RŠT ir doto organizāciju biedrs

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Mediācija un ADR

Latvijas Tirgotāju Asociācija

Rīgas Biznesa kamera

Jaunumi

Jaunumu kalendārs

<< < 2019 Augusts > >>
Pd Ot Tr Ct Pt St Sv
2930311234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930311

Jaunumi


Meklēt:

Intervija žurnālā "Bilances Juridiskie padomi"

02-07-2019

Līdzīgu interviju krievu valodā laikrakstam “MK Latvija” deva Rīgas šķīrējtiesas dibinātājs un priekšsēdētājs, jurists-praktiķis ar pieredzi komerctiesību jomā Jurijs Ņikuļcovs. Lasiet pēc saites šeit.

 

    Lai gan šķīrējtiesas institūts Latvijā pastāv jau divdesmit gadus, daudziem komercdarbībā iesaistītājiem aizvien ir neskaidrs priekšstats par šķīrējtiesu funkcijām. Ir gadījumi, kad jāapsver, vai šķīrējtiesa tomēr nav labākā izvēle strīda risināšanai. Izrādās, tas tā var būt pat bilances aprēķināšanas specifiskās situācijās, ar kurām saskaras uzņēmumu grāmatveži. Šķīrējtiesu var izveidot gan konkrēta strīda izšķiršanai, gan arī tā var darboties patstāvīgi, ja to izveido Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, kuras darbības mērķis ir pastāvīgās šķīrējtiesas darbība. Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām, taču tā nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa. Par to, kādas īpatnības ir strīdu risināšanai šķīrējtiesās, ar ko tā atšķiras no tiesāšanās valsts tiesu sistēmā un kā šķīrējtiesu nozare mainījusies kopš Šķīrējtiesu likuma spēkā stāšanas 2015. gada 1. janvārī, stāsta Inese Ļahoviča, Rīgas šķīrējtiesas goda tiesnese.

 

Kā veidojušās šķīrējtiesas, kāda ir to loma un ar ko tās atšķiras no valsts tiesām? Kāda ir specifika strīdu izšķiršanai šķīrējtiesās?

     Kopumā šķīrējtiesas jēdziens ir sastopams jau ļoti sen, strīdu risināšana šķīrējtiesās notika jau senajā Romā. Latvijā šķīrējtiesas institūts izveidojās tikai pēc 1999. gada, kad tika pieņemts jauns Civilprocesa likums, kas regulēja arī šķīrējtiesu darbību (iepriekšējais Civilprocesa kodekss to neregulēja).

    Atšķirības ar valsts tiesām ir vairākas - esmu šo tematu pētījusi un secinājusi, ka galvenās atšķirības ir astoņas. Viena no būtiskākajām - šķīrējtiesas spriedums nav apstrīdams, tas ir galējs. Šķīrējtiesās nav augstāku instanču, kurās lēmumu pārsūdzēt. Atšķirība ir arī lietas izskatīšanas ātruma ziņā - saskaņā ar Latvijas Šķīrējtiesu likumu, šķīrējtiesas process ilgst 5-6 nedēļas. Šajā laikā tiek nonākts līdz galīgam un nepārsūdzamam spriedumam. Tāpat atšķirība ir tā, ka šķīrējtiesā var izvēlēties tiesnesi, kas izšķirs strīdu. Šeit iespējams piemeklēt tiesnesi, kas ir lielāks speciālists tajā nozarē, uz kuru attiecas izskatāmā lieta.
    Šķīrējtiesā puses var izvēlēties arī strīda izskatīšanas kārtību - mutiski vai rakstveidā (ja nav vēlēšanās doties uz tiesas sēdēm klātienē). Protams, šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Tiesas sēdes ir aizklātas un neviena trešā persona par jūsu strīdu neuzzinās, ja vien to neizstāstīs kāda no pusēm. Tas pasargā no reputācijas riskiem, jo bieži vien informācija izskan tikai par to, ka pret kādu tikusi iesniegta prasība tiesā, bet, ar ko tas beidzas, vai iesūdzētā puse tiešām tika atzīta par vainīgu, neviens vairs neinteresējas. Šķīrējtiesās (piemēram, Rīgas šķīrējtiesā) ir iespējams arī saņemt palīdzību prasības pieteikuma sagatavošanā, dokumentu iesniegšanā. Bieži vien prasības pieteikumus gatavo grāmatveži vai biroja administratori, kuri nekad nav sastapušies ar šādu uzdevumu.

Kādās situācijās nonākuši grāmatveži, kuriem jāsagatavo prasības pieteikums šķīrējtiesā?

    Tie ir gadījumi, kad ir liels skaits debitoru, bet nav, no kā piedzīt parādus. Ja uzņēmums ir vairumtirgotājs - pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un ir samaksājis nodokli par darījumiem, par kuriem tā partneri nav norēķinājušies, turklāt šie uzņēmumi vairs nav dzīvotspējīgi... Viens no noteikumiem, lai valsts atgrieztu šādā veidā iemaksāto PVN, ir tiesu izpildītāja akts, ka parādu piedziņa no šāda uzņēmuma vairs nav iespējama. Šo aktu var dabūt tikai uz tiesas sprieduma pamata. Valsts tiesā līdz šādam spriedumam var nākties gaidīt ilgi, kopējais process līdz tiesu izpildītāja akta saņemšanai var ilgt pat gadu un vairāk. Savukārt caur šķīrējtiesu šāda akta saņemšana ir divu līdz trīs mēnešu jautājums. Grāmatveži saskaras ar nepieciešamību gatavot pieteikumu tiesai tad, kad uzņēmumā nav jurista, kas to varētu izdarīt, un uzņēmuma vadība šādu pienākumu uzkrauj grāmatvedim.

Kā ir ar šķīrējtiesu izmaksām - cik maksā šķīrējtiesu pakalpojumi, un kāda tur ir atšķirība, salīdzinot ar valsts tiesām?

    Tiesvedības izdevumu uzskaitīšanas algoritms ir vienāds ar valsts tiesām, viss ir atkarīgs no prasības summas apmēra. Vienīgā atšķirība ir tā, ka, sniedzot Rīgas šķīrējtiesā maza apmēra prasību - par summu līdz 500 eiro - tiesvedības izdevumi būs 200 eiro, savukārt valsts tiesā šādā situācijā izdevumi būs 70 eiro. Savukārt, ja runājam par lielāka apmēra prasībām, šķīrējtiesas izdevumi ir krietni zemāki nekā valsts tiesvedības izdevumi. Procentuālā atlīdzības daļa no prasības summas šķīrējtiesā parasti tiek noteikta zemāka nekā valsts tiesā.

Kādu strīdu izskatīšana ir šķīrējtiesu kompetencē? Vai šķīrējtiesā var iesniegt jebkāda veida prasību, vai pastāv ierobežojumi?

    Vispārēji šķīrējtiesu izskatīšanai ir pakļauti gandrīz visa veida strīdi, kam pamatā ir līgumattiecības. Līgums, kurā ietverta klauzula par strīda risināšanu šķīrējtiesā, ir obligāts priekšnosacījums tam, lai strīdu varētu risināt šķīrējtiesā.
    Dažkārt cilvēki zvana un interesējas, vai mēs izskatām laulību šķiršanas lietas, taču to šķīrējtiesa, protams, nedara, lai arī nosaukumā ir vārds “šķīrēj”. Tāpat šķīrējtiesa nerisina uzturlīdzekļu, adopcijas, mantojuma lietu un tamlīdzīgus jautājumus. Šķīrējtiesām nav pakļauti arī tādi strīdi, kuros viena no pusēm varētu būt valsts iestāde vai uzņēmums, kur ir iesaistītas valsts intereses. Tāpat šķīrējtiesās nerisina arī maksātnespējas lietas, lietas, kas saistītas ar īrnieku izlikšanu no dzīvojamajām telpām (taču īres parādu ir iespējams piedzīt arī caur šķīrējtiesu). Tāpat šķīrējtiesām nav pakļauti arī darba strīdi, lai gan jau vairākkārt esmu dzirdējusi, ka darba līgumos tikušas iekļautas šķīrējtiesas klauzulas.

Ja līgumā ierakstīta šķīrējtiesas klauzula, vai tas nozīmē, ka strīdus iespējams risināt tikai šķīrējtiesā, vai tomēr iespējams saglabāt abas izvēles iespējas - šķīrējtiesa vai valsts tiesa?

    Var gan tā, gan tā. Ir iespējams noteikt, ka strīdus izšķir tikai šķīrējtiesā, bet, ierakstot vārdu “vai”, ir iespējams pieteicējam saglabāt tiesāšanās iespēju arī valsts tiesā. Izplatītākais variants tajos līgumos, kas nonāk mūsu tiesā, ir “Rīgas šķīrējtiesā vai Latvijas Republikas tiesā”. Bet katrā ziņā, lai vispār būtu iespējams vērsties šķīrējtiesā, līgumā ir jābūt pieminētai konkrētai šķīrējtiesai, norādot tās nosaukumu. Ja līgumā nav iekļauts konkrētas šķīrējtiesas nosaukums, tad to var vērtēt kā nepilnīgu līgumu, kurā nav iekļauti būtiski nosacījumi. Līgumā var uzskaitīt arī vairākas iespējamās šķīrējtiesas, kurās izskatīt strīdu - kaut vai visas 72 Latvijā pastāvošās, tomēr svarīgi būtu iekļaut konkrētus nosaukumus.

Jūs minējāt, ka šķīrējtiesas spriedums ir nepārsūdzams. Tas nozīmē, ka šo spriedumu nevar pārsūdzēt šķīrējtiesu ietvaros, bet vai prasītājs vai atbildētājs ar šo pašu lietu var pēc tam vērsties arī valsts tiesu sistēmā?

    Par vienu un to pašu strīdu atkārtoti nevar tiesāties. Ja ticis izlemts par labu šķīrējtiesai, tad iztiesāt lietu varēs tikai tajā un vienā instancē, valsts tiesā ar to vērsties vairs nevarēs, jo otra puse varēs vērst tiesas uzmanību uz to, ka lieta jau ir tikusi izskatīta šķīrējtiesā.

Kādas ir šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasības - vai par šķīrējtiesnesi var būt jebkurš, vai tomēr jāizpilda kādi kritēriji?

    Pēc Šķīrējtiesu likuma spēkā stāšanās 2015. gadā šādi kritēriji ir noteikti, pirms tam tiešām par šķīrējtiesnesi varēja būt jebkura persona. Likums noteic, ka šķīrējtiesneši var būt tikai cilvēki ar jurista kvalifikāciju un vismaz trīs gadu darba pieredzi jurista profesijā. Visu šķīrējtiesnešu saraksts ir pieejams Uzņēmumu reģistrā. Latvijā ir vairāk nekā 700 šķīrējtiesnešu, jo likums nosaka, ka katrā šķīrējtiesā ir jābūt vismaz desmit “štata” šķīrējtiesnešiem. Rīgas šķīrējtiesā “štatā” ir 57 šķīrējtiesneši, to vidū arī starptautiski advokāti - no Itālijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas.

Kā  šķīrējtiesas process atšķiras no tiesāšanās valsts tiesā?

    Būtisku atšķirību nav. Puses tiek uzaicinātas uz tiesas sēdi un katra puse var pieaicināt savu pārstāvi. Uz pilnvaras pamata tiesas sēdē var piedalīties arī tikai pārstāvis. Vienīgā atšķirība ar valsts tiesu ir tāda, ka šķīrējtiesas process notiek ne tik oficiālā gaisotnē, nesekojot striktiem procedūras šabloniem. Šķīrējtiesā tiesneši nav tērpušies mantijās, nav arī citu regāliju. Arī pati iztiesāšana notiek brīvā formā, procesa dalībniekiem sēžot tuvu viens otram, sarunājoties ar tiesnesi, tiesnesim uzdodot jautājumus vienai un otrai pusei. Šķīrējtiesa norit sarunu procesā, mēģinot jebkurā procesa stadijā puses samierināt.

Tas, ko jūs stāstāt, atgādina nevis ierasto skarbās sacīkstes principu, kas ir valsts tiesas procesa pamatā, bet drīzāk gandrīz vai pieeju., kāda raksturīga mediācijai...

    Šķīrējtiesa mazliet balansē uz to pusi, taču jebkurā gadījumā sacīkstes princips saglabājas arī šeit. Iznākums ir vai nu izlīgums, vai arī tās puses uzvara, kura sacīkstes procesā ir pierādījusi savu taisnību. Mediācija tomēr ir no abām pusēm labprātīgs process - abām pusēm ir jāvēlas tā uzsākt, savukārt šķīrējtiesas procesā pieteicējs nejautā otrai pusei, vai tā vēlas strīdu risināt šķīrējtiesā, bet vienkārši iesniedz prasības pieteikumu. Biedrība, kas izveidojusi Rīgas šķīrējtiesu, nodibinājusi arī Mediācijas namu, caur kuru piedāvā mediācijas pakalpojumu.

Valsts tiesās jau uzsāktos tiesvedības procesos reizēm pāriet uz tālāku lietas risināšanu mediācijas procesā. Vai arī šķīrējtiesā vērojama šāda tendence?

    Dažas tādas lietas ir bijušas. Taču šķīrējtiesas klientu loks ir uzņēmēji, un jāsaka, ka uzņēmēju vidū mediācija ir absolūti nepopulāra. Arī valsts tiesās mediācija vairāk tiek izmantota ģimenes strīdu risināšanā.

Kā ir ar šķīrējtiesas spriedumu izpildes mehānismu? Valsts tiesā to garantē visas valsts aparāta policejiskais spēks, bet kas notiek, ja šķīrējtiesas spriedumu zaudējusī puse vienkārši atsakās pildīt?

    Šķīrējtiesas un valsts tiesas sprieduma izpildei ir faktiski viens un tas pats mehānisms. Valsts tiesas gadījumā, ja spriedums netiek pildīts, vispirms ir jāprasa izpildraksts tajā tiesā, kura pieņēma spriedumu. Ar šo izpildrakstu tālāk var doties pie zvērināta tiesu izpildītāja. Līdzīgi arī ar šķīrējtiesas spriedumu - ja tas netiek labprātīgi pildīts, tad jāsniedz pieteikumu valsts tiesā ar lūgumu izsniegt izpildrakstu (to dara tikai valsts tiesas), ar kuru doties pie zvērināta tiesu izpildītāja.

Vai ir arī izņēmuma gadījumi, kad valsts tiesa atsakās izsniegt šo izpildrakstu par šķīrējtiesā pieņemtu spriedumu?

    Tādas situācijas gadās, jo valsts tiesa seko līdzi šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumam un šķīrējtiesas procesa ievērošanai saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu. Šķīrējtiesu likums strikti nosaka, kas šķīrējtiesām jādara, lai process notiktu likumīgi. Piemēram, saņemot pieteikumu, šķīrējtiesai jāpaziņo atbildētājam, nosūtot uz tā deklarēto vai juridisko adresi, jādod 15 dienu laiks atsauksmes iesniegšanai, vai visi dokumenti, kas iesniegti šķīrējtiesā, tikuši nosūtīti pusēm, vai pavēste tikusi izsūtīta vismaz 15 dienas pirms tiesas sēdes. Visi šie termiņi ir aprakstīti Šķīrējtiesu likumā, un, ja šķīrējtiesa šos noteikumus pārkāpj un valsts tiesa to konstatē, tad valsts tiesai ir pienākums atteikt izsniegt izpildrakstu.
    Otra situācija, kad tā notiek, ir tad, kad tiesa konstatē, ka šķīrējtiesas spriedums ir nepietiekami motivēts - ja šķīrējtiesnesis ir paslinkojis un spriedumā nav aprakstījis, kāpēc viņš uzskata par pamatotiem tieši uzvarējušās puses argumentus. Šādos gadījumos pieteicējam, kam atteikta izpildraksta izsniegšana, ir tiesības vēlreiz vērsties šķīrējtiesā par atkārtotu lietas izskatīšanu. Rīgas šķīrējtiesā iekšējās kārtības noteikumi paredz, ka, ja šāda situācija radusies mūsu vainas dēļ, atkārtota lietas izskatīšana notiek bez maksas.

Vai ir pieejama statistika par šķīrējtiesām Latvijā, cik bieži katrai no tām gadās šādas situācijas, kad tiek atteikti izpildraksti? Potenciālajiem šķīrējtiesu klientiem tas būtu labs uzskates materiāls, kas palīdzētu labāk orientēties, izvēloties, kurās šķīrējtiesās vērts iesniegt prasību.

    Šādas statistikas diemžēl nav, arī man kā juristei būtu interesanti ar tādu iepazīties. Būtībā nav pieejama pat daudz elementārāka statistika - cik lietu katrā no Latvijas šķīrējtiesām gadā tiek izskatītas.

 

Kāds ir bijis šķīrējtiesu evolūcijas process Latvijā? Vienubrīd šķīrējtiesu sistēma bija ļoti sadrumstalota, bija lielas problēmas ar uzticamību un par to runāja kā par lielu problēmu. Kā situācija izskatās šobrīd, vairākus gadus pēc Šķīrējtiesu likuma spēkā stāšanās? 72 tiesas Latvijas mērogam aizvien šķiet ļoti daudz.

    Situācija ir krasi mainījusies. Šķīrējtiesu kontroli ir pārņēmis Uzņēmumu reģistrs, kas seko līdzi tam, lai šķīrējtiesas atbilstu likumā noteiktajiem kritērijiem. Tagad šķīrējtiesas var dibināt tikai bezpeļņas organizācijas jeb biedrības. Šķīrējtiesām jābūt savām telpām, mājaslapām, darba laikiem, minētajiem desmit tiesnešiem ar jurista kvalifikāciju. Administratīvais slogs ir diezgan pamatīgs, līdz ar to šķīrējtiesu skaits tomēr samazinājies trīskārt.

Kāda ir Rīgas šķīrējtiesas konkurētspēja starptautiskā līmenī? Cik tālu šobrīd ir līdz mērķim būt par Eiropas līmeņa arbitrāžas tiesu? Vai Rīgas šķīrējtiesas pakalpojumus izmanto arī lieli Latvijas un  starptautiski uzņēmumi?

    Sacīsim tā - mēs ejam uz priekšu maziem, bet drosmīgiem soļiem. Šķīrējtiesu kā starptautiska līmeņa tiesu raksturo tas, ka tās štatā ir arī ārvalstu advokāti. Rīgas šķīrējtiesā pieteikumus ir snieguši arī ārvalstu uzņēmumi - biežāk no Igaunijas, Ukrainas, Polijas, Lietuvas.

Vai ārvalstnieki novērtē arī Latvijas likumu sistēmu, jo faktiski jau iznāk, ka šķīrējtiesas konkurētspēja ir daļēji atkarīga no vietējās likumu sistēmas konkurētspējas...

    Bieži vien vērojams - ja līgumu slēguši Latvijas un ārvalsts uzņēmums, tad tie vienojas par kompromisa variantu. Proti, ja vienošanās ir par to, ka strīdi tiks izšķirti šķīrējtiesā Latvijā, tad tas notiks pēc ārvalsts likumiem, un otrādi.

Vai vispār pastāv būtiskas atšķirības, vismaz Eiropas Savienības līmenī, starp dažādu valstu likumu sistēmām, vai lielākoties tās tomēr starp dalībvalstīm ir harmonizētas?

    Materiālās tiesībās būtisku atšķirību nav. Atšķirības var būt tikai tādās niansēs kā, piemēram, soda naudas noteikšanas ierobežojumi - vienā valstī lielāki, citā mazāki, citā varbūt vispār nav... Lielākas atšķirības ir vērojamas procesuālo tiesību jomā.

Savukārt ar Krievijas, Ukrainas tiesību sistēmām droši vien atšķirības ir lielākas?

    Nē, es teiktu, ka komercstrīdu jomā arī ar šīm valstīm lielu atšķirību nav. Ja skatītos specifiskākus, civila rakstura strīdus kā mantojuma dalīšana, uzturlīdzekļu piedziņa, tad varbūt atšķirības būtu lielākas.

Rīgas šķīrējtiesas mājaslapā atrodams arī brīvprātīgās ārpustiesas izsoles pakalpojums - ko tas piedāvā?

    Šis Rīgas šķīrējtiesas Izsoļu nama pakalpojums ļauj uzņēmējam, kurš vēlas pārdot savu mantu, lai nomaksātu parādus, realizēt to par iespējami augstāku cenu. Rīgas šķīrējtiesa piedāvā organizatorisko palīdzību, lai sarīkotu šādu labprātīgu izsoli. Tāpat Latvijas uzņēmējiem piedāvājam arī līgumu korekcijas pakalpojumu - konsultējam, lai līgumi uzņēmumos tiktu slēgti atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, jo nav noslēpums, ka daudzi gadiem ilgi izmanto internetā atrastus tipveida līgumu paraugus, kas novecojuši un kļuvuši neatbilstoši mūsdienu prasībām. Šādus pakalpojumus uzņēmējiem piedāvājam ar domu, lai tiktu uzlabota uzņēmējdarbības vide, kā arī, lai popularizētu Rīgas šķīrējtiesu kā institūtu, kurš palīdz uzņēmējam orientēties juridiskajā vidē.

Vai šos pakalpojumus jūs piedāvājat par velti?

    Jā. Par maksu šķīrējtiesā ir tikai tiesvedība. Viss pārējais ir tendēts uz biznesa vides uzlabošanu.

Jūs jau pieminējāt, ka šķīrējtiesā process ir neformālāks, dalībnieki sēž tuvu viens otram. Vai šādā gaisotnē, kur mazāk barjeru, negadās kādi kuriozi? Piemēram, ja tiesājas ar straujāku temperamentu apveltīti ļaudis, varbūt ir pieredzētas ūdens glāzes oponenta sejā, roku palaišana vai kas tamlīdzīgs?

    Nē, tik spilgtu epizožu gan nav bijis. Lielākais, ko procesa dalībnieki atļāvušies, ir savstarpēji skaidroties paaugstinātos balss toņos. Taču izplatītākais ir tas, kas abas puses pirmoreiz sēžas pie sarunu galda tieši šķīrējtiesas procesā. Šādos gadījumos tiesnesis vispirms dod laiku aprunāties - varbūt dalībnieki var visu noskaidrot savā starpā un tiesas spriedums nemaz nav nepieciešams. Savukārt, ja runājam par kurioziem, palicis atmiņā gadījums, kad uzņēmējs solījis māksliniecei pārdot viņas gleznas, taču netika atdevis ne gleznas, ne arī naudu. Tiesā, jautāts, kur tad gleznas palikušas, viņš atbildēja, ka tās visu laiku stāvot viņa automašīnas bagāžniekā... Teju vai tiesnesim pa logu bija jāskatās, vai spriedums tiek izpildīts un turpat ārā gleznas māksliniecei atdotas (smejas).



Komentāri


Nav komentāru...



    Rakstīt komentāru