai Jūs paši varēsiet noteikt strīda iznākumu!

Jautājumu gadījumā zvaniet:  +371 67365100, +371 25156055 vai rakstiet: .

Lasiet vairāk:

Kopīgot: