Uzraksti mums
noteikumiem
Nosūtīt jautājumu
Pasākumu kalendārs

Nomas un īres līgumi - to slēgšanas atšķirības

8. marts, 2023

Salīdzinoši īsā laikā esam saņēmuši arvien vairāk jautājumu par nomas un īres līgumiem un to slēgšanu. Nekustamā īpašuma tēma, sevišķi telpu noma un īre, šobrīd ir ļoti aktuāla, tāpēc, slēdzot līgumus, ir svarīgi pārliecināties, vai tajos iekļautie punkti nodrošina un pasargā nekustamā īpašuma īpašnieku no negodprātīgas rīcības un zaudējumiem.

Lai gan īre un noma ir kādas lietas lietošanas tiesību piešķiršana par maksu, tomēr  atšķirās minēto terminu nozīmes lietojums, proti, to nozīmes atšķirības vērojamas konkrēto lietu izmantojuma veidā. Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu.

Īres līgums

Dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks vai valdītājs. Ja telpa, kuru nodod lietošanā, tiek izmantota tikai dzīvošanai - puses slēdz īres līgumu, proti, dzīvokļa, mājas vai kāda cita priekšmeta īres līgumu. Īres līgums nozīmē, ka īpašuma īpašnieks noslēdz līgumu par sava īpašuma nodošanu lietošanā citai personai. Dotā persona, kuras lietošanā, uz īres līguma pamata, ir nodots īpašums, negūst no tā peļņu. Īrnieks maksā īres maksu lietas īpašniekam un nevar nodot dzīvokli tālāk citai personai – apakšīrniekam, ja vien par to nav īpašas vienošanās ar īpašnieku. Dzīvojamās telpas īrnieks ir fiziskā persona un īres līgums tiek slēgts uz noteiktu termiņu, kuru puses var pagarināt par to rakstveidā vienojoties.

Dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā un vienlaikus to var slēgt ar vairākiem īrniekiem, nododot dzīvojamo telpu tiem kopīgā lietošanā. Dzīvojamās telpas īres līgumā iekļaujama informācija par lietošanā nododamās dzīvojamās telpas adresi, platību, īres līguma termiņu, dzīvojamās telpas īres maksas apmēru, tās maksāšanas kārtību un termiņiem, īres maksas grozīšanas nosacījumiem un kārtību, par dzīvojamās telpas lietošanu saistītajiem pakalpojumiem, kurus saņem īrnieks, šo pakalpojumu maksas apmēru, apmaksas kārtību un termiņiem. 

Ja izīrētājs un īrnieks vienojas par dzīvojamās telpas īres līguma notariālu apliecināšanu (notariālais akts) vai ierakstīšanu zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas īres līgumā nosaka īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ vai tādēļ, ka nav samaksāta īres maksa līgumā noteiktajā apmērā, atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu pirms līguma termiņa beigām kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām, ja izīrētājs, izmantojot viņam likumā noteiktās tiesības, vēršas tiesā saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Dzīvojamo telpu īri regulē Dzīvojamo telpu īres likums.

Īres līguma paraugu varat atrast sadaļā “Atbalsts” (30 dokuments).
 

Nomas līgums

Ja telpu, automašīnu vai kādu citu priekšmetu nodod lietošanā un izmantošanā komercdarbības mērķiem, tiek slēgts nomas līgumu. Nomas līgums no īres līguma atšķirās ar to,  ka noma ir saistīta ar iespēju no lietojumā saņemtās lietas gūt peļņu pašam nomniekam. 

Piemēram, Jums pieder nekustamais īpašums – zeme. Jūs to iznomājat personai, kura nodarbojas ar lauksaimniecību un kura zemi apstrādā, maksā Jums nomas maksu un pati saņem peļņu no saražotās produkcijas. Vai arī Jums pieder telpas, kuras Jūs iznomājat uzņēmumam biroja izvietošanai vai tirdzniecības vajadzībām, piemēram, izmantojot kā noliktavu.

Par nomas līguma priekšmetu var būt gan visas ķermeniskas lietas, ko nav aizliegts atsavināt, gan arī tādas tiesības, kuras iespējams atsevišķi nodot. Lietas iznomātājs var nebūt tās īpašnieks, iznomāt var katrs, kam pieder lietošanas tiesība, tomēr slēgt apakšnomas līgumu drīkst tikai ar iznomātāja piekrišanu.

Nomas maksai ir jābūt skaidri noteiktai un tai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu. Tiklīdz nomas līguma slēdzēja puses vienojas par nomas līguma būtiskām sastāvdaļām (par priekšmetu un maksu), līgums uzskatāms par noslēgtu. 

Nomas līgumu var ierakstīt zemesgrāmatā, tādā gadījumā nomnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā pret trešajām personām. Tādējādi nomnieks sevi nodrošina gadījuma, ja nekustamais īpašums tiktu atsavināts un mainītos tā īpašnieks. Nomas līgumus regulē Civillikums.

Nomas līguma paraugu varat atrast sadaļā “Atbalsts” (20, 29, 31, 34 dokumenti).
 

Būtiski nomas un īres līguma nosacījumi

Slēdzot nomas vai īres līgumu, svarīgi ir pārliecināties, ka iznomātājs vai izīrētājs patiešām ir konkrētā īpašuma īpašnieks. Jums jālūdz uzrādīt zemesgrāmatas apliecību, kurā norādīts īpašnieks. Zemesgrāmatu ierakstus var pārbaudīt arī Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. Svarīgi ir pievērst uzmanību tam, vai īpašumam nav uzlikta aizlieguma atzīme.

Ir gadījumi, kad pats īpašuma īpašnieks ir, piemēram, ārvalstīs un līgumu viņa vārdā uz pilnvaras pamata slēdz kāda pilnvarota persona. Tādā gadījumā īrniekam vai nomniekam papildus ierakstiem zemesgrāmatā noteikti vajadzētu pārbaudīt šo pilnvaru – ja pilnvaras devējs ir juridiska persona, vai pilnvaras devējam ir paraksta tiesības vai ja pilnvaras devējs ir fiziska persona, vai dotā pilnvara ir notariāli apliecināta. Pilnvaras pārbaude ir ikvienam pieejama Latvijas Zvērinātu notāru padomes vietnē.

Bieži vien tiek aizmirsts par būtisku dokumentu tieši izīrētājam vai iznomātājam – pieņemšanas/nodošanas aktu. To var iekļaut pašā nomas vai īres līgumā, taču ērtāk ir sagatavot atsevišķu dokumentu. Ieteicams pieņemšanas/nodošanas aktu sastādīt gan nododot nomā vai īrē īpašumu, gan izbeidzot nomas vai īres līgumiskās attiecības. Dotais pieņemšanas/ nodošanas akts kalpos kā pierādījums, ja gadījumā būs nodarīti zaudējumi īpašumam. Tāpat arī nomnieks vai īrnieks varēs būt mierīgi, jo, ja iznomātājs vai izīrētājs parakstot šo aktu necels pretenzijas, tad tādas vairs netiks celtas nākotnē.

Transporta nomas pieņemšanas/nodošanas akta paraugu varat atrast sadaļā “Atbalsts” (35 dokuments).
 

Nomas vai īres līguma izbeigšana

Nomas un īres līgums tiek izbeigts atbilstoši noteikumiem par saistību izbeigšau, ievērojot papildnoteikumus:

  • Uz nenoteiktu laiku noslēgta nekustamā īpašuma nomas vai īres līguma izbeigšanai Civillikuma 2166.pants nosaka sešu mēnešu uzteikuma termiņu;
  • Īres līgumus, kas slēgti uz nenoteiktu laiku, paredzot mēneša vai nedēļas īres maksu, uzteic mēnesi vai nedēļu iepriekš;
  • Ja nomas vai īres līgums aprobežots ar pārejošu mērķi, tad tas izbeidzas, kad sasniegts noteiktais mērķis, piemēram, ja tiek noslēgts nomas līgums par telpu nomu  izstādes rīkošanai, tad dotais līgums tiek izbeigts, līdz ar izstādes noslēgšanos.
  • Līgums izbeidzas pats no sevis, ja lieta iet bojā, vai  izbeidzas tiesība, kas ļāva iznomātājam lietu iznomāt, vai kad sakrīt tiesības, piemēram, pats nomnieks vai īrnieks kļūst par lietas īpašnieku.
  • Iznomātājs var lūgt līguma izbeigšanu pirms termiņa, piemēram, ja iznomātājam rodas neparedzēta nepieciešamība lietu pašam lietot, vai ja nomnieks vai īrnieks bojā lietu.
  • Iznomātājs var lūgt līguma izbeigšanu, ja iznomātā lieta prasa neatliekamus izlabojumus. Šādā gadījumā nomnieks vai īrnieks nevar prasīt zaudējumu atlīdzību. 
  • Nomnieks vai īrnieks var prasīt līguma atcelšanu, piemēram, ja iznomātājs vai izīrētājs tik ilgi vilcinās nodot lietu, ka jau zaudēta par to interese vai ja lietai ir atrasti kādi trūkumi, kas ievērojami kavē tās izmantošanu.

Atcerieties –nezināšana neatbrīvo no atbildības! Ikkatra darījuma pamatā ir skaidra kontrole pār noslēgtajiem līgumiem un to saturu!

Jautājumu gadījumā zvaniet: +371 67365100, +371 25156055 vai rakstiet: .

Kopīgot: