RŠT ir doto organizāciju biedrs

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Mediācija un ADR

Latvijas Tirgotāju Asociācija

Rīgas Biznesa kamera

Jaunumi

Jaunumu kalendārs

<< < 2021 Novembris > >>
Pd Ot Tr Ct Pt St Sv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293012345

Jaunumi


Meklēt:

Kas ir Izlīgums šķīrējtiesvedības procesā?

10-11-2021

Gadījumos, kad prasības pieteikums jau ir iesniegts tiesā un ir uzsākta tiesvedība, puses aizmirst, ka strīdu var risināt arī savādāk, proti, izlīgstot. Arī šķīrējtiesas procesa ietvaros tiek piedāvāts pusēm vienoties un noslēgt izlīgumu. Likumdevējs ir radījis izlīgumu kā iespēju ātrākai tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanai, kas atslogotu ne tikai šķīrējtiesu darbu, bet arī ietaupītu resursus un atvieglotu procesu pašiem lietas dalībniekiem.

 

Saskaņā ar Civillikuma 1881.pantu, ar izlīgumu saprot līgumu, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai kā citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu.

 

Savukārt Civilprocesa likuma 226.pants, nosaka, ka izlīgums ir pušu rakstveida vienošanās civilprocesa ietvaros, ar kuru tiek izbeigta uzsāktā civillieta. Izlīgums ir pušu starpā esošā strīda risinājums, kas ir noformējams rakstveidā. Izlīguma noslēgšana civilprocesā tiek uzskatīta par strīda risinājumu tiesas kārtībā. Ja puses noslēdz vienošanos par pušu starpā esošo strīdu vēl pirms vēršanās tiesā, tad uzskatāms, ka puses ir izlīgušas ārpustiesas kārtībā. Arī Civilprocesa likuma komentāros par izlīgumu ir norādīts, ka procesuālā izlīguma noslēgšana ir pamats tiesvedības izbeigšanai, jo procesuāls izlīgums iespējams tikai tad, kad par tiesību subjektu civiltiesisko strīdu ir ierosināta civillieta. Līdzīga norma ir ietverta Šķīrējtiesu likuma 53. pantā.

 

Sekojoši, tas nozīmē, ka:

 

  • ikvienu civiltiesisku strīdu var atrisināt arī mierīgā ceļā vienojoties, proti, noslēdzot izlīgumu;

 

  • izlīgums ir pušu rakstveida vienošanās civilprocesa ietvaros, ar kuru tiek izbeigta sāktā civillieta;

 

  • izlīgums civilprocesa kārtībā ir iespējams jebkura strīda risināšanā, izņemot Civilprocesa likuma 226. pantā noteiktos gadījumus. Un tie ir:
  •  
  1. strīdi, kas saistīti ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistros;
  2. strīdi, kas saistīti ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu mantiskajām tiesībām;
  3. strīdi par nekustamo īpašumu, ja dalībnieku vidū ir personas, kuru tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā vai valdījumā, ir ar likumu noteiktā kārtībā ierobežotas;
  4. ja izlīguma noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

 

  • izlīgumu puses iesniedz tiesā/šķīrējtiesā. Ja izlīgums tiek parakstīts tiesas/šķīrējtiesas sēdē, tad dotajā sēdē ir jāpiedalās abām strīda pusēm vai to pilnvarotiem pārstāvjiem.

 

Civilprocesa ietvaros noslēgtajam izlīgumam ir tāds pats juridiskais spēks kā tiesas spriedumam.

 

Ja strīdā iesaistītās puses ir vienojušās par izlīguma noslēgšanu, tās paziņo par to tiesai jebkurā procesa stadijā, līdz strīda izskatīšanai pēc būtības. Pusēm ir jāsagatavo izlīguma teksts, norādot visus nosacījumus, kārtību, izpildi u.tml., par ko puses ir vienojušās. Izlīgumu puses iesniedz šķīrējtiesā. Ja izlīgums tiek parakstīts šķīrējtiesas sēdē, tad ir nepieciešams piedalīties abām pusēm vai to pilnvarotiem pārstāvjiem. Ja izlīgums tiek iesniegts šķīrējtiesā bez personu klātbūtnes, personu parakstiem izlīgumā ir jābūt notariāli apliecinātiem, lai būtu iespējams gūt pilnīgu pārliecību, ka izlīgumam ir piekritušas un to parakstījušas tieši civillietā iesaistītās puses.

 

Personai, kura ir pilnvarota un tai ir tiesības pārstāvēt pusi tiesvedības procesā un kura drīkst noslēgt izlīgumu, ir jābūt speciāli pilnvarotai veikt šādu darbību. Ja pilnvaras tekstā tas nav speciāli atrunāts, noslēgt izlīgumu pilnvarotā persona nevarēs.

 

Šķīrējtiesa, saņēmot pušu izlīgumu, noskaidro, vai puses labprātīgi vienojušās par izlīgumu, vai tas atbilst likumā noteiktajām prasībām un vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas. Izvērtējot iesniegto izlīgumu, tas tiek pieņemts un apstiprināts ar nolēmumu. Izlīguma teksts tiek iekļauts sprieduma rezolutīvajā daļā. Ar doto spriedumu apstiprinātais izlīgums izpildāms, ievērojot spriedumā noteiktos izpildes nosacījumus.

 

Civilprocesa ietvaros noslēgtajam izlīgumam ir tāds pats juridiskais spēks kā tiesas spriedumam, tas ir, izlīgums ir saistošs un obligāti izpildāms abām pusēm tāpat kā tiesas spriedums. Izlīgumu nevar vienpusēji atcelt vai atkāpties no tā. Bet ja izlīgums netiek pildīts, tad kreditors ir tiesīgs pieprasīt no valsts tiesas izpildu rakstu par izlīgumā noteikto saistību piespiedu izpildi.

 

Mūsu mājaslapā sadaļā Atbalsts - Tipveida dokumentu paraugi - Jūs varat atrast Izlīguma paraugu (Dokuments Nr.8).

 

Jautājumu gadījumā zvaniet: +371 67365100, +371 25156055 vai rakstiet: info@court.lv.



Komentāri


Nav komentāru...



    Rakstīt komentāru