RŠT ir doto organizāciju biedrs

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Mediācija un ADR

Latvijas Tirgotāju Asociācija

Rīgas Biznesa kamera

Jaunumi

Jaunumu kalendārs

<< < 2019 Septembris > >>
Pd Ot Tr Ct Pt St Sv
2627282930311
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30123456

Jaunumi


Meklēt:

Kā izīrētājam (iznomātājam) pasargāt savas intereses?

29-05-2019

Par vienu no izplatītākājām darījumu formām starp fiziskām personām ir dzīvojamo telpu (dzīvokļu vai māju) noma (īre). Sakarā ar banku fizisko personu kredītēšanas uz mājokļa pirkšanu samazināšanu, ir sācis ātri attīstīties dzīvokļu nomas tirgus. Tāpat ir parādījušās daudz ekonomisko nosacījumu barjeras, un arvien vairāk cilvēku vēlas iznomāt mājokļus, nevis ņemt kredītu to iegādei.

 

Iespējams, tieši šis ir iemesls, kāpēc tik daudz jautājumu tiek uzdoti Rīgas šķīrējtiesai par to, kā izīrētājs var pasargāt savas intereses. Vai vispār šķīrējtiesa drīkst izskatīt strīdus starp iznomātāju un nomnieku?

 

Sākumā izskaidrosim terminoloģiju, jo nereti Latvijā un arī citur pasaulē tiek jaukti divi jēdzieni - īre un noma. Ja runa ir par nedzīvojamo telpu nodošanu lietošanā komercdarbībai, t.i., peļņas gūšanai, tad tā vienmēr būs noma. Ja tiek nodotas dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai par maksu, tad tā ir īre. Tādā veidā, iznomātājs - tā ir persona, kas nodod (iznomā) dzīvojamo telpu, taču nomnieks- ir persona, kas pārņem lietošanā dzīvojamo telpu (nomā).

 

Izskatīsim izplatītākos iznomātāja riskus:

  • Nomas maksastermiņu kavēšana;
  • Komunālo maksājumu parādi;
  • Dzīvojamās telpas, mēbeles, aprīkojuma bojājumi.

 

Lielakajā daļā gadījumu iznomātājs nedodas uz tiesu, jo parāda vidējā summa ir 1000 €, un neviens negrib sākt ilgu un neskaidru procesu. Parasti par parādu diemžēl aizmirst un necenšās veikt parāda piedziņu tiesas kārtībā.

 

Kādas ir iznomātāja likumā noteiktās tiesības, kā ātri saņemt tiesas spriedumu un piedzīt parādus no aizmukušā dzīvokļa nomnieka?!

 

Neskaitot Civillikuma 14. daļu (2112. - 2177. pants), likums regulē nomas un īres līguma vispārējās attiecības un nosaka arī speciālo tiesību normu, kas regulē dzīvojamās telpas izīrēšanu, tas ir likums Par dzīvojamo telpu īri. Tieši šis likums regulē izīrētāja un īrnieka savstarpējās attiecības, sākot no līguma noslēgšanas un beidzot ar līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām. Likumā Par dzīvojamo telpu īri 50. pantā ir norādīts, ka no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošie strīdi tiek izskatīti tiesā. Taču izīrētāji dažreiz pat nezina, ka strīdus, kas saistīti ar dzīvojamo telpu nomu, var izskatīt arī šķīrējtiesā, tā ātri un efektīvi atgūstot parādus.

 

Izvērtējot Šķīrējtiesu likuma 5. panta noteikumus par šķīrējtiesas kompetenci dzīvojamo telpu īres lietās ir secināms, ka šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdus par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām. Vēlamies norādīt arī, ka Civilprocesa likuma 23. panta 1. daļa nosaka, ka visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Tas neatņem pusēm tiesības, savstarpēji vienojoties, griezties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā vai izmantot mediāciju.

 

Izvērtējot pēdējo gadu tiesu praksi, var secināt, ka strīdi, kas izriet no īres līgumiem, ir īres maksas un komunālo pakalpojumu parādu piedziņa no īrniekiem. Vidēji vienas lietas izskatīšana valsts tiesā aizņem līdz 4 mēnešiem, ja tā ir vienkāršotās procedūras lieta (parāds nepārsniedz 2500,00 EUR) un līdz 6 mēnešiem vispārējās procedūras lietās. Tiesas procesa gaita un termiņi protams ir arī atkarīgi no lietas sarežģītības un tiesas noslogotības.

 

Līdz ar to, lai pasargātu izīrētāju/iznomātāju no salīdzinoši ilgā tiesvedības procesa valsts tiesā ir iespēja izmantot alternatīvo strīdu risināšanas veidu – griezties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

 

Vienīgais nosacījums, kas ir jāizpilda, izīrētājam un īrniekam ir jānoslēdz šķīrējtiesas līgums. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu var iekļaut īres līgumā (šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā var rasties civiltiesisks strīds.

 

Noslēdzot īres līgumu, kurā ir iekļauta šķīrējtiesas klauzula, tiek iegūtas sekojošas priekšrocības:

  • lietas izskatīšanas ilgums 6 nedēļas,
  • procesa konfidencialitāte,
  • šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

 

Ar citām šķīrējtiesas priekšrocībām iepazīstieties pēc saites šeit.
 

 

Iesakām izmantot īres līgumos sekojošu šķīrējtiesas klauzulu: 

«Strīdus un domstarpības, kas izriet vai var izrietēt no šī līguma, tiek risinātas pārrunu ceļā. Gadījumā, ja savstarpējā vienošanās netiks panākta, visi strīdi un domstarpības, kas skar līgumā noteikto visu maksājuma saistību izpildi, tiks izšķirti Rīgas šķīrējtiesā (Reģ. No 40003756873), saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, viena šķīrējtiesneša sastāvā rakstveida procesā vai Latvijas Republikas tiesā pēc piekritības. Visas pārējās nesaskaņa vai prasība, kas skar šī līguma izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts Latvijas Republikas tiesā pēc piekritības.»

 

Izmantojiet visas normatīvajos aktos pielīgtās tiesības!

 

Gadījumā, ja Jums ir palikuši jautājumi, sakarā ar dzīvojamo telpu nomu un strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā, būsim priecīgi sniegt atbildes.

 

Ar cieņu,

Rīgas šķīrējtiesa



Komentāri


Nav komentāru...



    Rakstīt komentāru