RŠT ir doto organizāciju biedrs

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Mediācija un ADR

Latvijas Tirgotāju Asociācija

Rīgas Biznesa kamera

Atbalsts
Raksti

Raksti


Meklēt:

Grozījumi Civillikumā par līgumsodu

15-07-2013

Kā mums skaidroja uzņēmēji, uz līgumsoda rēķina viņi sedza netiešus zaudējumu, kurus ir grūti pierādīt, piemēram piedziņas nodaļas darba izdevumus, procentus bankai par saņemtajiem aizdevumiem (debitoru nemaksāšanas gadījumā nākas pārkreditēties bankās) u.c..

 

Šajā situācijā nevajag krist izmisumā, situācija nav sarežģīta un pastāv risinājums ! Kā Jums jau zināms, līgumsods, galvojums un rokas nauda, vadoties no Latvijas Civillikuma, ir kreditora saistību tiesību pastiprināšanas instrumenti. Neskatoties uz to, ka saskaņā ar likumu līgumsoda apmērs nav ierobežots (līdz 01.01.2014), saskaņā ar nostiprinājušos tiesu praksi, tiesas neapmierināja prasības par līgumsoda piedziņu, kas lielāks par 100% no pamatparāda summas. Piemēram, ja piedzenat parādu 1500 EUR apmērā, tad maksimālais piedzenamais līgumsoda apmērs nevarētu būt lielaks par 1500 EUR.

 

 

Kāda ir alternatīva ?!

 

Latvijas Civillikums paredz dažādus kreditora prasījuma tiesību pastiprināšanas un aizsardzības instrumentus. Viens no šādiem instrumentiem paredzēts Saistību tiesību septītajā nodaļā — Procenti. Ko paredz likums ?

 

1753. Ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

 

1754. Procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds.

 

1756. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

 

1759. Procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos:

1) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem; ...

 

1764. Visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties, bet vienpusējos aktos - to izdevējs pēc sava ieskata, ciktāl likums neparedz aprobežojumus šajā ziņā.

 

Kā redzams no likuma normām par procentiem un nokavējuma procentiem, līgumsoda vietā līgumos var izmantot arī citu, alternatīvu prasījuma tiesību pastiprināšanas instrumentu - nokavējuma procentus.

 

Tomēr Jums ir jāpievērš uzmanība uz īpašiem noteikumiem, tas ir:

 

1763. Procentu pieaugums apstājas:

1) kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu,

2) kad par parādnieka mantu atklāj konkursu.

 

1765. Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

 

Mēc ceram, ka Jūs neesat pavisam apjukuši. Veicot kopsavilkumu vēlamies teikt, ka izmantotā jēdziena «līgumsods» vietā Jūs varat izmantot citu jēdzienu - nokavējuma procenti. To apmēru Jūs varat atrunāt līgumā. Šobrīd saskaņā ar likumu gan nokavējuma procenti, gan līgumsods nevar pārsniegt 100% no pamatparāda apmēra.

 

Vadoties no augstāk minētā, atrunas aptuvens paraugs* Jūsu līgumos var izskatīties šādi (* paraugam ir tikai informatīvs raksturs):

 

«Pircējs maksā Pārdevējam nokavējuma procentus 1% (viens procents) apmērā par katru maksājumu kavējuma dienu no kavētās maksājumu summas. Apmaksas kavējuma gadījumā visas no Pircēja saņemtās naudas summas bez sevišķa brīdinājuma vispirms tiek ieskaitītas nokavējuma procentu apmaksā un tikai pēc tam preču pirkuma apmaksā.»

 

Mēs ceram, ka tagad Jums šis jautājums ir kļuvis saprotamāks, ja Jums rodas kādas grūtības vai papildus jautājumi, zvaniet vai rakstiet mums un mēs ar prieku atbildēsim uz Jūsu jautājumiem.

 

Ar cieņu un vēlot panākumus,

Rīgas Šķīrejtiesas priekšsēdētājs                                                              J.Ņikuļcovs