RŠT ir doto organizāciju biedrs

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Mediācija un ADR

Latvijas Tirgotāju Asociācija

Rīgas Biznesa kamera

Jaunumi

Jaunumu kalendārs

<< < 2021 Aprīlis > >>
Pd Ot Tr Ct Pt St Sv
2930311234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293012

Jaunumi


Meklēt:

Kā izīrētājam pasargāt savas intereses?

2
09-03-2021

Viena no izplatītākājām darījumu formām starp fiziskām personām ir dzīvojamo telpu (dzīvokļu vai māju) īre. Ņemot vērā, ka bankas ir samazinājušas fizisko personu kredītēšanu mājokļa pirkšanas jautājumos, ir sācis ātri attīstīties dzīvokļu īres tirgus. Tāpat ir parādījušās daudz ekonomisko nosacījumu barjeras un arvien vairāk cilvēku vēlas īrēt mājokļus, nevis ņemt kredītu to iegādei.

 

Iespējams, tieši šis ir iemesls, kāpēc tik daudz jautājumu tiek uzdoti Rīgas šķīrējtiesai par to, kā izīrētājs var pasargāt savas intereses. Vai vispār šķīrējtiesa drīkst izskatīt strīdus starp izīrētāju un īrnieku?

 

Paši izplatītākie izīrētāja riski:

  • Īres maksas termiņu kavēšana;
  • Komunālo maksājumu parādi;
  • Dzīvojamās telpas, mēbeļu, aprīkojuma bojājumi.

 

Kādas ir izīrētāja likumā noteiktās tiesības? Kā ātri saņemt tiesas spriedumu un piedzīt parādus no aizmukušā dzīvokļa īrnieka?!

 

Neskaitot Civillikuma 14. daļu (2112. - 2177. pants), likums regulē nomas un īres līguma vispārējās attiecības un nosaka arī speciālo tiesību normu, kas regulē dzīvojamās telpas izīrēšanu, tas ir likums Par dzīvojamo telpu īri. Tieši šis likums regulē izīrētāja un īrnieka savstarpējās attiecības, sākot no līguma noslēgšanas un beidzot ar līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām. Likumā Par dzīvojamo telpu īri 50. pantā ir norādīts, ka no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošie strīdi tiek izskatīti tiesā. Taču izīrētāji dažreiz pat nezina, ka strīdus, kas saistīti ar dzīvojamo telpu īri, var izskatīt arī šķīrējtiesā, tā ātri un efektīvi atgūstot parādus.

 

Izvērtējot Šķīrējtiesu likuma 5. panta noteikumus, par šķīrējtiesas kompetenci dzīvojamo telpu īres lietās ir secināms, ka šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdus par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām. Vēlamies norādīt arī, ka Civilprocesa likuma 23. panta 1. daļa nosaka, ka visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Tas neatņem pusēm tiesības, savstarpēji vienojoties, strīdu izšķirt šķīrējtiesā.

 

Lai pasargātu izīrētāju no salīdzinoši ilgā tiesvedības procesa valsts tiesā, ir iespēja izmantot alternatīvo strīdu risināšanas veidu – izšķirt strīdu šķīrējtiesā. Vienīgais nosacījums, kas ir jāizpilda, izīrētājam un īrniekam ir jānoslēdz šķīrējtiesas līgums. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Tas var būt ka atsevišķs līgums vai kā atsevišķs līguma punkts iekļauts īres līgumā, kurā atrunājat strīda izskatīšanas kārtību ( ietverat šķīrējtiesas klauzulu), kas ietver saistības, kuras sakarā var rasties civiltiesisks strīds.

 

Noslēdzot īres līgumu, kurā ir iekļauta šķīrējtiesas klauzula, tiek iegūtas sekojošas priekšrocības:

  • lietas izskatīšanas ilgums 5- 6 nedēļas,
  • procesa konfidencialitāte,
  • šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

 

Šķīrējtiesas klauzulas piemērs: «Strīdus un domstarpības, kas izriet vai var izrietēt no šī līguma, tiek risinātas pārrunu ceļā. Gadījumā, ja savstarpējā vienošanās netiks panākta, visi strīdi un domstarpības, kas skar līgumā noteikto visu maksājuma saistību izpildi, tiks izšķirti Rīgas šķīrējtiesā (Reģ. No 40003756873), saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, viena šķīrējtiesneša sastāvā rakstveida procesā vai Latvijas Republikas tiesā pēc piekritības. Visas pārējās nesaskaņas vai prasība, kas skar šī līguma izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirta Latvijas Republikas tiesā pēc piekritības.»

 

Ņemiet vērā, ka sadaļas “Atbalsts” apakšsadaļā “Tipveida dokumentu paraugi” Jūs atradīsiet īres līguma paraugu (dokuments Nr. 30).

Rīgas šķīrējtiesas dibinātājs informē, ka visiem dotajā sadaļā minētajiem dokumentiem ir ieteikuma raksturs, tie ir sastādīti vispārīgai lietošanai, tāpēc tajos, iespējams, nav ietverti punkti, kas ir nepieciešami tieši Jūsu biznesa /vai citu gadījumu specifikai. Tāpēc, pirms dokumentu parakstīšanas un izmantošanas, noteikti iepazīstieties ar tā saturu un arī apspriediet tā saturu ar juristu, kurš var papildināt un rediģēt gatavo dokumentu!

 

Jautājumu gadījumā zvaniet: +371 67365100 vai rakstiet: info@court.lv



Komentāri

Rīgas šķīrējtiesa (10.03.2021 11:36)

Inese (09.03.2021 17:25): Labdien Inese! Ja lguma ir norādīta šķīrējtiesas klauzula, tad var piedzīt zaudejumus vai parādus. Taču izlikt no dzīvojamām telpām var tikai ar Valsts tiesas lēmumu.

Inese (09.03.2021 17:25)

No šīs informācijas man netapa skaidrs, vai šķīrējtiesa var skatīt strīdu par fiziskas personas izlikšanu no dzīvokļa, ja īres līgumā ir noteikts, ka strīdus, kas izriet no līguma, izskata šķīrējtiesa?




Rakstīt komentāru