RŠT ir doto organizāciju biedrs

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Mediācija un ADR

Latvijas Tirgotāju Asociācija

Atbalsts
Biežāk uzdotie jautājumi

Biežāk uzdotie jautājumi

Drukāt

1. Kādi strīdi ir izšķirami šķīrējtiesā?

 

1. Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:

а)

kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece; 

b)

kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai  pašvaldības iestāžu tiesības; 

c)

kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā; 

d)

par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

e)

par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

f)

par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām; 

g)

starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

h)

par to personu tiesībām un pienākumiem, attiecībā uz kurām līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir ierosinātas lietas par maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu.

2. Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajiem jautājumiem.


2. Kādi dokumenti jāiesniedz rajona tiesai, lai saņemtu izpildu rakstu uz Rīgas Šķīrējtiesas nolēmuma pamata?

 

1. Pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno:

а)

pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumu; 

b)

dokumentu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, vai notariāli apliecinātu tā norakstu;

c)

pieteikuma norakstus atbilstoši pārējo lietas dalībnieku skaitam; 

d)

dokumentu par valsts nodevas samaksu; 

e)

izziņu, kas apliecina fiziskās personas deklarēto dzīvesvietu. 

2. Dokumentus iesniedz valsts valodā vai kopā ar to notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā. 

3. Pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumu pēc puses lūguma var izsniegt atpakaļ, aizstājot to ar apliecinātu norakstu.


3. Uz kāda pamata rajona tiesa var atteikt izsniegt izpildu rakstu? 

 

1. Tiesnesis atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja:

а)

konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesa; 

b)

šķīrējtiesas līgumu noslēgusi rīcībnespējīga persona;

c)

šķīrējtiesas līgums likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu;

d)

pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesas procesu vai tā citu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt savus paskaidrojumus un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

e)

pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesnešu iecelšanu un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

f)

šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai šā likuma D daļas noteikumiem;

g)

šķīrējtiesas nolēmums pieņemts par strīdu, kurš nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai kurš neatbilst šķīrējtiesas līguma noteikumiem, vai arī tajā ir izšķirti jautājumi, kurus neietver šķīrējtiesas līgums. 

2. Ja izpildu rakstu šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ nav iespējams izsniegt kādā nolēmuma daļā, to var izsniegt pārējā šķīrējtiesas nolēmuma daļā.


4. Ko darīt, ja rajona tiesa atteikusies izsniegt izpildu rakstu?

 

Pēc tam, kad lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu stājies spēkā:

1. strīdu var izšķirt tiesā vispārējā kārtībā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz Civilprocesa likuma 536.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 7.punkta pamata;

2. strīdu var atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz Civilprocesa likuma 536.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punkta pamata.


5. Kā tiek pildīts Rīgas Šķīrējtiesas nolēmums?

 

1. Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām dienām.

2. Ja pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses) ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.