Viens no aktuāliem jautājumiem, ar kuru atkal un atkal saskaras darījuma puses, ir prasījuma tiesību noilgums. Īpaši svarīgs dotais termins ir kreditoram, jo savlaicīgi neveicot darbības sava kapitāla atgūšanai no parādnieka, ir iespējams zaudēt prasījuma tiesības kopumā. Ko tas nozīmē?
Prasījuma tiesību noilgums Civillikumā ir noteikts kā laika periods, kuram iztekot prasītājs (tas, kam pieder prasījuma tiesības) zaudē tiesības vērsties tiesā pret atbildētāju savu aizskarto tiesību aizsardzībai. Saskaņā ar Civillikuma 1896. pantu, noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Ja tieši noteikts, ka saistības izpildīšanai jāgaida kreditora uzteikums vai atgādinājums, tad noilguma termiņš sākas nevis no uzteikuma dienas, bet no tā laika, kad kreditoram radusies tiesība uzteikt un kad vispār tāds uzteikums kļuvis iespējams.
Kopējais prasījuma tiesību noilgums Latvijā, kuru regulē Civillikums, ir 10 gadi. Prasījuma tiesību noilgums komercdarījumiem, saskaņā ar Komerclikumu, ir 3 gadi. Kā arī ir specifiskas jomas, kur noilgums iestājas pēc 1 gada.
Lai gan ar likumu ir noteikts noilguma termiņš darījumu slēgšanā, papildus iesakām pievērst uzmanību dažādu jomu regulējošiem normatīviem aktiem, kuros var tikt noteikti mazāki prasījuma tiesību noilguma termiņi, kā, piemēram, loģistikas jomā. Saskaņā ar Konvenciju par kravu starptautisko pārvadājumu līgumu (CMR) un tās 32.pantu, noilguma termiņš prasībai, kura iesniedzama tiesā vai šķīrējtiesā par pārvadājumu, kas tiek veikts pēc šīs Konvencijas, ir viens gads.
Notekot augstāk minētajiem termiņiem, kreditors zaudē savas prasījuma tiesības. Tās personas nezināšana, kurai ir prasības tiesība, noilgumu nenovērš! Pēc prasījuma tiesību noilguma termiņa iztecēšanas ieinteresētā persona zaudē iespēju prasīt aizskarto tiesību aizsardzību valsts tiesā vai šķīrējtiesā, t.i. materiālajā nozīmē prasītājs zaudē tiesības prasīt no atbildētāja tā saistību izpildi. Tajā pašā laikā persona var iesniegt valsts tiesā vai šķīrējtiesā prasības pieteikumu, pat tad, ja prasījuma tiesību noilguma termiņš ir beidzies (tiesības uz tiesvedības prasības pieteikumu procesuālajā nozīmē).
Tiesības izlietošana, ceļot prasību tiesā vai griežoties pie šķīrējtiesas, pārtrauc noilgumu, pie kam jau notecējušais laiks vairs nav ieskaitāms un sāk tecēt jauns noilguma termiņš. Ja ar prasības celšanu uzsākto lietu prasītājs neturpina, tad noilguma tecējums atkal atjaunojas no tās dienas, kad viņam vajadzējis lietu tālāk virzīt, t.i. no pēdējā tam noliktā un garām palaistā termiņa. Šā jaunā noilguma termiņš vienmēr ir desmit gadu, kaut arī pirmējais būtu bijis īsāks.
Būtiski! Darījumos starp fizisku un juridisku personu, kuros pastāv komercdarījumu raksturs (piemēram, noslēdzot kreditēšanas līgumu, saistības, kas izriet no autostāvvietu izmantošanas noteikumiem, nomas līguma u. c.), juridiskai personai vēršoties ar prasību, tiek piemērots Komerclikumā noteiktais 3 gadu noilguma termiņš, savukārt, ja fiziska persona vēršas ar prasību tiesā pret komersantu, tad tai piemēro Civillikumā noteikto noilgumu, kas iestājas 10 gadu laikā.
Saskaņā ar Civillikumu, prasījuma tiesību noilgumu pārtrauc prasības celšana tiesā vai šķīrējtiesā, vai parādniekam nosūtīts atgādinājums par saistību izpildi. Tāpat, noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kautkādā kārtā atzīst kreditora prasību. Ja parādnieks aiz kautkāda iemesla tomēr izpilda noilgušu prasījumu, tad viņam nav tiesības prasīt no kreditora atpakaļ to, ko viņš tam izpildījis.
Ko iesākt, ja prasījuma tiesību noilguma termiņš iztek, bet parādnieks nepilda savas pielīgtās saistības?
Lai pagarinātu prasījuma tiesību noilguma termiņu, kreditoram ir nepieciešams veikt parāda vai zaudējuma atgūšanas pasākumus. Šādā situācijā ir 2 iespējas, kā rīkoties:
1) ar ierakstītu vēstuli uz parādnieka juridisko vai deklarēto adresi ir jānosūta pretenzija par parāda esamību ar prasību to samaksāt. Svarīgi - neaizmirstiet saglabāt kvīti, kas liecina par pretenzijas nosūtīšanu atbildētājam pa pastu.
2) iesniegt tiesā prasību par zaudējumu vai parāda atgūšanu.
Augstāk minētās darbības pagarinās prasījuma tiesību noilguma termiņu, un tas nozīmē, ka termiņš atsākas no jauna – no datuma, kad tika nosūtīta pretenzija vai datuma, kad tika iesniegta prasība tiesā.
Svarīgi - neaizmirstiet saglabāt kvīti, kas liecina par pretenzijas nosūtīšanu atbildētājam pa pastu.
Prasījuma tiesību noilguma noteikšanas mērķis ir - disciplinēt darījumu dalībniekus. Noteikta laika robežas esamība stimulē to, ka ieinteresētās puses nevilcinās prasīt saistību izpildi un savlaicīgi tiek sniegti prasības pieteikumi savu interešu aizsardzībai, tādā veidā veicinot radušos strīdu atrisināšanu savlaicīgi.
Lai taupītu Jūsu laiku, Rīgas šķīrējtiesas dibinātājs ir sagatavojis pretenziju tipveida formas – dokumentu veidlapas, kuras Jūs varat izmantot, lai atgādinātu Jūsu parādniekam par parādu. Bezmaksas tipveida dokumentu paraugus Jūs varat atrast pēc saites šeit.
Jautājumu gadījumā zvaniet: +371 67365100, +371 25156055 vai rakstiet: .